5.2. Ieskats islāma kultūrā I. Ievadjautājumi Ieskats kultūrā Kultūras apguves aktualitāte Reliģijas īpatsvars pasaulē Nozīmīgākie jēdzieni II. Kultūras tapšana un attīstība Pirmsislāma periods Muhameda atklāsmes Bēgšana uz Medinu Atgriešanās Mekā Islāma izplatība III.
Download ReportTranscript 5.2. Ieskats islāma kultūrā I. Ievadjautājumi Ieskats kultūrā Kultūras apguves aktualitāte Reliģijas īpatsvars pasaulē Nozīmīgākie jēdzieni II. Kultūras tapšana un attīstība Pirmsislāma periods Muhameda atklāsmes Bēgšana uz Medinu Atgriešanās Mekā Islāma izplatība III.
5.2. Ieskats islāma kultūrā I. Ievadjautājumi Ieskats kultūrā Kultūras apguves aktualitāte Reliģijas īpatsvars pasaulē Nozīmīgākie jēdzieni II. Kultūras tapšana un attīstība Pirmsislāma periods Muhameda atklāsmes Bēgšana uz Medinu Atgriešanās Mekā Islāma izplatība III. Korāns un tajā ietvertās likumu normas Korāns Šariats Sieviete islāma pasaulē IV. Arābu valoda islāma kultūrā Arābu valoda Arābu literatūra V. Zinātnes loma un nozīmīgākie sasniegumi VI. Arhitektūra un māksla Vispārīgās iezīmes Sakrālā arhitektūra Laicīgā arhitektūra Kaligrāfija Miniatūrmāksla I. Ievadjautājumi Ieskats kultūrā Kultūras apguves aktualitāte Reliģijas īpatsvars pasaulē Nozīmīgākie jēdzieni Ko šie attēli tev stāsta par islāma kultūru? 40.0003000 2000 1000 500 1 500 1000 1500 1600 1800 2000 Kādēļ svarīgi apgūt šīs kultūras nacionālo savdabību? Vienā no lielākajām Indijas pilsētām Bombejā (Bombay, Mumbai) islāma teroristi no organizācijas Deccan Mujahedeen trešdienas vakarā (26.11.2008) ir ieņēmuši divas luksus viesnīcas – Taj Mahal un Oberoi, iecienītu restorānu Leopold's, slimnīcu un dzelzceļa staciju, nogalinot vairāk kā 100 cilvēkus. Nogalināto vidū ir arī tūristi. Teroristi pieprasa atbrīvot no Indijas cietumiem visus islama radikāļus. Lielbritānija un ASV ir apsolījušas nekavējošu palīdzību Indijai, jo teroristi mērķtiecīgi meklē britu un amerikāņu tūristus. Kādēļ svarīgi apgūt šīs kultūras nacionālo savdabību? 2002.gada rudenī teroristi ieņēma Maskavas Dubrovkas teātri, kad tajā notika mūzikla “Nord-Ost” izrāde. Ķīlnieku atbrīvošanas operācijas laikā dzīvību zaudēja 130 ķīlnieki un 40 teroristi. 800 ķīlniekus izdevās atbrīvot. Beslanas traģēdija 2004.gada septembrī visu pasauli pāršalca šausminošā ziņa par Krievijas dienvidu pilsētas Beslanas skolā sagrābtajiem 1200 ķīlniekiem. Musulmaņu īpatsvars dažādos pasaules reģionos Nozīmīgākie jēdzieni Skaidro Tev zināmos jēdzienus! Allāhs Muhameds Korāns Musulmaņi Mošeja Minarets Medrese Kaaba Šriats Ramadāna Džihāda Jēdzieni islama kultūrā Allāhs - vienīgais dievs Muhameds – Islama reliģijas pamatlicējs, nozīmīgākais pravietis. Korāns – islama svētie raksti Musulmaņi – islama sekotāji Mošeja – templis lūgšanām Minarets – stabveidīgi toņi pie mošejām, no kuriem aicina ļaudis uz kolektīvajām lūgšanām. Medrese – musulmaņu augstākā garīgā skola. Kaaba – gakvenā svētnīca Mekā. Šriats – likumu kopums Ramadāna – svētais mēnesis, kas saistīts ar dažādiem aizliegumiem Džihāda – svētais karš II. Kultūras tapšana un attīstība Pirmsislāma periods Muhameda atklāsmes Bēgšana uz Medinu Atgriešanās Mekā Islāma izplatība Pirmsislāma periods Islāma aizsākumi meklējami Arābijas pussalā mūsu ēras 6.-7.gs. Pamatiedzīvotāji klejotāji lopkopji – beduīni – klejojoši kamieļu gani, kas pārtika no kamieļmātes piena un tuksneša oāzēs atrodamajiem augu valsts produktiem, piemēram, datelēm. Zems attīstības līmenis. Reliģiskajā jomā valdīja politeisms ar vairāk kā 300 dažādu dievu, kuru vidū par vienu no varenākajiem tika uzskatīts Allāhs. Reliģiskais centrs – Meka. Meka Tirdzniecības krustcelēs izauga tādas pilsētas kā Meka, kļūstot par daudzu arābu cilšu vietējā mēroga reliģisko centru. Ap 1917.g. Te galvenajā svētnīcā starp daudzām dievību figūrām atradās arī melnais akmens (meteorīts), ko it kā dievi bija sūtījuši no debesīm. Vietējie iedzīvotāji tam piedēvēja brīnumainas īpašības. Muhameds No Mekas nācis arī islāma reliģijas pamatlicējs Muhameds (dz.ap570.g.). Būdams pusmūžā, viņš piedzīvojis reliģisku atklāsmi, kas ietekmēja ne tikai paša Muhameda turpmāko dzīvi, bet arī daudzu pasaules tautu likteņus. Atklāsmes saturs izpaudās vēstījumā, ka Allahs ir nevis viens no dieviem, bet vienīgais un Muhamedam pēc Visaugstā gribas jākļūst par tā pravieti. Tā līdzās jūdaismam un kristietībai dzima trešā monoteistiskā reliģija – islāms. Muhameds sludina islāmu Bēgšana uz Medinu Šī reliģija sākotnēji saņēma lielu pretestību no tradicionālo politeistisko uzskatu pārstāvju vidus, kā rezultātā Muhameds bija spiests atstāt Meku un doties uz Medinu lai tur attīstītu jaunos uzskatus, savāktu ap sevi idejisko atbalstītāju loku. Muhameds ierodas Medinā Tas notika 622.gadā un šis pārceļojums ieguva tik lielu nozīmi, ka kļuva par atskaites punktu islāma laika skaitīšanā. Atklāsmes Medinā Medina Kādā no atklāsmēm, ko Muhameds piedzīvojis Medinā, ticis pausts par to, ka Mekai jākļūst par islama svēto pilsētu un musulmaņu svētceļnieku mērķi. Atgriešanās Mekā Nepagāja ne 10 gadi, kad Muhameds triumfāli atgriezās Mekā (630.g.) un padarīja Kaabu par islama galveno templi, kas tāds ir vēl šodien. Triumfa gājiens Mekā Muhameds Kaabas templī Islāma izplatība “Svētā kara” džihādas ideja, kas tika attīstīta Allaha mācībā, lika aizstāvēties pret visu, kas apdraudēja musulmanismu, gan pašā cilvēkā, gan apkārtējā pasaulē. Arābi pēc savas dabas bija kareivīga tauta un bieži mēdza savu iztiku iegūt sirojumu un laupīšanas ceļā, taču nu Korāns tiem noliedza vērsties ar fizisku spēku pret saviem ticības brāļiem. Neatlika nekas cits kā auglīgākas zemes saviem ganāmpulkiem un bagātīgu laupījumu meklēt uz svešu zemju rēķina. Tā sākās musulmaņu ekspansija, un uzvaras sekoja viena pēc otras. Aptuveni simts gadu garā laika periodā tika radīta milzīga islāma valsts – kalifāts. Kalifāts tika sadalīts mazākos apgabalos, kurus pārvaldīja kalifam pakļautie emīri. Damaska, Bagdāde Kad 661.g.pie varas nāca Omeijādu dzimtas pārstāvji, kalifāta centrs tika pārvietots no Mekas uz Damasku, bet 750.g., pie varas nākot musulmaņu grupējumam, ko sauca par Abāsīdiem, Irākā tika uzcelta jaunā galvaspilsēta Bagdāde. Islāma saikne ar jūdaismu un kristietību Jūdaisms Kristietība Islāms Muhameda Dievs Allāhs ir tas pats, par ko savās atklāsmēs runā Vecās Derības Ābraams. Musulmaņi noliedz Jēzus Kristus dievišķo izcelsmi un dabu. Viņi uzskata, ka Jēzus, tāpat kā Ādams, Noass, Ābraams, Mozus un Dāvids ir bijis viens no praviešiem. Islamticīgie nenoliedza jūdaismu un kristietību, jo avots šo visu triju reliģiju izcelsmei bija viens, un tas bija vienīgais Dievs, kurš dēvēts visdažādākajos vārdos. Islams nenoliedza arī Veco un Jauno Derību, ko tāpat uzskatīja par Dieva inspirētām grāmatām, tāpēc nevērsās pret šīm reliģijām un neuzspieda savējo. Musulmaņi uzskatīja, ka Muhameds, būdams pēdējais no praviešiem, saņēmis vispilnīgāko un pareizāko atklāsmi, tādēļ Korānam bija jākļūst par grāmatu, kas labo, izskaidro un turpina “Bībeli”. III. Korāns un tajā ietvertās likumu normas Korāns Šariats Sieviete islāma pasaulē Korāns Islama mācība pēc Muhameda nāves 632.g. tika apkopota Svētajos Rakstos – Korānā. Valda pieņēmums, ka tas ir Muhameda pierakstītais ar eņģeļa Gabriela starpniecību nodotais paša Allaha vēstījums, tādēļ netulkojams, un negrozāms, tas nepieļāva arī pētīšanu un skaidrošanu. Lapaspuse no Korāna Korāna satura jautājumi Korāna galvenā mācība ir par Dievu. Korānā, tāpat kā Bībelē, bez šaubīšanās tiek atzīta Dieva pastāvēšana. Atzīstot, ka pār visu valda Dievs, Korānā tomēr teikts, ka arī cilvēki ir par daudz ko atbildīgi. Korānā ir aprakstītas arī musulmaņu kopienu dzīvi regulējošas normas. Tās noteic reliģisko un sabiedrisko uzvedību: lūgšanās, žēlastības dāvanu došanā, gavēnī, svētceļojumos, laulības pārkāpšnas gadījumā, šķiršanās, ēšanas un dzeršanas, augļošanas un darba laikā Korānā ir pieminēta arī eņģeļu pastāvēšana, tie ir Dieva sūtņi; tajā aprakstītas arī citas garīgās būtnes – džinni. Džinni ir radīti no uguns un viņu mērķis ir kalpot Dievam. Dumpīgos džinnus sauc par dēmoniem. Dēmonu vadonis ir Ibiss jeb sātans, un Dievs viņam ir atļāvis kārdināt cilvēkus uz ļauniem darbiem. Reizē ar eņģeļiem Dievs par saviem sūtņiem padara praviešus, sākot ar Ādamu, tad Abraāmu un Jēzu, un beidzot ar Muhamedu, visu praviešu “zieģeli”. Šariats Šariats – tā Korānā sauc likumu kopumu, kas regulē gan ģērbšanās tradīcijas, gan ēšanas paradumus, to skaitā arī alkohola lietošanas aizliegumu, svētku svinēšanu un mirušo aizvadīšanu aizsaulē, vārdu sakot katrs savas dzīves mirklis un rīcība ikvienam musulmanim jāsaskaņo ar šariata normām. Pieci pamatbalsti 1. Pirmā prasība liek ik dienas apliecināt, ka “ir tikai viens Dievs – Allāhs -, un Muhameds ir Viņa pravietis”. 2. Otrais likums saistās ar lūgšanām, no kurām piecas ir obligātas ikvienam un ritualizētā veidā izpildāmas stingri noteiktā laikā (saullēktā, dienasvidū, pēcpusdienā, saulrietā un, iestājoties naktij). 3. Trešais likums atgādina par pienākumu dalīties savā pārticībā ar trūkumcietējiem, nabagiem, ceļiniekiem, visiem Allāha kopienas locekļiem, kas dažādu iemeslu dēļ kļuvuši par dzīves pabērniem. 4. Devītajā mēnesī, ko sauc par ramadānu tiek praktizēts, ēšanas, dzeršanas, kā arī dzimumattiecību aizliegums no saules lēkta līdz saules rietam. 5. Piektais likums uzliek par pienākumu katram musulmanim kaut reizi dzīvē, ja vien veselība atļauj un ģimene nepaliek bez iztikas līdzekļiem, doties svētceļojumā uz Kaabas svētnīcu Mekā. Sieviete islāma pasaulē Vīrieša statusu noteica tas, cik daudz sieviešu viņš spēj uzturēt, tāpēc pienācās nodrošināt šī īpašuma neaizskaramību. Sievietes tika uzskatītas par viņu “kustamā” īpašuma daļu. Paši turīgākie varēja atļauties uzturēt milzīgus harēmus. Tās tika nošķirtas no pārējiem ļaudīm un atradās einuha uzraudzībā. Likumīgo sievu skaitu islama likumi ierobežoja, tādas varēja būt tikai četras. Harēma lielums bija tieši proporcionāls sabiedriskā prestiža līmenim. Sieviete atradās pilnīgā vīrieša pakļautībā. IV. Arābu valoda islāma kultūrā Arābu valoda kā vienīgā valsts valoda (zaļā krāsa) vai kā viena no valsts valodām (zilā krāsa). Arābu valoda Arābu literatūra Uz aramiešu raksta bāzes 7.gs vidū tapa arābu raksts. Tas pirmām kārtām bija nepieciešams Korāna pierakstīšanai. Islama ekspansijas rezultātā arābu valoda, kas 7.gs. beigās bija kļuvusi par kalifāta valsts valodu, izplatījās arī iekarotajās teritorijās. Arābu valoda lielu nozīmi guva ne tikai literatūrā, bet visās dzīves jomās kā viena no starptautiskajām kultūras un zinātnes valodām. Arābu valoda Allāhs arābu valodā Uzraksts arābu valodā nozīmē “Allāhs” Allāha zīme mākoņos Musulmaņi uzskata, ka vienīgi Allāhs valda pār visu dzīvo un nedzīvo, arī pār cilvēku un prasa no tā pakļaušanos un paklausību. Kristietības ietekmēts, arī islāms pieņēma Pastarās tiesas ideju. Glābšanās priekšnoteikums esot ticība Allāham un dzīve, paklausot viņa likumiem. Šie likumi ietiecas pilnīgi visās dzīves sfērās, gan tajās, kas skar valsti, gan tajās, kas regulē ģimenes dzīvi, gan sabiedriskajās, gan dziļi personiskajās norisēs. Arābu literatūra Arābu literatūra, sākot ar 10.gs., uzsūca sevī un pārstrādāja visu labāko, ko bija radījušas pakļautās tautas. Kā visas pasaules kultūras ieguvums jāmin pasaku krājums “Tūkstoš un viena nakts”, kurš apkopoja ne tikai arābu, bet arī persiešu, indiešu, turku un ēģiptiešu izcelsmes nostāstus, kas tapuši laika posmā no 8.-12.gs. Tūkstoš un vienas nakts pasakas Visu krājumu vienotā veselumā saista leģenda par sultānu Šahrijāru, kurš aizvainotībā par sievas neuzticību katru rītu nežēlīgai nāvei nolemj skaistuli, ar kuru kopā pavadījis nakti. Šāds liktenis sagaida arī vezīra daiļo meitu Šeherezadi, taču viņa atrod risinājumu, kā palikt dzīvai. Katru vakaru skaistule stāsta pasaku, kuru, iestājoties rītausmai pārtrauc pašā intriģējošākajā vietā. Sultānam jāgaida vakars, lai turpinātu klausīties Šeherezades stāstījumā. Meitene tika apžēlota un kļuva par Šahrijāra mīļoto sievu. Vai esi lasījis šīs pasakas? Eiropas tautu valodās “Tūkstoš un vienas nakts pasakas” sāktas tulkot 18.gs sākumā un ar savu popularitāti ietekmējušas citas kultūras sfēras (mūziku, literatūru, tēlotāju mākslu, kino). Pazīstamākie sižeti mūsdienās saistās ar Aladinu un viņa burvju lampu, jūras braucēju Sindbadu, Ali Babu un četrdesmit laupītājiem un viltīgo Bagdādes bārddzini. V. Zinātnes loma un nozīmīgākie sasniegumi Sākotnējā attieksme pret zinātni un tās maiņa Medicīna, Avicenna Matemātika Astronomija, astroloģija Filosofija, Averoess Citi izgudrojumi Musulmaņu sākotnējā attieksme pret zinātni Pirmie halifi pavisam noraidoši izturējās pret zinātni, vēl vairāk, viņi lika iznīcināt seno Aleksandrijas bibliotēku ar visiem tās dārgumiem, jo Korāns sākotnēji atzina par neiespējamu cilvēkam izprast Allahu un ar savu nepilnīgo prātu aptvert Radītāja lielisko veikumu. Islāma zinātnes attīstības sākumi Problēmas risinājuma ideja nākusi pavisam nejauši. Kalifs Mamuns (813.833.) sapnī sastapis Aristoteļa dvēseli, un tā viņu pārliecinājusi, ka Dievs radījis cilvēka saprātu tādā mērā, kādā viņam ļauts izprast pasaulē valdošās likumsakarības. Tas likvidējis reliģiskā rakstura pretrunas un kalpojis par dzinuli zinātniskās darbības aizsākumiem. Gudrības pils Bagdādē Šajā laikā tapusi ideja kompensēt Aleksandrijas bibliotēkas zaudējumu, ierīkojot Bagdādē lielāko bibliotēku (gudrības pili) un vienkopus savācot visu pasaulē sastopamo grāmatu paraugus. Kalifs Mamuns organizējis arī šo grāmatu tulkošanu arābu valodā. Medicīna Ibn Sina jeb Avicenna Gan filozofijā, gan medicīnā viens no ievērojamākajiem šī laika zinātniekiem bija Avicenna (? –1037.), kurš bija ne tikai izlasījis visus Aristoteļa darbus, bet iepazinis sengrieķu medicīnisko pieredzi, atklāja tuberkulozes izplatību infekcijas ceļā, spēju inficēties ne tikai tiešā kontakta ceļā, bet arī ar ūdens, augsnes un dažādu priekšmetu starpniecību. Avicennas medicīniskie traktāti bija nozīmīgākā un respektablākā mācību literatūra Eiropas augstskolās līdz pat 17.gs. Medicīna Vēl citi islāma pasaules mediķi atklāja brūču piededzināšanas un asiņošanas apturēšanas līdzekļu nozīmi, diagnosticēja kuņģa ļaundabīgo audzēju, uzgāja pretlīdzekļus, kas izmantojami saindēšanās gadījumos, un krietni pavirzīja uz priekšu cīņu ar acu saslimšanām, turklāt apzinājās buboņu mēra infekciozo dabu, jo norādīja, ka ar to iespējams saslimt, saskaroties ar slimnieku drānām. Visbeidzot, musulmaņi visām viduslaiku tautām tālu priekšā bija aizsteigušies slimnieku aprūpes ziņā. Persijas, Sīrijas un Ēģiptes lielākajās pilsētās bija izvietotas ne mazāk kā trīsdesmit četras lielas slimnīcas, kuru iekārtojums bija pārsteidzoši mūsdienīgs – pacienti ar dažādām saslimšanām uzturējās atsevišķās palātās, un ikvienā slimnīcā bija aptieka un bibliotēka. Vadošie ārsti un ķirurgi lasīja lekcijas studentiem un aspirantiem, rīkoja viņiem pārbaudījumus un izsniedza licences ārstiem, kuri vēlējās praktizēt patstāvīgi. Matemātika Al-Hvorezmi – “algebras tēvs" Oldest Arabic work on algebra 9th c. Matemātikas jomā mēs vēl šodien lietojam tā saucamos “arābu ciparus”, lai gan paši arābi decimālo sistēmu kopā ar nulles jēdzienu bija pārņēmuši no indiešiem. Viņi radīja zinātnes nozari algebru (šis ir arābu izcelsmes vārds), iemācījās lietot simbolus nezināmo lielumu aprēķināšanai. Algebra līdzās grieķu radītajai ģeometrijai veidoja jauno laiku matemātikas zinātnes pamatu. Vai aizdomājies, kādēļ arābu cipari ieguvuši tieši šādu formu? Nav leņķu Astroloģija - astronomija Cieši savā starpā saistītas bija astronomijas un astroloģijas zinātnes. Astronomi nodarbojās ar debess telpas pētīšanu, ar zvaigžņu kustības fiksēšanu īpašās kartēs. Šīs zināšanas palīdzēja praktiski orientēties naksnīgajā tuksnesī. Musulmaņi tāpat kā seno civilizāciju iedzīvotāji uzskatīja, ka zvaigžņu kustība, to stāvoklis attiecībā pret citām zvaigznēm ietekmē cilvēku likteņus un dzīvi uz Zemes vispār. Astroloģiskie pravietojumi bija ienesīgs iztikas pelnīšanas avots, jo kurš gan bagātnieks negribēja būt drošs par savu nākotnes plānu un ieceru izdošanos. No arābiem nākuši tādi mūsdienās pazīstami astronomiski termini kā azimuts, zenīts, nadirs u.c. Filosofija Ibn Rušds (Averoess) Filosofs , matemātiķis, tieslietu teorētiķis, mūzikas teorētiķis, mediķis un astronoms. Mācīja, ka matērija un kustība ir mūžīgas un nav neviena radītas, kā arī noliedza individuālās dvēseles nemirstību un aizkapa dzīvi. Pārtulkojis no sīriešu valodas un komentējis virkni Aristoteļa darbu (šiem tulkojumiem un komentāriem bija liela nozīme Eiropas filosofu iepazīstināšanā ar antīkās filosofijas mantojumu). Ko šie fakti liecina par islama kultūras intelektuālajiem sasniegumiem Bagdādes "Zinību namā" tika glabāti vairāki miljoni zinātnisku manuskriptu Arābu ārsti gatavoja sarežģītas zāles tablešu un mikstūru veidā, kā arī par brīvu, uz kalifa rēķina ārstēja vietējos iedzīvotājus. Abu Musa Džabirs ibn Haijans (721. - 815.),kas Eiropā ir pazīstams ar vārdu Gebers, centās radīt "dzīvību mēģenē“. Dzīvības meklējumi noveda viņu pie tīra spirta (pirmo reizi pasaulē) iegūšanas. To nosauca par "al kogol", "apreibinošais" 8. gadsimtā Bagdādes zinātnieki iedomājās pārtvaicēt naftu un ieguva no tās petroleju. Irākā 10. gadsimtā pa upēm peldēja savdabīgi kuģi-dzirnavas, pilsētu tuvumā tie noenkurojās, nolaida ūdenī ratus un sāka malt graudus, līdz 10 tonnām diennaktī 953. gadā pēc Ēģiptes kalifa prasības tika konstruēta pasaulē pirmā pildspalva ar iebūvētu tintes rezervuāru. Al-Džaziri konstruēja ūdens pulksteņus, kas sita laiku katru pusstundu, strūklakas, muzikālos automātus Ko šie fakti liecina par islama kultūras intelektuālajiem sasniegumiem Islama pasaulei pieder arī pirmais cilvēka lidojums kuģī ar reaktīvo dzinēju. Tas notika 1633. gadā. Par godu Murada IV meitas Dzimšanas dienai izgudrotājs Lagari Hasans Čelebi uzbūvēja pasažieru raķeti - konisku lādiņu ar pulvera kamerām un kambari pilotam. Liela pūļa klātienē Lagari iesēdās kambarī, aizdedzināja degli un raķete uzšāvās debesīs. Lidojums aptuveni ilga 20 sekundes. Degviela beidzās 300 m augstumā. Skatītāji gaidīja, ka trakais Čelebi nogāzīsies zemē un nositīsies, bet tas pēkšņi izplēta spārnus, kas bija piestiprināti pie ķermeņa un noplanēja Bosfora ūdeņos. Sultāns apbalvoja zinātnieku ar zelta maisu un iecēla viņu par galma galveno izgudrotāju. Arābu inženieri dažādos laikos ir izgudrojuši tādas mums ierastas lietas, kā vējdzirnavas, slēdži (9. gs.),ventilatori (13. gs. kāds ceļotājs stāstīja, ka ventilatori ir gandrīz katrā Kairas mājā), ūdens un tvaika turbīnas (rasējumi no 16. gs.) un lampas ar vēja sargu. "Ķirurģijas tēvs" Abu al Kasims izgudroja gandrīz 200 instrumentus, kas tiek izmantoti vēl līdz šim: skalpeli, pinceti (sākumā tika izmantota, lai izņemtu mirušus embrijus), ligatūru asinsvadu pārsiešanai, ķirurģisko adatu un ketgutu (diegus šuvēm, kas ar laiku iesūcas), ģipša saites, kaulu zāģi, un pat... šprici. Arābi pirmie sāka praktizēt anestēziju, "atslēdzot" pacientus ar opiātu maskām: uz sejas uzlika ar narkotikām piesūcinātu sūkli un cilvēks ātri zaudēja saikni ar realitāti. VI. Arhitektūra un māksla Mākslas vispārīgās iezīmes Sakrālā arhitektūra Laicīgā arhitektūra Kaligrāfija Miniatūrmāksla Mākslas vispārīgās iezīmes Islāma māksla apvienoja sevī gan arābu, gan senās antīkās mākslas, gan bizantiešu, turku, persiešu un citu iekaroto zemju nacionālās iezīmes. Jauno kultūras kopību vienoja islāmiskais pasaules skatījums. Uzmanības centrā izvirzījās tādi mākslas veidi kā arhitektūra, lietišķi dekoratīvās mākslas nozares (tekstilmāksla, bronzas, stikla, metālapstrāde, juveliermāksla) un rokraksta miniatūras, kas ar laiku tapa par patstāvīgu mākslas veidu. Islāmam tradicionālais aizliegums mākslas darbos atveidot cilvēku un dzīvnieku tēlus gandrīz pilnīgi no mākslinieciskās aprites izstūma tādus mākslas veidus kā glezniecību un tēlniecību. Atbilstoši Korānam valdīja uzskats, ka starp priekšmetu un tā attēlojumu pastāv maģiska saikne, bez tam cilvēks un visa dzīvā daba tika uzlūkota kā paša Allāha radošās izpausmes neatņemams sasniegums. Tas arī bija galvenais cēlonis aizliegumam atveidot dzīvas būtnes mākslas darbos. Tempļi (mošejas) Kaaba Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, pirmā mošeja pasaulē ir Kaaba, kuru pēc Dieva pavēles uzcēlis pravietis Ibrāhīms (Ābrams) ar savu dēlu Ismaīlu (Ismaēlu). Pēc tam, kad Muhameds 630. gadā iekaroja Meku, Kaaba tika pasludināta Svēto mošeju Melnais akmens Kaabas mošejā Mošeja Kaabas mošeja Mošeja ir islāma kopienas centrs un tā simbolizē kopienas vienotību. Kopēja iezīme visām mošejām ir minareti - augsti, šauri torņi, kas parasti izvietoti mošejas stūros. Pirms katras no piecām ikdienas lūgšanām muedzins no minareta sauc ticīgos uz lūgšanām Mošeja Lūgšanu zālē, jeb nav lai zālē varētu pulcēties iespējami vairāk cilvēku. Zāles sienas un griestus parasti rotā dažādi arābu valodā kaligrāfiski atveidoti citāti no Korāna. Mošejā aizliegts valkāt apavus un tos var uzvilkt tikai priekštelpā. Priekštelpā tādēļ ir ierīkoti plaukti apaviem un pakaramie virsdrēbēm Pirms katrām lūgšanām veicams mazgāšanās rituāls un tādēļ pie mošejas ir ierīkoti ūdenskrāni, izlietnes un soli pie pašas ieejas vai mošejas pagalmā. Al Aksas mošeja Jeruzālemē Musulmaņi Al Aksa mošeju esot it kā uzbūvējuši (710.g.) uz sagrautā Zālamana tempļa drupām. Medinas mošeja Nebevi mošejai tika izveidots liels pagalms un tādēļ arī mūsdienās visām mošejām tiek būvēti lieli pagalmi. Pēc šīs mošejas izveidošanas, tajā ieviestās tradīcijas ir pamats visu citu mošeju tradīcijām, piem. sauciens uz lūgšanām (azans), kā to izpilda mūsdienās, pirmo reizi tika izpildīts šajā mošejā Zilā mošeja Stambulā Osmaņi savām mošejām izveidoja atšķirīgu stilu, kur raksturīgi bija lieli centrālie kupoli, vairāki minareti un atklātas fasādes. Kordovas lielā mošeja Spānijā Kā dekorācija plaši tika izmantots akmenī cirsts ornaments, svītrveida krāsojums, mozaīka un arābu raksts. Tadž Mahals Tadž-Mahals Agrā savā skaidrā, mierīgā formu valodā pauž lielo mogulu dinastijas augstos arhitektūras sasniegumus.” Alhambras pils Granādā 15.gs. Alhambra, kas paceļas uz Sjerranevadas kalnu fona kā nocietināta citadele, būvēta uz 11.gs cietokšņa pamatiem. Ansambļa skarbās ārsienas krasi kontrastē ar greznajiem iekšpagalmiem. Šī īpatnība islāma arhitektūru punktuāli atšķir no Rietumu būvmākslas, kurā galvenā nozīme piešķirta ārskata veidolam. Alhambras pils komplekss Pils kompleksa ziedošais un strūklakām bagātais iekšpagalms. Dārzi veidoti pēc persiešu dārzu plānojuma shēmas. Alhambras dārzus uzskatīja par paradīzi zemes virsū. Smalkās, vieglās kolonnas atgādina stalaktītus. Akmens mežģīnes No akmens veidotajās arhitektoniskajās formās samanāma līdzība ar atsegtu minerālu kristālrežģi. Šķiet, ka akmens iekšējā būtība izlaužas uz āru un kļūst par mākslas darbu Miršu pagalms Miršu pagalms – oficiālo pieņemšanu vieta. Valdnieku rezidences centrs. Gar vienkāršajām ne ar ko neidaiļotajām sienām stiepjas ģeometriski precīzi apgriezts miršu dzīvžogs. Aizmugurē paceļas smagnējais Komaresa tornis. Alhambras pils ievērojamākais pagalms ar lauvu strūklaku. Griestu un sienu rotājumi Tā kā Korāns aizliedz attēlot dzīvas būtnes, musulmaņu piļu interjeros šim nolūkam izmantoti smalki, ažūri ģeometriski ornamenti un kaligrāfiskais raksts. Kaligrāfija Dekoratīvais arābu raksts sekmēja daudzveidīgu kaligrāfijas stilu attīstību. Miniatūrmāksla Miniatūrmāksla cieši saistāma ar rokrakstu literatūru. Ja bizantiešu un senkrievu rokraksti tapa uz pergamenta, tad musulmaņu zemēs jau kopš astotā gadsimta beigām šim nolūkam tika izmantots vienīgi papīrs. Tā izgatavošana tika pastarpināti aizgūta no Ķīnas. Miniatūru glezniecība Gleznieciskie darbi greznoja dzeju krājumu, ģeogrāfiskos un vēsturiskos traktātus, memuārus un antoloģijas. Tas bija vienīgais tēlotājas mākslas veids, kuru apgājis islāma aizliegums par dzīvu būtņu attēlošanu. 5.2. Ieskats islāma kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Zitāne L. Kultūras vēsture,4.daļa –R.,2002 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ http://serveris3.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/islams/teksts.htm Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne