Transcript Slide 1

Aizkrauklē populāri cilvēkimācītāji
9.a klases skolēni
Ingus Zariņš
Klāvs Kalniņš
Jānis Apeināns
Nils Mosejonoks
Aizkraukle, 2010. gada februāris
Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna
Jēzus Romas katoļu baznīca
Pirmā svētā mise Aizkrauklē notika 1991.
gada 10. februārī. 1995. gada 3. martā
tiek nopirkta zeme (34.14 ha) Aizkrauklē,
"Krastos". Tanī pat gadā arī iesākta
baznīcas celtniecība (arhitekts J.Letinskis).
1996. gada 1.novembrī par prāvestu
Aizkrauklē tiek iecelts Viktors Stulpins.
Baznīca tiek konsekrēta 2000. gada 16.
janvārī. Celtniecībā izmantots klasisks
baznīcas tips, kur galvenā ir lūgšanas
funkcija. Pirmo reizi pēc kara jauno
baznīcu būvniecībā tiek pielietota katoļu
dievnama visspecifiskākā detaļa – 2 torņi,
kas iezīmē konfesionālo piederību.
Draudzes locekļu skaits: aptuveni 1500
cilvēki.
Intervija ar prāvestu Viktoru
Stulpinu
Kur esiet dzimis un pavadījis bērnību?
Esmu dzimis Rīgā, 1971. gadā. Tur arī pavadīju savu bērnību un jaunību.
Kādas bija Jūsu lielākās nebēdnības kuras Jūs sastrādājāt bērnībā?
Vai, tādu bija daudz! Taču noteikti pašas lielākās no tām tika izstrādātas
laukos vasaras brīvlaikos.
Par ko vēlējāties kļūt bērnībā?
Vēlējos kļūt par tehniķi vai arhitektu. Vēlāk tas arī piepildījās, jo pēc 8.
klases beigšanas iestājos Rīgas Celtniecības tehnikumā, kuru vēlāk arī
absolvēju.
Kā radās doma izvēlēties mācītāja profesiju?
Tas bija aicinājums, tāpēc pēc tehnikuma beigšanas iestājos Rīgas
garīgajā seminārā. Tur mācījos 6. gadus, līdz ieguvu bakalaura grādu
Teoloģijā.
Kā nokļuvāt Aizkrauklē?
Pēc semināra absolvēšanas 1. gadu kalpoju Gulbenes baznīcā. Pēc
tam mani pārcēla uz Aizkraukli. Šajā pilsētā kalpoju jau vairāk nekā 15.
gadus
Kā ikdienā Jūs sākat savu dienu? Cikos celieties?
Parasti no rītiem mostos ap 6:00. Rītu vienmēr uzsāku ar lūgšanām ,
kuru man kā priesterim ir ļoti daudz. Pēc tam ēdu brokastis.
Kāds ir interesantākais atgadījums jūsu dzīvē?
Nu... Es pat nezinu vai to var stāstīt. Pirms daudziem gadiem kādās
bērēs vēloties paiet malā, netraucējot kapračus, es iekritu kapā...
Kāda, pēc jūsu domām, ir lielākā problēma mācītāja dzīvē?
Laikam skatoties pēc vienkārša cilvēka viedokļa, tas ir celibāts, kas
aizliedz katoļu priesteriem precēties.
Ko Jūs domājat par Latvijas stāvokli pašlaik?
Es domāju, krīze bija gaidāma. Latviešiem ir pat teiciens – kas augstu
kāpj, tas zemu krīt. Diemžēl cilvēki to neņēma vērā.
Kāda ir jūsu attieksme pret ieroču veikalu Aizkrauklē?
Pēc manām domām, tas nav nekas traks. Tik un tā jebkurš cilvēks no
ielas tos nevarēs tā pat vien nopirkt. Tas vienkārši ir žurnālistu radīts
skandāls.
Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?
Lasu visu veidu grāmatas, mans mīļākais žurnāls ir DEKO. Bieži skatos arī
filmas. Tā kā esmu beidzis Celtniecības institūtu dažkārt arī tā pat vien
kaut ko uzskicēju. Mūziku klausos visdažādāko.
Kāda būs baznīca nākotnē?
Noteikti daudz modernāka. Visticamāk ar projektoriem un citām 21.gs.
Ierīcēm. Es domāju, baznīca ies līdzi laikam un veiksmīgi attīstīsies!
Kristus Spēka Aizkraukles evaņģēliski
luteriskā baznīca
Draudze Aizkrauklē dibināta 1991.
gadā. Dievnams iesvētīts 1998. gadā.
Draudzei ir koris, Svētdienas skola, tiek
organizētas Bībeles stundas, jauniešu
sadraudzības vakari. Baznīcai ir iecere
veidot izglītojošas nodarbības
jaunajām māmiņām, ģimenēm un ielu
bērniem. Draudzes mācītājs –
+++++++++++++++++++++++ Ainārs
Spriņģis
Intervija ar mācītāju Aināru
Spriņģi
Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu dzimis 1958. gada 4. martā Rīgā. Man ir 8. gadus jaunāks brālis,
sieva Sulamite un divi bērni – Ausma un Daniels.
Kā pavadījāt savu bērnību?
Mācījos Rīgas 39. vidusskolā. Tā kā man ļoti patika matemātika, fizika
un rasēšanas, pēc 8. klases beigšanas studēju Rīgas
elektromehāniskajā tehnikumā, pēc tehnikuma beigšanas sekoja 2.
gadi Padomju armijā, tad Rīgas Politehniskais institūts.
Kā izvēlējāties kļūt par mācītāju?
Jau pusaudža vecumā ar sev līdzīgiem jauniešiem apmeklējām
baznīcu. Mani tas ļoti saistīja. Es vēlējos stāstīt un sludināt Dieva
vārdu citiem. Pēc apprecēšanās vēlme kļūt par mācītāju pieauga
arvien vairāk.
Kur mācījāties, lai kļūtu par mācītāju?
Tā kā man bija ģimene es nevarēju studēt pilna laika studijās, taču
tajā laikā LELB 1997. gadā nodibinājās Lutera akadēmija, kurā es
arī iestājos nepilna laika studijās. Pēc studiju beigšanas mani ordinēja
par mācītāju.
Kāda ir bijusi jūsu lielākā palaidnība?
Vēl mazs puika būdams izveidoju nelielu spridzekli. To ieliku burkā un lai vecāki
nepamanītu ieliku skapī pie ievārījuma burciņām. Naktī no virtuves atskanēja liels troksnis.
Spridzeklis bija sprādzis, bet visas ievārījuma burciņas – pagalam!
Kāda ir jūsu mācītāja ikdiena?
Dienu sāku ar lūgšana, tad seko kopējas brokastis ar ģimeni, vēlāk seko dažādi darbi, kuri
saistīti ar baznīcas pārvaldīšanu.
Kāds ir jūsu mīļākais hobijs?
Tā laikam būs ceļošana un izbraukumi ar savu ģimeni.
Katru gadu cenšamies organizēt kādu ceļojumu tepat pa Latviju!
Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?
Man patīk skatīties dokumentālās filmas par dabu, lasīt vēstures
grāmatas. Es abonēju arī žurnālus – Patiesā dzīve, Ilustrētā
zinātne, Mājas viesis. Klausos meditatīvo un klasisko mūziku.
Kādi ir jūsu mīļākie sporta veidi un svētki?
Man pašam patīk spēlēt badmintonu, volejbolu. Televizorā
sekoju Latvijas izlasei hokejā, futbolā un basketbolā. Runājot par svētkiem,
man patīk visi lielākie baznīcas svētki – Lieldienas, Vasarsvētki un Ziemassvētki.
Ko domājiet par šī brīža situāciju valstī?
... Krīze no Grieķu valodas nozīmē “Dieva sods.” Cilvēki ieslīga materiālismā
un paļāvās uz veiksmi. Lūk, mēs redzam rezultātu.
Kādas problēmas jūs saskatiet mācītāja profesijā?
Tās laikam ir psiholoģiskās problēmas – iespējama izdegšana. Par laimi man ir ļoti
liels ģimenes un līdzcilvēku atbalsts.
Kādas ir jūsu nākotnes ieceres?
Turpināt darīt svētīgo darbu, palīdzēt līdzcilvēkiem un draudzei.