Transcript atvērt mācību materiālu

Izstrādāja:Ventspils tehnikuma
vēstures skolotāja
M.Dāvida
Absolūtā monarhija –
neierobežota monarha vara, kad
valdnieks viens pats pieņem lēmumus un
rīkojas saskaņā ar tiem.
Valsts suverenitāti iemieso valdnieks, kam ir
Dieva dota autoritāte un vara pār saviem
pavalstniekiem.
Valsts ir “augstākā, absolūtā un pastāvīgā vara
pār visiem iedzīvotājiem”,
Valstij ir tiesības “izdot likumus, kas
iedzīvotājiem jāievēro, bet nav ar viņiem
jāsaskaņo”.
Jo lielākā
monarha vara
jo mazāka
muižniecības un
garīdzniecības vara
Absolūtais valdnieks :
valsts varas iemiesojums vienā personā,
kurš būtībā pauda neatkarības un pilnīgas
patstāvības ideju, tomēr varas piepildīšanā
viņam bija nepieciešams noteiktu
sabiedrības kārtu atbalsts.
Valdnieka varas galvenie balsti
Absolūtās monarhijas galvenās pazīmes:
1) no monarha atkarīgas trešās kārtas izvirzīšanās,
kas pamazām pārņem aristokrātijas funkcijas
valsts pārvaldē;
centralizēts birokrātiskais aparāts un
centralizēta armija, ko uztur no valsts kases;
3) valdnieks dominē pār reģionālās aristokrātijas
pretenzijām uz autonomiju;
4) īpašumtiesības un kultūra netiek pakļautas
kontrolei no valsts puses.
2)
Absolūtisms
Francijā aizsākās
ar kardināla
Rišeljē reformām.
Rišeljē politika:
• spēcīga varas centralizācija ;
• reformēja valsts administratīvo sistēmu;
• likvidēja veco provinču sistēmu un valsts tika sadalīta
32 apgabalos, ko pārvalda karaļa komisāri kam bija
tiesu, finansu un izpildvara;
• aristokrātu privilēģiju ierobežošana (piem., divkauju
aizliegums utt.);
• 1629. gadā savas īpašās tiesības zaudēja Parīzes
parlaments, karaļa rokās pārgāja likumdošanas vara.
Nākamais
Francijas
karalis
Luijs XIV
un viņa auklīte
Nesasniedzot
5 gadu vecumu,
pēc tēva nāves,
Luijs formāli kļūst
par varenākās
Eiropas valsts
karali.
Reālā vara Francijā Luija XIV valdīšanas
sākumā piederēja pirmajam ministram
kardinālam Mazarīnī.
Luijs XIV
patstāvīgi
sāka valdīt
22 gadu
vecumā
Pirmie vārdi, ko viņš teica saviem galminiekiem pēc
nākšanas pie varas, esot bijuši:
„Ir pienācis laiks saņemt varas grožus savās
rokās. Jūs palīdzēsiet man ar saviem
padomiem tad, kad es jums to prasīšu!”
Versaļas pils
Versailles
Luijam XIV bija ap 20 000 galminieku
muižniekus tagad masveidā aicināja uz saviem
galmiem, dāvāja viņiem visdažādākos galma
amatus un maksāja algu – t.s. sinekūras
Armija
Izveidoja spēcīgu, labi apbruņotu un materiāli nodrošinātu
armiju, kuras skaitliskais sastāvs no 45 tūkstošiem Luija
XIV valdīšanas laikā sasniedza 400 tūkstošus.
Baznīca
• Baznīcas vara Francijā bija pilnībā pakļauta
Luijam XIV.
• Bez karaļa atļaujas nekādi pāvesta rīkojumi
Francijas teritorijā nevarēja iegūt saistošu
spēku.
• Pat savus legātus pāvests varēja iesūtīt
Francijā tikai iepriekš to saskaņojot ar karali
Ierēdniecība
Luijs XIV reformē ierēdniecību, valsts amatos
ieceļot nepriviliģēto kārtu pārstāvjus, kuri
nespēja apdraudēt pastāvošo kārtību un bija
fanātiski uzticīgi karalim.
Luija IV laikā Francija kļūst par
koloniālu lielvalsti
Kolonijas patērēja lielu daļu Francijas eksporta preču, savukārt nodrošinot tās apstrādes
rūpniecību ar daudzām nepieciešamajām izejvielām un materiāliem
Apspriedes ar padomniekiem parasti notika atsevišķā darba
kabinetā.
No tā arī ieviesies alternatīvs valdības apzīmējums –
ministru kabinets, kā tas ir Latvijā.
Absolūtisma negatīvās sekas:
• Monarhi arvien mazāk rēķinājās ar kārtu
pārstāvniecības iestādēm, tādejādi sabiedrība tika
atstumta no politiskās darbības;
• Visi lēmumi tika pieņemti “augšā”.
• Galmi ar laiku izvirta, galminieku tēriņi izpriecām un
piļu būvei bija grandiozi. (Francijā galms tērēja ap 10
% no valsts budžeta, bet mazākās valstīs, piemēram
Bavārijā, galma tēriņi sasniedza pat vairāk kā 50 %
no visa gadam paredzētā budžeta.)
• Visa nodokļu nasta gūlās uz trešās kārtas pleciem.
Dienas alga
Laukstrādnieks 8 sū
Mūrnieks 16 sū
Jumiķis 16 sū
Audējs 16 sū
Atslēdznieks 30 sū
Cenas
1 mārciņa maizes 2 sū
1 mārciņa rīsu 2 sū
1 mārciņa vērša gaļas 3
sū
1 krekls 80 sū
1 pāris kurpju 40 sū