Transcript Nauda – tirgus ekonomikas daļa Pasniedzēja I.Burceva 2011.g.Ventspils Kas ir nauda! Nauda ir preces - vispārējs ekvivalents. VAI TĀ IR !!!!!! Jautājums par naudu pašlaik pieder.

Nauda – tirgus ekonomikas daļa
Pasniedzēja I.Burceva
2011.g.Ventspils
Kas ir nauda!
Nauda ir preces - vispārējs ekvivalents.
VAI TĀ IR !!!!!!
Jautājums par naudu pašlaik pieder pie vissarežģītākajām
ekonomikas problēmām.
Zinātnieki pēc ilgiem strīdiem un prātošanas ir nolēmuši- nauda
ir viss tas, kas pilda tās funkcijas.
Nav svarīgs naudas materiāls- zvērāda, zivs, tēja, sāls, sudrabs,
platīns, zelts, papīrs u.t.t. , bet nozīmīga ir noteiktu funkciju
pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām
attiecībām.
Naudas funkcijas.
1. Nauda kā maiņas līdzeklis.
Senākā maiņas forma bija barters - tieša vienas preces apmaiņa
pret citu preci .
Kāds varētu domāt ka tas taču ir brīnišķīgi, jo nu var tikt vaļā no
negantā starpnieka - naudas. Bet ja labi padomā tad barters ir
nelaime, normālas attīstības bremze, solis atpakaļ uz sen
pārveidoto pagātni.
Lai pastāvētu barters, ir nepieciešama partneru vajadzību precīza
sakrišana. Tas nozīmē, ka jāorganizē speciāls meklēšanas centrs, kas pa
visu pasauli centīsies atrast partnerus, kam būtu nepieciešama gaužām
atšķirīgu preču mainīšana. Turklāt vēl būtu jāsakrīt maiņas proporcijām
pēc kaut kāda nezināma kritērija
Naudas funkcija.
2. Nauda kā vērtību mērs (samērošanas
mēraukla).
Maiņa var vienīgi notikt, ja pastāv vienošanās, cik ir vērta
viena lieta, izsakot to ar citu.
Piemēram, notiek liela kaulēšanās, pirms tiek nolemts, cik daudz
kazu apmainīs pret vienu govi; vai arī cik metru auduma tiks dots
par vienu kartupeļu tonnu.
Kad visām precēm un pakalpojumiem ir cenas naudas
izteiksmē, tad ir viegli noteikt vienas preces vērtību
attiecībā pret citu - mēs vienkārši salīdzinām to cenas.
Ja vienas preces cena ir 1 Ls un otras preces cena ir 5 Ls, tad mēs
zinām ka viena otrās preces vienība ir vērta 5 vienības pirmās
preces.
Nauda dod iespēju ar vienu mērauklu salīdzināt itin visus
ražojumus un pakalpojumus, pat samērot dabas resursus.
Naudas funkcija.
3. Nauda kā bagātību saglabāšanas un uzkrāšanas
līdzeklis.
Bagātību var saglabāt un uzkrāt divās formās:
• naturāli lietiskā ;
• naudas formā.
Viens cilvēks pirks zemi, māju, veselu automašīnu parku,
vecmeistaru gleznas, mēbeles, video un audio tehniku, briljantus.
Turpretim cits cilvēks, krās naudu. Abi domās par mantiniekiem un
būs norūpējušies par to, kā bagātību saglabāt. Stihiska dabas
nelaime var iznīcināt māju kopā ar visām mēbelēm, iepirkto
tehniku un uz mūžiem aprakt briljantus mājas seifā.
Kādi ir Jūsu secinājumi!!!!!
Izvirzās arī likvidātes problēma.
Ja tev ir skaidra nauda, tad likviditāte ir maksimāla:
atkarībā no naudas daudzuma tu vari pirkt nekavējoties itin visu,
kas sirdij tīk. Citiem vārdiem sakot, naudu vienmēr var pārvērst
precēs.
Sarežģītāk ir otrādi - bagātību pārvērst naudā. Likviditāte
te ir ievērojami zemāka.
Atrast naudīgu pircēju, kas alkst pirkt tieši tavu māju, zemi, tavas
gleznas vai briljantus, iegūt savā īpašumā tavu automobīli, nemaz
nav tik vienkārši. Jāmeklē speciālisti - starpnieki; gleznas var
mēģināt pārdot izsolēs, Naudas maksimālā likviditāte ir tās
kardināla priekšrocība, būtiska trešās pazīme.
Naudas funkcija.
4. Nauda kā sabiedrisks spēks
Naudas augstajai likviditātei ir vēl viens aspekts.
Nauda ir sabiedrisks spēks gan privātās rokās, gan valsts
īpašumā.
Nauda kļūst par attiecību nesēju, kas pauž varu, diktē
citiem cilvēkiem viņu rīcību, pakļauj sev uzņēmējus, jaucas
politikā.
Naudas funkcija.
5. Nauda kā informācijas nesējs.
Kas ir nepieciešams sekmīgai uzņēmējdarbībai un tautsaimniecības
vadībai? Nauda sniedz visdažādāko un visai nepieciešamo
informāciju.
1)informāciju par ražošanas izmaksām;
2) budžets ir bagāts informācijas avots naudā, kas atspoguļo
ekonomisko procesu rezultātus tautsaimniecībā, kā arī
nepieciešamos naudas līdzekļus normālai attīstībai;
3) informācija par dzīves līmeni;
4) tirdzniecības bilance kā eksporta un importa salīdzinājums ir
nepieciešams naudā;
5) maksāšanas bilance pēc savas dziļākās būtības ir izsakāma naudā
un vienīgi naudā.
6) depozīts, noguldījums - tipiska informatīva naudas
kategorija.
7) kredīts tiek piešķirts naudas formā, informējot par
naudas pieprasījumu.
8) iekšējais parāds - informācija valstij par nepieciešamību
iekasēt naudu parāda dzēšanai.
9) ārējais parāds - informācija par brīvi konvertējamo
valūtu, kas jāuzkrāj parāda dzēšanai; arī informācija naudā
par pašu līdzekļu trūkumu ekonomiskajai attīstībai
vienlaikus informē par šī parāda robežu, ko tālāk nedrīkst
pārsniegt
10) kopsavilkuma informācija, ko sniedz iekšzemes kopprodukts,
nacionālais kopprodukts, nacionālais ienākums, ir uztverama
vienīgi naudā.
11) amortizācijas fonds - informācijas avots par naudas līdzekļiem
pamatkapitāla atjaunošanai.
12) valūtas kurss - informācija naudā par iekšējo un ārējo
ekonomisko procesu sarežģītu mijiedarbību.
Šo uzskaiti varētu vēl turpināt. Bet jau ar esošiem piemēriem
pietiek, lai raksturotu naudu kā uzņēmējdarbības un
tautsaimniecisko informācijas atbildīgu nesēju.
Naudas īpašības.
Prece tiek vispirms akceptēta kā nauda tad, ja tai piemīt noteiktas
īpašības.
1.Izturība.
Cilvēks nepieņems kā naudu kaut ko tādu, kas ātri bojājas, rūsē vai iznīkst kādā citā
veidā.
2. Pārnēsājamība.
Ir jābūt iespējamam, lai cilvēks varētu nest līdzi pietiekami lielu pirkšanas spēku bez
lielām neērtībām. Tāpēc naudas fiziskais iemiesojums nevar būt apjomīgs vai smags
attiecībā pret tā naudas vērtību.
3. Dalāmība.
Jāpastāv iespējai dalīt naudu mazākās vienībās bez jebkādas tās vērtības zaudējuma, tā
lai nebūtu problēmu veikt gan lielus, gan mazus maksājumus.
4. Ierobežots piedāvājums.
Visam kam ir neierobežots piedāvājums, nav ekonomiskas vērtības, un tāpēc tas nevar
tikt izmantots kā nauda.
Naudas veidi!
Naudas vēsture ir bagāta ar naudas materiālu daudzveidību zelts, sudrabs, varš, papīrs,
pergaments u.t.t.
Mūsdienās vislabāk ir pazīstama papīrnauda un monētas.
1.Monētas
Ilgu laiku metālu svēra pēc apjoma katru reizi, kad vienojās par cenu.
Monētu ieviešana lielā mērā padarīja ērtāku zelta un sudraba kā naudas
izmantošanu.
Tad loģiski var rasties secinājums, ka ja jau mūsdienās monētas nesatur ne zeltu ne sudrabu. Šajā
slēdzienā ir zināma taisnība, jo monētās kuras mēs lietojam ikdienā tik tiešām vairs nav šie
dārgmetāli - taču arī mūsdienās vienā otrā valstī tiek kaltas monētas no dārgmetāliem.
Anglija laiž apgrozībā soverenus. Francija 1985. gadā par godu Emīlam Zolā izlaida 100 franku
sudraba monētu. 1993. gadā Latvijas Banka izlaida jubilejas latus, atzīmējot Latvijas brīvvalsts
dibināšanas 75.gadadienu. 2 lati bija bronzas kaluma, 10 lati - sudraba, bet 100 lati - zelta kaluma.
Loģisks ir jautājums, kam gan ir paredzēta šī nauda?
Var droši apgalvot ka šīs monētas nepilda naudas pirmo funkciju un tāpēc par naudu, kas ir organiska
trīs funkciju vienotība, nav uzskatāma.
Runa ir par dārgmetāliem, kam tīri formāli ir naudas monētas forma. Par šādām monētas piemēram
ļoti interesējas seno un reto monētu kolekcionāri kuri ir gatavi tērēt kaudzi naudas lai iegūtu savā
īpašumā kādu no šīm speciālajām monētām.
2.Papīra nauda
Papīra naudas rašanos datē ar 650. gadu, kad Ķīnā valdīja Tan dinastija. Tajā laikā
Ķīnā apgrozībā bija vara monētas, kurai bija maza pirktspēja un tādējādi lai kaut
ko dārgāku nopirktu nācās stiept veselu maisu ar šīm monētām. Imperatora
padomnieki ilgi lauzīja galvas līdz beidzot tika rasts risinājums. Uz augstas
kvalitātes papīra iespieda grūti viltojamas naudas zīmes.
1294. gadā šīs papīra zīmes no ķīniešiem pārņēma persieši, 1337. gadā - japāņi.
Interesanti, ka papīra naudu visai primitīvā veidā sāka lietot ielenktos cietokšņos
gan Mauritānijā Āfrikā, gan Nīderlandē Eiropā.
To izlaišanu apgrozībā pavadīja karavadoņu dāsni solījumi pēc uzvaras karā papīra
zīmes aizstāt ar pilnvērtīgām metāla monētām.
Naudas viltošana.
Viena no problēmām, kas parādījās līdz ar naudas izmantošanu
darījumos, ir tās viltošana.
Jau senos laikos valdnieki atklāja, ka visērtākais naudas viltošanas veids ir naudas
izlaides pārņemšana valsts rokās.
Tā, piemēram kaļot naudu ir iespējams piejaukt zeltam mazvērtīgāku metālu, vai
samazināt monētas svaru, salīdzinot ar to nominālu.
Rezultātā, tautsaimniecībā nauda, kas saturēja mazāk vērtīgu metālu, izspieda no
apgrozības naudu ar lielāku vērtīgā metāla īpatsvaru.
Protams arī visā naudas pastāvēšanas vēsturē ir pastāvējuši bargi sodi par naudas
viltošanu, taču tie tik un tā nav spējuši atturēt cilvēkus no naudas viltošanas un
tieši tādēļ laika gaitā naudas izgatavošanas process ir kļuvis aizvien sarežģītāks.
Mūsdienās vienā vien naudas zīmē ir iestrādāts vesels lērums ar aizsardzības un
drošības zīmēm, uzrakstiem .
Veikt izpētes darbu par naudas zīmju drošības zīmēm!