Slide 1

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 2

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 3

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 4

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 5

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 6

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 7

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 8

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 9

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 10

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 11

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 12

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 13

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 14

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 15

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 16

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 17

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000


Slide 18

3.4. Intelektuālās domas sasniegumi Ķīnas
tradicionālajā kultūrā

Lielie izgudrojumi
Hieroglifi, papīrs, tinte
Kompass
Šujampulveris
Grāmatu iespiešana (ksilogrāfs)

Citi izgudrojumi
Zīda ražošana
Metāla nauda, papīra nauda
Akupunktūra
Seismogrāfs, porcelāns
Ķerra, vēdeklis
Skaitīkļi
Kāpšļi, kuģa stūre

Ķīniešu izgudrojumu ieviešana Eiropā

Hierohlifiskā
rakstība
Ķīniešu radusies sirmā
senatnē, aptuveni 2.gt.p.m.ē. vidū.
Tolaik par rakstāmmateriālu
izmantoja dzīvnieku kaulus,
bruņurupuču plāksnītes.
Vissenākie raksti tika izmantoti
zīlēšanai, nākotnes noteikšanai.

Hieroglifiskā rakstība
Ķīniešu rakstu zīme ir hieroglifs. Katrai zīmei ir viena
vai vairākas nozīmes, bet, lai izveidotu vienu vārdu, nereti
izmanto vairāku hieroglifu savienojumus. Starp vārdiem nav
intervālu. Pretēji eiropiešu valodām, nav arī lielo un mazo
rakstu zīmju.
Sākotnējā hieroglifika izveidojusies piktogrammām.
Hieroglifa viena daļa norāda kā attiecīgais hieroglifs ir lasāms,
bet otra daļa atklāj tā nozīmi.
Hieroglifiskās rakstības pamatā ir 214 elementi,
kurus mēdz saukt par sakņu zīmēm. Visi pārējie hieroglifi ir šo
pamatelementu salikteņi.
Vispilnīgākais hieroglifu rādītājs, kas sastādīts Ķīnā, ir
“Kansi dzidjaņ”. Pēc imperatora Kansi pavēles pie šīs dzidjaņ
(hieroglifu vārdnīcas) izveidošanas liela grupa zinātnieku
strādājusi sešus gadus (1721 – 1727). Tajā apkopotas 47035
zīmes, bet kopā ar variantiem 49030 zīmes.

Raksts uz kopā sasietām
bambusa plāksnītēm

Papīra pagatavošanas
tehnoloģija
Papīrs ir viens no lielākajiem
senās Ķīnas izgudrojumiem.
Pirms tam rakstīšanai tika
izmantoti dzīvnieku kauli,
bruņurupuču bruņas vai akmeņi.
Vēlāk zīds, bambusa sloksnes un
koka plāksnītes.
Ap 105. gadu galma
ierēdnis Cai Luns no zīdkoka
lūku šķiedrām , lupatām,
kaņepēm un ūdens pagatavo
šķidru šķiedru putru, uzziež to
uz bambusa pinuma sieta un
presē. Kad masa kļūst cieta un
izturīga, bambusa sietu izvelk un
zem preses paliek vienīgi papīra
lapa. Papīra izgatavošana tiek
turēta noslēpumā vairāk nekā
1000 gadu.

Papīra
gatavošanas
tehnoloģija
• Bambusa stublāju
ievākšana,
• sasmalcināšana un
vārīšana,
• iegūtās masas liešana
formās,
• presēšana,
• lokšņu žāvēšana.

Otiņa rakstīšanai

Kompass ap
4.gs.p.m.ē.

Ap 11. gs. kauss tika aizstāts
ar magnētisko adatu. To novietoja
apaļā traukā ūdenī uz peldošas
pamatnes.

Metālu magnētiskās īpašības ķīnieši
atklāja jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu
ēras. Tika novērots, ka tad, ja magnetizētu
dzelzs stieni novieto uz bronzas plāksnes, tad
tas ieņem noteiktu virzienu. Tā tapa viens no
pirmajiem kompasiem pasaulē. Pamatnei tika
izmantota kvadrātveida bronzas plāksne ar
apli vidū (aplis – debesu simbols) par bultu
izmantoja magnetizētu kausu. Tā kāts norādīja
dienvidu virzienu. Kauss simbolizēja Lielos
Greizos Ratus. Sākotnēji kompasu izmantoja
zīlēšanā.

Šaujampulveris
8./9.gs.
Nostāsti vēsta, ka ap 900.g. kādam
pavāram nejauši gadījies sajaukt kopā sēra.
Kokogles un salpetra maisījumu, kas izraisījis
uguņošanu. No šī brīža bagāti ķīnieši to
izmantoja svētku reizēs sarīkojot grandiozas
uguņošanas izrādes. Maisījums tika iepildīts
bambusa tukšajos stobros un tad no
attāluma aizdedzināts. Pavisam drīz pēc tam
šo maisījumu sāka izmantot arī kara
vajadzībām.

Senākie iespieddarbi (bloku druka) ap
650.g.

Saliekamie burti – 11./12.gs.
Ķīnā izgudrota teksta iespēšana ar iespiešanas
dēlīšu palīdzību. Jau ilgi pirms Gūtenberga alķīmiķis Pi
Šengs izgudro drukāšanu uz papīra ar saliekamajiem
burtiem. Burtus viņš pagatavo no māla un apdedzina. Šī
metode tomēr atzinību negūst milzīgā rakstu zīmju
skaita dēļ (2000 – 40000).

Dimanta sūtra – vecākā iespiestā grāmata (ap 868.g.)

Zīda iegūšana
Ap 3000.g.p.m.ē. Ķīnā sāka
audzēt zīdtauriņus, lai no to kāpuriem
iegūtu zīdu. Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs
tin ap sevi ciešu, baltu olveida kokonu,
kurā satīts 1000 – 1500m garš ļoti smalks
un stiprs zīda pavediens.
Ap 1000.g.p.m.ē. Zīdu sāka
eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja
zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā
izpaušanu draudēja nāvessods.

Metāla monētas

Agrīnajām ķīniešu monētām bija darbarīku
(nažu, lāpstu) forma.

3.gs. p.m.ē. Monētas ieguva apaļu formu
ar kvadrātveida caurumu vidū. Aplis simbolizēja
debesis, bet kvadrāts zemi. Lai ērtāk būtu uzglabāt,
šīs monētas varēja savērt virtenē.

Papīra naudas
ieviešana
ap 800.g.

currency:

Pirmā papīrnauda parādījās Rietumķīnā Sunu
dinastijas (960 -1279) laikā. Banknotes bija daudz ērtāk
lietot nekā monētas.

Šī ir vecākā zināmā naudas
zīme. Tā saglabājusies no 14.gs.

Akupunktūra
2600.g. P.m.ē.
Ķīnā jau pazīst
akupunktūru (adatu
terapiju). Tā laika
medicīniskajā traktātā
tiek paskaidrots, ka
cilvēka ķermenī jābūt
līdzsvaram starp
enerģijām iņ un jan,
pretējā gadījumā notiek
saslimšana. Līdzsvaru
iespējams atjaunot,
“izlaižot” ar adatiņas
dūrienu attiecīgo
enerģijas izpausmi no
punkta, kurā tās ir par
daudz. Līdzīgi domā arī
mūsdienu akupunktūras
speciālisti.

Seismogrāfs
132.g.

132.g.ķīniešu filozofs Čžans
Hens radīja oriģinālu ierīci zemes
svārstību reģistrēšanai. Tā bija 2 m
augsta ierīce ar inerces svārstu. Ārpusē
ierīci rotāja astoņas drakonu galvas,
katra no tām mutē turēja lodīti. Ja
svārstības pārsniedza normu, no
drakona mutes izkrita bumbiņa. Reizē
tika norādīts arī virziens, no kuras puses
svārstības bija nākušas.

Porcelāns
Ap 620.g.

Pirmie porcelānu sāka
izgatavot ķīnieši. To gatavoja no kaolīna,
kālija laukšpata un kvarca, kas
apdedzināšanas laikā tam piedeva īpašu
caurspīdīgumu. Porcelāna masu
apdedzināja vismaz 13500 temperatūrā.
Spīdumu porcelānam piešķīra ar
baltu,rozā vai gaiši zaļu glazūru, kuru
pēc tam apgleznoja.
Eiropā izgatavot porcelānu
iemācījās tikai 18.gs.

Ķerra

Haņu dinastijas laikā
(206g.p.m.ē – 220.g.m.ē. Tika
izgudrota ķerra, tā bija domāta smagu
priekšmetu pārvietošanai. Ķīnā tā tika
darināta no koka un dabūja iesauku
“koka vērsis”.

Vēdeklis

Ķīnā pirmoreiz tiek gatavoti
vēdekļi. Tie domāti galvenokārt
sievietēm un karavīriem. Pamatā tos
gatavo no bambusa un zīda, bambusa
karkasā pusapļa formā iestiprinot zīda
audumu.

Skaitāmie kauliņi
SWAN-PAN

No seniem laikiem Ķīnā
izmantoja skaitļošanas ierīci swanpan (abaka paveids). Burtiskā
tulkojumā tas nozīmē –
“skaitāmais trauks.
Šī ierīce sastāv no seklas
taisnstūrveida kastītes, kuru
gareniski divās nevienādās daļās
pārdala šķērssieniņa. Šķērsām
kastītei nostiprinātas stieples.
Uz visām stieplēm, kas
atrodas kastītes platākajā daļā, ir
uzvērti 5 kauliņi, šaurākajā
(augšējā) daļā – 2.
Swan-pan apakšējās
daļas kauliņi ir paredzēti
skaitīšanai līdz 5. Katrs kauliņš no
augšējās daļas atbilst pieciem no
apakšējās.

Kāpšļi

Pirmos metāla kāpšļus Ķīnā
sāka gatavot 4.gs. sākumā.

Kuģa stūre

Ķīna ir zeme ar ļoti senām kuģošanas
tradīcijām. Ap 100.g. Ķīniešu kuģu
būvētāji izgudroja stūres mehānismu,
lai ērti varētu no speciāli paredzētas
telpas vadīt kuģi. Ap 200g. Viņi jau
lietoja nolaižamas un uzvelkamas
buras. Tas ļāva kuģot arī vējā.

Ķīniešu izgudrojumi un to ieviešana Eiropā
-10000

-500

0

500

1000

1500

Dzelzsrūdas ieg.
Metāla liešana
Zirgu sakas
Kāpšļi
Papīrs
Bloku druka
Saliekamie burti
Porcelāns
Kuģa stūre
Kompass
Stops
Šaujampulveris
Šaujamieroči

http://www.hyperhistory.com/online_n2/connections_n2/chinese_inventions.html

2000