Transcript Diskusijas tēma: „Izglītības globalizācijas izaicinājumi un ES stratēģija”

Izglītības globalizācijas izaicinājumi un
ES stratēģija
• Dr.Ilze Ostrovska (BSA, SPK-Europe).
Diskusijas tēma: „Izglītības globalizācijas
izaicinājumi un ES stratēģija”
• Ruta Krūkle (Skolu darba eksperts) .
Diskusijas tēma: “Sociālā atsvešinātība un
skolu problēmas, īstenojot ES stratēģiskos
uzdevumus”
• Klāvs Olšteins, (LR Ekonomikas ministra
padomnieks)
ES daļa globālajā IKP un iedzīvotāju skaitā
ES valstu daļa iedzīvotāju skaita ziņā pasaulē
1960.gadā - 14%
2010.gadā – 7%
ES daļa pasaules IKP
1960.gadā – 20%
2008.gadā – 22%
Āzijas valstis
1960.gadā – 7%
2008.gadā – 21%
Problēmas pasaulē
• Pārpilnība, kurai jāsekmē zināšanu ekonomika,
nevis industriāla ekonomika
• Globalizācija un Āzijas izraušanās priekšgalā
• Klimata izmaiņas prasa enerģētikas revolūciju
• Demogrāfiskās izmaiņas
Tās visas nav Eiropas problēmas TIKAI. Tās ir
globālās problēmas
Eiropas stāsts ir pārāk mazs salīdzinājumā ar
pasauli
Kas jādara izglītībā?
Eiropas vienotās izglītības telpas
veidošanos ietekmē
- Globalizācija
- Problēmas, ar kurām saskārsies visas
ES dalībvalstis
10 problēmas, ar kurām jāsaskaras katrai
valstij Eiropā
1. Pirmo reizi 2020. gadā gados vecāki cilvēki būs
skaitliskā pārsvarā pār jauniem. 2020.gadā ,
25% būs 18 gadus veci vai jaunāki un 30%
veidos 55 gadus veci vai vecāki .
2030. gadā tikai 2 cilvēki pelnīs , lai apgādātu ar
pensiju tos, kas būs no 66 – 84 gadiem veci
Pensiju programmu problēmas un spriedze starp
paaudzēm
Vecākajai paaudzei - prioritāte
Skolām tas nozīmē, ka skolotāju sastāvs novecos
vēl vairāk – pensijas vecuma pasniedzēju būs vēl
vairāk
Prasība pēc pieaugušo izglītošanas sistēmas pieaugs
Ja skolas gribēs saglabāt valsts naudu un atbalstu,
tām būs jādomā kā informēt , iesaistīt un apkalpot
vecakās paaudzes klientus vēl labāk
Minoritāšu problēma
2 . Valstīs palielināsies minoritāšu skaits. Tas nozīmē, ka
klasēs būs dažādas minoritātes, bet skolotāju vidū?
Vai mēs spēsim kompensēt etnisko un pat rasu šķirtni skolās?
Vai mūsu kultūra spēs nodrošināt visiem vienādas iespējas?
Vai dažādās etniskās grupas dzīvos anklāvos un milzīgās
disporās?
Ja vide būs jaukta –vai skolotāji spēs saprast savus dažādos
skolniekus – viņu kultūru unh psiholoģiju?
Intelektuālais kapitāls
3 Sociālais un intelektuālais kapitāls kļūs par
primāro ekonomisko vērtību sabiedrībā.
Zināšanas un sakari – jaunā bagātības bāze.
Nozīme būs tam, ko tu zini un ko tu pazīsti
Piemērs – Microsoft. Firma , kuras pamatā ir
informācija, idejas attiecības, bet nav
fabriku.
Masveidīgums un kreativitāte
4 Masu patēriņa laikmetā skolas būs spiestas
pāriet uz aizvien lielāku personalizāciju
Standarti ir svarīgi, taču pat tie, kuri balsta
izpratni par nākotnes izglītību, balstītu uz
standartiem kļūst par standartu kritiķiem
.
Galvenais jautājums pazīcijas testēšanai:
*Vai sekot spiediem un panākt, ka skolnieki
uzrāda augstas atzīmes testu laikā un
tādejādi sašaurināt programmu ietverot
tikai testam nepieciešamo un līdz ar to
sagādājot iespēju skolai parādīties avīžus
lapās kā izcilai?
Starppaudžu komunikācija
5. Pieredzējuši skolotāji attīstīs spējas strādāt
komandā un palīdzēs skolniekiem un jaunajiem
skolotājiem saprast starppaudžu komunikācijas
prasmes un nepieciešamību
Taču ir paredzams, ka gaidāmo izmaņu kontekstā
jaunos skolotājus “izspiedīs” skaitā daudz lielāko
vecāko paaudžu pārstāvji.
Skolas kvalitāte
6. Prasības pēc uzlabošanās un sadarbības
izspiedīs ātrus risinājumus un status quo
saglabāšanas centienus
Kvalitātes, efektivitātes un laba servisa
prasības pieaugs. Cilvēki to pieprasīs katrā
savas dzīves aspektā, skolas ieskaitot.
Vienalga , cik laba arī nebūtu skola šodien, tai
būs jābūt labākai rīt.
Tehnoloģiju nozīme
7 Tehnoloģijas palielinās komunikācijas
ātrumu un arī uzplaukuma vai degradācijas
ātrumu.
21.Gadsimta tehnoloģijas ietekmēs ikkatra
cilvēka, organizācijas un nācijas dzīvi.
Tie, kuru rīcībā būs tehnoloģijas un kas
zinās, kā ar tām rīkoties, virzīsies uz
priekšu līdz šim nepieredzētā ātrumā. Vai
arī ies bojā tādā pašā ātrumā.
Nanotehnoloģijas – tehnoloģijas
molekulāra līmenī – ļoti iespējams, ka
noteiks nākotnes ekonomiku. Kas
attīstīs šīs tehnoloģijas?
Tie būs studenti, kuri šodiem mācās
skolās
Internets un citas tehnoloģijas ienes plašu
informatīvo pasauli klasē.
Taču, pateicotoes faktam, ka viena otra skolnieka
guļamistabā ir vairāk tehnikas kā skolas klasē viņi ierodas
klasēs apbruņoti ar informāciju atsevišķās sfērās lielākā
mērā kā skolotāji. Tas nozīmē, ka skolotāja nozīmes
līmenis arī pieaug kontaktos ar studentiem.
Skolotājs kļūst partneris, palīdz pārvērst
informāciju pielietojamās zināšanās un
zināšanas – gudrībā.
Zināšanu nozīme
8 Zināšanu radīšana un plaša pielietojamība ievada
jaunu apgaismības laikmetu. Zināšanas pieaug
ģeometriskā progresijā
Tai pat laikā tehnoloģijas padara idejas un
informāciju pieejamu indivīdiem visā pasaulē un
visās dzīves sfērās.
Cilvēki pamazām mācās saredzēt kopsakarības starp
idejām, informāciju un pieredzi un līdz ar to redz
lietas jaunā gaismā.
Tādā veidā notiek zināšanu radīšana un jaunā
pielietojamība
Cilvēki pamazām mācās saredzēt
kopsakarības starp idejām, informāciju un
pieredzi un līdz ar to redz lietas jaunā
gaismā.
Tādā veidā notiek zināšanu radīšana un
jaunā pielietojamība
9 Zinātniski atklājumi un sociālā realitāte
noteiks nepieciešamību izdarīt ētisku izvēli
Sabiedrība gaidīs, ka skolas būs ētiskās
uzvedības modelis un palīdzēs skolniekiem
identificēt viņu lēmumu ētiskās sekas
10. Skolotaju algas var kļūt pilnīgi
konkurētnespējīgas. Ko darīt?
Skolām jākļūst fleksiblākām, jādod iespēja
skolotājiem strādāt nepilnu darba laiku
Skolām jāsadarbojas ar biznesu, biznesam
jāsaprot, ka citādi darba ņēmēji var sākt ar
laiku pietrūkt
Vietējiem iedzīvotājiem, valstīm un nācijai
nepieciešams atbalstīt skolas to velmē kļūt
konkurētspējīgām pasaules mērogā, kur
algas ir daudz lielākas un darba apstākļi ir
fleksiblāki
Ko ES konkrēti piedāvā?
ES Stratēģija 2020
Panākt, ka Eiropā strādājošo cilvēku
procents vecumā no 20 -64 gadiem
sasniegs 75% ( tagad 69%)
Panākt, lai katra valsts 3% no IKP tērētu
R&D ( pētniecībai un attīstībai) un tādejādi
sekmētu inovāciju attīstību
Samazināt gāzu izmešus par 20%
(salīdzinājumā ar 1990.gadu)
Palielināt atjaunojamās enerģijas daļu
vispārējā enerģētiskā patēriņā līdz 20%
Panākt enerģijas ietaupīšanu par 20%
Samazināt to skolnieku % , kuri nebeidz
skolas līdz 10% tagadējo 15% vietā
Palielināt 30 -34 gadus veco iedzīvotāju
grupā, cilvēku %, kuriem ir augstākā
izglītība no 31% līdz 40%
Samazināt eiropiešu skaitu, kuri dzīvo zem
nacionālā nabadzības sliekšņa par 25%, tas
nozīmē paaugstināt dzīves līmeni 20
miljoniem cilvēku Eiropā
Sekojoši konkrēti uzdevumi ir jāsasniedz
līdz 2020. gadam
• vismaz 95% bērnu starp 4 gadu vecumu un obligātās
pamatizglītības uzsākšanu ir jāpiedalās agrīnajā bērnu
apmācībā
• 15-gadīgo vidū jauniešu skaitam ar zemām spējām
lasīšanā, matemātikā un zinātnēs jābūt mazākam par
15%
• Skolu agri pametušo procentam jābūt mazākam par 10%
• 30-34 gadus vecu cilvēku vidū vismaz 40 % jābūt ar
piesaisti terciārai izglītībai
• Vismaz 15% no pieaugušajiem jāpiedalās mūžizglītības
programmās
Paldies par uzmanību!