Transcript Atbalsta grupu un alternatīvo terapiju nozīme rehabilitācijas un

Ramona Kokina
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
Latvijas Onkoloģijas centra
sociālā darbiniece
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
sniegšanas mērķis -
novērst vai mazināt invaliditātes,
darbnespējas, atkarības vai vardarbības
un citu faktoru izraisītās negatīvās
sociālās sekas personas dzīvē,
nodrošināt sociālā statusa atgūšanu un
iekļaušanos sabiedrībā.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums
Un tādēļ –
onkoloģisko pacientu biedrība “Dzīvības koks’’
sadarbībā ar speciālistiem (ārstiem,
psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem) ir
izstrādājusi psihosociālās rehabilitācijas
programmu un jau divus gadus organizējusi
rehabilitācijas nometnes onkoloģiskajiem
pacientiem.
Nometnes “Spēka avots”:
4 nometnes, 70 onkoloģiskie pacienti
Psihosociālās rehabilitācijas darba
virzieni
 Psiholoģiskā palīdzība:
- psiholoģiskā konsultēšana;
- psihoterapija.
 Personības attīstības un sociālās
aktivitātes veicināšana:
- lekcijas, semināri;
- sociālpsiholoģiskie treniņi;
- grupu nodarbības;
- interešu grupas.
 Sociālais darbs:
- sociālo gadījumu vadīšana;
Atbalsta grupas –
viens no efektīgākajiem, lētākajiem
un nepieciešamākajiem cilvēku
savstarpējās palīdzības
pakalpojumiem,
tās ir grupas, kurās tiek dotas
iespējas līdzdarboties, risināt
grūtības un dalīties pieredzē.
Atbalsta grupu
mērķipalīdzēt sadzīvot ar
zaudējumu un
emocionālajām
sāpēm, veicināt
cilvēkos savu spēku
apzināšanos,
atbalstīt cilvēka
izaugsmi un celt
pašcieņu.
Atbalsta grupas balstās uz pašpalīdzības
un atbalsta principiem, kopā sanāk
cilvēki ar līdzīgām problēmām. Grupā
cilvēki aktualizē savas grūtības, uzklausa
citu dalībnieku pieredzi dažādu jautājumu
risināšanā, rod spēku un cerības mainīt
savu dzīvi. Grupas darba procesā,
iepazīstot paši sevi, cilvēki pilnveidojas
un uzlabo savas attiecības un dzīves
kvalitāti.
Atbalsta grupas parasti vada
profesionālis, kurš sniedz
informāciju un vada grupas
procesus. Grupai attīstoties, kopā
strādājot kādu ilgāku laika posmu,
tai ir iespējas kļūt par pašpalīdzības
grupu, kur grupas nodarbības vada
paši dalībnieki.
Atbalsta grupas var tikt veidotas
dažādām mērķa auditorijām.
“Spēka avots “ nometņu
atbalsta grupu vadītājas
Psihoterapeite
Maija Kārkliņa
Sociālā darbiniece, geštalta
supervīzore Ramona Kokina
Nodarbības notiek noteiktā laikā un
vietā (noteikums – tās nedrīkst būt
mājas).
Labākus rezultātus var sasniegt
strādājot noteiktā ritmā. Mēs
strādājām piecu dienu režīmā katru
dienu.
Turpinājumā vēlams:
nodarbības notiek reizi nedēļā,
vēlāk – divas reizes mēnesī vai reizi
mēnesī.
Atbalsta grupa dod iespējas:
· apzināties, ka ir cilvēki, kas viens otru saprot
un pieņem tādu, kāds katrs ir;
· izprast savas grūtības;
· drošības izjūtu, izreaģējot savas jūtas (katrs
var „izlādēties” kā viņam nepieciešams);
· atjaunot ticību sev;
· atziņu, ka cilvēks nav vientuļš savās
problēmās;
· saņemt savstarpēju atbalstu un palīdzību;
· dzirdēt un redzēt citu viedokļus uz man tuvu
problēmu;
· novērtēt, saprast to, ko es reāli daru;
· jaunu informāciju.
Alternatīvas
terapijas,
mākslu
terapijas...
Daba
dziedē,
daba
veldzē...
Latvijā mākslu terapija ir veselības aprūpes joma,
kurā klientu vai pacientu daudzveidīgo veselības un
sociālo problēmu risināšanai un pārvarēšanai
individuāli vai grupā izmanto
*mākslas (vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas,
dejas kustību, drāmas) līdzekļus, tehnikas un
paņēmienus,
*radošo (mākslas radīšanas) procesu un tā
rezultātu,
*klienta vai pacienta refleksiju par (reakciju uz) šo
procesu un/vai radīto darbu. Klienta vai pacienta
refleksija par (reakciju uz) šo procesu un/vai radīto
darbu tiek saprasta kā viņa sajūtu, emociju, jūtu,
domu, vajadzību, spēju, resursu, interešu, grūtību
u.c. izpausme.
Mākslu terapijā
svarīga ir neverbālā komunikācija,
tēlainība, simbolisms, metaforu
izmantošana, kreativitātes atraisīšana un
spontanitātes veicināšana terapeitiskā
kontekstā.
Terapeitiskā vide piedāvā drošības
izjūtu, rosina klientu vai pacientu
radošumam un palīdz organizēt un apzināt
procesā gūto pieredzi.
Latvijā mākslu terapija ietver
četras specializācijas:
* vizuāli plastiskās mākslas
terapija;
* dejas kustību terapija;
* mūzikas terapija;
* drāmas terapija.
Vizuāli plastiskās
mākslas terapija
ir iekšējās
pasaules
izpausme, nevis
ārējās pasaules
attēlošana.
Vizuāli
plastiskās
mākslas terapija
Mākslas terapijā
process un radītie
darbi palīdz
klientam labāk
iepazīt sevi, ļauj
izteikt to, ko bieži
grūti izteikt vārdos
– gan burtiskā
nozīmē (fizioloģisku
iemeslu dēļ), gan
saistībā ar
psiholoģiskiem
iemesliem.
Vizuāli
plastiskās
mākslas
terapija
•nav izklaide un
laika kavēšana,
tā attīsta
pieredzi,
pašizpausmi,
izsaka emocijas;
•tai nav
nepieciešama
mākslas
izglītība un tā
nav mākslas kā
prasmes
apgūšana;
Vizuāli
plastiskās
mākslas
terapija
* tā nav
interpretējama –
mākslas
terapijas laikā
klients tiek
iedrošināts
atklāt sevī
notiekošos
dinamiskos
procesus.
Vizuāli
plastiskās
mākslas terapija
tā nav vērtējama,
– mākslas
terapijā klients
un viņa mākslas
darbs ir unikāli,
neatkārtojami un
vērtīgi;
Kā deju un kustību terapija var
palīdzēt?
 paaugstināt pašvērtējumu, sevis apzināšanos un





personīgās autonomijas izjūtu;
pilnveidot, uzlabot sava ķermeņa paštēlu, veicināt
sevis pieņemšanu;
pieredzēt domāšanas, jūtu un darbības saistību;
izpaust un iemācīties tikt galā ar pārāk intensīvām
domām un jūtām;
pilnveidot komunikācijas iemaņas; nonākt
kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo
potenciālu;
pārbaudīt savu ietekmi uz citiem attiecībās;
veicināt fiziskās, emocionālās un/vai kognitīvās
izmaiņas; attīstīt uzticēšanās pilnas attiecības.
Deju un kustību
terapija
deja kā saskarsme –
visos laikos deja
palīdz radīt kopības
sajūtu – pārī, grupā,
kultūrā
deja kā kultūras
zīme –
dod iespēju norādīt
„kas es esmu” un
„kāds es esmu”
sociālās grupas,
nācijas, kultūras
ietvaros;
Deju un kustību
terapija
deja kā katarse –
deja dod iespēju
izlādēt fizisko un
emocionālo
sasprindzinājumu,
atbrīvot no
negatīvām
emocijām;
deja kā izpausme –
deja izpauž
emocijas, simbolus
un idejas, un spēj
sniegt cilvēciskās
vienotības
pārdzīvojumu;
Deju un kustību
terapija
deja kā
transcendence –
ekstātisks
pārdzīvojums, kas
pārkāpj Ego
robežas un spēj
izjust visuma
kārtību.
Mūzikas
terapija
Mūzikas
terapijas
teorētiskais
pamatojums
meklējams
dzīļu
psiholoģijā,
mācību, uzvedī
bas teorijās,
humānistiskajā
psiholoģijā,
mūzikas
zinātnē,
biomedicīnā un
neirozinātnē.
Mūzikas
terapijas mērķi
* uzlabot klienta vai
pacienta balss
izmantošanas
iespējas;
* stimulēt valodas
attīstību un
runas motorās
koordinācijas spējas;
* attīstīt darbošanās –
gaidīšanas spējas;
* muzicējot kopā,
veidot dialogus;
* attīstīt ķermeņa un
identitātes
apzināšanos;
* veidot mūzikas
terapijas struktūru,
kurā klients/ pacients
var pieredzēt un
izpaust dažādas
emocijas utt.
Mūzikas terapijas
specifiskie mērķi
fiziskajā – lielās un
smalkmotorikas kustību
attīstība, rokas/acu
koordinācijas, organizētu
ritmisku kustību, galvas
kustības u.c. attīstība;
* komunikatīvajā –
klausīšanās spēju, apzinātas
dzirdes attīstība, vokālas
verbalizācijas attīstība,
valodas sapratnes,
artikulācijas, imitācijas un
žestu sapratnes veicināšana
un attīstība;
* sociālajā – attiecību,
mijattiecību ar terapeitu,
personālu un citiem
pacientiem sapratne, prasmju
dot un ņemt, uzklausīt,
neapjukt u.c. izpratne, attīstīt
spēles iemaņas, patstāvības
sajūtu, motivāciju;
* emocionālajā – mazināt
agresiju, bailes, trauksmi,
antisociālus ieradumus,
attīstīt emocionālas jūtu
izpausmes un to kontroli.
Drāmas
terapija
Drāmas terapija ir mērķtiecīga
drāmas un teātra procesa
izmantošana terapijā – lai
mazinātu simptomus, veicinātu
emocionālu un fizisku integritāti
un personības izaugsmi. Tā
balstīta uz iztēles aktivizēšanu
un ir instruments radošai
darbībai, kas klientam ļauj
sasniegt dziļas izmaiņas
pasaules uztveres un personīgo
vērtību jomā. Tādejādi var teikt,
ka drāmas terapija ir sistēmiska
un mērķtiecīga drāmas un teātra
elementu izmantošana, lai
veicinātu personības izaugsmi,
uzlabotu veselību. Tā ir
ietekmējusies no lomu spēlēm,
teātra, psiholoģijas un grupu
psihoterapijas.
Vēl nometnēs notiek:










Nūjošana ...
Dalībnieku talantu radošās izpausmes ...
Fitoterapija...
AVON skaistuma terapija...
Jogas vingrinājumi...
Mālu terapija...
Iešana dabā un dabas dziedināšana...
Laivošana un katamarāni...
Gardumu gatavošana ...
Sarunu, sarunu un sarunu terapija.....
Psihosociālās rehabilitācijas
nometnes 2011. gada vasarā
Norises laiks:
12 – 17 jūnijs
10 – 15 jūlijs
7 – 12 augusts
Norises vieta:
Līgatnes rehabilitācijas centrs
vai atpūtas komplekss Valguma pasaule
Pieteikšanās nometnēm
www.dzivibaskoks.lv
Juta Šteinerte
[email protected] ,
tālr: 26328286; 67625339
ADRESE:
Melnsila iela 13, Rīga, LV-1046
Paldies par uzmanību!