Transcript Petijumi_221013

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ
„PĒTĪJUMI DARBA TIRGUS JOMĀ”
GALVENĀS ATZIŅAS, SECINĀJUMI UN IZAICINĀJUMI
LU pētnieku grupa:
Dr.ekon., prof. E.Kasalis (projekta aktivitātes vadītājs)
Dr.ekon., as.prof. E.Brēķis (matemātiķis-statistiķis)
Dr.ekon., as.prof. S.Jēkabsone
Dr.ekon.,doc. K.Purmalis
GALVENIE IZAICINĀJUMI
 Nākotnes
nenoteiktība (pasaulē, ES, Latvijā,
t.sk. iespējamās ģeopolitiskās izmaiņas)
 Globalizācijas
un tehnoloģiju attīstība
 Tautsaimniecības
 Prasmju
strukturālās izmaiņas
un izglītības neatbilstība
 Demogrāfiskie
procesi un sabiedrības
novecošanās
 Migrācijas
plūsmas
PĒTĪJUMA PAR NĀKOTNĒ STRATĒĢISKI PIEPRASĪTĀKAJĀM
PRASMĒM LATVIJĀ
GALVENĀS AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI
 Identificēti
prasmju un profesiju pieprasījuma
izmaiņas ietekmējošie faktori un attīstības virzieni
gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs
 Ar
scenāriju matricas palīdzību novērtētas
Latvijas tautsaimniecības attīstības alternatīvas un
klasteru analīzes rezultātā noteikta katram
scenārijam atbilstoša etalonvalstu grupa
 iezīmēts Latvijas tautsaimniecības nozaru īpatsvars
un iespējamās izmaiņas darba spēka prasmju un
kompetenču kontekstā (līdz 2030.gadam)
LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ILGTERMIŅA
ATTĪSTĪBAS ALTERNATĪVAS
300.0
IKP indeksi,
salīdzināmās cenās,
% pret 2011.gadu
2021.-2030.
IKP pieaugums vidēji, ja attīstība
ir:
dinamiska 5.50% gadā
mērena 5.00% gadā
lēna 4.00% gadā
285.2
250.0
2015.-2020.
IKP pieaugums
vidēji, ja
attīstība ir:
dinamiska 7.50% gadā;
mērena 5.00% gadā;
lēna 3.75% gadā
200.0
2012.-2014.
IKP pieaugums
vidēji 2.50% gadā
150.0
134.3
107.7
100.0
198.8
166.2
144.3
119.6
235.1
Dinamiska
Reāla
Lēna attīstība
100.0
95.1
Gads
50.0
4
PRASMJU UN PROFESIJU PIEPRASĪJUMA IZMAIŅAS
NĀKOTNĒ







jaunas prasmes, kas saistītas ar tehnoloģiju attīstību un pielietošanu
jaunas valodu prasmes (spēja sazināties 2-3 svešvalodās, tajā skaitā
Āzijas valstu valodu zināšanas)
prasmes, kas uzlabo darbaspēka elastību un mobilitāti
prasmes darboties starptautiskajā tirgū, daudznacionālā, daudzkultūru
vidē
prasmes saistītas ar vadību un organizāciju
jaunas komunikāciju, savstarpējās saskarsmes u.c. nekvantificējamas
(„soft”) prasmes (atšķirībā no robotiem un automatizācijas)
prasmes, kas saistītas ar „zaļās” un „jaunās” ekonomikas sektoriem
Paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc medicīnas un veselības
aprūpes darbiniekiem, inženieriem, informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju un citiem tehnisko nozaru speciālistiem. Savukārt
samazināsies pieprasījums pēc darbaspēka mazkvalificētās profesijās ar
pamatizglītības līmeni.
5
PĒTĪJUMS
PAR IEDZĪVOTĀJU NOVECOŠANĀS IETEKMI UZ NĀKOTNES
PRASMJU PIEDĀVĀJUMU
LATVIJĀ
Sabiedrības novecošanās nozīmē arī ievērojamas
sociālās izmaiņas, kas ietekmē iedzīvotāju
vecuma struktūru un ģimeņu sastāvu.
 Līdz ar novecošanos samazināsies ekonomiskās
izaugsmes temps, tomēr tā var sniegt arī iespēju
palielināt ekonomikas konkurētspēju.
 Sabiedrības novecošanos iespējams risināt radot
labvēlīgākus apstākļus tiem, kas vēlas bērnus,
un pilnībā izmantojot garāka un produktīvāka
mūža
un
labākas
veselības
sniegtās
priekšrocības.

6
LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU KOPĒJĀ SKAITA IZMAIŅAS NO 2011.
LĪDZ 2030.GADAM
2200000
2100000
Dinamiskā attīstības scenārija gadījumā
2000000
Mērenas attīstības gadījumā
Lēnas attīstības gadījumā
1900000
1800000
1700000
1600000
7
1500000
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 2028 2029 2030
ATSEVIŠĶU VECUMA GRUPU IEDZĪVOTĀJU ĪPATSVARS
IEDZĪVOTĀJU KOPSKAITĀ (%) DINAMISKĀS ATTĪSTĪBAS
SCENĀRIJA GADĪJUMĀ
100%
90%
18.4
20.4
22.5
80%
70%
60%
65+
50%
67.4
64.8
64.7
40%
15-64
0-14
30%
20%
10%
14.2
14.8
12.8
2011
2020
2030
0%
8
BŪTISKĀKIE SECINĀJUMI
Līdz 2030.gadam paredzams darbaspēka trūkums novecošanās
dēļ šādās profesiju grupās:
 veselības aprūpes jomas speciālisti
 individuālās aprūpes darbinieki
 kvalificēti tirgus lauksaimniecības darbinieki
 būvnieki un tiem radniecīgo profesiju strādnieki (izņemot
elektriķus)
 amatnieki un iespieddarbu strādnieki
 apkopēji un palīgi mājas darbos
 atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju strādnieki
9
GALVENIE IZAICINĀJUMI NĀKOTNĒ
Iedzīvotāju skaita stabilizēšana
 Veselīgo dzīves gadu palielināšana
 Pozitīvas migrācijas plūsmas veicināšana (re-emigrācija,
sabiedrībai pieņemama un ekonomisko izaugsmi
veicinoša migrācijas politika, lai novērstu iespējamās
disproporcijas starp darba spēka pieprasījumu un
piedāvājumu teritoriālā un profesiju griezumā)
 Ekonomiskās
aktivitātes
(līdzdalības)
līmeņa
palielināšana (izmaiņas nodokļu un darba likumdošanā,
kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu īpaši cilvēkiem
pirmspensijas vecumā)
 Prasmju attīstība (mūžizglītība)

10
PĒTĪJUMS
PAR DARBASPĒKA PROFESIONĀLO MOBILITĀTI





Profesionālās mobilitātes dzinējspēks un nozīmīgs ietekmējošais
faktors visās nozarēs Latvijā ir atalgojuma līmenis.
Pēdējo desmit gadu laikā nozares ir vairumā piedzīvojušas izejošās
darbaspēka plūsmas uz būvniecības nozari, tās uzplaukuma
periodā.
Nozīmīgs darbaspēka mainību raksturojošs faktors ir strādājošo
emigrācija.
Tautsaimniecībā ir izteiktas nozares, kurās ir ierobežota ienākošā
darbaspēka mobilitāte (piemēram, veselības nozares augsti
kvalificēts personāls, zinātnes personāls, kuģu būves), līdz ar to
šajās nozarēs izteiktāka vertikālā un horizontālā iekšējā mobilitāte.
Pamatā nozaru augstās kvalifikācijas personāls nav izteikti mobils,
turpretī mazkvalificētais darbaspēks ir plūstošs un augsti mainīgs
11
visās tautsaimniecības nozarēs.
PROFESIJU MOBILITĀTE
PROFESIJAS AR
AUGSTĀKO MOBILITĀTI
veikala pārdevēji un preču
demonstrētāji
 finanšu un tirdzniecības
speciālisti
 celtnieki
 lauksaimniecības un
rūpniecības strādnieki
 vadītāji (uzņēmumu un
iestāžu vadītāji, pamatdarbības struktūrvienību
vadītāji, vispārējie vadītāji)


PROFESIJAS AR
ZEMĀKO MOBILITĀTI
politisko un sabiedrisko
organizāciju vecākās
amatpersonas
 dažādu kultu darbinieki
 citas šauras
specializācijas profesijas
(kuģu un lidmašīnu
vadīšanas vecākie
speciālisti, stikla un
keramikas
apdedzināšanas operatori
un tml.)
12
Neatbilstība
Prasmes
Novecošanās
Demogrāfiskie
procesi,
migrācija
Izglītība
Ekonomiskā
aktivitāte
(līdzdalība)
Darba
tirgus
Ekonomiskā
izaugsme un
produktivitāte
Sociālā
un
nodokļu
politika
Tautsaimniecības
nozaru struktūra
Tehnoloģijas
13
Paldies par uzmanību!