Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms

Download Report

Transcript Uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms

.



Viens no biežākajiem traucējumiem bērnībā,
kas var turpināties pusaudža vecumā un
pieaugušajiem.
Sindroma pamatu veido neuzmanība,
hiperaktivitāte un impulsivitāte.
Sākums parasti ir 4 - 7g.v.
The Merck Manual 18th edition, 2006.g., 2483.lpp

Sastopams 3-7 % skolas vecuma bērnu.
David P. Moore, James W. Jefferson Handbook of Medical Psychiatry 2nd edition, 2004.g., 43.lpp.

Biežāk zēniem 3:1.
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook of psychiatry, 2005.g., 576.lpp

~50% bērnu ar UDHS traucējumi turpina
pastāvēt arī pieaugušo vecumā.
http://emedicine.medscape.com/article/912633-overview#a0199

Galvenokārt, neuzmanības simptomi
(vismaz 6 neuzmanības simptomi vismaz 6 mēnešus tādā
pakāpē, kas nav raksturīgi bērna attīstības līmenim)

Galvenokārt, hiperaktivitāte-impulsivitāte
(vismaz 6 mēnešus izrāda vismaz 6 hiperaktivitātes –
impulsivitātes simptomus tādā pakāpē, kas nav atbilstoša
bērna attīstības līmenim)

Kombinēts (hiperaktivitāte-impulsivitāte un
neuzmanība)
(izrāda 6 neuzmanības simptomus un 6 hiperaktivitātes –
impulsivitātes simptomus)
http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml
http://udhs.wordpress.com/2006/09/17/referats-par-udhs-augstskolai/
1.





Bioloģiskie cēloņi:
Ģenētiski faktori: DAT1, DRD4 gēni
Neiroloģiski traucējumi pieres daivā, smadzenītēs, zemgarozas
limbiskajās zonās – kavētāju starpniekvielu trūkums
Uztura ietekme
Alerģija
Komplikācijas prenatālajā periodā un dzemdību laikā, traumas un
slimības agrīnajā bērnībā - smēķēšana un alkohola lietošana
grūtniecības laikā (palielina risku bērnam iegūt UDHS 2 reizes).
Kouichi Yoshimasu et all “Maternal smoking during pregnancy and offspring attention-deficit/hyperactivity disorder: a case–control study
in Japan” ADHD Atten Def Hyp Disord (2009) 1:223–231 http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/21432585
Galvas trauma – 2/3 bērnu ar smagu galvas traumu var attīstīties
būtiski impulsivitātes un neuzmanības simptomi.
Kliegman, Behrman, Jenson, Stanton Nelson Textbook of pediatrics 18th edition

2.
Kaitīgu ķīmisku vielu un alergēnu ietekme – svins, dzīvsudrabs,
tallijs, šķīdinātāji u.c.
Psihosociālie cēloņi – savstarpējās attiecības ģimenē, stresa
situācijas utt.






Fizisks nemiers, kas pārsniedz normālu bērna
kustīgumu; mērķtiecīgas darbības trūkums.
“Ieraudzīja – satvēra – aizskrēja”.
Atrodas nepārtrauktā kustībā - skrien, kāpj,
lec, rāpo uz visām pusēm, aiztiek visu, kam
tiek klāt, biežas traumas.
Aktīvi gan nomodā, gan miegā.
Emocionāla labilitāte.
Rokraksts- nevīžīgs, neskaidrs; burtnīcas
ieplēstas, saburzītas, daudz svītrojumu,
traipu, dzēsto vietu.





Visbiežāk to var novērot skolā.
Bērna uzmanību saista dažādi blakus stimuli.
Aizmāršīgi, dezorganizēti, bieži pazaudē savas
mantas, aizsapņojas, nespēj pabeigt kādu darbu
bez uzraudzības, nespēj klausīties skolotāju
teiktajā, koncentrēties uz vienu lietu vai
iemācīties kaut ko jaunu, ātri viss apnīk.
Veidojas uztveres, atmiņas un informācijas
pārstrādes traucējumi (īpaši dzirdes atmiņa un
dzirdētā pārstrāde).
~30% mācīšanās traucējumi (grūtības kādā no 4
pamata sfērām – uzmanība, vizuālā uztvere,
valodas signālu apstrāde, muskuļu koordinācija).
http://udhs.wordpress.com/2006/09/17/referats-par-udhs-augstskolai/




Bērns ir nepacietīgs, nodarbību laikā izkliedz
atbildes pat ja jautājums vēl nav izteikts līdz
galam, grūtības gaidīt viņa kārtu, cenšas
pasteigties citiem priekšā.
Iejaucas citu bērnu sarunās vai spēlēs.
Neaprēķināma, iepriekš neparedzama rīcība,
viņi nenovērtē briesmas.
Sociālās uzvedības traucējumi.







Biežas traumas!
“Mūžīgais dzinējs”.
“Nedomā pirms dara”.
Biežas sūdzības gan no kaimiņiem, gan no
skolas.
Bieži konflikti ar ģimenes locekļiem,
draugiem.
Apgrauzti nagi, drēbes saplēstas, niekojas ar
saviem matiem, knaiba ādu, “dīdās”, “knosās”,
ātri izplūst asarās.
Slapināšana.
1. Galvenokārt, neuzmanības simptomi









Nepievērš uzmanību detaļām
Grūtības noturēt uzmanību
Bieži neklausās, kas tiek sacīts
Bieži neseko norādījumiem un nevar pabeigt skolā uzdoto vai
pienākumus darba vietā
Ir grūtības organizējot savu darbību
Izvairās vai izjūt nepatiku pret pienākumiem, kas prasa garīgu piepūli
Bieži pazaudē lietas
Viegli novērst uzmanību ar ārējiem stimuliem
Aizmāršīgs
Pie UDHS pirmā paveida bērnu var pieskaitīt, ja bērnam piemīt vismaz 6
neuzmanības simptomi vismaz 6 mēnešus tādā pakāpē, kas nav
raksturīgi bērna attīstības līmenim.
2. Galvenokārt, hiperaktivitātes - impulsivitātes simptomi
Hiperaktivitāte:
 Bieži veic nemierīgas kustības ar rokām vai kājām, vai grozās sēdvietā
 Patvaļīgi atstāj sēdvietu klasē vai citās situācijās
 Bieži skraida apkārt vai rāpjas nepiemērotās vietās
 Ir grūtības rotaļāties klusām
 Bieži pārmērīgi daudz un steidzīgi runā
 Nepārttrauktā kustībā
Impulsivitāte:
 Pasaka vai izkliedz atbildes uz jautājumiem pirms jautājums ir izteikts
 Ir grūtības gaidot rindā vai gaidot savu kārtu rotaļās vai arī citās
situācijās grupā
 Bieži traucē citiem vai iejaucas
Pie UDHS otrā paveida bērnu var iedalīt, ja viņš pastāvīgi vismaz 6
mēnešus izrāda vismaz 6 hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus
tādā pakāpē, kas nav atbilstoša bērna attīstības līmenim.
3. Kombinēts (hiperaktivitāte-impulsivitāte un
neuzmanība)
Pie UDHS trešā paveida bērnu var iedalīt tad, ja
viņš izrāda 6 neuzmanības simptomus un 6
hiperaktivitātes – impulsivitātes simptomus.
Bet..
 Pazīmēm jābūt vismaz 2 dzīves situācijās
 Traucējumi sākas pirms 7 gadu vecuma
 Pazīmes ir tādā pakāpē, kas nav novērotas
veseliem bērniem tajā pašā attīstības līmenī.



Organiski traucējumi: fetālais alkohola sindroms,
jušanas traucējumi, īpaši kurlums, redzes
traucējumi, medikamentu izraisīts uzmanības
deficīts – antihistamīni, fenobarbitāls, audzējs,
svina intoksikācija, dažādu vielu ļaunprātīga
lietošana utt.
Funkcionāli traucējumi: personības traucējumi,
miega traucējumi, ēšanas traucējumi, obsesīvi kompulsīvi traucējumi, mānija vai maniakāli
bipolāri traucējumi utt.
Vides, sociālas vai ģimenes problēmas:
nepiemērotas skolas izvēle, vecāku šķiršanās,
seksuāla vardarbība utt.

Stimulanti (pirmās rindas medikamenti uzlabojumi vērojami 75-80% bērnu ar UDHS)
Karlan & Saock’s Comprehensive textbook of psychiatry 8th edition, 2005.g., 3191.lpp





Atomoxetine
Tricikliskie antidepresanti
Bupropion
Alfa – adrenerģiskie antagonisti
Psihosociālā ārstēšana – akadēmisko prasmju
organizēšana, vecāku apmācība, uzvedības
korekcija, kognitīvi-biheiviorālā terapija, sociālo
prasmju apmācība, ģimeens un individuālā
terapija.


~20% pacientu veidojas antisociālās
personības iezīmes
15-20% pārmērīga kaitīgu vielu lietošanu,
augsts pašnāvību risks.
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook of psychiatry, 2005.g., 576.lpp

~50% bērnu ar UDHS traucējumi turpina
pastāvēt arī pieaugušo vecumā.
http://emedicine.medscape.com/article/912633-overview#a0199













David P. Moore, James W. Jefferson Handbook of Medical Psychiatry 2nd edition, 2004.g., 43.45.lpp
David Semplex, Roger Smyth, Jonathan Burns, rajan Darjee, Andrew McIntosh Oxford handbook
of psychiatry, 2005.g., 576.-577.lpp
Karlan & Saock’s Comprehensive textbook of psychiatry 8th edition, 2005.g., 3183.-3198.lpp
Kliegman, Behrman, Jenson, Stanton Nelson Textbook of pediatrics 18th edition
Paul Harrison, John Geddes, Michael Sharpe Psychiatry 9th edition, 2005.g., 174.-175.lpp
Robert C.Tacker, Robert J. McClure, Carlo L.Acerini Oxford handbook of peadiatrics 2010.g.,
578.-579.lpp
The Merck Manual 18th edition, 2006.g, 2483.-2486.lpp
Marina Danckaerts et all “The quality of life of children with attention deficit/hyperactivity
disorder: a systematic review” Eur Child Adolesc Psychiatry (2010) 19:83–105
http://www.springerlink.com/content/r0373j63727gj216/\
Eske M. Derks, Conor V. Dolan, Jim J. Hudziak, Michael C. Neale, Dorret I. Boomsma
“Assessment and Etiology of Attention Deficit Hyperactivity Disorder and Oppositional Defiant
Disorder in Boys and Girls” Behav Genet (2007) 37:559–566
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1914288/
http://emedicine.medscape.com/article/912633-overview#a0199
http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivitydisorder/complete-index.shtml
http://udhs.wordpress.com/2006/09/17/referats-par-udhs-augstskolai/