Transcript Presentation "Uranus – the coldest planet in Solar system"

Urāns
Jeļena Šorohova
Planētas atklāšana
• 1690.gadā angļu astronoms Džons
Flemstīds reģistrēja Urānu kā zvaigzni
34 Vērša zvaigznājā.
• Viljams Heršels pirmo reizi novēroja
Urānu 1781.gada 13.martā un
secināja, ka tā nevar būt zvaigzne, bet
komēta, par to viņu uzskata par Urāna
pirmatklājēju.
• Vācu astronoms Johans Bode
aprakstīja šo objektu kā „kustībā esošo
zvaigzni, kuru var uzskatīt kā planētai
līdzīgu, pa riņķi rotējošu ārpus Saturna
orbītas” un secināja, ka šī orbīta ir
vairāk līdzīga planētas orbītai nekā
komētas. Šis secinājums drīzumā
pierādījās, un 1783.gadā Heršels pats
par to ziņoja Karaliskai biedrībai.
Viljams Heršels
Planētas nosaukums
• Heršels piedāvāja nosaukt jaunu planētu par „Georgium Sidus”
(no latīņu valodas – „Džordža Zvaigzne”) par godu karalim
Džordžam III.
• Johans Bode pirmais piedāvāja nosaukt to par Urānu, motivējot
to tā: „tā kā Saturns bija Jupitera tēvs, tad jauna planēta
jānosauc Saturna tēva vārdā”.
• Urāns ir vienīgā planēta, kura ir saukta grieķu dieva vārdā, nevis
romiešu.
• Urāna astronomiskais simbols ir Marsa un Saules simbolu
hibrīds, tā kā grieķu mitoloģijā Urāns atrodas Saules un Marsa
varā.
• Urāna astroloģisko simbolu piedāvāja Žozefs-Žeroms Lalands
1784.gadā, aprakstot to kā „Zemes lodi, kura ir vaiņagota ar
Heršela vārda pirmo burtu”.
• Ķīniešu, japāņu, vjetnamiešu un korejiešu valodā planētas
nosaukuma burtiskais tulkojums ir „Debess Karaļa Zvaigzne”.
Urāna orbīta un rotācija, redzamība
• Vidējais attālums līdz Saulei – 19,19 ua (~2,8
mljrd. km).
• Urāna sideriskais periods – 84 gadi.
• Urāna rotācijas periods – 17 stundas 24
minūtes.
• Rotācijas ass slīpums – 97,77°.
• Urāna zvaigžņlielums svārstās
no +5,6 līdz +5,9.
Urāna iekšējā uzbūve
• Pastāv uzskats, ka Urāns
sastāv no trim daļām – akmens
kodola, ledus apvalks un
ūdeņraža-hēlija atmosfēra.
• Ledus apvalks faktiski nav
ledus tādā nozīmē, kurā mēs to
parasti saprotam. Tas sastāv
no karsta un blīva šķīduma,
kas ir ūdens, amonjaka un
metāna maisījums.
• Pateicoties „ledum” Urāna un
Neptūna iekšienē, tas planētas
sauc par „ledus gigantiem”, kas
ir milzu planētu atsevišķa
klase, un to vidēja temperatūra
ir -220°C.
Urāna iekšējā uzbūve
Attēls parāda, ka Urāna iekšējas uzbūves modelis īsti nesakrīt ar
Jupitera un Saturna uzbūves modeļiem.
Urāna fizikālie apstākļi
• Urāns ir smagāks par Zemi
14,5 reizes.
• Siltuma izstarojums ir ļoti
vājš.
• Viszemākā temperatūra ir
reģistrēta tropopauzē – 49K
(-224°C), kas padara Urānu
par visaukstāko planētu
Saules sistēmā.
• Atmosfēra sastāv no
molekulāra ūdeņraža, hēlija
un metāna.
• Magnētiskais lauks ir
asimetrisks un slīps.
• Urānam ir raksturīgas
polārblāzmas.
Urāna klimats
• Urāna atmosfēra ir
neparasti mierīga samērā ar
citam milzu planētam, kas
var būt izskaidrojams ar ļoti
zemu temperatūru uz
planētas.
• Urānam ir raksturīga
“dienvidu cepure”, kas ir
blīvi metāna mākoņi.
• 2006.gadā bija novērots un
nofotografēts atmosfēras
viesulis.
• Vislielākais vēja ātrums bija
fiksēts ziemeļu puslodē +50
grādu plašumā – 240 m/s.
Urāna “dienvidu cepure”
„Dienvidu cepure” dabiskā krāsā un īsākos redzama spektra viļņos.
Urāna gredzeni
• Urāna gredzeni bija atklāti
1977.gada 10.martā.
• Ir zināmi 13 gredzeni.
• Vismazākais rādiuss – 38000
km, vislielākais – ~98000 km.
• Urāna gredzenu vecums
nepārsniedz 600 mljn. gadus.
• Ķīmiskais sastāvs vēl nav
zināms, bet ir skaidrs, ka tie
lielākoties sastāv no putekļiem.
Ļoti tumša gredzenu krāsa var
norādīt uz to, ka tajos var būt
arī organiskas vielas.
• Ir līdzīgi Neptūna gredzeniem.
• Pagaidām nav skaidrs, kāds
mehānisms saglabā gredzenu
robežas.
Urāna pavadoņi
• Ir atklāti 27 pavadoņi.
• Visi ir nosaukti Viljama Šekspīra vai Aleksandra
Poupa lugu varoņu vārdos.
• Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu,
atklāja Viljams Heršels 1787.gadā.
• Pēdējais pavadonis, Margareta, bija atklāts
2003.gadā.
• Visi pavadoņi ir sadalīti trīs grupās – iekšējie,
lielie un neregulārie.
Urāna pavadoņi
• Attēlā ir redzams Paks un 5
lielie pavadoņi – Miranda,
Ariels, Umbriels, Titānija un
Oberons.
• Lielie pavadoņi ir pietiekami
masīvi, lai hidrostatisks
līdzsvars piešķirtu tiem sfērisku
formu.
• Lielie pavadoņi sastāv no
ledus un iežiem. To virsma ir
pārklāta ar krāteriem, un
četriem no pieciem lieliem
pavadoņiem ir atjaunošanas
pazīmes.
• Zinātnieki uzskata, ka Ariela
virsma ir visjaunākā un
Umbriela – visvecākā, un tā
neatjaunojas.
Urāna izpēte ar kosmiskajiem
aparātiem
• 1986.gadā NASA kosmiskais
aparāts „Voyager 2” šķērsoja
Urāna orbītu 81500 km no
planētas virsmas, un tas ir
vienīgais Urāna apkārtnes
apmeklējums kosmonautikas
vēsturē.
• Pašlaik NASA plāno jauna
aparāta ”Uranus orbiter and
probe” palaišanu 2020.gados.
• 168 zinātnieku grupa iesniedza
Eiropas Kosmosa aģentūrai
ierosinājumu, kurā aprakstīja
ceļojumu uz Saules sistēmas
ārēju daļu, kura galamērķis ir
Urāns. Misijas nosaukums ir
„Uranus Pathfinder”.
Paldies par uzmanību!