3.1. Senās Indijas kultūra (1d.) I. Ievadjautājumi Kultūras hronoloģija Kultūras nozīmība II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes III.
Download ReportTranscript 3.1. Senās Indijas kultūra (1d.) I. Ievadjautājumi Kultūras hronoloģija Kultūras nozīmība II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes III.
3.1. Senās Indijas kultūra (1d.) I. Ievadjautājumi Kultūras hronoloģija Kultūras nozīmība II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes III. Vēdu kultūras tradīcija Senajā Indijā Ārieši un to dzīvesveids Vēdas Kastas Senindiešu eposi IV. Hinduisms Par hinduismsu Dharma Brahmans un ātmans Maija Joga Karma Reinkarnācija Dievības Simboli Hinduisms Latvijā Māksla Ko šie attēli tev stāsta par Indijas kultūru? 40.0003000 2000 1000 500 1 500 1000 1500 1600 1800 2000 Nozīmīgākie posmi kultūras hronoloģijā 15.-6.gs.p.m.ē 15.gs.p.m.ē. Ārieši ieceļo Indijā 25.gs. 15. 10. 15.gs.p.m.ē. – 6.gs.p.m.ē. Vēdu kultūras periods 25.-17.gs.p.m.ē. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra 5. 1. 4.-6.gs. Budisms iziet ārpus Indijas robežām 5. 10. 6.gs.p.m.ē. – 4./6. gs. budisma dominante 6.gs. – uz Vēdu bāzes formējas hinduisma reliģija II. Mohendžo daro un Harapas kultūra Mohendžo Daro un Harapa Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes Mohendžo Daro un Harapa Līdz 20.gs sākumam trcicionālais uzskats bija, ka Indijas kultūras aizsākumi saistāmi ar āriešu ienākšanu Indijas teritorijā 2.gt. vidū pirms mūsu ēras. 20.gs. 20. gados arheoloģiskie izrakumi apliecināja, ka jau pirms āriešu cilšu ienākšanas ir pastāvējusi salīdzinoši augsta kultūra. Lielākie izpētes centri atradās Mohendžodaro un Harapā, tādēļ arī senās kultūras apzīmēšanai bieži vien tiek lietoti šo pilsētu nosaukumi. Pēc arheoloģiskajām liecībām un rekonstrukcijas zīmējumiem novērtējiet arhitektūras sasniegumu līmeni Mohendžodaro un Harapas kultūrā! Ko šie attēli liecina par intelektuālo sasniegumu līmeni? Reliģiskie uzskati Priesteris no Mohendžodaro Mohendžodaro atradās milzīga celtne ar lielu baseinu vidū (tā izmēri 7x12m). Visticamāk, tas kalpoja ūdens rituāliem, apmazgāšanās cermonijām. Novērtējiet mākslinieciskās un amatnieciskās prasmes! III. Vēdu kultūras tradīcija Senajā Indijā Ievadjautājumi Ārieši Vēdas Kastas Senindiešu eposi Ievadjautājumi 15.gs.p.m.ē. Vēdu kultūras aizsākums 6.gs. Budisma aizsākumi 1.gs. 4. - 6.gs. Formējas hinduisma reliģija Ko jūs zināt par šiem jautājumiem? Kas ir ārieši, kāds ir to dzīvesveids. Kas ir Vēdas. Sanskrits Kāds ir vēdiskais priekšstats par pasaules rašanos. Vēdu priekšstats par cilvēka rašanos. Sabiedrības dalījums kastās. Kā vēdiskais pasaules priekšstats atspoguļojas senindiešu eposos. Kas ir ārieši? Ap 1500. gadu p.m.ē.āriešu ciltis, kuru pirmdzimtene vēl joprojām īsti nav zināma, sāka pārceļot uz dienvidiem. Tagadējās Indas upes ielejā šīs ciltis satikās ar senindiešiem un senpersiešiem un pamazām asimilējās ar tiem. Senindiešu ciltis šos ieceļotājus sauca par āriešiem (tulkojumā: valdnieki, kungi). Rietumeiropā deviņpadsmitā gadsimta vidū ar terminu ārieši sāka apzīmēt tautas, kas piederēja pie indoeiropiešu valodu kopības. Āriešu rase Ā. Hitlera skatījumā Ādolfs Hitlers vārdam ārieši deva jaunu jēgu. Vārdā ārieši apvienoja balto rasi, izslēdzot no tās semītus (žīdus, arābus), kas nerunāja indoeiropiešu valodās. Hitlers āriešiem pieskaitīja baltās rases etniskās grupas – ģermāņus, skandināvus, anglosakšus, baltus, slāvus, romāņus un ķeltus, vienlaikus uzsverot vārda ārieši nozīmi – valdnieki. Īpatnēja situācija izveidojās ar somugru tautām, kuras viņš pieskaitīja āriešiem, kaut gan tās (somi, ungāri, igauņi, līvi), kā zināms, nerunā indoeiropiešu valodās. Protams, Hitlers neiztika arī bez sev raksturīgā lielvācu šovinisma, par «visāriskākajiem» uzskatīdams tieši ģermāņus, gatavodams tiem kundzību pār citām tautām, gan āriešiem, gan neāriešiem. Ārieši Indijā (no15.gs. p.m.ē.) Ienākot Indijā Ārieši sāka jaunu laikmetu – pāreju no Mohendžodaro un Harapas pilsētu civilizācijas pie dzīvošanas laukos. Indijas kalni, upes, meži un jūra ietekmēja indiešu prātus un dzīvesveidu. Dabas dāsnums noteicis veģetārisma plašo izplatību. Viņi godāja dzīvniekus, īpaši govis un putnus, tāpēc daudzi no tiem tika saistīti ar hinduisma dievībām. Āriešu apdzīvotās teritorijas Indijā Daudzi ārieši tiešām kļuva par dzimtu un cilšu vadoņiem jaunapgūtajās zemēs. Āriešiem bija īpatna valoda un bagāts vārdu krājums. Indijā uz šīs valodas bāzes vēlāk radās sanskrits. Vēdas Par vēdām sauc hinduisma reliģijas svētās grāmatas. Vissenākās vēdas datētas ar 2500 -2000.g.p.m.ē. Vēdu literatūra tika nodota mutvārdos no vienas paaudzes nākošajai. Pierakstītas sanskritā, vienā no vissenākajām indoeiropiešu valodām 1.gt. p.m.ē. Ir četri galvenie vēdu apkopojumi: 1. Rigvēdas - dievībām veltītās himnas un poēmas; 2. Samavēdas - melodiju vēdas; 3. Jadžūrvēdas - rituālie teksti ; 4. Atharvēdas - maģisma vēdas. Laika gaitā vēdām tika pievienoti arī skaidrojumi, komentāri, piezīmes: brahmanas priesteru komentāri, rituāla izskaidrojumi prozā; aranjanas - vientuļnieku skaidrojumi, kā arī upanišadas - senindiešu gudro filozofiski traktāti, izskaidrojumi prozā un dzejā. Iepriekšminētās vēdas pieņem kā garīgo atklāsmi, dogmu - tātad kā absolūtu patiesību neapšaubāmu un patiesu. Vēdiskais priekšstats par pasaules rašanos Nebija esošais, nedz neesošais. Nebija gaiss, nedz debesis tam pāri. Kas kustējās? Kur? Un zem kādas rūpes? Un kas par ūdeņiem bezgala dziļiem? Nebija nāve, nedz aiznāve arī. Nemanīja dienu, nedz arī nakti. Tas Viens elpoja klusu savā gribā, Bez tā Viena nebija cita neviena. Pašā sākumā sedza tumsa tumsu. Bija itin viss - atvars neaptverams. Tukšumā bija ieslēgts tas, kas radās, Viņš tik viens no versmes spēka dzima. Fragments no Rigvēdas Pašā sākumā radās vēlēšanās, Tā bija pati pirmā domas sēkla. Un būtību atrada nebūtībā Gudrie domājot, sev sirdī vaicājot. Brahmani Kastu (varnu) sistēma Pirmcilvēks puruša Kšatriji Vaišjas Šūdras Vēdas atspoguļo arī cilvēka rašanos no pirmcilvēka Purušas. Sacērtot sastāvdaļās, viņu upurē dieviem. • No mutes rodas – brahmaņi (priesteri, garīgie skolotāji. • No rokām - kšatriji – valdnieki, karotāji. • No gurniem - vaišjastirgotāji, zemkopji, • No kājām - šūdras – kalpi, vienkāršā darba darītāji. Senindiešu eposi "Rāmajāna" un "Mahābhārata“ Ievērojamākie literārie sacerējumi indiešu kultūrā pakāpeniski izveidojušies 12.-2.gs. p.m.ē., agrāk par Homēra slavenajiem eposiem. Abi ir spilgti dokumenti par Senās Indijas vēsturi, dabu, tradīcijām, no tiem var spriest par cilvēku dzīvi, paražām, jo citā veidā senie indieši nedokumentēja savus notikumus. Gan "Rāmājana", gan "Mahābhārata" sākotnēji no paaudzes paaudzē pārmantoti mutiski un atstājuši milzīgu ietekmi uz Indijas kultūru. “Mahābhārata” “Rāmajāna” Viens no garākajiem episkajiem dziedājumiem pasaulē. Mahābhārata vēstī par notikumiem, kas risinājušies pirms pašreizējā Kali (dzelzs) laikmeta. Tas ir stāsts par ļauno un atriebīgo Kauravu un godprātīgo Pandavu (divu radniecīgu valdnieku dzimtu) asiņaino cīņu par varu. "Rāmajāna" ir episka poēma, ko sacerējis senais gudrais Adi Kavi Valmiki. Tā stāsta par varoņa Rāmas piedzīvojumiem un varoņdarbiem. Rāma – dieva Višnu iemiesojums tiek turēts augstā godā un kaismīgi pielūgts. Tāpat arī viņa dzīvesbiedrene Sīta, kuru Rāmam eposā nākas atbrīvot no gūsta. Eposā “Mahabhārata” izšķirošajā Kurukšetras kaujā dievs Krišna atklāj Ardžunam lielās vēdiskās patiesības par karmas likumu, par dvēseles nemirstību un pienākumu, kas veicams katram krietnam cilvēkam viņa dzīvē Novērtējiet, kas varētu būt šis eposā “Mahabhārata” aprakstītais ierocis! "Mahabhāratas" 8.grāmatā: "...Viens vienīgs lādiņš sprāga ar neaprakstāmu spēku. Pret debesīm visā savā biedējošā varenumā traucās apžilbinošs uguns stabs, kas savā spožumā līdzinājās 10 000 saulēm... Tas bija cilvēkiem nepazīstams ierocis". "Mahābharatas" 5.grāmata - "Dzelzs zibens", nāves vēstnesis, kas pārvērta pelnos visus Vrišni un Andhaka ļaudis. To ķermeņi bija apdedzināti ar drausmīgu uguni. Cilvēkiem izkrita mati un nomaucās nagi, bet podnieka darinājumi saplaisāja bez kāda redzama iemesla. Putniem visā apvidū izbaloja spalvas. Pēc dažām stundām visa pārtika kļuva indīga...“ IV. Hinduisms Guru – garīgais skolotājs Īsi par hinduismu Dharma Brahmans un ātmans Maija Joga Karma Reinkarnācija Hinduisma dievības Simboli Hinduisms Latvijā Arhitektūra un māksla Īsi par hinduismu • Mācības pamati meklējami Vēdās (ap 2.gt.p.m.ē) • Mācības pamatā ieskats par materiālās pasaules iluzoro dabu, karmas likuma darbību, un ceļu uz garīgo atbrīvošanos – mokšu. • Ir tūkstošiem dievību. Galvenā triāde: Brāhma – pasaules radītājs, Višnu – pasaules uzturētājs, Šiva – iznīcinošais spēks • Svētie raksti – Vēdas • Sludina reinkarnācijas ideju • Atzīst kastu principu •Mācības mērķis – palīdzēt cilvēkam atrast savu ātmanu un savienoties ar pasaules Brāhmanu. Dharma - kosmiskais likums Kosmiskā likuma noteiktās pamatpatiesības. Hinduisms ir dzīvesveids, kurā jāievēro sabiedrībā iedibinātā dievišķā kārtība. Cilvēks, jau nākot pasaulē, piedzimst ar pienākumiem, kas viņam jāpilda visu savu dzīvi. Dvēsele (ātmans) ir nemirstīga, pēc materiālā ķermeņa bojāejas tā var pārceļot citos ķermeņos (sansāra) atbilstoši karmas (atmaksas, atdarīšanas) likumam. Karmas likums un dharmas pildīšana nosaka arī sabiedrības dalīšanos varnās (un tālāk sīkāk – kastās), piešķirot šim dalījumam sakrālu raksturu. Cilvēka dzīves mērķis - mainot savus uzskatus un domāšanu, atklājot savu patieso būtību, garīgi īstenoties un sasniegt mokšu – atbrīvi no dvēseles pārceļošanas. Brahmans un ātmans Brāhmans – pasaules dvēsele, absolūtā realitāte, kas atrodas ārpus cilvēciskās pieredzes, transcedentālais, nemirstīgais, visu ātmanu apvienojums. Ātmans – individuālā dvēsele, absolūtā realitāte, transcedentālais, nemirstīgais cilvēkā, cilvēka garīgā būtība Maija Maija – materiālā pasaule, mūžīgi mainīgā, nepastāvīgā un gaistošā, kosmiskā ilūzija, kuru cilvēks uzskata par reāli pastāvošu, kamēr vien cilvēku aptumšojusi neziņa. Joga Jogas kā senas indiešu filosofijas pamatprincipi ir attīstījušies pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Tā ir pasaulē senākā metode cilvēka personības vispusīgai attīstībai. Lai garīgi pilnveidotos, ir arī jāpanāk fiziska, intelektuāla un emocionāla harmonija. Tātad joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana. Joga tika mācīta tikai tiem, kas varēja pilnīgi nodoties savam guru (skolotājam), un jogas mācībām, atsakoties no laicīgās dzīves un pieņemot askētisku mūka dzīvesveidu. Karma – cēlonības seku likums Katra darbība Visumā ir iepriekšējā cēloņa rezultāts un vienlaikus cēlonis nākamajai darbībai. Rodas nepārtraukta cēloņu un seku ķēde, kurai realizējoties izpaužas Visuma dzīve. No šejienes izriet karmas kā cēlonības likuma nozīme. Reinkarnācija pārdzimšana Hinduisms sludina reinkarnāciju (pārdzimšanu). Cilvēks pieķeras iznīkstošām un iluzorām lietām, tādējādi atgriežas pie tām pārdzimstot. Tikai mainot savus uzskatus un domāšanu, atklājot savu esību un patieso būtību un atbrīvojoties, cilvēks vairs nepārdzimst. Darot sliktas lietas, notiek pārdzimšana zemākos līmeņos, piemēram, dzīvnieka, bet, darot labas lietas, notiek pārdzimšana augstākos līmeņos, piemēram, priestera līmenī. Hinduisma dievības Hinduismam nav viena, īpaša pamatlicēja, kā arī mācības. Brahma jeb Brahmans tiek uzskatīts par visa pirmradītāju un veidojas triāde - Brahma, Višnu (pasaules kārtības uzturētājs) un Šiva (iznīcinošais spēks). Balstoties uz šo trijādi, iepriekšminētie dievi tiek pasludināta par vienas būtības trijām dažādām izpausmēm. Hinduisms Latvijā Starptautiskās Krišnas Apziņas biedrības Rīgas draudze. Latvijā dažādas hiduisma idejas un jogas skolas bija populāras jau 20. gs. sākumā. Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairākas hinduismam piederīgas reliģiskas organizācijas un garīgas kustības. Viena no tām ir Starptautiskā Krišnas apziņas kustība, kas darbojas Latvijā kopš 1979. gada. Hinduisma simboli Hinduisma dzīves rats simbolizē kustību, dzimšanu, dzīvi un nāvi Om, hinduisma vissvētākā zilbe un sakrālais simbols, kas apzīmē pirmo neizpaustā Brahmana izpausmi. Mahabalipuramas Rathas Krāšņums ar nebijušu sparu sāka dominēt 7. - 8. gadsimtā Indijas arhitektūrā. Kā piemērus var minēt 7.-8. gs. no klinšu masīva izcirsto brīnumu Mahabalipuramas Rathas - tie ir pieci monolīti tempļi, kas veltīti eposa Mahabharatas varoņiem. Lingaradžas templis 11.gs. Gopuras daudzās pakāpes simboliski saistās ar priekšstatu par cilvēka daudzajām reinkarnācijām, līdz tas sasniedz mērķi – saikni ar pasaules Brāhmanu. Viduslaiku tempļu kompleksiem raksturīgi iespaidīgi un krāšņi torņi jeb gopuras. Izmantots plašs rotājums, kurā galvenokārt dominē mitoloģiskie motīvi. Minakši templis 17.gs. Senie tēlnieki strādāja ciešā kontaktā ar arhitektu, paļaujoties uz viņa iecerēm. Skulptūrā valdīja daudzpusība; parasti tika attēloti dievi, dabas spēku pavēlnieki un citas pārdabiskas būtnes. Tadžmahals 17.gs. Tadžmahala mauzoleju Agrā 17.gs. uzcēla Mogulu valdnieks Šahdžahāns savas mīļotās sievas Mumtāzas piemiņai. 12. - 13. gadsimtā, nonākuši musulmaņu jūgā, celtnieki sāk izmantot vairāk dekoratīvi lietišķās mākslas elementus, jo iekarotāji aizliedz attēlot dzīvas būtnes, kā arī seko citi aizliegumi. Stilā sāk dominēt Tuvo un Vidējo Austrumu tradīcija, kas ienes jaunas formas un vēsmas indiešu arhitektūrā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm ir Tādž Mahals. Dievu atveidojums Brāhama (pasaules radītājs) Višnu (pasaules uzturētājs) Šiva (iznīcinošais spēks) Dejojošais Šiva Dievs Krišna Mūzika (rāgas) Klausīties Indiešu nacionālie mūzikas instrumenti Jau no senākajiem laikiem, sākot ar vēdām, aizsākās mūzikas tradīcijas Indijā. Klasiskā mūzika, ir elitārs mūzikas veids, kuru praktiski neklausās vienkāršie, tam iepriekš nesagatavotie indieši. Populārākais un svarīgākais no žanriem ir rāga. Rāga katru reizi ir improvizācija, ko mūziķis rada izpildījuma laikā. Rāga nekad netiek spēlēta divas reizes vienādi. Rāga Rāga (no sanskrita — nokrāsa, noskaņa) ir Indijas klasiskās mūzikas žanrs ar stingrām likumībām, reglamentētu uzbūvi, skaņkārtām un transcendentālu iedarbīgumu.