Transcript Lekcija 4. Islams Indija

Islāms Indijā
Musulmaņu valdīšana Indijā
• Delhi sultāni bija ārzemju izcelsmes, taču pārvaldes sistēma, kas
nostiprinājās, bija raksturīga ar savu Indijai tradicionālo raksturu.
• Apgabals apkārt galvaspilsētai un daži galvenie cietokšņi citās vietās
atradās tiešā sultāna pārvaldē.
• Pārējās teritorijas pārvaldīja vai nu musulmaņu pārvaldnieki, kas bija
Delhi valdības nozīmēti, vai arī vietējie hinduistu radžas, kas bija
atzinuši sultāna suzerenitāti.
• Lielākā daļā sultanāta vara atradās mazu hinduistu cilšu vadoņu rokās.
Viņu pienākums attiecībā pret augstāko varu bija nomaksāt zemes
nodevas muktā, mazākiem radžām, vai provinču pārvaldniekiem, vai
tieši sultānam, taču visā pārējā viņi varēja valdīt kā viņiem diktēja
vietējās tradīcijas un pašu gribēšana.
• Arī paši Delhi sultāni uzskatīja par nepieciešamu izrādīt poltisko
lojalitāti Bagdādes kalifam, kas skaitījās ne tikai politiskais, bet arī
garīgais galva visiem musulmaņiem.
• 1258.g. Čingizhana mazdēls nogalināja Bagdādes kalifu. Taču Delhi
sultāni vēl vairākus gadsimtus turpināja atzīt nogalināto kalifu par savu
nominālo suzerenu
Reliģiskās autoritātes
• Sultāni atbalstīja sūfijus.
• Ortodoksālie musulmaņu uzskatīja, ka Korāna
mācīšanās, paklausība Islāma autoritātēm ir
pestīšanas ceļš.
• Sūfiju tradīcija bija mistiska un ļoti organiska Indijas
un hinduisma tradīcijai. Viņi uzskatīja, ka meditācija,
transa stāvokļi un cita psihotehnika ļauj atklāt Dievu
sevī.
• Musulmaņu hroniķi nereti skaidroja zemi un valsti
piemeklējušas kataklizmas ar to, ka sultāni nav
pietiekami cienīgi apgājušies ar sūfijiem.
• Delhi sultanātā, kā arī tajās musulmaņu valstīs, kas
vēlāk atdalījās no sultanāta, pastāvēja reliģiskā elite,
kas sastāvēja no sūfiju šeihiem, ulamām, islāma
tiesnešiem un sludinātājiem.
Sekulārā aristokrātija
• sekulārā aristokrātija - augstākā administrācija un
armijas ģenerāļi.
• Iltutmiša laikā šī elite sastāvēja no dažādu etnosu
pārstāvjiem, kas ietvēra kā vergus, tā brīvos, tjurkus,
arābus, persiešus.
• 14.gs. elites sastāvā bija arī daudz hinduistu, kas bija
cēlušies no cilšu vecākajiem.
• Augstākās apatmersonas parasti tika apmaksātas ar
iktā palīdzību; iktā un administratīvie amati tika
piešķirti uz ierobežotu laiku – parasti uz diviemčetriem gadiem.
• Pēc Timura iebrukuma šis apstāklis mudināja
teritoriju pārvaldniekus un muktā padarīt sevi par
neatkarīgiem valdniekiem.
Musulmaņu valdīšanas rezultāti
• Musulmaņu arābu impērijas izveidošanās veicināja
kopējas Indijas okeāna un Vidusjūras ekonomiskās
sistēmas izveidošanos.
• Sākot ar Ghaznavidiem musulmaņu valdnieki kala
naudu no laupīšanas ekspedīcijās no hinduistu
radžām nolaupītā sudraba
• To lietoja visur musulmaņu tirdzniecības pasaulē.
• Pēc tam, kad mongoļi un tjurki Tuvajos Austrumos
sagrāva arābu lielvalsti, eiropieši aizvietoja arābus
uz jūras ceļiem
• Indija ieguva ekskluzīvu lomu Indijas okeāna
ekonomikā.
• Musulmaņu valdīšana Indijā veicināja urbanizāciju,
radīja tādus tirdzniecības un administratīvos
centrus, kā Delhi un citas pilsētas.
Hinduisms-islāms
sociālajā struktūrā
• Delhi sultanātā un tā atvasinātajās valstīs
aristokrātija – musulmaņi
• Pilsētnieki – musulmaņi
• Laucinieki - hinduisti. Viņu valdnieki bija
vietēji hinduistu radžas un cilšu virsaiši;
• Arābu valdnieki Sindhā atzina vietējos
hinduistus par dhimmijiem.
• Indijas sultāni sekoja šai pieredzei;
• viņi nekad konsekventi neievāca džizjas
nodokli.
• 2 iemesli, kāpēc nodokli neiekasēja
Atkāpes no islāma
valdīšanas principiem
• Farsi – valsts valoda
• Hinduistu kastas, kas darbojās birokrātijā,
mācījās persiešu valodu, kas bija valsts valoda
lielākajā daļā sultanātu; tas bija viens no
iemesliem, kāpēc hinduistu cilšu vadoņi
saglabāja savu varu uz vietām.
• Klasiskais musulmaņu reliģiski-valstiskais
uzstādījums neļaut nemusulmaņiem ieņemt
valsts amatus Indijā nebija iespējams: viņu
vienkārši pietrūka
Islāms Indijā
• Pirmie musulmaņu kontakti
ar indiešiem notika sakarā ar
tirdzniecību.
• 644.g., iekarojuši Sasanīdu
Persiju, arābi sagrāba arī
Beludžistānu,
• Septītajā gadsimtā arābu
tirgotāji – no savas puses –
izplatīja islāmu Indijas ostu
pilsētās.
• Daļa indiešu pieņēma islāmu
un hinduistu valdnieki no
Čolu dinastijas Dienvidindijā
bieži līga musulmaņu
bruņotos algotņus.
Islāms Indijā
• 711.-713.g. arābi, kas jau bija ieņēmuši
Beludžistānu, devās iekarot Sindhu.
• Sindhu pārvaldīja brahmaņu radža un viņa
pakļautībā bija iedzīvotāji, kas turējās pie divām
reliģijām – hinduisma un budisma.
• Arābi attaisnoja savu iebrukumu, sakot, ka viņu
uzdevums ir pasargāt jūras ceļu no pirātiem,
taču patiesais iemesls varēja būt kontrole pār
ienesīgajiem tirdzniecības ceļiem.
Ghaznavīdu sultanāts
• 962.g. dib. Ghaznavīdu sultanāts
Afganistānas austrumos.
• Sultāns Mahmuds (997-1030)
iekarojis plašas teritorijas
austrumos un rietumos, izpleta
Gahaznavidu valsti, iekarojot
Kabulas hinduistu valsti, kas
aptvēra ne tikai Ziemeļaustrumu
Afganistānu, bet arī pusi no
tagadējās Pakistānas un Sindhas
ziemeļus.
• Līdzīgi arābiem Sindhā,
Ghaznavidu sultāni atzina
hinduistus par dhimmijiem.
• Sultāns Mahmuds īstenoja 17
karagājienus Indijas teritorijā.
Gurdžara-Pratiharas dinastija
beidza savu pastāvēšanu 1019.g.,
kad Mahmuds iekaroja dinastijas
galvaspilsētu Kanaudžu.
• Vēlāk sagrautajās valstīs veidojās
jaunas dinastijas.
Ziemeļindijas pakļaušana
•
•
•
•
•
•
Ghaznavidu dinastiju nomainīja
Ghauru dinastija – Centrālās
Afganistānas izcelsmes
musulmaņi.
Divpadsmitajā gadsimtā Ghauri
pakļāva sev visu Afganistānu.
Ghauru dinastijas valdnieks Muizs
ud-Din Muhammads (1173-1206)
pakļāva moderno Pakistānu.
Laupīšanas nolūkos viņš ielauzās
arī Indijā. Tobrīd trīs Indijas
valdnieki cīnījās savā starpā par
noteikšanu Ziemeļindijā.
1192.g. Muizs ut-Dins ar savu
tjurku kavalēriju sakāva vienu no
trim cīnītājiem – Prithviradžu.
Pakāpeniski tika pakļauti arī
pārējie Indijas valdnieki Indijas
ziemeļos.
Reliģijas pēc islama ienākšanas
• Kad Muizs ud-Dīns pirmo reizi iebruka Ziemeļindijā,
Dienvidāzijas iedzīvotāju lielākā daļa piederēja pie hinduisma,
budisma, vai tradicionālajām cilšu reliģijām (šamanisma).
• Nākamo gadsimtu gaitā budisms gandrīz pilnībā izzuda no
savas izcelsmes zemes.
• Hinduisms – tieši pretēji – plauka un attīstījās, turpinot
absorbēt cilšu reliģijas.
• Liela daļa indiešu pieņēma islāmu;
• Budisms kā filozofija
• Praktiskā reliģiozitāte vienmēr vairāk sakrita ar hinduismu.
• Tīri filozofiskas budisma formas lielā mērā atkarājās no
valdnieku un bagāto cilvēku (tirgotāju) atbalsta.
• Budistu klosteru skaits Indijas ziemeļos, sakarā ar musulmaņu
iebrukumu regulāri saruka.
Portugāļi
• 1498.g. sākās jauna ēra kuģošanas vēsturē, kad portugāļu jūrnieks
Vasko da Gama apbrauca apkārt Āfrikai un nodibināja tiešu
kontaktu starp Eiropu un Indiju.
• Tas padarīja vieglāku tirdzniecību, veicināja arī tehnoloģiju un ideju
apmaiņu.
• 1509. portugāļu spēki sakāva Ēģiptes un Gudžāratas sultānu
kopīgos jūras spēkus;
• ar to portugāļi nodrošināja sev virskundzību Indijas okeānā.
• 16.gs. Portugāle pārņēma savās rokās garšvielu un citu preču
tirdzniecību.
• No 1510.g. Portugāļu atbalsta punkts Āzijā bija Goa – Indijas
rietumu krastā.
• Pa to laiku Bahmani sultanāts sāka sairt, veidojot piecas mazākas
valstiņas.
• Šīs valstis nepārtraukti karoja savā starpā. Karu gaitā tās
piesaistīja sev sabiedrotos no dažādām pusēm, tai skaitā
portugāļus.
Starptautiskā tirdzniecība
• Starptautiskā tirdzniecība veicināja ārzemnieku koloniju
izveidošanos Indijas ostas pilsētās. Paši indieši
uzskatīja, ka ceļošana pa jūru prom no Indijas var izraisīt
reliģiski nevēlamas sekas – rituālo nešķīstību, tādēļ jūras
kuģošana tika uzticēta ārzemniekiem. Šis viedoklis
pastāvēja līdz pat 20.gs.
• Indijas tirdzniecība uz austrumiem un rietumiem tika
īstenota ar karavānu un kuģu palīdzību.
• 7.gs. bija izveidojies attīstīts tirdzniecības tīkls, kas
pārklāja dažādus punktus apkārt Indijas okeānam.
Septītajā gadsimtā notikušie arābu iekarojumi
nodrošināja Indijas okeāna tirdzniecību arī ar Vidusjūras
zemēm.
Orientācija uz Ķīnu
• Vairāku gadsimtu gaitā Indijas ārējā
tirdzniecība bija vērsta uz Rietumiem.
• Raštrakutas dinastija kontrolēja
Indostanas pussalas rietumu krastu;
• 10. un 11.gs., kad tjurku ienākšana arābu
teritorijās paralizēja agrākos tirdzniecības
ceļus, Indijas ekonomiskā orientācija
pārslēdzās uz Ķīnu un Dienvidaustrumu
Āziju