Transcript materiāli - Smiltene

Pedagoga profesionāla
darbība skolēnu individuālo
mācīšanās spēju attīstībā
Speciālo vajadzību atpazīšana pedagoģiskajā procesā
 Kaiva Žīmante Smiltenē 2012.gada 14.martā
1
Literatūra.
• I.Jakimanskis. Attīstītājmācīšana, R. Zvaigzne, 1983.
• J.Riņķis. Mācīšanās spēju attīstīšana. R. Pētergailis, 2002.
• T.Bazens. Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata. Jāņa Rozes apgāds,
2008.
• S.Rimma. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Jumava, 2000.
• R.Fišers. Mācīsim bērniem domāt. RAKA, 2005.
• R.Fišers. Mācīsim bērniem mācīties. RAKA, 2005.
• E.Smits. Paātrinātā mācīšanās klasē. Pētergailis, 2000.
• Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. V.Avotiņa red. Zvaigzne,
1987.
2
Īpašo vajadzību veidi
•
Mācību traucējumi: akalkulija, agrafija, aleksija, grafisku zīmju uztveršanas
traucējumi, vizuālās uztveres traucējumi, valodas signālu apstrādes traucējumi,
attīstības traucējumi, valodas traucējumi, u.c.
•
Fiziskās attīstības traucējumi: kustību traucējumi, vājredzība, neredzība,
vājdzirdība, nedzirdība.
•
Garīgās attīstības traucējumi: viegli, vidēji, dziļi.
•
Garīgās saslimšanas: mānijas, fobijas, šizofrēnija, depresija, agresija u.c.
•
Somatiskās saslimšanas.
•
Uzvedības traucējumi: pedagoģiskās ielaistība, ar audzināšanas ietekmi saistītie
personības traucējumi.
•
Komunikācijas traucējumi: autisms, Aspergera sindroms, Reta sindroms, Indigo
bērni.
•
Apdāvinātība.
3
Ar ko saistītas mācību grūtības?
Ar domāšanu, ar izziņas darbību.
Uztveres, atmiņas, jēdzienu veidošanas, valodas un
simbolizācijas procesi ir kognitīvās (izziņas) pamata prasmes,
Uz kurām balstās spēja spriest, mācīties un risināt problēmas.
Izglītības ideāls ir prāta spēju attīstīšana.
Domāšana ir apzināta nodarbošanās, bet tajā
piedalās arī neapzināti procesi. Tā ir personīga un
individuāla nodarbe, bet domāšana nenotiek
izolācijā.
4
Grūtības vai traucējumi
• Mācību grūtības (iedzimtās, iegūtās īpašības;
sociālā, psiholoģiskā un fiziskā vide)
• Mācīšanās grūtības (tikai skolēnam)
• Mācīšanas grūtības (tikai skolotājam)
• Mācīšanās traucējumi (psihiatru noteikta
diagnoze)
• Mācību traucējumi (fiziskā vide)
5
Bērni ar mācību grūtībām kā riska grupa, kuriem draud
nespēja sekmīgi iekļauties mācību vidē.
• Aizvien lielāks skaits skolēnu negūst panākumus mācoties pēc
ierastajām mācību metodēm. Daudzi bērni nespēj apgūt mācību
vielu un atpaliek. Procentuāli šo skolēnu skaits svārstās no 10% 20% no kopējā klases skolēnu skaita. Šis skaits var būt daudz
lielāks skolās, kuras apmeklē bērni no ģimenēm ar zemu sociāli
ekonomisko stāvokli.
• Ir skolēni, kuriem:
ir grūtības koncentrēties;
ātri zūd uzmanība;
nezina, kā iesākt darbu;
dažreiz ir ārkārtīgi neorganizēti;
ir impulsīvi vai pasīvi;
lēni izprot mācību vielu;
ir grūtības ar skaitļiem un
matemātiku;
ir grūtības iemācīties lasīt;
bieži saņem vājas atzīmes;
dažreiz ir uzvedības problēmas;
ir tendence viņus saukt par
slinkiem;
ir grūtības izteikties.
6
Bērniem ar mācību grūtībām ir tendence satraukties un
apmulst, un viņiem mācīšanās asociējas ar kaut ko nepatīkamu.
Izveidojas nolieguma reflekss un dažreiz sāk veidoties
uzvedības problēmas.
Vienalga kādi ir mācību grūtību cēloņi – endogēni (iekšēju
organisku traucējumu radīti) vai eksogēni (ārēju apstākļu
radīti), hromosomu vai sociāli ierosināti, lai arī kāda ir
mācīšanās grūtību pakāpe (no lasīšanas traucējumiem līdz
nopietnām mācīšanās grūtībām),
visus šos bērnus raksturo kopīga iezīme –
akadēmiskā mācīšanās viņiem asociējas ar
neveiksmi.
7
Mācīšanās akadēmiskās grūtības un problēmas ietekmējošie faktori
•
Izziņas procesu (uztvere, atmiņa, domāšana u.c.) individuālās īpašības, kas
apgrūtina mācīšanos.
Iedzimtās īpašības – potenciālās izziņas spējas.
Iegūtās īpašības – vāji attīstīta loģiskā atmiņa, domāšanas operācijas, uztvere
un citi procesi, kuru attīstību mācību uzdevumi nav veicinājuši. Pedagoģiskās
kļūdas pamatotas nepietiekamā diagnosticēšanā, kas ierobežo mērķtiecīgu un
sistemātisku attīstību mācībās.
•
Nepietiekami attīstītas mācīšanās prasmes –
lasīt,
rakstīt,
klausīties un dzirdēt,
atrast būtisko mācību līdzekļos, piedāvātajā informācijā,
noteikt sakarības starp parādībām,
grupēt faktus pēc noteiktas pazīmes,
izmantot paraugus,
pārnest paņēmienus jaunā situācijā,
vāja organizētība.
Mācīšanās prasmes kvalitāte ir atkarīga no tā, kāda to attīstības pakāpe
konkrētajā izglītības posmā ir nepieciešama, lai sasniegtu programmā paredzēto
un attīstības posmam atbilstošo rezultātu.
8
Mācīšanās akadēmiskās grūtības un problēmas ietekmējošie
faktori
•
Iemācītā bezpalīdzība ir mācīšanās patstāvības trūkuma un dominējošu neveiksmju
sekas.
Skolotāja dominējošā aktivitāte pār skolēna patstāvīgiem centieniem samazina
skolēna pašnovērtēšanu.
Iemācītā bezpalīdzība atgriezeniski ietekmē uzmanības, uztveres un citu procesu
attīstību, bloķē to funkcionēšanu vai izpaužas citā galējībā – hiperaktivitātē un
izaicinošā saskarsmē.
•
Vāji motivēta mācīšanās – motīvi nenoturīgi, viegli ārēji ietekmējama atteikšanās no
mācīšanās, skolēna mācīšanās pakļauta situācijai.
Motīvi ir pārejas faktors no akadēmiskajiem mācīšanās problēmu faktoriem uz
audzināšanā pamatotiem faktoriem, kas sintezējas attieksmē.
•
Nenoturīga vai nenoturīga noraidoša attieksme pret mācībām.
Vāja informētība par mācīšanos un apgūstamo priekšmetu, kas kavē kā
mācīšanās procesa, tā apgūstamā priekšmeta izpratni un mācīšanās prasmes
veidošanos.
Mācīšanās izraisa negatīvus pārdzīvojumus (par neveiksmēm, nosodījuma
vai pazemināta vērtējuma pārdzīvojums), kuri laika gaitā nostiprinās un dominē
pār pozitīviem pārdzīvojumiem.
Neapgūta kognitīvā darbība (neprasme meklēt jaunus mācību uzdevuma
risinājuma paņēmienus, nespēja vai nevēlēšanās pārvarēt grūtības, griezties
pēc palīdzības izmantot mācību grāmatas u.c.)
9
Mācību grūtību rašanās iemesli
•
•
•
•
•
•
Iedzimtība
Sociālais faktors
Biosfēras ķimizācija
Sociālās vides izraisītais stresa faktors
Alkoholisms, narkomānija
Saglabājot spēju izdzīvot, medicīna
nenodrošina prāta un fizisko spēju
attīstību
10
Attīstības traucējumu kategorijas
Attīstības traucējumu
kategorijas
primārie
sekundārie
turpmākie
Garīgās attīstības
traucējumi (GAT)
Psihiskās attīstības
traucējumi (PAA)
Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība
(VSNA)
Pedagoģiskā ielaistība
Mācīšanās traucējumi
Redzes traucējumi
Dzirdes traucējumi
Kustību traucējumi
11
Attīstības traucējumu kategorijas
Attīstības traucējumu
kategorijas
primārie
Garīgās attīstības
traucējumi (GAT)
CNS organiski bojājumi
Psihiskās attīstības
traucējumi (PAA)
Galvas smadzeņu darbības
disfunkcija, attīstības
kavēšanās
Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība
(VSNA)
Valoda
Pedagoģiskā ielaistība
Sociālās uzvedības
traucējumi
Mācīšanās traucējumi
Psihisko funkciju attīstības
traucējumi
Redzes traucējumi
Redzes traucējumi
Dzirdes traucējumi
Dzirdes traucējumi
Kustību traucējumi
CNS organiski bojājumi vai
funkcionāli kustību
traucējumi
sekundārie
turpmākie
12
Attīstības traucējumu kategorijas
Attīstības traucējumu
kategorijas
primārie
sekundārie
Garīgās attīstības
traucējumi (GAT)
CNS organiski bojājumi
Izziņas darbība (domāšana,
valoda, sociālā uzvedība),
motorā sfēra
Psihiskās attīstības
traucējumi (PAA)
Galvas smadzeņu darbības
disfunkcija, attīstības
kavēšanās
Izziņas darbība (domāšana,
sociālā uzvedība), valoda,
kustības
Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība
(VSNA)
Valoda
Izziņas darbība (domāšana,
sociālā uzvedība), motorā
sfēra
Pedagoģiskā ielaistība
Sociālās uzvedības
traucējumi
Izziņas darbības traucējumi
(viegli)
Mācīšanās traucējumi
Psihisko funkciju attīstības
traucējumi
Mācīšanās grūtības, mācību
motivācija, orientēšanās
darbībā
Redzes traucējumi
Redzes traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
Dzirdes traucējumi
Dzirdes traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
Kustību traucējumi
CNS organiski bojājumi vai
funkcionāli kustību
traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
turpmākie
13
Attīstības traucējumu kategorijas
Attīstības traucējumu
kategorijas
primārie
sekundārie
turpmākie
Garīgās attīstības
traucējumi (GAT)
CNS organiski bojājumi
Izziņas darbība (domāšana,
valoda, sociālā uzvedība),
motorā sfēra
Personības traucējumi,
emocionālie, jūtu,
neirodinamikas traucējumi
Psihiskās attīstības
traucējumi (PAA)
Galvas smadzeņu darbības
disfunkcija, attīstības
kavēšanās
Izziņas darbība (domāšana,
sociālā uzvedība), valoda,
kustības
Mācību motivācija,
personības traucējumi
Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība
(VSNA)
Valoda
Izziņas darbība (domāšana,
sociālā uzvedība), motorā
sfēra
Mācību motivācija,
personības traucējumi
Pedagoģiskā ielaistība
Sociālās uzvedības
traucējumi
Izziņas darbības traucējumi
(viegli)
Uzvedības deprivācija,
mācību motivācija
Mācīšanās traucējumi
Psihisko funkciju attīstības
traucējumi
Mācīšanās grūtības, mācību
motivācija, orientēšanās
darbībā
Personības traucējumi
Redzes traucējumi
Redzes traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
Personības traucējumi,
nepilnvērtības komplekss
Dzirdes traucējumi
Dzirdes traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
Personības traucējumi,
nepilnvērtības komplekss
Kustību traucējumi
CNS organiski bojājumi vai
funkcionāli kustību
traucējumi
Izziņas darbības traucējumi,
kustības, valoda
Personības traucējumi,
nepilnvērtības komplekss
14
Garīgās attīstības traucējumi
15
GAT līmeņi pēc IQ testiem
• Viegli garīgās attīstības traucējumi: IQ 5055 līdz 70
85%
• Vidēji garīgās attīstības traucējumi: IQ 3540 līdz 50-55
10%
• Smagi garīgās attīstības traucējumi: IQ
zem 35-40
5%
16
F70 – F79 garīgās attīstības traucējumu klasifikācija
psihiatrijā
F70 ......viegla .......
F71 .......vidēji smaga.......
F72 .......smaga.........
F73 .......dziļa.............
F78 citas formas
F 79
......neprecizēta........
F7x.0 .......ar norādi uz vāji izteiktiem
uzvedības traucējumiem vai to
neeksistēšanu
F7x.1 .......izteikti uzvedības
traucējumi, kur nepieciešama
ārstēšana un aprūpe
F7x.8 ........cita veida uzvedības
traucējumi.......
F7x.9 .......bez norādēm par uzvedības
traucējumiem
F7x.x1 ....noteikta ar iepriekšēju
infekciju vai intoksikāciju
F7x.x2 ....noteikta ar iepriekšēju
traumu vai fizisko aģentu
F7x.x3 ....noteikta ar fenilketenuriju
F7x.x4 ....saistīta ar hromosomu
traucējumiem
F7x.x5 ....noteikta ar hipertireozi
F7x.x6 ....noteikta ar hipotireozi
F7x.x7 ....saistīta ar neiznēsātību
F7x.x8 ....saistīta ar citiem noteiktiem
cēloņiem
F7x.x9 .... noteikta ar neprecizētiem
cēloņiem
17
Viegli garīgās attīstības traucējumi
Sajūtas
Sajūtas attīstītas samērā labi, atbilst situācijām. Uztvere fragmentāra, ja ir
pietiekoša pedagoģiskā iedarbība, uztvere kļūst apzināta, skolēni uztverto
izprot, iespējama tālāka attīstība.
Uzmanība
Mācību darbā ir iespējams balstīties gan uz tīšo, gan netīšo uzmanību
Atmiņa
Vienlīdz veiksmīgi notiek mācību materiāla iegaumēšana, saglabāšana un
reproducēšana. Atmiņa balstās uz loģiskām saiknēm.
Valoda
Runā labi, mēdz būt skaņu izrunas traucējumi, daļēji agramatismi.
Domāšana
Pedagoģiskās korekcijas ietekmē nosacīti veidojas visi domāšanas procesi,
balstoties uz uzskatāmi – tēlaino domāšanu.
Iztēle
Jaunrades elementi bez pedagoģiskā atbalsta veidojas reti, jaunizveidotie
tēli neatbilstoši īstenībai un situācijai.
Emocijas
Emocijas veidojas atbilstoši situācijām, tās mēdz būt pārspīlētas.
Raksturīgas impulsīvas emocionālas izpausmes, kuras pedagoģiskās
darbības ietekmē var mazināt. Nav kautrīgi.
Griba
Griba pakārtota individuālajām situāciju nosacītajām morālajām vērtībām.
Motorika
Skolēnu motorās spējas ir kompensators intelektuālajām darbībām, tāpēc
pedagoģiskais korekcijas darbs balstās uz tām un mācību saturam ir
praktisks virziens.
18
Vidēji un vidēji smagi garīgās attīstības traucējumi
Sajūtas
Sajūtas ir neatbilstošas situācijai. Sajūtas jātrenē, to veikt vēlams konkrētā
situācijā, uztvere bez pedagoģiskā atbalsta neveidojas.
Uzmanība
Uzmanība attīstās spilgtu iespaidu ietekmē, dominē netīšā uzmanība.
Atmiņa
Pietiekošā līmenī attīstīta mehāniskā atmiņa, atmiņa balstās uz asociatīvām
izjūtām.
Valoda
Vispārējā valodas sistēmas nepietiekama attīstība, būtiski izrunas
traucējumi, agramatismi.
Domāšana
Pedagoģiskās darbības rezultātā veidojas atsevišķi domāšanas procesi,
balstoties uz uzskatāmi - praktisko domāšanu.
Iztēle
Jauni tēli veidojas uz konkrētas situācijas un konkrētu piemēru, priekšmetu
pamata.
Emocijas
Emocijas pakārtotas sajūtām un stereotipiem. Impulsīvās emociju
izpausmes grūti ietekmēt. Dažreiz emocijas neadekvātas situācijām.
Griba
Motorika
Griba pakārtota situatīvu vajadzību un vēlmju apmierināšanai.
Traucējumi visā psihomotorajā sfērā. Psihiskie traucējumi izraisa
elementāro funkciju norises (praksis, gnozis) traucējumus, nepilnības ir gan
mikro gan makro kustību kvalitātē.
19
Smagi un dziļi garīgās attīstības traucējumi
Sajūtas
Sajūtas ir primitīvas, nav iespējama tālāka attīstīšana, uztveres spējas
neattīstītas.
Uzmanība
Uzmanības nav, jo neveidojas saikne ar apkārtni.
Atmiņa
Atmiņas nav, ir refleksi.
Valoda
Nerunā. Runājošo valoda neatbilst situācijai.
Domāšana
Domāšanas operācijas neveidojas.
Iztēle
Iztēles nav.
Emocijas
Emociju nav, jo trūkst saites ar realitāti.
Griba
Gribas nav, ir refleksi.
Motorika
Raksturīgs hospitālisms, neapzinātas kustības.
20
Primāro garīgās attīstības traucējumu pazīmes no 5 gadu
vecuma
•
Nabadzīgs vārdu krājums, daudzi vārdi tiek lietoti ar aptuvenu nozīmi;
trūkst vispārinātu jēdzienu, esošie nediferencēti, primitīvi.
•
Intelektuālajā darbībā – palēnināta orientēšanās spēja, inertums,
sprieduma konkrētības trūkums.
•
Sarežģītas mutvārdu un rakstiskās instrukcijas, kas satur vairākas
secīgas darbības, tiek izprastas vāji.
•
Pazeminātas spējas artikulācijas atdarināšanā, grūti veikt vārda
fonētisko analīzi (atšķirt atsevišķas skaņas); ne vienmēr spēj secīgi
noteikt vārdu kārtību teikumā.
•
Rakstītprasme gandrīz vienmēr traucēta, jauc īsos un garos
patskaņus, balsīgos un nebalsīgos līdzskaņus, neraksta vārdu
galotnes, izlaiž zilbes, burtus utt.
•
Valoda monotona, neizteiksmīga, vienveidīga un neprecīza.
21
Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās
valodas un vispārējās attīstības iezīmes no 5 gadu vecuma
•
•
•
•
•
•
Domāšana konkrēta un vāji attīstīta
Traucēta precīzi koordinētu kustību norise
Mīmika neizteiksmīga
Izziņas darbā trūkst spriedumu, uzskatu un rīcības patstāvības
Izprot vienkāršus mutvārdu norādījumus, lēna uztvere
Izprot vienkārša attēla saturu, par to var veidot elementāru
stāstījumu, bez attēla abstraktās domas izpratne sagādā
grūtības, dažkārt palīdz ierosinošie jautājumi
• Paradoksālus attēlus neizprot, pēc izskaidrošanas apjēdz kādu
fragmentu, tiešas reakcijas, smieklu parasti trūkst
• Domāšana, vispārināšana konkrēta, grūtības kopīgā un
atšķirīgā diferencēšanā; pat apgūstot vispārināšanas,
klasificēšanas iemaņas, neprot tās adekvāti lietot citā situācijā
22
Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās
valodas un vispārējās attīstības iezīmes no 5 gadu vecuma
• Neizprot pārnestā nozīmē izteiktus vārdus, arī sakāmvārdus un
parunas, tās izskaidro konkrēti un primitīvi, tieši konkrētās
situācijas ietvaros
• Pazīst pamatkrāsas, bet krāsu nianšu uztvere ir apgrūtināta
• Spēj analizēt konkrētu praktisku situāciju, bet neievēro laika un
telpas, cēloņu un seku sakarības
• Vāji orientējas burtnīcā, neievēro un pazaudē līnijas vai rūtiņas,
burtus raksta izkropļoti
• Valoda primitīva, nereti agramatiska, daži labās mehāniskās
atmiņas dēļ var lietot diezgan sarežģītas frāzes, tās neizprotot
• Inerta psihes procesu norise (domāšanas gausums, patvaļīgās
uzmanības vājums, grūtības pārslēgties no viena darbības
veida uz citu
23
Stāvokļi, ar kuriem var sajaukt GAT
•
•
•
•
•
•
Valodas traucējumi
Dzirdes traucējumi
Redzes traucējumi
Pedagoģiskā ielaistība
CNS izcelsmes PAA
Psihoneiroloģiskās saslimšanas (īslaicīgi)
Psihiskās attīstības traucējumi
25
Psihiskās attīstības aizture (PAA)
Aizture - aktīvs, psiholoģisks, ar ierosu cieši saistīts nervu centru
reakcijas (atbildes darbības) bremzēšanas process.
Psihiskās attīstības aiztures klīniskā klasifikācija:
– konstitucionālas izcelsmes,
– somatogēnas izcelsmes,
– psihogēnas izcelsmes,
– cerebrāli organiskas izcelsmes.
26
Konstitucionālās izcelsmes psihiskās attīstības
traucējumi:
• harmoniskais jeb psihofizskais infantilisms
• bērns ir harmoniski attīstīts
• psihiskā attīstība aizkavējusies par vienu vai diviem gadiem
– vēl nav nobriedušas izziņas vajadzības un motīvi
– grib rotaļāties nevis mācīties
– emocijas ir tiešas, ārēji spilgti izteiktas, bet vēl nav pietiekami
diferencētas, nenoturīgas
– viegli iedvesmojami
– ķermeņa uzbūve smalka, kustības graciozas, zēni nereti savā
izskatā līdzīgi meitenēm
– bieži ģenētiska izcelsme (pārmantota)
– grūtības mācībās rada nepietiekams personības sociālais
briedums
Nepieciešama savlaicīga diagnosticēšana, stimulēt emocionālās,
gribas un motivācijas sfēras.
27
Somatogēnas izcelsmes psihiskās attīstības
traucējumi:
• ilgstoša somatiskā nepietiekamība (hroniskas infekcijas,
slimības, alerģiskie stāvokļi, iedzimtas sirdskaites, kā arī citu
orgānu pataloģijas)
• raksturīga stabila astēnija, pazemināts psihiskais un fiziskais
tonuss
• pārlieku kustīgi vai pārlieku gausi, mazkustīgi
• vāja uzmanība, slikta mehāniskā atmiņa
• nedrošība, bailīgums, kaprīzums
• fiziskās nepilnvērtības apzināšanās
Nepieciešams saudzējošs režīms, pamatslimības (cēloņa)
ārstēšana
28
Psihogēnas izcelsmes psihiskās attīstības
traucējumi:
•
•
•
•
•
•
•
cēlonis – nepareiza audzināšana,
cēlonis – psihiski traumējošs faktors
veģetatīvie traucējumi: miega traucējumi, slikta apetīte, epizodiskas
caurejas, ilgstoši aizcietējumi
viegli uzbudināmi: bieži raud, dusmojas, sarkst, bālē, svīst
atkarībā no audzināšanas kļūdu veidiem rakstura varianti:
emocionāli un voluntāri nelīdzsvaroti (nav nodrošināta vajadzīgā
uzraudzība, nav ieaudzināti sociālie pienākumi, atbildība,
savaldīšanās, netiek nodrošināta pareiza izziņas darbības vadība)
egocentriski (pārliecīga aizbildniecība, lutināšana; vēlāk neprot un
nevēlas patstāvīgi strādāt; ilgstoša bezdarbība nerosina izziņas
darbības un intelektuālo interešu attīstību)
neirotiski (starp ģimenes locekļiem valda despotisms, cietsirdība,
rupjība, agresivitāte, pazemināta bērna aktivitāte, nepietiekama
patstāvība, iniciatīvas trūkums, nospiestība, agresivitāte)
Nepieciešams sociālais darbs ģimenē, bērnu traumējošo situāciju
novēršana.
29
Cerebrāli organiskas izcelsmes psihiskās
attīstības traucējumi:
•
•
•
•
•
visizplatītākie un vissmagākie, ļoti daudzveidīgi, atkarībā no bojājuma lokalizācijas vietas,
tiek uzskatīts par stāvokli
nepietiekama NS funkcionāla attīstība
agrīna galvas smadzeņu bojājuma sekas
par minimālo cerebrāli organisko nepietiekamību liecina anamnēzes dati (staigāšana,
runāšana)
emocijas nav diferencētas
– neinteresē novērtējums
– viegli ietekmējami
– nekritiski
– pārlieks kustīgums, agresivitāte
– izvairās no grūtībām (rotaļas nav nepieciešamība, bet izvairīšanās no mācību darba)
– patstāvīgi nespēj pārvarēt grūtības mācībās, nav paškontroles
– uzbudināti, kustīgi (hiperaktivitāte) vai inerti (hipoaktivitāte)
– izziņas darbības traucējumi (atmiņa, domāšana, valoda, uztvere, kustību koordinācija
– encelofalopātiski traucējumi
– psihomotors nemiers, īpaši vakarā
– afektīvi stāvokļi
– distrofisks raksturs (slikts noskaņojums, tieksme uz ļaunumu, neuzticēšanās, nosliece
uz agresīvu, nosliece uz agresīvu rīcību) vai eiforisks raksturs (pacilātība, vēlēšanās
muļķoties, uzbāzība, bezmērķīga rosība)
– pusaudža vecumā psihopātiska uzvedība
– epileptiformi (krampji, lēkmes)
Nepieciešama savlaicīga diagnosticēšana.
30
Mācīšanās traucējumi
• Valodas signālu apstrādes traucējumi
• Uzmanības deficīts (hiperaktivitāte/
hipoaktivitāte)
• Sīko kustību traucējumi
• Vizuālās uztveres traucējumi
• Disleksija/ aleksija
• Disgrafija/ agrafija
• Diskalkulija/ akalkulija
31
Mācību darbības vadīšanas
nosacījumi speciālās izglītības
programmās
32
Cilvēka vērtība mūsdienu sabiedrībā
• Humānā skatījuma kodols – cieņa pret cilvēka vērtību – nozīmē, ka
ikvienu sabiedrības locekli uztver kā personu, kam ir vērtība. Visu
cilvēku vērtība ir vienāda. Humānas sabiedrības pamatidejai būtu
jābūt –
cilvēks ir mērķis, nevis cilvēks ir līdzeklis.
Pedagoģiskā procesa organizāciju un norisi speciālajās
izglītības programmās nosaka orientācija uz bērna
spēju attīstīšanu, ne uz mācību programmas
(standarta) izpildi.
33
Mūsdienīga izpratne par to, kas īsti ir iekļaujošā izglītība ietver piecus
pieņēmumus:
•
akcents tiek likts nevis uz diagnozi, ko bērns nevar mācību procesā, bet gan
uz viņa individuālo potenču izpēti:
kā tieši viņš var vislabāk iemācīties („iespēja nevis iemesls”), kādi ir viņa
individuālie resursi (bērnam ar vienādām medicīniskajām diagnozēm tie var būt
atšķirīgi: vienam, piemēram, ir izteikts vērīgums uztveres procesos, citam nē;
viens spēj darboties ilgstoši, pacietīgi, otrs nē) /vajadzīgs labs psihologs/;
•
mācīšanās process ir prioritārs, salīdzinot ar rezultāta sasniegšanas termiņiem
un kvalitāti („process”, nevis „progress”):
svarīgāk ir, lai jebkurš bērns neapstātos mācīšanās procesā tāpēc, ka radušās
grūtības vai arī viņa reālais potenču līmenis neatbilst programmas vai standartu
prasībām;
•
izpratne par to, ka veiksmīgāk bērns var iekļauties mācību procesā, ja sadarbojas
visi pieaugušie, kuriem var būt kāda loma pedagoģiskajā procesā: vecāki, skolas
administrācija, mediķi, sociālie darbinieki, psihologi, u.tml., pie tam katram skaidri
iezīmējot, kas tieši no viņa ir atkarīgs bērna liktenī;
34
•
skolotāja izpratne, ka katrs bērns mācās citādi un ka JEBKURAM bērnam
mācību procesā var rasties grūtības, kad nepieciešama palīdzība (neatkarīgi no
tā, vai šim bērnam ir uzstādīta diagnoze vai nav).
Tas nozīmē to, ka skolotājam nepieciešamas zināšanas un izpratne par
daudzveidīgajām īpašajām vajadzībām, kādas varētu būt mācību procesā
(metodikas); lai skolotājs patiešām varētu koncentrēties uz optimālu katra bērna
mācīšanās procesa vadīšanu, tad par skolotāja darba kvalitātes galveno
rādītāju uzlūkojama nevis skolēnu darba rezultātu atbilstība noteiktiem
vispārējiem rādītājiem, bet gan individuālais progress, ko vadījis konkrētais
skolotājs;
•
tiek akcentēta visas klases kā sociālas vienības kopdarbība mācību procesā:
tas nozīmē, ka klases skolēni gan palīdz viens otram tikt galā ar grūtībām, gan arī
to, ka skolotājs mērķtiecīgi vada darbu klasē tā, lai katrs neatkarīgi no spēju
līmeņa varētu justies nozīmīgs, ieguldījis savu artavu klases kopīgajā mācīšanās
procesā. Skolotājs katram atrod iespēju justies noderīgam, zinošam un varošam
kaut kādā aktivitāšu sfērā.
35
Iekļaujošās izglītības problēmas.
•
Ar iekļaujošo izglītību sākotnēji apzīmēja tikai ārēji organizējamu procesu, kad
bērna ar īpašām vajadzībām tiek ievietots un mācīts vienā klasē ar bērniem,
kuriem (it kā) nekādu īpašu vajadzību mācību procesā nav.
•
Tomēr secinājums: mehāniskai bērna pārvietošanai klasē, viņam pat piedāvājot
vai nu palīgskolotāja palīdzību, vai arī īpaši pielāgotas mācību programmas, pati
par sevi nekādā veidā nenovērš diskrimināciju.
•
Nostādot šo bērnu it kā īpašā pozīcijā klases biedru vidū, pretstatot pārējiem,
diskriminētas jūtas abas puses: sarūgtināti jūtas pārējie, tas tiek vērsts pret bērnu,
kurš saņem vairāk uzmanības.
Gan pārējie bērni sāk interpretēt īpašo bērnu kā svešķermeni klasē, gan arī viņš
pats tā jūtas.
•
Skolotājs šādā situācijā parasti nenovērtē divus aspektus:
1) viņš koncentrējas uz to, ko NEVAR īpašais bērns, tai pašā laikā nepietiekami
ievēro to, ko viņš VAR, nesaskatot šāda bērna paša potences;
2) nesaredz „normālo” bērnu vajadzības pēc atbalsta dažādās mācību situācijās,
kad arī šāds bērns kaut ko NEVAR izdarīt.
36
Vispārējās izglītības likumā:
53.pants. Izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās
izglītības iestādēs
(1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs,
kurās ir atbilstošs nodrošinājums, var integrēt izglītojamos ar speciālām
vajadzībām. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības iestādēm, lai nodrošinātu izglītojamo ar
speciālām vajadzībām integrēšanu minētajās izglītības iestādēs, nosaka
Ministru kabinets.
(2) Atbilstošu atbalsta pasākumu pieejamību izglītojamajiem ar speciālām
vajadzībām, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādē, nodrošina izglītības
iestāde. Izglītības iestāde katram integrētam izglītojamajam ar speciālām
vajadzībām izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu.
(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)
37
Individuālais izglītības plāns
bērna spējām pielāgota izglītības procesa
organizēšana, ievērojot bērna pieredzi,
prasmes, izziņas procesu īpatnības un
izglītības standartā un mācību priekšmetu
programmās izvirzītos mērķus un
uzdevumus.
38
Individuālā izglītības plāna izveides uzdevumi
• Sniegt atbalstu un palīdzēt apgūt mācību saturu ikvienam bērnam,
kuram nepieciešama speciāla palīdzība izglītības programmas
apguvē.
• Noteikt bērnam piemērotus un reāli sasniedzamus mērķus un
uzdevumus.
• Veicināt vecāku, pedagogu un speciālistu sadarbību kopēja mērķa
sasniegšanai.
• Izvērtēt mācību saturu, metodes, līdzekļus un bērna sasniegumus
noteiktā laika posmā.
39
Prasības individuālā izglītības plāna izveidei
•
•
•
•
•
•
Vienkāršs
Pieejams citiem pedagogiem
Pieejams vecākiem
Maz laikietilpīgs
Konkrēts
Atspoguļo skolēna individuālās
vajadzības
• Realizē speciālās pedagoģijas
virzienus
• Nav pretrunā ar vispārējās
pamatizglītības standartu
40
Ko nepieciešams noskaidrot, lai veidotu individuālo plānu
pedagoģiskā procesa realizēšanai?
•
•
•
Kas traucē apgūt mācību saturu?
Kam traucē apgūt mācību saturu?
Kur traucē apgūt mācību saturu?
•
•
•
Kas ir darīts problēmu novēršanā?
Kādi bija rezultāti?
Cik ilgi bija rezultāti?
•
•
Kādi ir izglītības iestādes resursi?
Kādi ir ģimenes resursi?
•
•
Kāds ir skolēna veselības stāvoklis?
Kādas ir skolēna rakstura izpausmes?
41
Pedagoģiskie nosacījumi sekmīga mācību procesa organizēšanai
Optimālo apstākļu nodrošināšana
aktīvai, patstāvīgai domāšanas un
iztēles darbībai
•Izvēdināta telpa
•Laba redzamība, dzirdamība
•Sagatavots viss stundā
nepieciešamais
•Skolotāja zināšanas par
skolēnu noskaņojumu un darba
spējām dotajā posmā
•Emocionālais komforts
•Mērķa apzināšanās (gan
skolotājam, gan skolēnam)
•Skolēnu gatavība pakļauties
skolotāja vadībai
Analītiski – sintētiskās domāšanas
darbības organizēšana jauno
zināšanu apgūšanai
•Skolotāja kontakts ar skolēniem
•Skolēnu uzticība skolotājam
•Pareiza materiāla atlase
•Jauno zināšanu pareiza
dozēšana
•Pārvaramu grūtību klātbūtne
•Izpratnes nodrošināšana
•Skolēni saskata veicamā
nozīmību
42
Kompensācijas un korekcijas darba virzieni
individuālajos mācību un audzināšanas plānos:
•
sajūtu un valodas pieredzes precizēšana, paplašināšana un
sistematizēšana;
•
traucējumu novēršana emocionālajā, gribas un sociālās uzvedības
motivācijas sfērā;
•
sabiedrības prasībām atbilstošas sociālo vajadzību, kā arī materiālo,
intelektuālo, ētisko un estētisko vērtību sistēmas izveide;
•
domāšanas operāciju (analīzes un sintēzes, vispārināšanas, abstrahēšanas
un konkretizēšanas u.c.) attīstīšana;
•
valodas attīstīšana;
•
iekšējā intelektuālās darbības plāna veidošana;
•
ierastās intelektuālās darbības stereotipu pārvarēšana.
43
Pedagoģiskās palīdzības veidi
• Iemācīt saskatīt kļūdas
• Iemācīt skolēnu noskaidrot kļūdas rašanos
• Vērtējot atbildes, ņemt vērā zināšanas un rezultātu iegūšanas
procesu
• Pret darba noformējumu izvirzīt stingras, bet uzdevuma
raksturam (domāšanas saturam) atbilstošas prasības.
• Organizēt kļūdu patstāvīgu labošanu.
• Motivēt atzīmes.
• Veidot pašregulāciju (mācīt uzvedību, pašsavaldīšanos).
• Veidot domāšanas algoritmus darbības veikšanai un
paškontroles prasmes.
44
Diferencētas pedagoģiskās palīdzības paņēmieni
•
•
•
•
•
•
•
•
Ar asociāciju palīdzību rosina meklēt risinājumu.
Norāda cēloņu un seku sakarus, kuru izpratne nepieciešama
uzdevuma veikšanai.
Pasaka priekšā atbildi, rezultātu.
Sarežģītu uzdevumu sadala vairākos elementāros uzdevumos.
Izvirza uzvedinošus jautājumus.
Atgādina teorēmas, darbības likumus, formulas, kas jāizmanto
uzdevuma risināšanā.
Pasargā no iespējamām tipiskām kļūdām, nepareizām pieejām un
tml.
Norāda uz kļūdām zīmējumā, skaitļošanas darbībās, veicamā
darba algoritma sastādīšanā, sakaru atklāšanā utt.
45
Svarīgas atziņas atbalsta sniegšanā
• Vispirms skolēns, pēc tam
programmas
• Neprasme sevi organizēt dod
sliktākus rezultātus, nekā tie būtu
iespējami
• Paredzēt kļūdas
• Lai tempu kāpinātu, vajag
trenēties
46
Skolēnu tipoloģijas īpatnības un to ietekme uz domāšanas
darbību
•
Mācīšanās tips
eksperimentētājs)
(analītiķis, praktiķis, novērotājs,
•
Smadzeņu asimetriskās darbības tips
(labrocis, kreilis, jauktais)
•
Psihofizioloģiskais tips
(intravertais un ekstravertais tips)
•
Biofizioloģiskais tips
(cīrulis, pūce, jauktais)
•
Temperamenta tips
melanholiķis, flegmātiķis)
(holēriķis, sangviniķis,
47
Individuālā izglītības plāna izveides soļi
Informācijas apkopošana:
•
dokumentācijas izpēte;
•
informācija par bērna psihisko (garīgo) un fizisko attīstību;
•
informācija par iepriekšējo izglītību;
•
sarunas ar bērnu, vecākiem, pedagogiem un citiem speciālistiem;
•
novērošana un testēšana.
Informācijas izvērtēšana un darbības virziena noteikšana:
•
nosaka, kāda palīdzība bērnam nepieciešama;
•
nosaka bērna stiprās un vājās puses;
•
vienojas ar speciālistiem, kuri sniegs palīdzību;
•
saskaņo speciālistu sniegtās palīdzības veidus;
•
nosaka atbildības sadali starp pedagogiem, speciālistiem un vecākiem.
Individuālā izglītības plāna izstrāde:
•
izvirza mērķi noteiktam periodam un atbilstošus uzdevumus;
•
plāno mācību saturu, metodes, mācību procesa tempu un organizāciju;
•
izvēlas vērtēšanas formas un izstrādā kritērijus;
•
vienojas par sadarbību ar vecākiem;
•
saskaņo un apstiprina plānu atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai.
48
Individuālais izglītības plāns (vides iekārtojums)
Pielāgojumi
Piemēri
Individuāla darba vieta
Atsevišķa telpa, vienvietīgs sols, norobežota darba
vieta,
Individualizēta darba vieta
Ar palīgierīcēm, papildus apgaismojums, tuvāk
skolotājam, dators, audio vai vizuālie stimuli, ciparu/
burtu rinda uz sola; nodrošināti darba materiāli, lapas
ar spilgtām līnijām
Relaksācijas vieta
Dīvāns, pufs, rotaļu stūrītis, norobežota “kabīne”,
mūzikas centrs
Laika limits
Dienas, stundu ritms (režīms), precīza darba (stundas/
nodarbības) uzsākšana, pulkstenis redzamā vietā
Noteikumi
Vizualizēti darbības pašregulācijas noteikumi ar
bildītēm, fotogrāfijām, piktogrammām
Veselības stāvokļa regulatori
Ūdens, ierastas lietas, rituālu priekšmeti
Atbalsta personāls
Asistents pašapkalpošanās darbību veikšanai,
palīgskolotājs darba tempa un uzvedības regulēšanai,
skolotāja pastāvīga klātbūtne
49
Individuālais izglītības plāns (mācību darbība)
Pielāgojumi
Piemēri
Biežāki pārtraukumi
Darbības pārtraukšana pirms noguruma vai uzvedības
maiņas, darbības veidu maiņa
Pielāgots mācību saturs,
mācību paņēmieni
Atlasīt nepieciešamo, pieejamo skolēnam šajā brīdī, speciālas
darba lapas, kļūdu uzskaites diferencēšana, pirms uzdevuma
veikšanas izstrādā jautājumus par procesa veikšanu
Vienkāršoti uzdevuma
nosacījumi
Zīmējumi, attēlu papildinājumi, samazināt uzdevumu skaitu,
nepieprasīt glītrakstīšanu, rakstot runāt līdzi balsī
Lasāmo tekstu pārveidošana
Priekšā lasīšana, teksts vienkāršajā valodā, izcelti galvenie
vārdi, vārdnīcas, atbalsta vārdu kartītes, lasa skolotājs un
skolēns pa kārtai, rindu trafarets
Alternatīvi pārbaudes veidi
Rakstu darbu aizstāšana ar mutiskām atbildēm, mutisko
atbilžu aizstāšana ar rakstiskām vai zīmējumiem, grafikiem,
tabulām, atbildot izmantot paša veidotu plānu, individuālās
atbildes “viens pret vienu”
Darba tempa un apjoma
regulēšana
Saīsināts stundas/ nodarbības laiks, saīsināta mācību diena,
nemācīties no galvas pilnu uzdevumu
Informācijas apstrādes
pielāgojumi
Verbālie, vizuālie, personiskie, sociālie, muzikālie, praktiskie
50
Individuālais izglītības plāns (sociālo iemaņu
veidošana)
Pielāgojumi
Piemēri
Skolotāja disciplīnas piemērs
Savlaicīgi sākta stunda/ nodarbība, sagatavotas stundas
Noteikumi
Individuālie noteikumi skolēnam dienai, stundai
Pamudinājumi, uzslavas
Atgādinājumi par situāciju pēc rezultāta sasniegšanas,
balva – uzlīmes, atzīme, atļauja kaut ko darīt
Sodi
Reāli aizliegumi, ierobežojumi
Ikdienas dzīves iemaņas
Organizēt savu ārējo izskatu, darba vietu, klasi
Darbības veikšana līdz galam
Pieprasīt uzdevuma pabeigšanu, neatstāt nepadarītu
uzdevumu, pārliecināties par rezultāta sasniegšanu
Darbības regulēšana
Pastāvīga kontrole un uzraudzība, “Vajag, var, nedrīkst”
izpratnes veidošana
51
Darbības vadīšanas priekšnoteikumi
•
Ko mēs darīsim? (jāzina, ar ko nodarbosies)
•
Kur mums būs jāatrodas? (sagatavošanās uztvert vietu, telpu)
•
Cik daudz mums būs jādara? (lai zinātu darbības apjomu)
•
Cik ilgi mums tas būs jādara? (lai zinātu darbības beigas)
•
Ko mēs darīsim pēc tam? (nepieciešams zināt, kas sekos pēc tam)
52
Individuālais mācību plāns (1)
• Mācību spējas, mācīšanās paņēmieni, uztveres veids (psihologs).
• Nepieciešamie resursi (medicīniskie, sociālie, pedagoģiskie,
materiālie).
• Nepieciešamais pedagoģiskais atbalsts (metodes un paņēmieni,
darba organizācija, īpašie mācību materiāli utt.).
• Zināšanu, prasmju apjoms mācību priekšmetos (mācību gada
sākumā).
• Mācību satura noteikšana mācību priekšmetos (izmanto
pedagoģiskā procesa vadlīnijas):
nepieciešamais,
svarīgais,
vēlamais.
(Norāda katrā mācību priekšmetā, kur nepieciešams speciālā
pedagoga/ palīgskolotāja atbalsts).
53
Individuālais mācību plāns (2)
• Mācību priekšmetā:
attīstības traucējuma korekcijas – kompensācijas mērķis
(nosaka kopā psihologs,
speciālais pedagogs, logopēds,
balstoties uz attīstības traucējuma struktūru),
uzdevumi: mācību, audzināšanas, korekcijas.,
mācību procesa organizācija,
atbalsta materiāli,
nepieciešamās mācību prasmes,
paredzamie mācību sasniegumi,
ieteikumi turpmākajam mācību darbam.
• Novērojumi (jebkurā mācību gada laikā veic jebkurš ar skolēna
mācību un audzināšanas procesa organizāciju saistītas skolas
pedagoģiskais darbinieks).
• Mācību sasniegumu rezultātu novērtējums.
54
Mācību darba vadīšanas izkārtojums stundā
10 – 15 min.
10 – 15 min.
Frontālais darbs (ar visiem)
Patstāvīgais skolēnu darbs
5 – 10 min.
5 – 10 min.
5 min.
Ar vājākiem strādā skolotājs
Patstāvīgais
skolēnu darbs
Skolotājs strādā ar grupu
Skolotājs strādā
individuāli
Patstāvīgs
skolēnu
darbs
Frontālais darbs (ar visiem)
55
Astoņi cēloņi, kas aizkavē panākumus
skolās.
• Nav noteiktas robežas (mērķis), līdz kurām skolēnus ir nepieciešams
aizvadīt katra gada, katra mēneša, katras dienas, katras stundas
laikā.
• Nav norādīti nekādi ceļi, kas nekļūdīgi aizvestu līdz izvirzītajam
mērķim.
• To, kas ir dabā saistīts, tver nevis kopumā, bet atsevišķi.
• Zinātne tiek mācīta fragmentāri, ne enciklopēdiski (visaptveroši).
• Tiek lietotas pārāk daudzveidīgas un dažādas metodes.
• Nav paņēmiena, kā visus vienas un tās pašas klases skolēnus mācīt
vienlaikus.
• Ja klasi māca vairāki skolotāji, rodas jaunas jukas.
• Netiek izmantotas skolēnu ārpusstundu materiāla iegūtās
zināšanas.
(J.A.Komenskis. Lielā didaktika.)
56
Jo “grūtāks” skolēns,
skolotāju vajag.
jo
gudrāku
Stipram
skolēnam
nepieciešams
mācību priekšmetu zinošs skolotājs,
vājam – skolēnu zinošs.
57