Transcript Celtnieki, būvnieki
Slide 1
Slide 2
Saturs
1.
2.
3.
4.
Direktori
RCK vēsture
Karogi
Absolventi:
-
celtnieki, būvnieki,
arhitekti,
apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni,
profesori, doktori,
mākslinieki,
aktieri,
dzejnieki, rakstnieki,
fotogrāfi,
RCT absolventi.
Slide 3
Direktori
Slide 4
Direktori
Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas direktore
no 1989. līdz 2008. gadam
Absolvējusi RPI 1970. gadā. Tehnikumā strādā par nodaļas vadītāju no
1983.g.
Ludmila OKOLOVIČA
(1944. g. 20. okt.)
2002. gadā apbalvota ar Triju
Zvaigžņu ordeni (V šķira)
Slide 5
Direktori
Rīgas vācu Amatnieku biedrības skolas
direktors no 1888. līdz 1909. g.
Makss ŠERVINSKIS
Viens no jūgendstila aizsācējiem Rīgā ir arhitekts Makss
Gustavs Rihards Šervinskis, Rīgas vācu Amatnieku biedrības
skolas ilggadējais (1888.-1909.) direktors un Rīgas 700 gadu
Jubilejas izstādes projekta autors.
Makss Gustavs Rihards Šervinskis piedzima 1859. gada
1.novembrī (vecais stils) Tilzitē (Austrumprūsijā),
poļu izcelsmes muižnieku ģimenē, mira 1909. gada 12. jūlijā
Stokholmā.
Slide 6
RCK vēsture
Slide 7
RCK vēsture
Slide 8
RCK vēsture
Rīgas vācu Amatnieku biedrības skola
(1872-1912)
Rīgas pilsētas Amatnieku skola
(1913-1926)
Rīgas pilsētas Amatnieku skola, tehnikums (1926-1941)
Rīgas Valsts vakara skola, tehnikums
(1941-1944)
Rīgas Būvniecības tehnikums
(1946-1957)
Rīgas Celtniecības tehnikums
(1957-1995)
Rīgas Celtniecības koledža
no 1995.g.
Slide 9
RCK vēsture (statistiskā informācija)
No 1872. – 1946. gadam mācījās vairāk kā 30 000
audzēkņu (nav arhīvos uzskaites, kas absolvējuši)
No 1947. - 2011. gadam absolvēja 23167 audzēkņu,
studentu
1913./14/ m.g. strādāja 58 skolotāji, t.sk. 56 vīrieši
(96,5%) un 2 sievietes (3,5%)
2010.g. 2.janvāra atskaitē RCK strādāja 70 skolotāji,
t.sk. 22 vīrieši (31,4%) un 48 sievietes (68,6%)
Slide 10
RCK vēsture
Skolas pirmais nams Aspāzijas bulvārī 34, Rīgā.
Tagadējais Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas nams Aspazijas bulvārī 34,
(bij. Teātra bulv. 11) celts 1876.gadā pēc Johana Daniela. Felsko (1813.-1902.g.)
projekta.
Ēka ir bijusi Rīgas vācu Amatu biedrības īpašums līdz pat 1936.gadam, arī Rīgas Vācu pilsoņu
biedrības īpašums līdz 1939.gadam. Vēlāk ēku apdzīvoja dažādas mācību un administratīvās
iestādes. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tur darbojās vēl vairākas mācību iestādes: E. G. Binca
reālskola, pilsētas 4. vācu pamatskola. Šajā namā bija būvmateriālu f-kas un būvfirmas "Paul
Boehm" kantoris, V. Grabovska konditoreja un kafejnīca, ēdienu veikals "Jutters" (košerēdieni) un
dažas tirgotavas, t.sk. P. Rumpes veļas un galantērijas veikals. Pēc 2. pasaules kara namā darbojās
Starpskolu mācību ražošanas kombināts, krievu pamatskola. Mūsu dienās šajā ēkā izvietota Rīgas
Centra daiļamatniecības pamatskola.
Slide 11
RCK vēsture
Rīgas Būvniecības tehnikuma nams
(Kr. Valdemāra iela 23, bij. M. Gorkija iela)
Šajā namā no 1946. līdz 1957. gadam darbojās Rīgas Būvniecības tehnikums.
Pēckara periodā namā bija arī Latvijas PSR Celtniecības ministrija.
Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu biroja „Šēls un Šefels“ un Berlīnes
arhitekta A.Gīzekes projekta.
Ēkai izmantoti gan vācu, gan renesanses, gan jūgenstila dekoratīvie motīvi.
Pagājušā gadsimta beigās pasāža uz pagalmu slēgta un tur ierīkota kafeinīca, kā
arī nams pārveidots par viesnīcu – rekonstrukcijas otrā kārta pabeigta 2006.
gadā.
Slide 12
RCK vēsture
Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas
nams (Gaiziņa iela 3 )
Ēka celta 1910.-12. gados pēc R.Šmēlinga arhitektu
biroja projekta – arhitekts Nikolajs Nords.
Skolas ēka ir Rīgas pilsētas īpašums līdz 2009.
gadam – tagad valsts.No 1912. gada līdz 1. pasaules
karam un pēckara periodā tur darbojās Rīgas pilsētas
amatniecības skola bet no 1926. gada līdz 1943. gadam jau kā Rīgas
pilsētas amatnieku skola, tehnikums.
Valsts neatkarības gados ēkā darbojās arī Rīgas pilsētas 4.
vidusskola (vēlāk ģimnāzija 1919-1934. gsdos). Ēkā darbojusies arī
pilsētas 28. latviešu pamatskola (20. gadu sākumā), pilsētas ebreju
vidusskola (20. gadu sākumā), Tautas augstskola (20. gadu sākumā).
Divdesmitajos gados tur atradās arī pilsētas īres valde.
Slide 13
RCK vēsture
Ģerbonim ir apaļa forma un tas veidots
zemcilnī. Kompozīcijas centrā izkārtota lauta,
zem tās – cirkulis ar māksliniekiem raksturīgo
paleti krāsu jaukšanai. Minētos rīkus ieskauj
ozola un vīnogu lapu vītnes, kas papildinātas
ar dažādiem citiem simboliskiem atribūtiem.
Nepārprotami visas šīs simboliskās zīmes
saistāmas ar amatniekiem raksturīgo
profesionālo prasmi. Ģērboņa centrā, izcelto
Seno Grieķu lautu (liru), kas traktēta nedaudz
stilizēti, piešķirot arhitektoniskus elementus
(stīgu vietā kolonna, kas vainagojas ar pūci)
iespējams varētu saistīt ar dziedāšanas kori
„Sangerkreis”, kura locekļi bija dažādu amatu
zeļļi. 1865. gada 7. jūnijā „Literāri praktisko
pilsoņu apvienība” pieņem statūtus un nolēma
apvienoties ar kori „Sangerkreis”.
Slide 14
RCK vēsture
Rīgas celtniecības tehnikuma 1992.gada logo autore
– foto māksliniece Zenta Dzidzivinska. Logo ir trīsstūra
prizma ar burtiem RCT (Rīgas Celtniecības Tehnikums)
un skaitli 1872 (dibināšanas gads). Logo gaiši zilā krāsā.
Rīgas Celtniecības Koledžas 1996.gada logo autors –
RCK Restaurācijas nodaļas vadītājs Āris Strautiņš.
Slide 15
Karogi
Rīgas pilsētas Amatnieku skolas un
tehnikuma karogs izgatavots 1938.gadā un
glabājās pie bijušā tehnikuma darbinieka
Augusta Meldrāja no 1945.-1992.g.aprīļa
beigām, kurš to nodeva Latvijas Kultūras
fondam (1992.-1998.g.). Tagad šis karogs
glabājas Rīgas Celtniecības koledža
audzināšanas daļā – 218.kabinetā.
Slide 16
Karogi
Padomju Savienības laikos skolu karogiem obligāti bija jābūt
sarkanā krāsā ar Latvijas PSR ģerboni (valsts iestādēm) un devīzi „Visu
zemju proletārieši, savienojoties!” pašdarbība tika liegta.
Tāds arī ir Rīgas Celtniecības tehnikuma (1957. – 1991.g.) karogs.
Karogs glabājas RCK audzināšanas daļā.
Slide 17
Karogi
Rīgas Celtniecības tehnikuma (RCT)
karogu izgatavoja Latvijas teātra
darbinieku savienības ražošanas
kombināts un iesvētīja Rīgā, Sv. Jāņa
baznīcā 1992.g. 4.aprīlī prāvests Jānis
Liepiņš. Baznīcā to ienesa RCT audzēkņi:
Sandra Bārtniece, Kristīne Kļaviņa
(Novicka), Juris Stanulēns, Sandis
Švarcs. Karogs glabājas RCK
audzināšanas daļā.
Slide 18
Karogi
.
`
Rīgas Jēzus Evanģēliski luteriskās
draudzes baznīcā 2011.gada 21. decembrī
mācītājs Erberts Bikše iesvētīja Rīgas
Celtniecības koledžas karogu, kuru darināja
tekstila māksliniece Ausma Apša 2006.gadā.
Slide 19
Karogu iesvētīšanai baznīcā ienesa
koledžas audzēkņi, studenti:
Bruno Bitaitis (Arh-45m gr.), Andrejs Bakradze
(CL-43 gr.), Uldis Senkāns (CL-42 gr.), Jānis Bērziņš
(Arh-41 gr.) Jānis Tolpežņikovs (R-2 gr.). Artūrs Stavro
(K-33 gr.), Jānis Junkers (Karh-3).
Slide 20
Celtnieki, būvnieki
Vitālijs ČAPLINSKIS
(01.07.1959.g.)
Mācījās no 1974./78. gadam Celtniecības tehnikumā,
1993.gadā absolvēja Ļeningradas Dzelzceļa transporta
inženieru institūtu – inženiera ekonomista diploms.
Līdz 2011.gadam bija būvfirmas PBLC prezidents.
Slide 21
Celtnieki, būvnieki
Ivars KESENFELDS
(07.01.1945.g.)
Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu 1987.gadā.
Tagad strādā Liepājā, SIA „MIG Holding” – valdes loceklis.
Viņa vadībā renovētas ēkas Liepājā „Spīķeri”, tirdzniecības
nams, u.c.
I.Kesenfelds no 2007.gada Liepājas pilsētas domes
deputāts.
Slide 22
Celtnieki, būvnieki
Ludvigs NEIBURGS
(1871. – 1948.g.)
Beidzis Rīgas vācu amatnieku skolu.
L.Neiburgs nodibinājis savu firmu. Uzcēlis
vairākas ēkas:
- Rīgas P.Stradiņa klīnisko slimnīcu,
- Latvijas Finanšu ministrijas ēku,
- Vienības namu Daugavpilī, u.c.
Apbalvots (1934.g) ar Trīs Zvaigžņu ordeni (III šķira).
Slide 23
Celtnieki, būvnieki
Mārcis NIKOLĀJEVS
Beidzis Celtniecības tehnikumu 1971.gadā, absolvējis
Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) 1984.gadā.
No 2006.gada strādā par izpildu direktoru un no 2011.gada
ievēlēts par Latvijas Būvniecības Asociācijas prezidentu
Slide 24
Celtnieki, būvnieki
Jānis LANCERS
(20.10.1933.g.)
Beidzis Būvniecības tehnikumu 1953.gadā.
Absolvējis Maskavas Inženierceltniecības institūtu 1958.gadā
Beidzamos gadus strādājis:
- Latvijas PSR Ministru padomē (1988. – 90. g.) par
priekšsēdētāja vietnieku;
- no 1996. – 2008. gadam būvfirmas PBLC prezidents;
- no 1996. – 97. Latvijas Būvnieku Asociācijas pirmais
prezidents.
Slide 25
Celtnieki, būvnieki
Atis MELNGALVIS – MELGALVIS
(23.07.1940.g.)
Celtniecības tehnikumu absolvēja 1981.gadā.
No 1971. – 1980.gadam A.Melngalvis – Melgalvis bija
Būvdarbu vadītājs:
-Dzemdību nams Miera ielā;
-„Gaiļezers” klīniskajā slimnīcā;
-Latvijas Onkoloģiskais centrs u.c.
Slide 26
Celtnieki, būvnieki
Tālivaldis KEIVS
(22.12.1939.g.)
Beidza Celtniecības tehnikumu 1958.gadā
bet 1967.gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu
(tagad RTU) kā inženieris-celtnieks.
T.Keivs 1998.gadā sastādīja krievu-latviešu celtniecības
terminu vārdnīcu (aptuveni 41000 termini).
Tagad T.Keivs strādā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” kā
projektu vadītājs.
Slide 27
Celtnieki, būvnieki
Egons SLĒDE
(1929. – 2001.)
Mācījies Būvniecības tehnikumā no
1945. – 1949.gadam. Absolvējis Harkovas
Automobiļu un ceļu institūtu 1954.gadā.
Strādājis par Rīgas pilsētas Izpildu komitejas
priekšsēdētāja vietnieku, priekšsēdētāju (1962. –
69.g.), Latvijas PSR autotransporta un šoseju
ministru (1969. – 88.g.)
Slide 28
Celtnieki, būvnieki
Jāzeps STREĻČS
(1935. – 2008.)
Absolvēja Celtniecības tehnikumu 1966.gadā.
J.Streļčs ir četru (1967. – 1980.g.) sasaukumu
Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.
PSRS Sociālistiskajā Darba Varoņa nosaukums piešķirts 1967.g.
J.Streļča nozīmīgākās būves:
- Rīgas 7.vidusskolas jaunie korpusi ar peldbaseinu
(Bruņinieku ielā 24a);
- Ūdens sūkņu stacija „Daugava” (Bauskas ielā 209, Rīgā);
- Jūras transporta vadības centra ēka (Meldru ielā 3, Rīgā) u.c.
Slide 29
Celtnieki, būvnieki
Genādijs VEDĻA
(1944. g.28. sept.)
Tehnikumu viņš absolvēja 1964. gadā. Vēlāk izglītību Genādijs
Vedļa turpināja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas
Celtniecības fakultātē, kuru absolvēja 1984. gadā.
Vadīja būvniecību:
-RAF Jelgavā,
- administr. kor. Unibanka (tagad Sebbanka) Valdlaučos u.c.
Slide 30
Arhitekti
Inese AIZSTRAUTA
Beigusi 1976.gadā arhitektūras nodaļu Celtniecības tehnikumā
un 1984.gada Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), iegūstot
arhitekta diplomu.
Strādāja par Jūrmalas pilsētas galveno arhitekti bet no 2004. –
08.g. Jūrmalas Domes deputāte, 2005. – 07.g pilsētas mērs
Inese Aizstrauta sveic RCT 1965.
gada absolventu Leonīdu Tugaļevu
viņa portretu foto izstādē,
Sv.Pēterbaznīcā 2009. gada martā.
Slide 31
Arhitekts pedagogs
Aleksandrs BIRZENIEKS
(1893.-1980.g.)
A.Birznieks Strādājis par pedagogu
Rīgas pilsētas Amatniecības skolā, tehnikumā.
Projektējis dažādas celtnes un interjerus:
- Raiņa kapu vārtus;
- Latvijas zāli Tautu Savienības pilī, Ženēvā;
- Dzintaru koncertzāli.
Pēc A.Birznieka projekta uzcelti pieminekļi pirmā Pasaules
karā kritušajiem Babītē, Daugavpilī, Krustpilī, Tirzā, latviešu
Strēlniekiem Tartū, piemiņas komplekss revolucionāriem
Matīsa kapos Rīgā (1960.g. līdzautors)
Slide 32
Arhitekti
Georgs BAUMANIS
(1936. – 1999.g.)
Ar izcilību 1955.gadā beidzis Būvniecības tehnikumu un
1961.g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU)
Celtniecības fakultātes Arhitektu nodaļu.
No 1970. – 82. ir Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks.
G.Baumanis ir Dziesmu svētku simtgadei veltītā Viestura
dārzā skulpturālā ansambļa arhitektoniskās daļas autors.
Projektējis interjerus kafejnīcām „Pūt vējiņi” Rīga, „Vīna
pagrabs”, „Pētergailis”, veikalam „Sakta” u.c.
Slide 33
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Andrejs EGLĪTIS
(1912. – 2006.g.)
Absolvējis pilsētas Amatnieku skolu, tehnikumu
1935.g elektrotehnikas nodaļu.
A.Eglītis 1945.gadā emigrējis uz Zviedriju. Nodibinājis
Latviešu nacionālo fondu, bijis tā vadītājs. 1998.gadā atgriezies
Latvijā.
Izdevis dzejoļu krājumus. Otrā Pasaules kara traģiskās
izjūtas atainotas poēmā „Dievs, Tava zeme deg!” (1943.g.) to
komponējusi Lūcija Garūta (1944.g.) B.Skulte (1945.g.)
T.Ķeniņš (1951.g.)
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).
Slide 34
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Anatolijs GORBUNOVS
(10.02.1942.g.)
Beidzis Celtniecības tehnikumu (1959.g.), Rīgas Politehnisko
institūtu (tagad RTU) 1970.gadā.
Ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā padomē, bijis tās
priekšsēdētājs (1990. - 93.g.). Ievēlēts Latvijas Republikas 5., 6.
un 7.Saeimā. Bijis 5. Saeimas priekšsēdētājs. Latvijas
Republikas Satiksmes ministrs.
Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.)
Slide 35
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Cezars OZERS
(11.02.1937.g.)
Mācījies Būvniecības tehnikumā no 1950. – 55. gadam,
absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu 1961.gadā.
Romas Olimpisko spēļu (1960.g.) Sudraba medaļas ieguvējs.
C.Ozers 1998.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa
zelta goda zīmi.
Slide 36
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Eduards SMIĻĢIS
(1886. – 1966.g.)
Mācījies vācu amatnieku skolā no 1902. – 1906. g.
iegūdams specialitāti – tehniskais rasētājs.
Viens no Dailes teātra dibinātājiem (1920.g.) teātra
mākslinieciskais vadītājs (līdz 1964.g.)
E.Smiļģis apbalvots ar:
- Triju Zvaigžņu ordeni 1926.g. (IV šķira),
- Triju Zvaigžņu ordeni 1937.g. (III šķira),
- PSRS Valsts prēmiju 1947.g.;
- PSRS Tautas skatuves mākslinieks 1948.g.
Slide 37
Profesori, doktori
Oļģerts BUKA
(1925. – 2010.g.)
O.Buka 1939.gadā sācis mācīties Rīgas Amatnieku
skolā, tehnikumā, bet kara laikā 1945.g. pārcelts
uz Rīgas Politehnikumu, kuru 1946.g. absolvēja kā
teicamnieks. Absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras
nodaļu 1952.gadā.
Ar 1966.gadu sāk strādāt Rīgas Politehniskajā Institūtā (tagad RTU).
Profesora grādu iegūst 1986.g. un Valsts emiritēto zinātnieka –
inženierzinātnē 2004.gadā.
O.Buka no 1957.gada ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs.
Piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātākais arhitekts 1985.gadā.
Slide 38
Profesori, doktori
Ivars KNĒTS
(17.09.1938.g.)
Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā no
1952. – 56.g. Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta
Celtniecības fakultāti 1961.gadā.
No 1961.g. strādā RPI (tagad RTU). No 1999.-2011.
gadam - rektors. Profesors no 1983.gada.
I.Knēta pētījumi cietvielu mehānikā, biomehānikā,
kompozīto materiālu mehānikā un bioloģisku audu mehānikā.
Publicējis vairāk kā 200 zinātnisku rakstu, 3 monogrāfijas,
6 patenti.
Slide 39
Sportisti
Māris GRĒNIŅŠ
(07.07.1981.g.)
Beidzis Celtniecības koledžas vidusskolu 2001.g.,
absolvējis Rīgas Tehniskās Universitātes
būvinženiera fakultāti 2005.gadā – būvinženieris.
Labākie sasniegumi vieglatlētikas sportā:
- vienpadsmitkārtējs Latvijas čempions;
- trīskārtējs Latvijas II Olimpiādes čempions;
- četrkārtējs Pasaules nedzirdīgo un vājdzirdīgo čempions;
- 110 metru barjerkriešanā (14.44.sek.) Pasaules nedzirdīgo
un vājdzirdīgo rekordists.
Slide 40
Sportisti
Ivans KUZŅECOVS
(14.02.1941.g.)
Pabeidzis Celtniecības tehnikumu 1960.gadā
iegūdams būvmašīnu tehniķa – mehāniķa
specialitāti. 1970.gadā absolvējis Ļeņingradas
Dzelzceļa transporta inženieru institūtu.
Vairāk kā 40 gadus strādā Rīgas Celtniecības koledžā par
būvmehanizācijas pasniedzēju, lektoru.
I .Kuzņecova hobijs – sports. Pasaules Olimpiādē veterāniem
(2002.g. Melnburnā) izcīnījis Latvijas komandas sastāvā divas
bronzas medaļas klasiskajā un pludmales volejbolā.
Slide 41
Sportisti
Valdis VALTERS
(04.08.1957.g.)
Beidzis Celtniecības tehnikumu 1977. gadā un absolvējis
Rīgas Politehnisko institūtu 1988. gadā. Pasaules čempions
(1982g.) divkārtējs Eiropas čempions (1981., 1985.g.)
basketbolā.
Slide 42
Sportisti
Ilonda DREIMANE (STRAZDA)
(03.06.1951.g.)
Beigusi Celtniecības tehnikumu 1976. g. un absolvējusi
Latvijas Universitāti 2002. gadā.
Eiropas Junioru (1971.g.) Pasaules (1974.g.) sudraba
medaļas ieguvēja volejbolā.
Slide 43
Mākslinieks - pedagogs
Bernhārds Kristiāns Karls BORHERTS
(1863. – 1945.g.)
Pedagogs Rīgas vācu Amatnieku skolā no 1909. – 15.gadam
Gleznotājs, ilustrators. Gleznojis simboliski alegoriskas
kompozīcijas par mitoloģiskām un vēsturiskām tēmām.
B.Borherts Pēterburgas mākslas akadēmijā
saņēmis zelta medaļu par gleznu „Judīte ar
Oloferna galvu” (1885.g.)
Slide 44
Mākslinieki
Ansis CĪRULIS
(1883. – 1942.g.)
Beidzis vācu Amatnieku skolu 1902.g. Izstādēs
piedalījies kopš 1907.g. Pēc A.Cīruļa metiem izgatavoti:
- mēbeļu komplekti Latv. Lauksaimniecības kamerai Jelgavā;
- intarsiju panno Latvijas zālei Tautu Savienības pilī Ženēvā;
- kalti Rīgas Pils vārti;
- pirmā Latvijas pastmarka 1918.g.;
- interjers Rīgas pils sūtņu akreditēšanas zālei u.c.
Apbalvots ar Atzinības krustu 1938.g. u.c. godalgām.
Slide 45
Mākslinieki
Ādams ALKSNIS
(1864. – 1897.g.)
Mācījies vācu Amatniecības skolā no 1881. –
83.g. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju.
Bijis Pēterburgas latviešu mākslinieku
„Rūķis” pirmais vadītājs.
1896.gadā Ā.Alksnis kopā ar J.Rozentālu, V.Purvīti,
J.Volteru veidojis albūmu, ko Rīgas Latviešu biedrība
dāvinājusi Krievijas caram.
Slide 46
Mākslinieki
Janis ROZENTĀLS
(1866. – 1916.g.)
Apmeklējis zīmēšanas kursus vācu
Amatnieku skolā 1888.g. Absolvējis Pēterburgas Mākslas
akadēmiju 1894.g.
Latviešu gleznotājs, Latvijas sadzīves žanra glezniecības
nacionālo tradīciju izveidotājs un viens no ievērojamākajiem
latviešu portretistiem.
Gleznojis: „No baznīcas” – 1894.g., „No kapsētas” – 1895.g.,
„V.Purvīša portrets” – 1897.g., dziedātājas „M.Vīgneres –
Grīnbergas portrets” – 1916.g. un daudzas, daudzas citas.
Slide 47
Mākslinieki
Voldemārs IRBE
(1893.-1944.)
Mācījies Rīgas vācu Amatniecības biedrības
skolā, kā arī pie māksliniekiem B.Dzeņa, J.Kugas,
A.Cimermaņa (1908.—1911.g.) un J.Madernieka
studijā (1911. — 1913.g.).
Slide 48
Aktieri
Kārlis BRĪVNIEKS
(1854. – 1934.g.)
Mācījies vācu Amatnieku skolā ap 1873.gadu.
K.Brīvnieks spēlējis teātros: Ā.Alunāna grupā, Rīgas
Latviešu teātrī (1888. – 99.g.), Jaunajā Latviešu teātrī
(1902. – 1905.g.)
No 1891.g. vairakkārt bijis režisors Liepājā, viesojies
Maskavā, Tērbatā, Helsinkos. Viens no laikraksta „Dienas
lapa” dibinātājiem un akcionāriem.
Slide 49
Aktieri
RAMONS KEPE
(07.10.1932.g.)
Absolvējis Būvniecības tehnikumu 1951.g.
Beidzis Latvijas Valsts konservatoriju 1955.g.
No 1955. – 95.g. Operetes teātra solists.
Galvenajās lomās „ Havajas puķe”, “Sikspārnis”,
“Marica”, “Vestsaidas stāsts”, “Ezermalas
krokodils” u.c.
Slide 50
Aktieri
Andris DZENIS
(02.02.1983.g.)
Absolvējis koledžu 2006.gadā, iegūstot arhitekta palīga
specialitāti.
No 2001.gada ģitārists mūzikas grupā „Autobuss debesīs”.
Grupa izpilda I.Kalniņa, kā arī pašu sacerētas dziesmas. Kopā
ar grupu ierakstījis piecus albūmus, koncertējis daudzās
Latvijas pilsētās, kā arī ASV, Somijā, Vācijā.
Slide 51
Dzejnieki, rakstnieki
Gunārs PRIEDE
(1928. – 2000.g.)
Celtniecības tehnikuma arhitektūras skolotājs (1957. – 1960.)
Sarakstījis daudzas lugas, t.sk. “Jaunākā brāļa vasara”,
“Normunda meitene”, “Vikas pirmā balle” u.t.t.
Savās lugās izmantojis tehnikuma jauniešu sadzīvi, mācības.
Bijis grupas audzinātājs .
Slide 52
Dzejnieki, rakstnieki
Meinhards RUDZĪTIS
(1910. – 1966.g.)
Darbojies nelegālajā revolucionārajā kustībā. Publicēties
sāk no 1926.g. Dzejoļu krājumi: „Vīrs ar basām kājām”1931.g., „Torņa iela Rīga” – 1934., „Dzimtā zeme” – 1946.g.,
„Rīga, es mīlu Tevi” – 1966.g. u.c.
Padomju dzejnieks – Latvijas PSR Rakstnieku Savienībā
uzņemts 1940.g.
Slide 53
Fotofrāfi
Ilgvars GRADOVSKIS
(11.02.1944.g.)
Absolvējis Celtniecības tehnikumu 1964.gadā.
Ar fotografēšanu nodarbojas kopš 1971.g.
No 1973.g. ir Rīgas vēstures un Kuģniecības muzeja fotogrāfs.
Nodarbojas ar amatierkino.
1996.g. uzņemts par biedru Latvijas Profesionālo fotogrāfu
asociācijā.
Slide 54
Amatnieku sk. absolvents
Aleksandrs APSĪTIS
(1907. – 1989.g.)
Beidzis pilsētas Amatnieku skolu,
tehnikumu 1930.g.
Nodibina 1933.g. uzņēmumu „A.Apsītis un
F.Žukovskis”, kas izgatavo radiouztvērēju
detaļas.
Pēc uzņēmuma nacionalizācijas 1940.g. jauns nosaukums
„Radiotehnika” – bijis tā direktors. A.Apsītis konstruējis
radioaparātus, ražoti reproduktori, pastiprinātāji.
Latvijas PSR Nopelniem bagātais Zinātnes un tehnikas
darbinieks (1948.g.)
Slide 55
RCT absolventi
Zīle Juris un Ingolfs
Juris Zīle un Ingolfs Zīle 1963. gadā absolvējuši Rīgas
Celtniecības tehnikumu iegūstot pilsētas gāzes
saimniecības tehniķa specialitāti. Tagad pensionāri.
Juris un Ingolfs - dvīņu brāļi, palīdzot dēliem Jurim,
Edgaram un mazdēlam Tomam uzbūvē tūkstoš gadu vecā
Vikingu kuģa precīzu kopiju, ko pa jūru 2009. gadā
transportēja uz Norvēģiju
Slide 56
RCT absolvents
Pjotrs MALIŠEVS
(08.07.1950.g.)
No 1998. gada sāka strādāt Rīgas Celtniecības koledžā par mācību
prakses skolotāju.
Paralēli darbam mācījās Rīgas Celtniecības tehnikuma rūpniecības
un civilo ēku celtniecības speciālistē, kuru beidza 1984. gadā.
Paralēli darbam 1992. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitāti,
iegūstot kvalifikāciju - ģeogrāfs, ģeogrāfijas skolotājs.
Slide 57
RCT absolvents
Romāns AUNIŅŠ
(27.08.1937.g.)
Pēc Rīgas 18. pamatskolas beigšanas iestājās
Rīgas Būvniecības tehnikumā, absolvējot to
1956. gadā iegūstot rūpniecības un civilo ēku
celtniecības tehniķa specialitāti. Rīgas
Politehniskais institūts absolvēts 1966. gadā kā
būvinženieris. Latvijas Būvinženieru Savienības
izpilddirektors
Slide 58
RCT absolvents
Aivars CAUNE
(04.03.1951.g.)
Rīgas Celtniecības tehnikumu absolvēja
1972. gadā ar sarkano-teicamnieka
diplomu iegūstot rūpniecības un civilo ēku
celtnieka tehniķa specialitāti
No 2006. gada ir Latvijas Būvinženieru
Savienības valdes loceklis, no 2010. g. LR
Satversmes tiesas izpilddirektors.
Slide 59
RCT absolvents
Sergejs MEIEROVICS
(08.12.1940.g.)
S. Meierovics 1959. gadā, kopā ar
Anatoliju Gorbunovu, absolvēja Rīgas
Celtniecības tehnikumu.
Jūsu sapnis: “Pie mums nekas nenotiek
pieminekļu atjaunošanā, seno Vecrīgas
ēku atdzīvināšanā. Esmu to visu
aprakstījis, nofotografējis un aizsūtījis
uz UNESKO”.
Slide 60
Amatnieku sk. audzēknis
Augusts BIJA
(1872.-1957.g.)
Augusts BIJA dzimis 1872. gada 27. novembrī Rīgas
Jūrmalā, Asaros— 1957. gada 7. aprīlī Briselē, tēlnieks.
Mācījies Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā,
mākslas amatniecības skolā Kristiānijā (Norvēģijā, 1897.g.)
un Karalaučos pie medaļu mākslinieka I.Trondsena. Beidzis
Briseles Karalisko mākslas akadēmiju (1900.g.).
Beļģijas karaļa rotkalis.
Slide 61
Paldies par uzmanību!
Grāmatas sastādītāji:
Jevgenijs POĻEVOJS ( tālr. 26201690 )
Ludmila JERŠOVA ( tālr. 28265952 )
Slide 2
Saturs
1.
2.
3.
4.
Direktori
RCK vēsture
Karogi
Absolventi:
-
celtnieki, būvnieki,
arhitekti,
apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni,
profesori, doktori,
mākslinieki,
aktieri,
dzejnieki, rakstnieki,
fotogrāfi,
RCT absolventi.
Slide 3
Direktori
Slide 4
Direktori
Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas direktore
no 1989. līdz 2008. gadam
Absolvējusi RPI 1970. gadā. Tehnikumā strādā par nodaļas vadītāju no
1983.g.
Ludmila OKOLOVIČA
(1944. g. 20. okt.)
2002. gadā apbalvota ar Triju
Zvaigžņu ordeni (V šķira)
Slide 5
Direktori
Rīgas vācu Amatnieku biedrības skolas
direktors no 1888. līdz 1909. g.
Makss ŠERVINSKIS
Viens no jūgendstila aizsācējiem Rīgā ir arhitekts Makss
Gustavs Rihards Šervinskis, Rīgas vācu Amatnieku biedrības
skolas ilggadējais (1888.-1909.) direktors un Rīgas 700 gadu
Jubilejas izstādes projekta autors.
Makss Gustavs Rihards Šervinskis piedzima 1859. gada
1.novembrī (vecais stils) Tilzitē (Austrumprūsijā),
poļu izcelsmes muižnieku ģimenē, mira 1909. gada 12. jūlijā
Stokholmā.
Slide 6
RCK vēsture
Slide 7
RCK vēsture
Slide 8
RCK vēsture
Rīgas vācu Amatnieku biedrības skola
(1872-1912)
Rīgas pilsētas Amatnieku skola
(1913-1926)
Rīgas pilsētas Amatnieku skola, tehnikums (1926-1941)
Rīgas Valsts vakara skola, tehnikums
(1941-1944)
Rīgas Būvniecības tehnikums
(1946-1957)
Rīgas Celtniecības tehnikums
(1957-1995)
Rīgas Celtniecības koledža
no 1995.g.
Slide 9
RCK vēsture (statistiskā informācija)
No 1872. – 1946. gadam mācījās vairāk kā 30 000
audzēkņu (nav arhīvos uzskaites, kas absolvējuši)
No 1947. - 2011. gadam absolvēja 23167 audzēkņu,
studentu
1913./14/ m.g. strādāja 58 skolotāji, t.sk. 56 vīrieši
(96,5%) un 2 sievietes (3,5%)
2010.g. 2.janvāra atskaitē RCK strādāja 70 skolotāji,
t.sk. 22 vīrieši (31,4%) un 48 sievietes (68,6%)
Slide 10
RCK vēsture
Skolas pirmais nams Aspāzijas bulvārī 34, Rīgā.
Tagadējais Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas nams Aspazijas bulvārī 34,
(bij. Teātra bulv. 11) celts 1876.gadā pēc Johana Daniela. Felsko (1813.-1902.g.)
projekta.
Ēka ir bijusi Rīgas vācu Amatu biedrības īpašums līdz pat 1936.gadam, arī Rīgas Vācu pilsoņu
biedrības īpašums līdz 1939.gadam. Vēlāk ēku apdzīvoja dažādas mācību un administratīvās
iestādes. Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados tur darbojās vēl vairākas mācību iestādes: E. G. Binca
reālskola, pilsētas 4. vācu pamatskola. Šajā namā bija būvmateriālu f-kas un būvfirmas "Paul
Boehm" kantoris, V. Grabovska konditoreja un kafejnīca, ēdienu veikals "Jutters" (košerēdieni) un
dažas tirgotavas, t.sk. P. Rumpes veļas un galantērijas veikals. Pēc 2. pasaules kara namā darbojās
Starpskolu mācību ražošanas kombināts, krievu pamatskola. Mūsu dienās šajā ēkā izvietota Rīgas
Centra daiļamatniecības pamatskola.
Slide 11
RCK vēsture
Rīgas Būvniecības tehnikuma nams
(Kr. Valdemāra iela 23, bij. M. Gorkija iela)
Šajā namā no 1946. līdz 1957. gadam darbojās Rīgas Būvniecības tehnikums.
Pēckara periodā namā bija arī Latvijas PSR Celtniecības ministrija.
Nams celts 1903. gadā pēc arhitektu biroja „Šēls un Šefels“ un Berlīnes
arhitekta A.Gīzekes projekta.
Ēkai izmantoti gan vācu, gan renesanses, gan jūgenstila dekoratīvie motīvi.
Pagājušā gadsimta beigās pasāža uz pagalmu slēgta un tur ierīkota kafeinīca, kā
arī nams pārveidots par viesnīcu – rekonstrukcijas otrā kārta pabeigta 2006.
gadā.
Slide 12
RCK vēsture
Rīgas Celtniecības tehnikuma/koledžas
nams (Gaiziņa iela 3 )
Ēka celta 1910.-12. gados pēc R.Šmēlinga arhitektu
biroja projekta – arhitekts Nikolajs Nords.
Skolas ēka ir Rīgas pilsētas īpašums līdz 2009.
gadam – tagad valsts.No 1912. gada līdz 1. pasaules
karam un pēckara periodā tur darbojās Rīgas pilsētas
amatniecības skola bet no 1926. gada līdz 1943. gadam jau kā Rīgas
pilsētas amatnieku skola, tehnikums.
Valsts neatkarības gados ēkā darbojās arī Rīgas pilsētas 4.
vidusskola (vēlāk ģimnāzija 1919-1934. gsdos). Ēkā darbojusies arī
pilsētas 28. latviešu pamatskola (20. gadu sākumā), pilsētas ebreju
vidusskola (20. gadu sākumā), Tautas augstskola (20. gadu sākumā).
Divdesmitajos gados tur atradās arī pilsētas īres valde.
Slide 13
RCK vēsture
Ģerbonim ir apaļa forma un tas veidots
zemcilnī. Kompozīcijas centrā izkārtota lauta,
zem tās – cirkulis ar māksliniekiem raksturīgo
paleti krāsu jaukšanai. Minētos rīkus ieskauj
ozola un vīnogu lapu vītnes, kas papildinātas
ar dažādiem citiem simboliskiem atribūtiem.
Nepārprotami visas šīs simboliskās zīmes
saistāmas ar amatniekiem raksturīgo
profesionālo prasmi. Ģērboņa centrā, izcelto
Seno Grieķu lautu (liru), kas traktēta nedaudz
stilizēti, piešķirot arhitektoniskus elementus
(stīgu vietā kolonna, kas vainagojas ar pūci)
iespējams varētu saistīt ar dziedāšanas kori
„Sangerkreis”, kura locekļi bija dažādu amatu
zeļļi. 1865. gada 7. jūnijā „Literāri praktisko
pilsoņu apvienība” pieņem statūtus un nolēma
apvienoties ar kori „Sangerkreis”.
Slide 14
RCK vēsture
Rīgas celtniecības tehnikuma 1992.gada logo autore
– foto māksliniece Zenta Dzidzivinska. Logo ir trīsstūra
prizma ar burtiem RCT (Rīgas Celtniecības Tehnikums)
un skaitli 1872 (dibināšanas gads). Logo gaiši zilā krāsā.
Rīgas Celtniecības Koledžas 1996.gada logo autors –
RCK Restaurācijas nodaļas vadītājs Āris Strautiņš.
Slide 15
Karogi
Rīgas pilsētas Amatnieku skolas un
tehnikuma karogs izgatavots 1938.gadā un
glabājās pie bijušā tehnikuma darbinieka
Augusta Meldrāja no 1945.-1992.g.aprīļa
beigām, kurš to nodeva Latvijas Kultūras
fondam (1992.-1998.g.). Tagad šis karogs
glabājas Rīgas Celtniecības koledža
audzināšanas daļā – 218.kabinetā.
Slide 16
Karogi
Padomju Savienības laikos skolu karogiem obligāti bija jābūt
sarkanā krāsā ar Latvijas PSR ģerboni (valsts iestādēm) un devīzi „Visu
zemju proletārieši, savienojoties!” pašdarbība tika liegta.
Tāds arī ir Rīgas Celtniecības tehnikuma (1957. – 1991.g.) karogs.
Karogs glabājas RCK audzināšanas daļā.
Slide 17
Karogi
Rīgas Celtniecības tehnikuma (RCT)
karogu izgatavoja Latvijas teātra
darbinieku savienības ražošanas
kombināts un iesvētīja Rīgā, Sv. Jāņa
baznīcā 1992.g. 4.aprīlī prāvests Jānis
Liepiņš. Baznīcā to ienesa RCT audzēkņi:
Sandra Bārtniece, Kristīne Kļaviņa
(Novicka), Juris Stanulēns, Sandis
Švarcs. Karogs glabājas RCK
audzināšanas daļā.
Slide 18
Karogi
.
`
Rīgas Jēzus Evanģēliski luteriskās
draudzes baznīcā 2011.gada 21. decembrī
mācītājs Erberts Bikše iesvētīja Rīgas
Celtniecības koledžas karogu, kuru darināja
tekstila māksliniece Ausma Apša 2006.gadā.
Slide 19
Karogu iesvētīšanai baznīcā ienesa
koledžas audzēkņi, studenti:
Bruno Bitaitis (Arh-45m gr.), Andrejs Bakradze
(CL-43 gr.), Uldis Senkāns (CL-42 gr.), Jānis Bērziņš
(Arh-41 gr.) Jānis Tolpežņikovs (R-2 gr.). Artūrs Stavro
(K-33 gr.), Jānis Junkers (Karh-3).
Slide 20
Celtnieki, būvnieki
Vitālijs ČAPLINSKIS
(01.07.1959.g.)
Mācījās no 1974./78. gadam Celtniecības tehnikumā,
1993.gadā absolvēja Ļeningradas Dzelzceļa transporta
inženieru institūtu – inženiera ekonomista diploms.
Līdz 2011.gadam bija būvfirmas PBLC prezidents.
Slide 21
Celtnieki, būvnieki
Ivars KESENFELDS
(07.01.1945.g.)
Absolvējis Rīgas Celtniecības tehnikumu 1987.gadā.
Tagad strādā Liepājā, SIA „MIG Holding” – valdes loceklis.
Viņa vadībā renovētas ēkas Liepājā „Spīķeri”, tirdzniecības
nams, u.c.
I.Kesenfelds no 2007.gada Liepājas pilsētas domes
deputāts.
Slide 22
Celtnieki, būvnieki
Ludvigs NEIBURGS
(1871. – 1948.g.)
Beidzis Rīgas vācu amatnieku skolu.
L.Neiburgs nodibinājis savu firmu. Uzcēlis
vairākas ēkas:
- Rīgas P.Stradiņa klīnisko slimnīcu,
- Latvijas Finanšu ministrijas ēku,
- Vienības namu Daugavpilī, u.c.
Apbalvots (1934.g) ar Trīs Zvaigžņu ordeni (III šķira).
Slide 23
Celtnieki, būvnieki
Mārcis NIKOLĀJEVS
Beidzis Celtniecības tehnikumu 1971.gadā, absolvējis
Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU) 1984.gadā.
No 2006.gada strādā par izpildu direktoru un no 2011.gada
ievēlēts par Latvijas Būvniecības Asociācijas prezidentu
Slide 24
Celtnieki, būvnieki
Jānis LANCERS
(20.10.1933.g.)
Beidzis Būvniecības tehnikumu 1953.gadā.
Absolvējis Maskavas Inženierceltniecības institūtu 1958.gadā
Beidzamos gadus strādājis:
- Latvijas PSR Ministru padomē (1988. – 90. g.) par
priekšsēdētāja vietnieku;
- no 1996. – 2008. gadam būvfirmas PBLC prezidents;
- no 1996. – 97. Latvijas Būvnieku Asociācijas pirmais
prezidents.
Slide 25
Celtnieki, būvnieki
Atis MELNGALVIS – MELGALVIS
(23.07.1940.g.)
Celtniecības tehnikumu absolvēja 1981.gadā.
No 1971. – 1980.gadam A.Melngalvis – Melgalvis bija
Būvdarbu vadītājs:
-Dzemdību nams Miera ielā;
-„Gaiļezers” klīniskajā slimnīcā;
-Latvijas Onkoloģiskais centrs u.c.
Slide 26
Celtnieki, būvnieki
Tālivaldis KEIVS
(22.12.1939.g.)
Beidza Celtniecības tehnikumu 1958.gadā
bet 1967.gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu
(tagad RTU) kā inženieris-celtnieks.
T.Keivs 1998.gadā sastādīja krievu-latviešu celtniecības
terminu vārdnīcu (aptuveni 41000 termini).
Tagad T.Keivs strādā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” kā
projektu vadītājs.
Slide 27
Celtnieki, būvnieki
Egons SLĒDE
(1929. – 2001.)
Mācījies Būvniecības tehnikumā no
1945. – 1949.gadam. Absolvējis Harkovas
Automobiļu un ceļu institūtu 1954.gadā.
Strādājis par Rīgas pilsētas Izpildu komitejas
priekšsēdētāja vietnieku, priekšsēdētāju (1962. –
69.g.), Latvijas PSR autotransporta un šoseju
ministru (1969. – 88.g.)
Slide 28
Celtnieki, būvnieki
Jāzeps STREĻČS
(1935. – 2008.)
Absolvēja Celtniecības tehnikumu 1966.gadā.
J.Streļčs ir četru (1967. – 1980.g.) sasaukumu
Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts.
PSRS Sociālistiskajā Darba Varoņa nosaukums piešķirts 1967.g.
J.Streļča nozīmīgākās būves:
- Rīgas 7.vidusskolas jaunie korpusi ar peldbaseinu
(Bruņinieku ielā 24a);
- Ūdens sūkņu stacija „Daugava” (Bauskas ielā 209, Rīgā);
- Jūras transporta vadības centra ēka (Meldru ielā 3, Rīgā) u.c.
Slide 29
Celtnieki, būvnieki
Genādijs VEDĻA
(1944. g.28. sept.)
Tehnikumu viņš absolvēja 1964. gadā. Vēlāk izglītību Genādijs
Vedļa turpināja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas
Celtniecības fakultātē, kuru absolvēja 1984. gadā.
Vadīja būvniecību:
-RAF Jelgavā,
- administr. kor. Unibanka (tagad Sebbanka) Valdlaučos u.c.
Slide 30
Arhitekti
Inese AIZSTRAUTA
Beigusi 1976.gadā arhitektūras nodaļu Celtniecības tehnikumā
un 1984.gada Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU), iegūstot
arhitekta diplomu.
Strādāja par Jūrmalas pilsētas galveno arhitekti bet no 2004. –
08.g. Jūrmalas Domes deputāte, 2005. – 07.g pilsētas mērs
Inese Aizstrauta sveic RCT 1965.
gada absolventu Leonīdu Tugaļevu
viņa portretu foto izstādē,
Sv.Pēterbaznīcā 2009. gada martā.
Slide 31
Arhitekts pedagogs
Aleksandrs BIRZENIEKS
(1893.-1980.g.)
A.Birznieks Strādājis par pedagogu
Rīgas pilsētas Amatniecības skolā, tehnikumā.
Projektējis dažādas celtnes un interjerus:
- Raiņa kapu vārtus;
- Latvijas zāli Tautu Savienības pilī, Ženēvā;
- Dzintaru koncertzāli.
Pēc A.Birznieka projekta uzcelti pieminekļi pirmā Pasaules
karā kritušajiem Babītē, Daugavpilī, Krustpilī, Tirzā, latviešu
Strēlniekiem Tartū, piemiņas komplekss revolucionāriem
Matīsa kapos Rīgā (1960.g. līdzautors)
Slide 32
Arhitekti
Georgs BAUMANIS
(1936. – 1999.g.)
Ar izcilību 1955.gadā beidzis Būvniecības tehnikumu un
1961.g. absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad RTU)
Celtniecības fakultātes Arhitektu nodaļu.
No 1970. – 82. ir Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks.
G.Baumanis ir Dziesmu svētku simtgadei veltītā Viestura
dārzā skulpturālā ansambļa arhitektoniskās daļas autors.
Projektējis interjerus kafejnīcām „Pūt vējiņi” Rīga, „Vīna
pagrabs”, „Pētergailis”, veikalam „Sakta” u.c.
Slide 33
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Andrejs EGLĪTIS
(1912. – 2006.g.)
Absolvējis pilsētas Amatnieku skolu, tehnikumu
1935.g elektrotehnikas nodaļu.
A.Eglītis 1945.gadā emigrējis uz Zviedriju. Nodibinājis
Latviešu nacionālo fondu, bijis tā vadītājs. 1998.gadā atgriezies
Latvijā.
Izdevis dzejoļu krājumus. Otrā Pasaules kara traģiskās
izjūtas atainotas poēmā „Dievs, Tava zeme deg!” (1943.g.) to
komponējusi Lūcija Garūta (1944.g.) B.Skulte (1945.g.)
T.Ķeniņš (1951.g.)
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).
Slide 34
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Anatolijs GORBUNOVS
(10.02.1942.g.)
Beidzis Celtniecības tehnikumu (1959.g.), Rīgas Politehnisko
institūtu (tagad RTU) 1970.gadā.
Ievēlēts Latvijas Republikas Augstākajā padomē, bijis tās
priekšsēdētājs (1990. - 93.g.). Ievēlēts Latvijas Republikas 5., 6.
un 7.Saeimā. Bijis 5. Saeimas priekšsēdētājs. Latvijas
Republikas Satiksmes ministrs.
Apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995.g.)
Slide 35
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Cezars OZERS
(11.02.1937.g.)
Mācījies Būvniecības tehnikumā no 1950. – 55. gadam,
absolvējis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu 1961.gadā.
Romas Olimpisko spēļu (1960.g.) Sudraba medaļas ieguvējs.
C.Ozers 1998.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa
zelta goda zīmi.
Slide 36
Apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni
Eduards SMIĻĢIS
(1886. – 1966.g.)
Mācījies vācu amatnieku skolā no 1902. – 1906. g.
iegūdams specialitāti – tehniskais rasētājs.
Viens no Dailes teātra dibinātājiem (1920.g.) teātra
mākslinieciskais vadītājs (līdz 1964.g.)
E.Smiļģis apbalvots ar:
- Triju Zvaigžņu ordeni 1926.g. (IV šķira),
- Triju Zvaigžņu ordeni 1937.g. (III šķira),
- PSRS Valsts prēmiju 1947.g.;
- PSRS Tautas skatuves mākslinieks 1948.g.
Slide 37
Profesori, doktori
Oļģerts BUKA
(1925. – 2010.g.)
O.Buka 1939.gadā sācis mācīties Rīgas Amatnieku
skolā, tehnikumā, bet kara laikā 1945.g. pārcelts
uz Rīgas Politehnikumu, kuru 1946.g. absolvēja kā
teicamnieks. Absolvējis Latvijas Valsts Universitātes Arhitektūras
nodaļu 1952.gadā.
Ar 1966.gadu sāk strādāt Rīgas Politehniskajā Institūtā (tagad RTU).
Profesora grādu iegūst 1986.g. un Valsts emiritēto zinātnieka –
inženierzinātnē 2004.gadā.
O.Buka no 1957.gada ir Latvijas Arhitektu Savienības biedrs.
Piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātākais arhitekts 1985.gadā.
Slide 38
Profesori, doktori
Ivars KNĒTS
(17.09.1938.g.)
Mācījies Rīgas Būvniecības tehnikumā no
1952. – 56.g. Absolvējis Rīgas Politehniskā institūta
Celtniecības fakultāti 1961.gadā.
No 1961.g. strādā RPI (tagad RTU). No 1999.-2011.
gadam - rektors. Profesors no 1983.gada.
I.Knēta pētījumi cietvielu mehānikā, biomehānikā,
kompozīto materiālu mehānikā un bioloģisku audu mehānikā.
Publicējis vairāk kā 200 zinātnisku rakstu, 3 monogrāfijas,
6 patenti.
Slide 39
Sportisti
Māris GRĒNIŅŠ
(07.07.1981.g.)
Beidzis Celtniecības koledžas vidusskolu 2001.g.,
absolvējis Rīgas Tehniskās Universitātes
būvinženiera fakultāti 2005.gadā – būvinženieris.
Labākie sasniegumi vieglatlētikas sportā:
- vienpadsmitkārtējs Latvijas čempions;
- trīskārtējs Latvijas II Olimpiādes čempions;
- četrkārtējs Pasaules nedzirdīgo un vājdzirdīgo čempions;
- 110 metru barjerkriešanā (14.44.sek.) Pasaules nedzirdīgo
un vājdzirdīgo rekordists.
Slide 40
Sportisti
Ivans KUZŅECOVS
(14.02.1941.g.)
Pabeidzis Celtniecības tehnikumu 1960.gadā
iegūdams būvmašīnu tehniķa – mehāniķa
specialitāti. 1970.gadā absolvējis Ļeņingradas
Dzelzceļa transporta inženieru institūtu.
Vairāk kā 40 gadus strādā Rīgas Celtniecības koledžā par
būvmehanizācijas pasniedzēju, lektoru.
I .Kuzņecova hobijs – sports. Pasaules Olimpiādē veterāniem
(2002.g. Melnburnā) izcīnījis Latvijas komandas sastāvā divas
bronzas medaļas klasiskajā un pludmales volejbolā.
Slide 41
Sportisti
Valdis VALTERS
(04.08.1957.g.)
Beidzis Celtniecības tehnikumu 1977. gadā un absolvējis
Rīgas Politehnisko institūtu 1988. gadā. Pasaules čempions
(1982g.) divkārtējs Eiropas čempions (1981., 1985.g.)
basketbolā.
Slide 42
Sportisti
Ilonda DREIMANE (STRAZDA)
(03.06.1951.g.)
Beigusi Celtniecības tehnikumu 1976. g. un absolvējusi
Latvijas Universitāti 2002. gadā.
Eiropas Junioru (1971.g.) Pasaules (1974.g.) sudraba
medaļas ieguvēja volejbolā.
Slide 43
Mākslinieks - pedagogs
Bernhārds Kristiāns Karls BORHERTS
(1863. – 1945.g.)
Pedagogs Rīgas vācu Amatnieku skolā no 1909. – 15.gadam
Gleznotājs, ilustrators. Gleznojis simboliski alegoriskas
kompozīcijas par mitoloģiskām un vēsturiskām tēmām.
B.Borherts Pēterburgas mākslas akadēmijā
saņēmis zelta medaļu par gleznu „Judīte ar
Oloferna galvu” (1885.g.)
Slide 44
Mākslinieki
Ansis CĪRULIS
(1883. – 1942.g.)
Beidzis vācu Amatnieku skolu 1902.g. Izstādēs
piedalījies kopš 1907.g. Pēc A.Cīruļa metiem izgatavoti:
- mēbeļu komplekti Latv. Lauksaimniecības kamerai Jelgavā;
- intarsiju panno Latvijas zālei Tautu Savienības pilī Ženēvā;
- kalti Rīgas Pils vārti;
- pirmā Latvijas pastmarka 1918.g.;
- interjers Rīgas pils sūtņu akreditēšanas zālei u.c.
Apbalvots ar Atzinības krustu 1938.g. u.c. godalgām.
Slide 45
Mākslinieki
Ādams ALKSNIS
(1864. – 1897.g.)
Mācījies vācu Amatniecības skolā no 1881. –
83.g. Beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju.
Bijis Pēterburgas latviešu mākslinieku
„Rūķis” pirmais vadītājs.
1896.gadā Ā.Alksnis kopā ar J.Rozentālu, V.Purvīti,
J.Volteru veidojis albūmu, ko Rīgas Latviešu biedrība
dāvinājusi Krievijas caram.
Slide 46
Mākslinieki
Janis ROZENTĀLS
(1866. – 1916.g.)
Apmeklējis zīmēšanas kursus vācu
Amatnieku skolā 1888.g. Absolvējis Pēterburgas Mākslas
akadēmiju 1894.g.
Latviešu gleznotājs, Latvijas sadzīves žanra glezniecības
nacionālo tradīciju izveidotājs un viens no ievērojamākajiem
latviešu portretistiem.
Gleznojis: „No baznīcas” – 1894.g., „No kapsētas” – 1895.g.,
„V.Purvīša portrets” – 1897.g., dziedātājas „M.Vīgneres –
Grīnbergas portrets” – 1916.g. un daudzas, daudzas citas.
Slide 47
Mākslinieki
Voldemārs IRBE
(1893.-1944.)
Mācījies Rīgas vācu Amatniecības biedrības
skolā, kā arī pie māksliniekiem B.Dzeņa, J.Kugas,
A.Cimermaņa (1908.—1911.g.) un J.Madernieka
studijā (1911. — 1913.g.).
Slide 48
Aktieri
Kārlis BRĪVNIEKS
(1854. – 1934.g.)
Mācījies vācu Amatnieku skolā ap 1873.gadu.
K.Brīvnieks spēlējis teātros: Ā.Alunāna grupā, Rīgas
Latviešu teātrī (1888. – 99.g.), Jaunajā Latviešu teātrī
(1902. – 1905.g.)
No 1891.g. vairakkārt bijis režisors Liepājā, viesojies
Maskavā, Tērbatā, Helsinkos. Viens no laikraksta „Dienas
lapa” dibinātājiem un akcionāriem.
Slide 49
Aktieri
RAMONS KEPE
(07.10.1932.g.)
Absolvējis Būvniecības tehnikumu 1951.g.
Beidzis Latvijas Valsts konservatoriju 1955.g.
No 1955. – 95.g. Operetes teātra solists.
Galvenajās lomās „ Havajas puķe”, “Sikspārnis”,
“Marica”, “Vestsaidas stāsts”, “Ezermalas
krokodils” u.c.
Slide 50
Aktieri
Andris DZENIS
(02.02.1983.g.)
Absolvējis koledžu 2006.gadā, iegūstot arhitekta palīga
specialitāti.
No 2001.gada ģitārists mūzikas grupā „Autobuss debesīs”.
Grupa izpilda I.Kalniņa, kā arī pašu sacerētas dziesmas. Kopā
ar grupu ierakstījis piecus albūmus, koncertējis daudzās
Latvijas pilsētās, kā arī ASV, Somijā, Vācijā.
Slide 51
Dzejnieki, rakstnieki
Gunārs PRIEDE
(1928. – 2000.g.)
Celtniecības tehnikuma arhitektūras skolotājs (1957. – 1960.)
Sarakstījis daudzas lugas, t.sk. “Jaunākā brāļa vasara”,
“Normunda meitene”, “Vikas pirmā balle” u.t.t.
Savās lugās izmantojis tehnikuma jauniešu sadzīvi, mācības.
Bijis grupas audzinātājs .
Slide 52
Dzejnieki, rakstnieki
Meinhards RUDZĪTIS
(1910. – 1966.g.)
Darbojies nelegālajā revolucionārajā kustībā. Publicēties
sāk no 1926.g. Dzejoļu krājumi: „Vīrs ar basām kājām”1931.g., „Torņa iela Rīga” – 1934., „Dzimtā zeme” – 1946.g.,
„Rīga, es mīlu Tevi” – 1966.g. u.c.
Padomju dzejnieks – Latvijas PSR Rakstnieku Savienībā
uzņemts 1940.g.
Slide 53
Fotofrāfi
Ilgvars GRADOVSKIS
(11.02.1944.g.)
Absolvējis Celtniecības tehnikumu 1964.gadā.
Ar fotografēšanu nodarbojas kopš 1971.g.
No 1973.g. ir Rīgas vēstures un Kuģniecības muzeja fotogrāfs.
Nodarbojas ar amatierkino.
1996.g. uzņemts par biedru Latvijas Profesionālo fotogrāfu
asociācijā.
Slide 54
Amatnieku sk. absolvents
Aleksandrs APSĪTIS
(1907. – 1989.g.)
Beidzis pilsētas Amatnieku skolu,
tehnikumu 1930.g.
Nodibina 1933.g. uzņēmumu „A.Apsītis un
F.Žukovskis”, kas izgatavo radiouztvērēju
detaļas.
Pēc uzņēmuma nacionalizācijas 1940.g. jauns nosaukums
„Radiotehnika” – bijis tā direktors. A.Apsītis konstruējis
radioaparātus, ražoti reproduktori, pastiprinātāji.
Latvijas PSR Nopelniem bagātais Zinātnes un tehnikas
darbinieks (1948.g.)
Slide 55
RCT absolventi
Zīle Juris un Ingolfs
Juris Zīle un Ingolfs Zīle 1963. gadā absolvējuši Rīgas
Celtniecības tehnikumu iegūstot pilsētas gāzes
saimniecības tehniķa specialitāti. Tagad pensionāri.
Juris un Ingolfs - dvīņu brāļi, palīdzot dēliem Jurim,
Edgaram un mazdēlam Tomam uzbūvē tūkstoš gadu vecā
Vikingu kuģa precīzu kopiju, ko pa jūru 2009. gadā
transportēja uz Norvēģiju
Slide 56
RCT absolvents
Pjotrs MALIŠEVS
(08.07.1950.g.)
No 1998. gada sāka strādāt Rīgas Celtniecības koledžā par mācību
prakses skolotāju.
Paralēli darbam mācījās Rīgas Celtniecības tehnikuma rūpniecības
un civilo ēku celtniecības speciālistē, kuru beidza 1984. gadā.
Paralēli darbam 1992. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitāti,
iegūstot kvalifikāciju - ģeogrāfs, ģeogrāfijas skolotājs.
Slide 57
RCT absolvents
Romāns AUNIŅŠ
(27.08.1937.g.)
Pēc Rīgas 18. pamatskolas beigšanas iestājās
Rīgas Būvniecības tehnikumā, absolvējot to
1956. gadā iegūstot rūpniecības un civilo ēku
celtniecības tehniķa specialitāti. Rīgas
Politehniskais institūts absolvēts 1966. gadā kā
būvinženieris. Latvijas Būvinženieru Savienības
izpilddirektors
Slide 58
RCT absolvents
Aivars CAUNE
(04.03.1951.g.)
Rīgas Celtniecības tehnikumu absolvēja
1972. gadā ar sarkano-teicamnieka
diplomu iegūstot rūpniecības un civilo ēku
celtnieka tehniķa specialitāti
No 2006. gada ir Latvijas Būvinženieru
Savienības valdes loceklis, no 2010. g. LR
Satversmes tiesas izpilddirektors.
Slide 59
RCT absolvents
Sergejs MEIEROVICS
(08.12.1940.g.)
S. Meierovics 1959. gadā, kopā ar
Anatoliju Gorbunovu, absolvēja Rīgas
Celtniecības tehnikumu.
Jūsu sapnis: “Pie mums nekas nenotiek
pieminekļu atjaunošanā, seno Vecrīgas
ēku atdzīvināšanā. Esmu to visu
aprakstījis, nofotografējis un aizsūtījis
uz UNESKO”.
Slide 60
Amatnieku sk. audzēknis
Augusts BIJA
(1872.-1957.g.)
Augusts BIJA dzimis 1872. gada 27. novembrī Rīgas
Jūrmalā, Asaros— 1957. gada 7. aprīlī Briselē, tēlnieks.
Mācījies Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā,
mākslas amatniecības skolā Kristiānijā (Norvēģijā, 1897.g.)
un Karalaučos pie medaļu mākslinieka I.Trondsena. Beidzis
Briseles Karalisko mākslas akadēmiju (1900.g.).
Beļģijas karaļa rotkalis.
Slide 61
Paldies par uzmanību!
Grāmatas sastādītāji:
Jevgenijs POĻEVOJS ( tālr. 26201690 )
Ludmila JERŠOVA ( tālr. 28265952 )