3.1. Senās Indijas kultūra (1d.) I. Ievadjautājumi Kultūras hronoloģija Kultūras nozīmība II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes III.

Download Report

Transcript 3.1. Senās Indijas kultūra (1d.) I. Ievadjautājumi Kultūras hronoloģija Kultūras nozīmība II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra Arhitektūras sasniegumu līmenis Intelektuālo sasniegumu līmenis Reliģiskie uzskati Mākslinieciskās prasmes III.

3.1. Senās Indijas kultūra (1d.)
I. Ievadjautājumi
Kultūras hronoloģija
Kultūras nozīmība
II. Mohendžo - Daro un Harapas perioda kultūra
Arhitektūras
sasniegumu
līmenis
Intelektuālo
sasniegumu
līmenis
Reliģiskie
uzskati
Mākslinieciskās
prasmes
III. Vēdu kultūras tradīcija Senajā Indijā
Ārieši un to
dzīvesveids
Vēdas
Kastas
Senindiešu eposi
IV. Hinduisms
Par hinduismsu
Dharma
Brahmans un ātmans
Maija
Joga
Karma
Reinkarnācija
Dievības
Simboli
Hinduisms Latvijā
Māksla
Ko šie attēli tev stāsta par Indijas kultūru?
40.0003000
2000
1000
500
1
500
1000
1500
1600
1800
2000
Nozīmīgākie posmi kultūras hronoloģijā
15.-6.gs.p.m.ē
15.gs.p.m.ē.
Ārieši ieceļo
Indijā
25.gs.
15.
10.
15.gs.p.m.ē. – 6.gs.p.m.ē.
Vēdu kultūras periods
25.-17.gs.p.m.ē.
Mohendžo - Daro un
Harapas perioda
kultūra
5.
1.
4.-6.gs. Budisms iziet
ārpus Indijas
robežām
5.
10.
6.gs.p.m.ē. – 4./6. gs.
budisma dominante
6.gs. – uz Vēdu
bāzes formējas
hinduisma reliģija
II. Mohendžo daro un
Harapas kultūra
Mohendžo Daro un Harapa
Arhitektūras sasniegumu līmenis
Intelektuālo sasniegumu līmenis
Reliģiskie uzskati
Mākslinieciskās prasmes
Mohendžo Daro un Harapa
Līdz 20.gs sākumam
trcicionālais uzskats bija, ka Indijas
kultūras aizsākumi saistāmi ar āriešu
ienākšanu Indijas teritorijā 2.gt. vidū
pirms mūsu ēras.
20.gs. 20. gados
arheoloģiskie izrakumi apliecināja,
ka jau pirms āriešu cilšu ienākšanas
ir pastāvējusi salīdzinoši augsta
kultūra.
Lielākie izpētes centri
atradās Mohendžodaro un Harapā,
tādēļ arī senās kultūras apzīmēšanai
bieži vien tiek lietoti šo pilsētu
nosaukumi.
Pēc arheoloģiskajām
liecībām un
rekonstrukcijas
zīmējumiem novērtējiet
arhitektūras sasniegumu
līmeni Mohendžodaro un
Harapas kultūrā!
Ko šie attēli liecina par
intelektuālo sasniegumu līmeni?
Reliģiskie uzskati
Priesteris no Mohendžodaro
Mohendžodaro atradās milzīga
celtne ar lielu baseinu vidū (tā izmēri
7x12m). Visticamāk, tas kalpoja ūdens
rituāliem, apmazgāšanās cermonijām.
Novērtējiet
mākslinieciskās
un amatnieciskās
prasmes!
III. Vēdu kultūras tradīcija Senajā Indijā
Ievadjautājumi
Ārieši
Vēdas
Kastas
Senindiešu eposi
Ievadjautājumi
15.gs.p.m.ē.
Vēdu kultūras
aizsākums
6.gs.
Budisma aizsākumi
1.gs.
4. - 6.gs.
Formējas hinduisma
reliģija
Ko jūs zināt par šiem jautājumiem?
Kas ir ārieši, kāds
ir to dzīvesveids.
 Kas ir Vēdas. Sanskrits
 Kāds ir vēdiskais priekšstats par pasaules rašanos.
 Vēdu priekšstats par cilvēka rašanos. Sabiedrības dalījums kastās.
 Kā vēdiskais pasaules priekšstats atspoguļojas senindiešu eposos.
Kas ir ārieši?
Ap 1500. gadu p.m.ē.āriešu ciltis, kuru pirmdzimtene vēl joprojām īsti nav
zināma, sāka pārceļot uz dienvidiem. Tagadējās Indas upes ielejā šīs ciltis satikās ar
senindiešiem un senpersiešiem un pamazām asimilējās ar tiem. Senindiešu ciltis šos
ieceļotājus sauca par āriešiem (tulkojumā: valdnieki, kungi).
Rietumeiropā deviņpadsmitā gadsimta
vidū ar terminu ārieši sāka apzīmēt tautas, kas
piederēja pie indoeiropiešu valodu kopības.
Āriešu rase Ā.
Hitlera
skatījumā
Ādolfs Hitlers vārdam ārieši deva
jaunu jēgu. Vārdā ārieši apvienoja balto rasi,
izslēdzot no tās semītus (žīdus, arābus), kas
nerunāja indoeiropiešu valodās.
Hitlers āriešiem pieskaitīja baltās
rases etniskās grupas – ģermāņus, skandināvus,
anglosakšus, baltus, slāvus, romāņus un ķeltus,
vienlaikus uzsverot vārda ārieši nozīmi –
valdnieki.
Īpatnēja situācija izveidojās ar
somugru tautām, kuras viņš pieskaitīja
āriešiem, kaut gan tās (somi, ungāri, igauņi,
līvi), kā zināms, nerunā indoeiropiešu valodās.
Protams, Hitlers neiztika arī bez sev
raksturīgā lielvācu šovinisma, par
«visāriskākajiem» uzskatīdams tieši ģermāņus,
gatavodams tiem kundzību pār citām tautām,
gan āriešiem, gan neāriešiem.
Ārieši Indijā
(no15.gs. p.m.ē.)
Ienākot Indijā Ārieši
sāka jaunu laikmetu – pāreju no
Mohendžodaro un Harapas
pilsētu civilizācijas pie
dzīvošanas laukos. Indijas kalni,
upes, meži un jūra ietekmēja
indiešu prātus un dzīvesveidu.
Dabas dāsnums noteicis
veģetārisma plašo izplatību. Viņi
godāja dzīvniekus, īpaši govis un
putnus, tāpēc daudzi no tiem tika
saistīti ar hinduisma dievībām.
Āriešu apdzīvotās teritorijas Indijā
Daudzi ārieši tiešām kļuva par dzimtu un cilšu vadoņiem jaunapgūtajās
zemēs. Āriešiem bija īpatna valoda un bagāts vārdu krājums. Indijā uz šīs valodas
bāzes vēlāk radās sanskrits.
Vēdas
Par vēdām sauc hinduisma reliģijas svētās grāmatas. Vissenākās vēdas
datētas ar 2500 -2000.g.p.m.ē. Vēdu literatūra tika nodota mutvārdos no vienas
paaudzes nākošajai. Pierakstītas sanskritā, vienā no vissenākajām indoeiropiešu
valodām 1.gt. p.m.ē.
Ir četri galvenie vēdu apkopojumi:
1. Rigvēdas - dievībām veltītās himnas un
poēmas;
2. Samavēdas - melodiju vēdas;
3. Jadžūrvēdas - rituālie teksti ;
4. Atharvēdas - maģisma vēdas.
Laika gaitā vēdām tika pievienoti arī
skaidrojumi, komentāri, piezīmes: brahmanas priesteru komentāri, rituāla izskaidrojumi prozā;
aranjanas - vientuļnieku skaidrojumi, kā arī
upanišadas - senindiešu gudro filozofiski
traktāti, izskaidrojumi prozā un dzejā.
Iepriekšminētās vēdas pieņem kā garīgo atklāsmi,
dogmu - tātad kā absolūtu patiesību neapšaubāmu un patiesu.
Vēdiskais
priekšstats par
pasaules rašanos
Nebija esošais, nedz neesošais.
Nebija gaiss, nedz debesis tam pāri.
Kas kustējās? Kur? Un zem kādas rūpes?
Un kas par ūdeņiem bezgala dziļiem?
Nebija nāve, nedz aiznāve arī.
Nemanīja dienu, nedz arī nakti.
Tas Viens elpoja klusu savā gribā,
Bez tā Viena nebija cita neviena.
Pašā sākumā sedza tumsa tumsu.
Bija itin viss - atvars neaptverams.
Tukšumā bija ieslēgts tas, kas radās,
Viņš tik viens no versmes spēka dzima.
Fragments no Rigvēdas
Pašā sākumā radās vēlēšanās,
Tā bija pati pirmā domas sēkla.
Un būtību atrada nebūtībā
Gudrie domājot, sev sirdī vaicājot.
Brahmani
Kastu (varnu) sistēma
Pirmcilvēks puruša
Kšatriji
Vaišjas
Šūdras
Vēdas atspoguļo arī
cilvēka rašanos no
pirmcilvēka Purušas.
Sacērtot sastāvdaļās,
viņu upurē dieviem.
• No mutes rodas –
brahmaņi (priesteri,
garīgie skolotāji.
• No rokām - kšatriji –
valdnieki, karotāji.
• No gurniem - vaišjastirgotāji, zemkopji,
• No kājām - šūdras –
kalpi, vienkāršā darba
darītāji.
Senindiešu eposi "Rāmajāna" un "Mahābhārata“
Ievērojamākie literārie sacerējumi indiešu kultūrā pakāpeniski izveidojušies
12.-2.gs. p.m.ē., agrāk par Homēra slavenajiem eposiem. Abi ir spilgti
dokumenti par Senās Indijas vēsturi, dabu, tradīcijām, no tiem var spriest par
cilvēku dzīvi, paražām, jo citā veidā senie indieši nedokumentēja savus
notikumus. Gan "Rāmājana", gan "Mahābhārata" sākotnēji no paaudzes
paaudzē pārmantoti mutiski un atstājuši milzīgu ietekmi uz Indijas kultūru.
“Mahābhārata”
“Rāmajāna”
Viens no garākajiem episkajiem
dziedājumiem pasaulē. Mahābhārata
vēstī par notikumiem, kas risinājušies
pirms pašreizējā Kali (dzelzs)
laikmeta. Tas ir stāsts par ļauno un
atriebīgo Kauravu un godprātīgo
Pandavu (divu radniecīgu valdnieku
dzimtu) asiņaino cīņu par varu.
"Rāmajāna" ir episka poēma, ko
sacerējis senais gudrais Adi Kavi
Valmiki. Tā stāsta par varoņa Rāmas
piedzīvojumiem un varoņdarbiem.
Rāma – dieva Višnu iemiesojums tiek
turēts augstā godā un kaismīgi
pielūgts. Tāpat arī viņa
dzīvesbiedrene Sīta, kuru Rāmam
eposā nākas atbrīvot no gūsta.
Eposā “Mahabhārata” izšķirošajā Kurukšetras
kaujā dievs Krišna atklāj Ardžunam lielās
vēdiskās patiesības par karmas likumu, par
dvēseles nemirstību un pienākumu, kas
veicams katram krietnam cilvēkam viņa dzīvē
Novērtējiet, kas varētu būt šis eposā
“Mahabhārata” aprakstītais ierocis!
"Mahabhāratas" 8.grāmatā: "...Viens vienīgs lādiņš sprāga ar
neaprakstāmu spēku. Pret debesīm visā savā biedējošā varenumā
traucās apžilbinošs uguns stabs, kas savā spožumā līdzinājās 10 000
saulēm... Tas bija cilvēkiem nepazīstams ierocis".
"Mahābharatas" 5.grāmata - "Dzelzs zibens", nāves
vēstnesis, kas pārvērta pelnos visus Vrišni un Andhaka ļaudis. To
ķermeņi bija apdedzināti ar drausmīgu uguni. Cilvēkiem izkrita mati
un nomaucās nagi, bet podnieka darinājumi saplaisāja bez kāda
redzama iemesla. Putniem visā apvidū izbaloja spalvas. Pēc dažām
stundām visa pārtika kļuva indīga...“
IV. Hinduisms
Guru – garīgais skolotājs
Īsi par hinduismu
Dharma
Brahmans un ātmans
Maija
Joga
Karma
Reinkarnācija
Hinduisma dievības
Simboli
Hinduisms Latvijā
Arhitektūra un māksla
Īsi par hinduismu
• Mācības pamati meklējami Vēdās
(ap 2.gt.p.m.ē)
• Mācības pamatā ieskats par
materiālās pasaules iluzoro dabu,
karmas likuma darbību, un ceļu uz
garīgo atbrīvošanos – mokšu.
• Ir tūkstošiem dievību. Galvenā
triāde: Brāhma – pasaules radītājs,
Višnu – pasaules uzturētājs, Šiva –
iznīcinošais spēks
• Svētie raksti – Vēdas
• Sludina reinkarnācijas ideju
• Atzīst kastu principu
•Mācības mērķis – palīdzēt
cilvēkam atrast savu ātmanu un
savienoties ar pasaules Brāhmanu.
Dharma - kosmiskais likums
Kosmiskā likuma noteiktās
pamatpatiesības.
Hinduisms ir dzīvesveids, kurā
jāievēro sabiedrībā iedibinātā dievišķā kārtība.
Cilvēks, jau nākot pasaulē, piedzimst ar
pienākumiem, kas viņam jāpilda visu savu
dzīvi.
Dvēsele (ātmans) ir nemirstīga,
pēc materiālā ķermeņa bojāejas tā var
pārceļot citos ķermeņos (sansāra) atbilstoši
karmas (atmaksas, atdarīšanas) likumam.
Karmas likums un dharmas pildīšana
nosaka arī sabiedrības dalīšanos varnās (un
tālāk sīkāk – kastās), piešķirot šim dalījumam
sakrālu raksturu.
Cilvēka dzīves mērķis - mainot
savus uzskatus un domāšanu, atklājot savu
patieso būtību, garīgi īstenoties un sasniegt
mokšu – atbrīvi no dvēseles pārceļošanas.
Brahmans un ātmans
Brāhmans – pasaules dvēsele, absolūtā realitāte,
kas atrodas ārpus cilvēciskās pieredzes,
transcedentālais, nemirstīgais, visu ātmanu
apvienojums.
Ātmans – individuālā dvēsele, absolūtā realitāte,
transcedentālais, nemirstīgais cilvēkā, cilvēka
garīgā būtība
Maija
Maija – materiālā pasaule, mūžīgi mainīgā,
nepastāvīgā un gaistošā, kosmiskā ilūzija, kuru
cilvēks uzskata par reāli pastāvošu, kamēr vien
cilvēku aptumšojusi neziņa.
Joga
Jogas kā senas indiešu
filosofijas pamatprincipi ir attīstījušies
pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Tā
ir pasaulē senākā metode cilvēka
personības vispusīgai attīstībai. Lai
garīgi pilnveidotos, ir arī jāpanāk
fiziska, intelektuāla un emocionāla
harmonija. Tātad joga nozīmē sevis
kā ķermeņa, gara un intelekta
attīstīšana. Joga tika mācīta tikai
tiem, kas varēja pilnīgi nodoties
savam guru (skolotājam), un jogas
mācībām, atsakoties no laicīgās
dzīves un pieņemot askētisku mūka
dzīvesveidu.
Karma – cēlonības seku likums
Katra darbība Visumā ir iepriekšējā cēloņa rezultāts un
vienlaikus cēlonis nākamajai darbībai. Rodas nepārtraukta cēloņu un
seku ķēde, kurai realizējoties izpaužas Visuma dzīve. No šejienes
izriet karmas kā cēlonības likuma nozīme.
Reinkarnācija pārdzimšana
Hinduisms sludina
reinkarnāciju (pārdzimšanu).
Cilvēks pieķeras iznīkstošām un
iluzorām lietām, tādējādi
atgriežas pie tām pārdzimstot.
Tikai mainot savus uzskatus un
domāšanu, atklājot savu esību
un patieso būtību un
atbrīvojoties, cilvēks vairs
nepārdzimst.
Darot sliktas lietas, notiek pārdzimšana zemākos līmeņos, piemēram,
dzīvnieka, bet, darot labas lietas, notiek pārdzimšana augstākos līmeņos,
piemēram, priestera līmenī.
Hinduisma dievības
Hinduismam nav viena, īpaša pamatlicēja, kā arī mācības. Brahma jeb
Brahmans tiek uzskatīts par visa pirmradītāju un veidojas triāde - Brahma, Višnu
(pasaules kārtības uzturētājs) un Šiva (iznīcinošais spēks). Balstoties uz šo trijādi,
iepriekšminētie dievi tiek pasludināta par vienas būtības trijām dažādām
izpausmēm.
Hinduisms
Latvijā
Starptautiskās
Krišnas Apziņas
biedrības Rīgas
draudze.
Latvijā dažādas hiduisma idejas un jogas skolas bija populāras
jau 20. gs. sākumā. Arī mūsdienās Latvijā darbojas vairākas
hinduismam piederīgas reliģiskas organizācijas un garīgas kustības.
Viena no tām ir Starptautiskā Krišnas apziņas kustība, kas darbojas
Latvijā kopš 1979. gada.
Hinduisma simboli
Hinduisma dzīves rats simbolizē
kustību, dzimšanu, dzīvi un nāvi
Om, hinduisma vissvētākā zilbe un
sakrālais simbols, kas apzīmē pirmo
neizpaustā Brahmana izpausmi.
Mahabalipuramas Rathas
Krāšņums ar nebijušu sparu
sāka dominēt 7. - 8. gadsimtā
Indijas arhitektūrā. Kā piemērus var
minēt 7.-8. gs. no klinšu masīva
izcirsto brīnumu Mahabalipuramas Rathas - tie ir
pieci monolīti tempļi, kas veltīti
eposa Mahabharatas varoņiem.
Lingaradžas templis
11.gs.
Gopuras daudzās pakāpes simboliski saistās ar
priekšstatu par cilvēka daudzajām reinkarnācijām, līdz
tas sasniedz mērķi – saikni ar pasaules Brāhmanu.
Viduslaiku tempļu kompleksiem raksturīgi iespaidīgi un krāšņi torņi
jeb gopuras. Izmantots plašs rotājums, kurā galvenokārt dominē mitoloģiskie
motīvi.
Minakši templis
17.gs.
Senie tēlnieki strādāja ciešā
kontaktā ar arhitektu, paļaujoties uz viņa
iecerēm. Skulptūrā valdīja daudzpusība;
parasti tika attēloti dievi, dabas spēku
pavēlnieki un citas pārdabiskas būtnes.
Tadžmahals
17.gs.
Tadžmahala
mauzoleju Agrā 17.gs.
uzcēla Mogulu valdnieks
Šahdžahāns savas
mīļotās sievas Mumtāzas
piemiņai.
12. - 13. gadsimtā, nonākuši musulmaņu jūgā, celtnieki sāk
izmantot vairāk dekoratīvi lietišķās mākslas elementus, jo iekarotāji aizliedz attēlot
dzīvas būtnes, kā arī seko citi aizliegumi. Stilā sāk dominēt Tuvo un Vidējo
Austrumu tradīcija, kas ienes jaunas formas un vēsmas indiešu arhitektūrā. Viena
no iespaidīgākajām celtnēm ir Tādž Mahals.
Dievu atveidojums
Brāhama (pasaules radītājs)
Višnu (pasaules uzturētājs)
Šiva (iznīcinošais spēks)
Dejojošais Šiva
Dievs Krišna
Mūzika (rāgas)
Klausīties
Indiešu nacionālie
mūzikas instrumenti
Jau no senākajiem laikiem, sākot ar vēdām, aizsākās mūzikas tradīcijas
Indijā. Klasiskā mūzika, ir elitārs mūzikas veids, kuru praktiski neklausās
vienkāršie, tam iepriekš nesagatavotie indieši. Populārākais un svarīgākais no
žanriem ir rāga. Rāga katru reizi ir improvizācija, ko mūziķis rada izpildījuma
laikā. Rāga nekad netiek spēlēta divas reizes vienādi.
Rāga
Rāga (no sanskrita
— nokrāsa, noskaņa)
ir Indijas klasiskās
mūzikas žanrs ar
stingrām likumībām,
reglamentētu uzbūvi,
skaņkārtām un
transcendentālu
iedarbīgumu.