Transcript Darba tirgus prognozes

Darba tirgus
aktualitātes,
tendences,
prognozes
Labklājības ministrija
2012.gada 13.aprīlis
Prezentācijas saturs
1. Darba tirgus skaitļos – Latvija Eiropas Savienībā, pēckrīzes
darba tirgus attīstība
2. Reģistrētā bezdarba portrets, t.sk. ilgstošā bezdarba
raksturojums un bezdarbs reģionu griezumā
3. Darba tirgus izaicinājumi – Latvijas nodarbinātības politikas
raksturojums, nodarbinātības politikas plānošana ES līmenī
4. Jauniešu bezdarba portrets un jauniešu atbalsta pasākumi
5. Darba tirgus prognozes – ES institūciju vidējā termiņa prognozes,
EM vidējā termiņa prognozes Latvijai, LM un NVA īstermiņa
prognozes
6. Turpmākie soļi darba tirgus prognozēšanas mehānisma un
karjeras konsultāciju sniegšanas uzlabošanai
7. Diskusija par karjeras jautājumiem
DARBA TIRGUS
SKAITĻOS
3
Pēckrīzes
Latvija
Nacionālais kopprodukts:
2007-2011;
+10%, -3%, -18%,
-0,3%, +5.5%
Privātpersonu parāds:
2007-2011:
12 miljardi LVL
Budžeta deficīts:
2009-2012
-10%, -8%, -4%, -3%
Emigrācija:
2002-2011:
>200 000 iedzīvotāju
20 000 ik gadā
Ienākumu
atšķirība
LV/EU EUR
Latvija
330 LVL/632
USD
Igaunija
73%
Lietuva
95%
Lielbritānija
17%
Īrija
23%
Vācija
23%
Zviedrija
22%
Tendences un prognozes 2012.gadam
•
•
•
•
Ekonomikas atkopšanās pēc krīzes notiek salīdzinoši lēni,
galvenokārt ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz eksportu,
joprojām salīdzinoši zems iekšējais pieprasījums.
Līdz ar to Latvijas ekonomikas attīstība šobrīd ir jūtīga uz ārējās
vides riskiem, pasliktinoties ārējiem tirgiem, Latvijas eksporta
pieaugums varētu kļūt mērenāks un varētu vairs nebūt ar tik
pieaugošu dinamiku.
2012.gadā IKP šobrīd tiek
prognozēts 2,5 - 3% apmērā
Darba tirgū saglabāsies relatīvi
augsts bezdarba līmenis, liels
ilgstošo bezdarbnieku līmenis
Switzerland
Iceland
79,7
77,6
75,5
73,8
Sweden
Norway
73,3
Germany
75,3
72,9
Denmark
Netherlands
72,3
69,6
United Kingdom
Austria
68,6
66,9
Cyprus
Finland
66,1
Czech Republic
64,4
Slovenia
65,8
64,0
Luxembourg
Estonia
63,6
France
59,9
Poland
62,9
59,5
Slovakia
Portugal
59,3
Ireland
62,9
58,7
Bulgaria
Latvia
57,9
Romania
62,2
57,3
Malta
Belgium
56,9
Italy
61,6
56,8
Spain
Lithuania
56,5
53,5
48,4
Hungary
Greece
Turkey
NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS
LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)
ES vidējais - 64,3%
Spain
Greece
14,0 14,1 14,6 14,6
Portugal
Latvia
Ireland
Lithuania
Slovakia
Estonia
10,7
8,3 8,3 8,9 9,0 9,7 9,7 9,9
Bulgaria
Hungary
Poland
Italy
France
Cyprus
Slovenia
Turkey
ES vidējais 10,0%
United Kingdom
Romania
Denmark
Sweden
Belgium
Finland
Malta
Czech Republic
Iceland
4,2 4,3 4,8 4,8
Germany
Netherlands
Luxembourg
Austria
3,1
Switzerland
Norway
BEZDARBA LĪMENIS
LV un citas valstis (2011.g. 4.ceturksnis)
23,0
20,9
14,7
11,5 11,5
8,0
7,0 7,1 7,1 7,6
6,6
6,5
5,5 6,1
NODARBINĀTĪBAS UN BEZDARBA
TENDENCES
LV un ES vidējais
57%
15%
2000
59%
13%
2001
61%
13%
2002
62%
11%
2003
62%
63%
66%
68%
69%
10%
9%
7%
6%
8%
2004
2005
2006
2007
2008
61%
59%
18%
19%
2009
2010
63%
15%
Nodarbinātības līmenis LV
ES vidējais nodarbinātības līmenis
Bezdarba līmenis LV
ES vidējais bezdarba līmenis
2011
3/4
quarter
KRĪZES IETEKME UZ NODARBINĀTĪBAS
SITUĀCIJU REĢIONOS
2008.un 2010.gada datu salīdzinājums
10%
10%
8%
Ekonomiski
neaktīvo
iedzīvotāju
pieaugums
Pierīgas
reģions
Vidzemes
reģions skaita
Kurzemes
reģions
Zemgales reģions
Rīgas reģions
Darba meklētāji
Nodarbinātie iedzīvotāji
Darba meklētāju skaita pieaugums
Zemgale
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
Nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums
Darba meklētāji
Kurzeme
2%
0%
Latgale
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
2%
Nodarbinātie iedzīvotāji
Vidzeme
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
Darba meklētāji
2%
Nodarbinātie iedzīvotāji
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
Darba meklētāji
Pierīga
7%
4%
2%
Nodarbinātie iedzīvotāji
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
Darba meklētāji
Nodarbinātie iedzīvotāji
Rīga
9%
6%
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji
5%
1%
10%
8%
Darba meklētāji
10%
Nodarbinātie iedzīvotāji
11%
vislielākās izmaiņas
vismazākās izmaiņas
Latgales reģions
Avots: CSP
REĢISTRĒTĀ
BEZDARBA
PORTRETS
11
REĢISTRĒTAIS BEZDARBS
200000
200000
179 tūkst.
162 tūkst.
180000
160000
Vakances 18 000
140000
Bezdarbnieku skaits 249%
2 500
180000
14%
160000
130 tūkst. 133 tūkst.
38%
120000
120000
45%
100000
76 tūkst.
80000
60000
52 tūkst.
100000
80000
11%
60000
38 tūkst.
32 tūkst.
40000
30 tūkst.
42%
81 tūkst.
18%
20000
140000
34 tūkst.
37 tūkst.
40000
20000
0
0
Dec'2007
Dec'2008
Dec'2009
reģistrēto vakanču skaits
ilgstošo bezdarbnieku skaits
Dec'2010
Dec'2011
Feb'2012
reģistrēto bezdarbnieku skaits
pabalstu saņēm ēju skaits
Avots: NVA un VSAA
Bezdarba izplatības disproporcijas 109 novados
Rīgas reģ: 7.8%-Latgales reģ:
20.4%
Nodarbinātības valsts aģentūra
BEZDARBA PORTRETS
 57% ir sievietes
 44% ir ilgstošie bezdarbnieki
 51% ar zemu izglītības līmeni
 12% ir vecumā 15-24 gadi (jaunieši)
 33% vecumā 50 gadi un vairāk
 75% nesaņem bezdarbnieka pabalstu
JAUNIEŠI UN GADOS VECĀKI
BEZDARBNIEKI
• vecuma grupa 45 -62
• skaitliski liela un ekonomiski aktīva, parasti bezdarba periods ir
ilgāks
• problemātiskā grupas daļa: personas ar zemu vai novecojušu
izglītību
• riski: stereotipi, mūžizglītības nepietiekamība, potenciālas atkarības
problēmas, nepieciešams sociālās palīdzības atbalsts
• vecuma grupa 15 -24 gadi
• skaitliski mazāka, izmanto izglītības sistēmas pakalpojumus, parasti
bezdarba periods ir īsāks
• problemātiskā grupa: izglītības sistēmu pametušie
• riski: izbraukšana, ekonomiskā neaktivitāte, nepietiekams brīvu
darba vietu skaits, potenciālas atkarības problēmas
ILGSTOŠAIS BEZDARBS
• Kopā gandrīz 57 tūkst. 2011.gada
beigās
• 52% ir ar zemu izglītības līmeni
• 7% ir jaunieši (15-24 gadi)
• 40% ir vecumā 50 gadi un vairāk
• Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba līmenis
pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes – no 27%
2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī
ILGSTOŠAIS BEZDARBS
REĢIONOS 2011.gada beigās
Jaunpieteikto darba vietu sadalījums pa reģioniem:
54%
9%
7%
11%
9%
10%
49%
33%
33%
35%
36%
Rīga
Pierīga
Kurzeme
Zemgale
Liepāja – 41%
Dobele – 41%
Sigulda – 36%
39%
Vidzeme
Alūksne – 48%
Latgale
Ludza – 54%
Krāslava – 53%
Rēzekne – 52%
Preiļi – 51%
Ilgstošo b/d īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, NVA
DARBA TIRGUS
IZAICINĀJUMI
18
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA
LATVIJĀ
 Darbaspēka pieprasījuma veicināšana – ekonomisko aktivitāšu un
uzņēmējdarbības stimulēšana:
 valsts sniegtie netiešie un tiešie atbalsta pasākumi uzņēmējiem, t.sk.
ES fondu
apguves programmas
 pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai (Latvijas vieta Doing Business reitingā)
 mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu īstenošana, biznesa inkubatori
 Darbaspēka piedāvājuma uzlabošana
 preventīvie pasākumi - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana, lai savlaicīgi
veiktu nepieciešamās izmaiņas izglītības piedāvājumā; karjeras konsultācijas, apmācību
programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā u.c.
 aktīvie darba tirgus politikas pasākumi:


nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos pieprasījuma izmaiņām - profesionālā
apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana, pasākumi komercdarbības vai
pašnodarbinātības uzsākšanai, u.c.
sociālo jautājumu risināšana - darba praktizēšana ar stipendiju, pasākumi noteiktām personu
grupām u.c.
19
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
Lisabonas stratēģija 2000.-2010.gadam
Mērķis – risināt nepietiekošās izaugsmes un tehnoloģiskās atpalicības problēmas
2010.gads – ES konkurētspējīgākais, dinamiskākais, uz zināšanām balstīts reģions pasaulē
Lisabonas stratēģijas mērķi:
73,0
70,0
Nodarbinātības līmenis 2010 – 70%
67,0
ES nodarbinātības līmenis 2010 – 64%
64,0
LV nodarbinātības līmenis 2010 – 61%
61,0
Sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%
58,0
LV sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 60%
55,0
ES sieviešu nodarbinātības līmenis 2010 – 58%
52,0
Gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis
2010 – 50%
49,0
LV gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis
2010 – 50%
46,0
43,0
40,0
2005
ES gados vecāko cilv. nodarbinātības līmenis
2010 – 46%
2006
2007
2008
2009
2010
Avots: Eurostat
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (I)
Mērķis: veicināt ES izaugsmi un nodarbinātību
Izaicinājumi:
• Finanšu sistēmas ilgtspēja
• Globalizācijas procesi un konkurētspēja pasaules tirgos
• Demogrāfiskās izmaiņas
• Klimata pārmaiņas, vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana
• Zinātniskais progress un jauninājumu plaša izmantošana
• Darbaspēka konkurētspēja
• Nākotnes darba vietas un prasmes
• Sociālā drošība
NODARBINĀTĪBAS POLITIKA ES
“ES 2020” stratēģija 2010.-2020.gadam (III)
Kvantitatīvie mērķi:
ES-27
Latvija
Fakts
Mērķi
Fakts
Mērķi
2008
2020
2008
2020
Nodarbinātības līmenis (vecuma grupā 20–64 gadi), %
70,0
> 75,0
75,9
73-75
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) (% no IKP)
1,9
3
0,6
1,5-2,0
Augstākā izglītība (iedzīvotāju īpatsvars 30-34 gadu vecumā
31,1
40,0
27,0
34,0 ...
36,0
14,9
< 10,0
15,5
13,4-13,0
17,0
↓ par 20 milj.
26,0
21,0
169
palielināt
energoefektivitāti
par 20%
310
286
ar augstāko izglītību)
Skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvars (vecuma grupā
18–24 gadi, %)
Nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars
(%)
Energoefektivitāte (bruto iekšzemes enerģijas patēriņš pret
IKP)
DARBA TIRGUS TŪLĪTĒJIE
IZAICINĀJUMI
 zems jaunu darba vietu radīšanas temps ES un Latvijā, sociālās situācijas
pasliktināšanās

izaugsme, kas balstās uz produktivitātes pieaugumu, ne būtisku
nodarbinātības pieaugumu (“jobless growth”)
 Ievērojams jauniešu bezdarba līmenis

uzņēmēji veic ieguldījumus ar īsu atmaksāšanās periodu

mājsaimniecību kredīti

emigrācija

nabadzības/ienākumu nevienlīdzības pieaugums
JAUNIEŠU
BEZDARBA
PORTRETS
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku
STATISTIKAIS PORTRETS
(NVA 01.03.2012.)
 Kopā reģistrēti 15 791 jaunieši-bezdarbnieki
 Īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā – 11,8%
 87% ir vecumā 20 – 24 gadi
 71% ir zems izglītības līmenis
 21% ir ar profesionālo izglītību, 7% - ar augstāko
 23% ir ilgstošie bezdarbnieki - uz pusi mazāk salīdzinājumā ar vidējo
īpatsvaru bezdarbnieku kopskaitā (42%)
 40% ir ar iepriekšēju darba pieredzi - bieži mazāk kvalificētās
profesijās
JAUNIEŠU BEZDARBA TENDENCES
(NVA, Eurostat)
40%
30000
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku skaits
40%
Jauniešu bezdarba līmenis, Eurostat
25000
33%
35%
31%
30%
30%
7 509
5%
16 426
22 745
23 203
24 042
21 102
17 480
10%
17 229
12%
11%
10 404
15%
17 254
20%
20000
15000
23 778
19%
26 064
25%
28 295
26%
15 387
45%
10000
5000
11Q4
11Q3
11Q2
11Q1
10Q4
10Q3
10Q2
10Q1
09Q4
09Q3
09Q2
09Q1
08Q4
08Q3
08Q2
0
08Q1
0%
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku
PROFESIJAS/NODARBOŠANĀS
(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)
Skaits
% no
kopskaita
Kopā:
15791
100%
NAV PROFESIJAS (SPECIALITĀTES)
8386
53%
PALĪGSTRĀDNIEKS
744
5%
656
4%
PĀRDEVĒJS KONSULTANTS
253
2%
APKOPĒJS
182
1,2%
VIESMĪLIS
181
1,2%
BŪVSTRĀDNIEKS
160
1%
PAVĀRS
130
1%
KRĀVĒJS (ROKU DARBA)
114
0,7%
BĀRMENIS
108
0,7%
Nodarbošanās, profesijas nosaukums
MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS
Reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku ar augstāko izglītību
GALVENĀS PROFESIJU GRUPAS
(NVA 01.03.2012. lielākais skaits)
Jauniešu bezdarbnieku
skaits
Izglītības profesijas nosaukums
KOPĀ:
% no
kopskaita
1150
Ekonomisti
94
8%
Skolotāji (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības,
pamatskolas, pirmsskolas utt).
42
4%
Uzņēmējdarbības (komercdarbības) speciālisti
69
6%
Speciālisti (klientu apkalpošanas, sabiedrisko attiecību, loģistikas, utt.)
122
11%
Grāmatvedības darbinieki
31
3%
Administratori (t.sk. biroja, viesnīcu) (izņemot IT nozari)
22
2%
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (I)
jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū
 Jauniešu bezdarbnieku profilēšanas sistēmas pilnveide:
 LM sadarbībā ar IZM jauniešus bez profesijas un skolu pametušos centīsies
atgriezt izglītības sistēmā
 Pārējie vispirms saņems intensīvu un izmaksu efektīvu Nodarbinātības valsts
aģentūras speciālistu atbalstu darba meklēšanā
 Finanšu ietilpīgus instrumentus, individuāli izvērtējot klienta situāciju, izmantos
nepieciešamības gadījumā, tiem klientiem, kuri saviem spēkiem saprātīgā laika
periodā darbu atrast nespēj.
 Jauniešiem – bezdarbniekiem nodrošinātas karjeras konsultācijas 100%
 Papildus kuponi prasmju/kompetenču apguvei – jauniešiem
bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas, nav prasmju
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ (II)
jauniešu-bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū
 Darbnīcas jauniešiem – jauniešu karjeras atbalsts un profesionālā
orientācija profesijas ieguvei. Iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas
profesionālās izglītības iestādē un katrā no jomām darboties trīs nedēļas, lai
iepazītos ar to specifiku (finansējums – 100 tūkstoši LVL, 100 - 200 dalībnieki
2012.gadā un turpmāk).
 Reģionālās mobilitātes atbalsts - plānots arī citu vecuma grupu
bezdarbniekiem, taču jaunieši ir mobilāka iedzīvotāju grupa, līdz ar to viņu
īpatsvars atbalsta saņēmējos sagaidāms augstāks.
PASĀKUMI 2012.-2013.GADĀ
jauniešu integrēšanai darba tirgū
 Izglītības un zinātnes ministrija:
- Darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves
nodrošināšana (papildus nepieciešami 5,8 MLVL, lai iesaistītu 2000 jauniešus);
- Profesionālās izglītības iestāžu iesaiste pieaugušo tālākizglītības un bezdarbnieku
pārkvalifikācijas apmācību nodrošināšanā;
- Karjeras izglītība + agri skolu pametušo audzēkņu atgriešana izglītības sistēmā
(papildus nepieciešami 2 MLVL prevencijai skolās 40 000 audzēkņiem, 10 000
jauniešu atgriešanai izglītības sistēmā);
- Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija (papildus
nepieciešami 44 MLVL).
 Ekonomikas ministrija:
- Komplekss atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai (tai skaitā
aizdevumu piešķiršanai);
- Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai,
atbalsts partnerībās organizētām apmācībām;
- Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai.
DARBA TIRGUS
PROGNOZES
32
Darba tirgus prognožu avoti:
1. Eiropas Komisijas ekonomiskās prognozes ES dalībvalstīm
(divreiz gadā)
http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2011_autumn_forecast_en.htm
2. CEDEFOP prognozes (ik pēc 2 gadiem)
http://www.cedefop.europa.eu/EN/Files/3052_en.pdf
3. ANO datubāze
http://www.un.org/esa/population
3. Ekonomikas ministrijas ikgadējas
prognozes
darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā (aprīlis-maijs)
http://www.em.gov.lv/images/modules/items/EMZino_130611_ar_pielik.pdf
4. Labklājības ministrijas īstermiņa prognozēm bezdarbnieku un darba
meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem (ikgadēji)
http://www.lm.gov.lv/text/664
5. Finanšu ministrijas prognozes makroekonomiskās attīstības
scenārijam 2011.-2013.gadam
Darba tirgus prognožu ierobežojumi
1. Latvijas darba tirgus struktūra – MVU īpatsvars lielāks par 99% (88% no tiem
mikro uzņēmumi)
2. Ekonomiskās un finanšu krīzes ietekme uz darba tirgu un darba tirgus
tendenču turpmākā prognozēšana
3. Ekonomisko prognožu nesena vēsture – prognozes tapšanas stadijā
4. Darba devēju prognožu rezultāti (arī laikā, kad darba devēji nespēj radīt un
piedāvāt jaunās darba vietas)
5. Darba tirgus apjoms – lietderīgāk darba tirgu pētīt vismaz Baltijas valstīm?
6. Demogrāfisko tendenču iekļaušana prognozēšanas modelī
7. Darba tirgus elastīgums – mainība un tās iekļaušana prognozēs, darbaspēka
mobilitāte, migrācijas plūsmas u.c. jautājumi
DARBA TIRGUS VIDĒJĀ TERMIŅA
PROGNOZES
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA UN
PIEDĀVĀJUMA ATBILSTĪBA VIDĒJĀ
TERMIŅĀ
Ekonomikas ministrijas
Informatīvais ziņojums par prognozēm darbaspēka
pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā
Ikgadējs prognozēšanas ziņojums (parasti tiek gatavots uz aprīļa beigām)
Pirmais IZ sagatavots 2010.gadā
Šajā prezentācija tiek izmantotas 2011.gada prognozes un daļēji EM
2012.gada provizoriskās prognozes, kas gatavotas Nacionālajai reformu
programmai
Sagaidāms, ka 2012.gada IZ tiks sagatavots š.g. maija vidū (tajā tiks iekļauti
tautas skaitīšanas provizoriskie dati)
IZ struktūra:
-esošā situācija darba tirgū, ES līmeņa institūciju prognozes
- prognozes darbaspēka pieprasījumam,
- prognozes darbaspēka piedāvājumam (nozaru, kompetenču, izglītības jomu griezumā)
- tiek analizēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstība vidējā termiņā (līdz
2016.gadam)
ESOŠĀ EKONOMISKĀ SITUĀCIJA
TAUTSAIMNIECĪBAS
STRUKTŪRA 2011.GADĀ
Veselība un sociālā
aprūpe (N); 5,0%
Pārējie darbības
veidi (O-Q); 4,3%
2011
Lauksaimniecība un
zvejniecība (A -B);
9,5%
Izglītība (M); 10,4%
Valsts pārvalde un
aizsardzība;
obligātā sociālā
apdrošināšana (L);
6,4%
Finanšu
starpniecība un
komercpakalpojumi
(J-K); 10,4%
Transports,
glabāšana un sakari
(I); 11,8%
Rūpniecība un
enerģētika (C-E);
16,3%
Būvniecība (F);
7,3%
Tirdzniecība,
viesnīcas, restorāni
(G-H); 18,7%
NOZARU ATTĪSTĪBAS TENDENCES VIDĒJĀ
TERMIŅĀ (apgrozījumu apjomu pieaugums)
2011. pret 2000.gadu
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
21,9%
Būvniecība
12,4%
Apstrādes rūpniecība
11,7%
Tirdzniecība
8,7%
Transports un uzglabāšana
8,0%
Māksla, izklaide, atpūta
7,0%
Zinātne, administratīvie pakalpojumi
4,2%
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
3,1%
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Veselība un sociālā aprūpe
Valsts pārvalde un aizsardzība
2,8%
1,5%
0,6%
Izglītība
-0,1%
Ieguves rūpniecība, gāzes, ūdens apgāde
-0,2%
Finanšu un padrošināšanas darbības
-0,4%
Operācijas ar nekustamo īpašumu
-4,5%
Aizņemtās darba vietas 2005.2011.gads
Aizņemtās darba vietas 2005-2011.gada 3.ceturksnis
1200
1000
+ 74 tūkst.
+ 45 tūkst.
- 22 tūkst.
+ 23 tūkst.
- 190 tūkst.
- 50 tūkst.
800
600
400
200
0
Aizņemtās darba vietas
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011*
919,5
964,7
1038,2
1016,6
826,2
776,7
800,1
* Vidējais aizņemto darba vietu skaits pa 2011.gada 3.ceturkšņiem
NODARBINĀTĪBAS TENDENCES NOZARU GRIEZUMĀ
2008.-2010.GADĀ
EKONOMIKAS MINISTRIJAS
PROVIZORISKĀS PROGNOZES (I)
02.02.2012. (2008-2011 CSP dati)
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
IKP pieaugums
-3,0%
-18,0%
-0,3%
5,5%
2,5%
4,0%
5,0%
5,0%
5,0%
4,0%
4,0%
4,0%
4,0%
Nodarbināto skaits 1574 gadi, tūkst.iedz.
1124,1
986,7
940,9
970,5
871,4
879,7
896,1
911,9
928,5
939,3
948,5
956,7
964,2
Nodarbinātības līmenis
20-64 gadi, %
75,8%
67,1%
65,0%
67,3%
Bezdarba līmenis 15-74
gadi
7,5%
16,9%
18,7%
15,4%
68,9%
15,0%
13,8%
12,1%
10,5%
73,0%
9,0%
8,0%
7,1%
6,6%
6,1%
IKP pieaugums
5,5%
2,5%
5,0%
4,0%
4,0%
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
-3,0%
-0,3%
-18,0%
2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)
Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas
IKP PROGNOZES NOZARU GRIEZUMĀ
2016.GADAM
EKONOMIKAS MINISTRIJAS
PROVIZORISKĀS PROGNOZES (II)
02.02.2012.
2150
980
Iedzīvotāju skaits (gada sākumā, tūkst.)
960
2100
940
2050
920
2000
939,3
948,5
956,7
964,2
2017
2018
2019
2020
928,5
2016
911,9
2015
896,1
879,7
2013
2014
871,4
2012
2020
2019
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
800
858,1
840
820
2011
1800
860
2011
1850
1991,0
2000,3
880
2009,5
2018,4
2026,9
2035,4
2043,6
2051,9
2060,4
1900
900
2069,4
1950
Nodarbināto skaits (15-74 g.v., tūkst)
BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM
Prognoze nodarbināto iedzīvotāju skaita
izmaiņām gadā (pieaugums tūkst. 2012-2020)
16,4
16,6
15,8
13,3
10,8
9,2
8,3
8,2
7,5
2012
2013
2014
2015
2016
2017
KOPĀ 2012.-2016. 70,4 tūkstoši
KOPĀ 2012.-2020. 106,1 tūkstoši
2018
2019
2020
EKONOMIKAS MINISTRIJAS
PROVIZORISKĀS PROGNOZES (III)
02.02.2012.
Nodarbinātības līmenis
20-64 gadi, %
Bezdarba līmenis 15-74 gadi
16,9%
18,7%
15,4%
75,8%
13,8%
73,0%
10,5%
7,5%
68,9%
67,1%
8,0%
6,1%
67,3%
66,3%
65,0%
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
BALSTOTIES UZ TAUTAS SKAITĪŠANAS DATIEM
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS NOZARU
GRIEZUMĀ
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS PROFESIJU
GRUPĀS
DARBASPĒKA LĪDZSVARS 2020.GADĀ
02.02.2012.
1100
Darbaspēka piedāvājums
1050
Darbaspēka pieprasījums
1026,9
1019,4
1026,9
1000
1020,0
1021,1
950
939,3
900
964,2
911,9
850
879,7
2020
2019
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
800
2011
858,1
2012.-2020.gadam –Ekonomikas ministrijas sākotnējās prognozes (ņemot vērā sākotnējus tautas skaitīšanas rezultātus)
Dati līdz 2011.g. - atšķiras laika rindas
LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS PROGNOZES
Darbaspēka potenciālais piedāvājums
(balstās uz 2011.gada 4.ceturkšņa datiem)
Pensionāri, kas
turpina strādāt pēc
pensionēšanās
49,4 tūkst. 8%
Nepilnu laiku
nodarbinātie
45 tūkst. 7%
Zaudētas cerības
atrast darbu
40,2 tūkst. 6%
Darba meklētāji 1564 gadi
164,8 tūkst. 26%
Iedzīvotāji vecumā
62-64 gadi
23,9 tūkst. 4%
Citi iemesli
6,5 tūkst. 1%
Nav vēlēšanās vai
nepieciešamības
strādāt
4,9 tūkst. 1%
KOPĀ:
634,4 tūkstoši
Mācības
207 tūkst. 33%
Slimība,
ievainojums,
invaliditāte
27 tūkst. 4%
Personiski vai
ģimenes apstākļi
65,7 tūkst. 10%
Paskaidrojums slaidam Nr.55
2011
Koriģētie
cipari
Paskaidrojumi
Darba meklētāji 15-64 gadi
164,8
nemainās
2011.g. 4.ceturkšņa dati
Iedzīvotāji vecumā 62-64 gadi
23,9
nemainās
2011.g. sākums
Pensionāri, kas turpina strādāt pēc
pensionēšanās
49,4
nemainās
vidēji 10,5% no cilvēkiem vecumā 62 gadi un vairāk
Nepilnu laiku nodarbinātie
94,1
45,0
2011.g. 4.ceturkšņa dati, precizēts, jo visi nevarēs
pāriet uz pilna laika darbu
Mācības
295,0
207,0
Slimība, ievainojums, invaliditāte
53,5
27,0
Personiski vai ģimenes apstākļi
65,7
nemainās
-
Zaudētas cerības atrast darbu
40,2
nemainās
-
Nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt
4,9
nemainās
-
Citi iemesli
6,5
nemainās
-
Rezerve
KOPĀ:
634,4
tūkstoši
CSP dati par skolēnu skaitu izglītībā sākot no
10.klases uz augšu – aptuveni 30% no tiem
varētu strādāt
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji:
Mērķa grupa tiek dalīta ar 2, jo daudzi, kas slimo vai
zaudējuši darba spējas nebūs spējīgi atgūt tos
atpakaļ pilnībā
Secinājumi:
Laika periods 2012-2020:
1. Prognozes
nodarbinātības/
darba vietu
palielinājumam
150 tūkstoši
Ekonomikas ministrijas
prognozes par
nodarbināto skaita
iespējamu pieaugumu
106 000.
Var pieņemt, ka 2020.gadā
sasniegsim 2008.gada
darba tirgus rādītājus un
tad darba vietu skaita
palielinājums varētu
sastādīt ap 217 000.
Vidējais šo abu rādītāju
kopsavilkums varētu būt
150 tūkstoši
2. Esošais darbaspēka
potenciālais
piedāvājums
(bez tiem, kas ir mācībās, skat.
5.punktu)
300 tūkstoši
Visus 427 000 nebūs
iespējams aktivizēt,
bet, ņemot vērā, ka
darba tirgū varētu
potenciāli atgriezties
līdz pat 70% no mērķa
grupas kopskaita,
sanāk
300 tūkstoši.
3. Cilvēku skaits, kas
pametīs darba
tirgu 2012-2020
4. Migrācijas saldo (20122020)
229 tūkstoši
108 tūkstoši
Pensionēšanās vecuma
sasniegšanas dēļ - 255
358 tūkstoši x 0,895 (jo
vidēji 10,5% paliek
strādāt)
Saskaņā ar M.Hazana pētījumu,
tie ir 200 000 pēdējo
desmit gadu laikā.
Pieņemsim, ka migrācija
turpmākajos gados būs
nedaudz lēnāka un daļa
no izbraukušajiem
atgriezīsies atpakaļ
Latvijā, tad koeficients
varētu būt 0,6 * (200 000
cilv. / 10 gadi * 9 gadi) =
108 000
5. Skolēni, kas
varētu ienākt
darba tirgū
207 tūkstoši
CSP dati par skolēnu skaitu
izglītībā sākot no
10.klases uz augšu –
295 000. Aptuveni 30%
no tiem varētu strādāt,
paliek 70% jeb 207
000.
Tie potenciāli varētu ienākt
darba tirgū līdz
2020.gadam.
!!! Darbaspēka potenciālais piedāvājums (507 tūkstoši, ailes 2+5) nedaudz
pārsniedz darbaspēka potenciālo pieprasījumu (490 tūkstoši)
DARBA TIRGUS ĪSTERMIŅA
PROGNOZES 2012.GADAM
BEZDARBNIEKU UN DARBA
MEKLĒTĀJU PRIORITĀRIE APMĀCĪBU
VIRZIENI
Labklājības ministrijas Informatīvais ziņojums „Par darba tirgus
īstermiņa prognozēm 2012.gadam un bezdarbnieku un darba meklētāju
prioritārajiem apmācību virzieniem”
Apmācību vajadzības 2012.gadam:
LM komisija apmācību jomu, profesiju, kā arī sociālo un
profesionālo pamatprasmju noteikšanai, kurās nepieciešams
veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību
Darba devēju asociāciju/ekspertu diskusijas
Rezultāts – Precizēti apmācību saraksti (ziņojums uz MK
2012.gada aprīlis)
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (I)
Nodarbināto personus skaits (tūkst.)
lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
(A) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
120
93,7 96,9
100
80,9
80
83
82,7
89,4 90,6
78,7 75,3
84,7 84,7 85,4
92,4
96,2 93,6
60
40
20
20
08
20 .g.I
08
.
20 g. I
08 I
.
20 g. I
08 II
.g
.
20 IV
09
.
20 g. I
09
.
20 g.
09 II
.
20 g. I
09 II
.g
.
20 IV
10
.
20 g. I
10
.g
20 . I
10 I
.
20 g.II
10 I
.g
.
20 IV
11
.
20 g. I
11
.g
20 . I
11 I
.g
.II
I
0
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (II)
Nodarbināto personu skaits (tūkst.) rūpniecība un enerģētika (B-E) 2008.2011.gada 3.ceturksnis
250
195,8
191,7
178,5
175,3
160
149,4
160,1
156,4
157
163
158,6
155,9
156,4
I
198,4
I
206
200
150
100
50
11
.g
.II
20
11
.g
.I
20
11
.g
.I
20
I
10
.g
.IV
20
10
.g
.II
I
20
10
.g
.I
20
10
.g
.I
20
V
09
.g
.I
20
09
.g
.I
II
I
20
09
.g
.I
20
09
.g
.I
20
V
08
.g
.I
20
08
.g
.I
II
I
20
08
.g
.I
20
20
08
.g
.I
0
Lai gan apstrādes rūpniecībā arī 2011.gadā bija vērojama strauja izaugsme,
tomēr kopumā tā joprojām balstīsies uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc
nodarbinātības pieaugums nozarē būs salīdzinoši neliels (aptuveni 3%).
2012.gadā nodarbinātības pieaugums nozarē varētu veidot aptuveni 1/3 no
izaugsmes un būs 1,2 procenti.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (III)
Nodarbināto personu skaits (tūkst.) būvniecība (F)
2008.-2011.gada 3.ceturksnis
160
140
120
100
80
139,4
131,6
130,3
113,6
96,2
89
70
65
58,8
64
70,2 73,1 67,8
69
73,5
60
40
20
20
08
.
20 g.I
08
.
20 g. I
08 I
.
20 g. I
08 II
.g
.
20 IV
09
.
20 g. I
09
.
20 g.
09 II
.g
20 . I
09 II
.g
.
20 IV
10
.
20 g. I
10
.g
20 . I
10 I
.
20 g.II
10 I
.g
.
20 IV
11
.
20 g. I
11
.g
20 . I
11 I
.g
.II
I
0
Paredzams, ka arī būvniecībā šogad un nākamgad situācija pakāpeniski
uzlabosies, tomēr nodarbināto skaits nozarē joprojām būs būtiski
zemāks kā 2009.gadā.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IV)
Nodarbināto skaits (tūkst.) transports, uzglabāšana,
informācijas un kominukācijas pakalpojumi (H, J)
2008.-2011.gada 3.ceturksnis
140
120
129,6
126,3
123,6
122,9
115,8
118,8
113,3
111,5109,8112,6110,9112,4108,6110,6
99,6
100
80
60
40
20
20
08
20 .g.I
08
.
20 g. I
08 I
.
20 g. I
08 II
.g
.
20 IV
09
.
20 g. I
09
.
20 g.
09 II
.
20 g. I
09 II
.g
.
20 IV
10
.
20 g. I
10
.g
20 . I
10 I
.
20 g.II
10 I
.g
.
20 IV
11
.
20 g. I
11
.g
20 . I
11 I
.g
.II
I
0
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (V)
Nodarbināto skaits (tūkst.) finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie,
administratīvie pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)
2008.-2011.gada 3.ceturksnis
120
100
94,9
94,6
85,4
86,8
86,4
95,6
83,2
89,3
90
93
95,6
100,7
93,7
103,9
92,4
80
60
40
20
20
10
.g
.I
20
10
.g
.I
I
20
10
.g
.II
I
20
10
.g
.IV
20
11
.g
.I
20
11
.g
.I
I
20
11
.g
.II
I
20
08
.g
.I
20
08
.g
.I
I
20
08
.g
.I
II
20
08
.g
.I
V
20
09
.g
.I
20
09
.g
.I
I
20
09
.g
.I
II
20
09
.g
.I
V
0
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VI)
Nodarbināto skaits (tūkst.) valsts pārvalde un
aiz sardz ība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)
2008-2011.gada 3.ceturksnis
88,3 87,7 87,5
83,4
74,6
70,4 67,6
64,6 63,4 62,3 62,2
62
61,9 61,9 61,7
20
08
.
20 g.I
08
.
20 g.
08 II
.
20 g. I
08 II
.g
.
20 IV
09
.
20 g. I
09
.
20 g.
09 II
.
20 g. I
09 II
.g
.
20 IV
10
.
20 g. I
10
.g
20 . I
10 I
.
20 g.II
10 I
.g
.
20 IV
11
.
20 g. I
11
.g
20 . I
11 I
.g
.II
I
100
90
80
70
60
50
40
30
20
10
0
Arī publisko pakalpojumu sektorā 2011.gadā bija vērojams neliels nodarbināto
skaita pieaugums, tomēr jau 2012. gadā nodarbinātība sektorā atkal
samazināsies un šī tendence visticamāk saglabāsies arī nākamajos gados.
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VII)
Nodarbināto skaits (tūkst.) izglītība (P)
2008.-1011.gada 3.ceturksnis
105
102,9
100
96,9
95,8
90,8
97,2
96,2
93,5
92,5
90,1
90
94,1
93,8
95
98,2
91,9
91,7
89,5
85
20
10
.g
.I
20
10
.g
.I
I
20
10
.g
.II
I
20
10
.g
.IV
20
11
.g
.I
20
11
.g
.I
I
20
11
.g
.II
I
20
08
.g
.I
20
08
.g
.I
I
20
08
.g
.I
II
20
08
.g
.I
V
20
09
.g
.I
20
09
.g
.I
I
20
09
.g
.I
II
20
09
.g
.I
V
80
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (VIII)
Nodarbināto skaits (tūkst.) veselība un sociālā
aprūpe (Q) 2008.-2011.gada 3.ceturksnis
60
50
53,7 54,7 52,8
48,8 48,3 48,8
46,7
45,6
48
48,2 48,1 47,6 48,8 48,7
41,6
40
30
20
10
20
08
20 .g.I
08
.
20 g. I
08 I
.
20 g. I
08 II
.g
.
20 IV
09
.
20 g. I
09
.
20 g.
09 II
.
20 g. I
09 II
.g
.
20 IV
10
.
20 g. I
10
.g
20 . I
10 I
.
20 g.II
10 I
.g
.
20 IV
11
.
20 g. I
11
.g
20 . I
11 I
.g
.II
I
0
NOZARU ĪSTERMIŅA ATTĪSTĪBAS TENDENCES (IX)
Nodarbināto skaits (tūkst.) pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U) 2008.2011.gada 3.ceturksnis
70
60
50
59,1
56,5
53,1
52,1
48
54,7
49,9
51,3
44,1
47,6
47,1
43,4
42,3
48,8
43
40
30
20
10
20
10
.g
.I
20
10
.g
.I
I
20
10
.g
.II
I
20
10
.g
.IV
20
11
.g
.I
20
11
.g
.I
I
20
11
.g
.II
I
20
08
.g
.I
20
08
.g
.I
I
20
08
.g
.I
II
20
08
.g
.I
V
20
09
.g
.I
20
09
.g
.I
I
20
09
.g
.I
II
20
09
.g
.I
V
0
DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMS
(NVA DATU BĀZE)
Darba devēju pieprasītākās profesijas 2011.gadā
MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS
1419
PALĪGSTRĀDNIEKS
1320
INTERVĒTĀJS
644
PAVĀRS
636
APDARES DARBU STRĀDNIEKS
624
ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS
614
APKOPĒJS
610
MEŽSTRĀDNIEKS
554
ŠUVĒJS
496
KRAVAS AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS
476
ĒKU CELTNIEKS
460
PĀRDEVĒJS KONSULTANTS
311
APSARDZES DARBINIEKS
294
KRĀSOTĀJS
293
BŪVSTRĀDNIEKS
281
0
200
400
600
pieteiktas vakances 2011.g. 12 mēn.
800
1000
1200
1400
1600
Aģentūrā pieteiktās darba devēju brīvās darba vietas
pa profesijām 2009.gads - 2011.gads (lielākais skaits)
1600
1020
934
478
534
554
482
259
400
644
496
321
551
256
347
2009
2010
INTERVĒTĀJS
MAZUMTIRDZNIECĪBAS
VEIKALA PĀRDEVĒJS
ŠUVĒJS
PALĪGSTRĀDNIEKS
PAVĀRS
0
MEŽSTRĀDNIEKS
180
200
2011
610
624
538
614
359
304
311
263
445
470
321
139
APKOPĒJS
476
APDARAS DARBU
STRĀDNIEKS
744
KRAVAS AUTOMOBIĻA
VADĪTĀJS
600
545
1013
ZIVJU APSTRĀDĀTĀJS
636
1000
KLIENTU
APKALPOŠANAS
SPECIĀLISTS
1200
800
1419
1320
1400
CEDEFOP NĀKOTNES PRASMES
CEDEFOP 2010.gada pētījums “Prasmju pieprasījums un
piedāvājums Eiropā līdz 2020.gadam” uzsver, ka svarīga nozīme ir
nepārtrauktai apmācībai un cilvēku iesaistei mūžizglītībā, kā arī
neformālajā veidā saņemto zināšanu un prasmju atzīšanai.
Pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā līdz 2020.gadam Eiropā:
- Vislielākais pieaugums būs vērojams augstas kvalifikācijas darba vietās (no 29%
2010.gadā līdz 35% 2020.gadā darba vietu kopskaitā);
- Vidējas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars paliks gandrīz nemainīgs – vidēji 50%;
- Zemas kvalifikācijas darba vietu īpatsvars samazināsies no 20 līdz 15%;
- Darba vietu skaits samazināsies primārajās nozarēs, ražošanā, būvniecībā un
lauksaimniecībā;
- Turpretim pakalpojumu nozarēs gaidāms darba vietu pieaugums vidēji par 4% līdz
2020.gadam.
CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA
IZMAIŅĀM NOZARU GRIEZUMĀ
CEDEFOP PROGNOZES DARBASPĒKA PIEPRASĪJUMA
IZMAIŅĀM PA PROFESIJU GRUPĀM
CEDEFOP: NĀKOTNES
PRASMES
Zināšanas un prasmes
Zināšanu un prasmju piemēri
Zināšanas (hard skills)
Normatīvā regulējuma pārzināšana, valodas, E-prasmes, tehniskās zināšanas noteiktajā
nozarē, produktu pārzināšana, produktu attīstība, mārketinga zināšanas
Sociālās prasmes
Prasmes strādāt komandā, sociālā uztvere (klausīšanās, sapratne), komunikācija, valodas,
starpkultūru prasmes. Sociālās tīklošanās prasmes
Problēmu risināšanas prasmes
Analizēšanas prasmes, starpdisciplīnu prasmes, iniciatīva, radošums
Sava darba plānošanas un
vadīšanas spējas
Plānošanas, stresa un laika vadīšanas spējas, elastīgums
Vadības zināšanas
Stratēģijas un vīzijas izstrādes prasmes, trenera un komandas veidošanas prasmes,
pārmaiņu vadība, projektu vadīšana, procesu optimizācijas, kvalitātes vadīšana,
zināšanas koleģiālai darbinieku vadīšanai
Uzņēmējdarbības zināšanas
Pārdevēju (piegādātāju) un pircēju attiecību pārzināšana, uzņēmējdarbības uzsākšanas
un attīstības zināšanas, mērķu uzstādīšanas un sasniegšanas prasmes
NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI
2012.GADĀ (I)
- Galvenās nozares, uz kuru profesijām atbilstoši EM vidēja termiņa darba
tirgus prognozei un ekspertu vērtējumam prioritāri īstenojama apmācība
2012.gadā, ir uz eksportu vērstās nozares – apstrādes rūpniecība,
primārās nozares, kā arī transports un sakari, kā arī tirdzniecībā,
viesnīcu, restorānu un komercpakalpojumu jomās.
- Sastādot apmācību jomu un profesiju sarakstu, kurās nepieciešams veikt
bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas
paaugstināšanu 2012.gadā, vairāk uzsvars tiek likts uz apstrādes
rūpniecību, transporta un komunikācijas pakalpojumiem, būvniecības,
kā arī tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem, ņemot vērā EM
prognozes par darbinieku skaita pieaugumu šajās nozarēs.
NVA KLIENTU APMĀCĪBU VIRZIENI 2012.GADĀ (II)
- Aģentūra piedāvā bezdarbniekiem pilnveidot arī sociālās un profesionālās
pamatprasmes. Sociālo un profesionālo pamatprasmju sarakstā 2012.gadā
bezdarbnieku neformālu apmācību organizēšanai iekļautas apmācību programmas,
kas veicina latviešu valodas, svešvalodu, datorzinību, uzņēmējdarbības, kā arī
transportlīdzekļu vadīšanas prasmju apguvi.
-Salīdzinot pēdējos trīs gados Aģentūrā pieteiktās vakances visvairāk tiek meklēti
zemas kvalifikācijas darbinieki amatos un profesijās, kurās bieži vien notiek
darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atalgojuma dēļ, kurās vienlaikus
visvairāk tiek reģistrētas gan darba devēju vakances, gan bezdarbnieki ar
iepriekšēju pieredzi šajā profesijā.
- Būtiska ir arī paša bezdarbnieka vēlme apgūt noteikto programmu, tādējādi
mazinot varbūtību, ka vidējā termiņā persona atkārtoti griežas pēc apmācību
pakalpojuma. 2011.gadā Aģentūra nodrošināja apmācības izmantojot kuponu
metodi, tomēr joprojām ir jāstrādā pie efektīvu kupona sistēmas darbības un
apmācību procesu kontroles pastiprināšanas.
Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās
nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācību
Saimniecisko darbību veidi
2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas
Rūpniecība un enerģētika
(B-E)
Adītājs
Apģērbu šuvējs
Ciparu programmas vadības (CNC) darbgaldu iestatītājs
Drēbnieks
Elektriķis
Elektromontieris
Galdnieka palīgs
Galdnieks
Gāzmetinātājs
Kokapstrādes operators
Lentzāģa operators
Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)
Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG)
Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG)
Maiznieks
Mēbeļu galdnieks
Mēbeļu izgatavošanas operators
Metāla griezējs (termogriezējs)
Metāla/smilšstrūklas iekārtas operators
Metālmateriālu metinātājs
Remontatslēdznieks
Remotstrādnieks
Rokas lokmetinātājs (MMA)
Sanitārtehnisko iekārtu montētājs
Skārdnieks
Šuvējs
Virpotājs
Apmācību jomu un profesiju saraksts, kurās
nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju
apmācību
Saimniecisko darbību veidi
2012.gada Apmācību sarakstā iekļautās tālākizglītības apmācību programmas
Būvniecība (F)
Bruģētājs Frēzētājs
Būvizstrādājumu galdnieks (būvgaldnieks)
Būvstrādnieks Apdares darbu strādnieks
Ceļu būvtehniķis
Ēku celtnieks
Guļbūves ēku celtnieks
Krāsotājs
Mūrnieks
Namdaris
Tirdzniecība, izmitināšana un
ēdināšanas pakalpojumi (G, I)
Bārmenis
Konditora palīgs
Mazumtirdzniecības komercdarbinieks
Pavāra palīgs
Tūrisma informācijas konsultants
Viesmīlības pakalpojumu speciālists
Transports, uzglabāšana, informācijas
un komunikācijas pakalpojumi (H, J)
Atslēdznieks
Autoatslēdznieks
Auto elektriķis
Automehāniķis
Datorsistēmas tehniķis
Loģistikas darbinieks
Transportlīdzekļu krāsotājs
Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie
pakalpojumi; operācijas ar nekustamo īpašumu (K-N)
Klientu apkalpošanas operators
Lietvedis
Nekustamā īpašuma aģents
Noliktavas pārzinis
Pārējie saimniecisko darbību veidi (R-U)
Apavu labotājs
TURPMĀKĀS DARBĪBAS
DARBA TIRGUS
PROGNOZĒŠANAS
MEHĀNISMA
UZLABOŠANAI
UZDEVUMI 2012.-2013.GADAM
1. Lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu reģionos, tiks izskatīta iespēja,
atjaunot darbaspēka mobilitāti veicinošus pasākumus.
2. Uzlabot Aģentūras gatavotās darba tirgus īstermiņa prognozes
3. Nodrošināt klientus ar aktuālu informāciju par izglītības iespējām Latvijā
4. Pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras pakalpojumu nodrošināšanai
5. Darba tirgus politikas pasākumi tiek pielāgoti, pakāpeniski atsakoties no
īstermiņa pasākumiem krīzes seku mazināšanai un pārejot uz
pasākumiem, kas paaugstina darbaspēka kvalitāti un aktivitāti
6. Vienots vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments „Nodarbinātības
politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam”. Nodarbinātības politikas
veidošanu valstī nodrošinās trīs ministrijas - Ekonomikas ministrija,
Izglītības un zinātnes ministrija un Labklājības ministrija
7. Vispusīgs jaunieviestās bezdarbnieku apmācību kuponu sistēmas
izvērtējums
8. Attīstīta bezdarbnieku profilēšanas un darba meklēšanas sistēma
JAUTĀJUMI DISKUSIJAI
1. Kā jums liekas, kādas šobrīd ir galvenās problēmas karjeras pakalpojumu
sniegšanā? Ar kādām grūtībām jums jāsaskaras savā ikdienas darbā?
2. Vai jūs savā ikdienas darbā izmantojiet darba tirgus prognozes? Kā varētu
uzlabot šīs prognozes? Kas būtu jādara, lai darba tirgus prognozes būtu
saprotamas un pieejamas ikvienam?
3. Mēģināsim izveidot jaunieša portretu – kāds ir šodienas jaunietis un kāda ir
viņa motivācija būt pilnvērtīgam darba tirgus dalībniekam?
4. Kādas no jaunajām iniciatīvām dos lielāku pievienoto vērtību sabiedrības
zināšanu paplašināšanā par šobrīd pieprasītākajām profesijām un
aktualitātēm darba tirgū?
5. Kādi būtu efektīvākie instrumenti jauniešu integrēšanai darba tirgū?
Paldies!
www.lm.gov.lv
www.nva.gov.lv
www.izm.gov.lv
www.em.gov.lv