Transcript Skolēna mācīšanās motivācijas veicināšana un paaugstināšana

SKOLĒNA MĀCĪŠANĀS
MOTIVĀCIJAS VEICINĀŠANA
UN PAAUGSTINĀŠANA
Jelgavas Tehnikuma
profesionālās izglītības skolotāja
Laura Skoromka
Mērķis
Noskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus
mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām.
Pētījuma priekšmets
Skolēnu mācību motivācija
Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību
un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem
rosinātājiem. (Baltušīte, 2006)
Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību
veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību
raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999)
Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un
pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība,
vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999)
Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā,
mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)
Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats.
(Milts, 1999)
Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai,
atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes
ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām.
(Ļihačova, 2003).
Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance,
analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja
iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja
pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto
pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).
Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes
palīdz radīt tādu vidi, kas:
• veicina jauniešu garīgo aktivitāti;
• apmierina skolēnu izziņas interesi;
• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;
• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos,
izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes;
• sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos
• dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un
prasmes komunikācijā.
(Maslo, 1995)
Pētnieciskais darbs
70 Jelgavas Tehnikuma izglītojamo anketēšana:
– 20 apgalvojumi pēc Likerta skalas;
– 4 atvērtie jautājumi.
Man patīk, ja skolotājs izmanto uzskates līdzekļus, 89 %
+ rodas interese;
+ vieglāk saprast;
+ mazāk jāraksta;
+ labāk atceros;
+ vizualizēju, kā tas izskatās reālajā dzīvē.
Manī rosina interesi par mācību stundas tēmu, ja
skolotājs izskaidro tās saikni ar reālo pielietojumu
dzīvē, 84 %
+ saprotu, kā man tas noderēs turpmākajā dzīvē;
+ teorija atšķiras no realitātes;
+ vēlme dalīties savā pieredzē;
+ neinteresējošu tēmu var padarīt par
interesējošu.
Man patīk grupu darbi, 54 %
+ komandas/sadarbības prasmes;
+ radošs darbs;
+ atbildība par kopīgo darbu;
+ iespēja iepazīties tuvāk;
- ne vienmēr var paļauties uz citiem;
- jādala pienākumi.
Es aktīvāk piedalos mācību stundas aktivitātēs, ja
zinu, ka man par to būs kāda atlīdzība, 53 %
+ stimuls pabeigt darbu līdz galam;
+ var uzlabot vērtējumu;
- tā ir kā uzpirkšana;
- darbu daru sevis nevis atlīdzības dēļ.
Man patīk, ja skolotājs iepazīstina ar mācību
stundas gaitu stundas sākumā, 51 %
+ palīdz organizēt savu darbu;
+ mācību darbs pēc plāna;
+ varu padomāt par lietām, ko vēlos padziļinātāk apgūt;
- aizņem laiku, ko var veltīt citām lietām;
- stundas laikā var saprast, par ko ir runa.
Man ir svarīga skolotāja uzslava mācību procesa
laikā, 44 %
+ stimuls darīt vēl labāk;
+ augstāks pašvērtējums;
+ cieņa no skolotājiem, kursa biedriem;
+ iespēja iepazīties tuvāk;
- nemācos uzslavas dēļ;
- citi vēlētos mani pārspēt;
- var pārvērtēt savas spējas.
Uzdevumus, kuriem es pats varu noteikt darba
izpildes gaitu, es pildu ar lielāku interesi, 43 %
+ vieglāk un interesantāk pildīt pēc saviem noteikumiem;
+ vēlme ātrāk sākt un pabeigt darbu;
+ radošs darbs;
+ iespēja parādīt savas spējas/talantus;
- varu izpildīt darbu ne tā, kā vēlas skolotājs;
- nav noteikta secība/plāna.
Man patīk analizēt kādu situāciju, kas saistīta ar
jauno mācību vielu, 37 %
+ uzlabo manas spriestspējas;
+ palīdz saprast savas zināšanas par noteikto tēmu;
- var izveidoties asas diskusijas.
Man patīk veidot prezentācijas, 34%
+ radošs darbs;
+ darbs ar datoru;
+ pats atrodot informāciju, atceros to labāk;
- pārāk bieži tās jāveido;
- nepatīk uzstāties.
Man patīk darbs ar teksta materiāliem, 33%
+ daudz informācijas;
+ varu iedziļināties/ vairākas reizes pārlasīt;
- laikietilpīgs process;
- nav aktīva darbība.
Kontakts ar
audzēkņiem, 64
Pedagoģiskās
kompetences, 42%
Atsaucīgs
Izpalīdzīgs
Saprotošs
Laipns
Atklāts
Padomdevējs
Iejūtīgs
Komunikabls
Sagatavojies stundai
Pārzin dažādas metodes
Labas runas prasmes
Inteliģents
Iedvesmo citus
Nepiekāpīgs
Radošs
Rod risinājumu
Uzklausa citus
Zinošs savā
priekšmetā, 33
Gudrs
Pieredzes bagāts
Profesionālās zināšanas
Ieinteresēts nodot
zināšanas
Ar labu humoru
izjūtu, 30
Saprot jokus
Asprātīgs
Jautrs
Pozitīvs, 12
Smaidīgs
Jauks
Labsirdīgs
Priecīgs
Neietekmējas no
garastāvokļa
Pedagoģisko prasmju
trūkums, 43
Nav kontakta
Nekorektas piezīmes
Krizitizē
Nepārzin metodes
Nav sagatavojies
Ietekmējas no
garastāvokļa
Neļauj izteikt viedokli
Nerespektē un neizprot
audzēkņu intereses
Netaisna attieksme
Neizrāda cieņu
Paaugstina balsi/kliedz
Dusmīgs, 35
Īgns
Ļauns
Nesavaldīgs
Riebīgs
Ļaunatminīgs
Ironisks/ņirgāšanās
Skarbs
Draudošs
Agresīvs
Zināšanu trūkums par
priekšmetu, 34
Bez pieredzes/teorētiķis
Māca no grāmatas
Nespēj atbildēt uz
jautājumiem
Nepatīk savs darbs/tas ko
māca
Vienaldzīgs, 35
Neizpalīdzīgs
Neatsaucīgs
Neatbild uz jautājumiem
Bez iniciatīvas
Nepievērš uzmanību
Nerūpējas par audzēkņu
sekmēm
Neinteresē, vai audzēkņi ir
apguvuši tēmu
SECINĀJUMI
Skolotājam jābūt:
Skolotājam nevajadzētu būt:
stingram,
prasīgam,
taisnīgam,
ar labu humora izjūtu,
iejūtīgam
saprotošam,
zinošam savā mācību priekšmetā.
vienaldzīgam,
personību aizskarošam,
netaktiskam,
emocionāli nelīdzsvarotam,
neieinteresētam savā mācību priekšmetā
un skolēnu izaugsmē.
Skolēnu aktivitāti veicina:
kvalitatīvi skolēna – skolotāja dialogi, diskusijas,
skolotāja stāstījuma un skaidrojuma kvalitāte,
tehnisko mācību līdzekļu prasmīgs un lietderīgs izmantojums
mācību vielas saikne ar reālo dzīvi
Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod
zināšanas saviem skolniekiem, bet tas, kurš
modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās
iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece,
nevis degvielas vads.
/M.Dž.Berils/
Literatūras saraksts
Baltušīte, R. (2006) Skolotāja loma mācīšanas motivācijā, RaKa
Breslavs, G. (1999) Psiholoģijas vārdnīca, Mācību grāmata
Fjelds, S.E. (1998) No parlamenta līdz klasei. Rīga:Rīgas pilsētas
skolu valde
4. Geidžs N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija, Zvaigzne
ABC
5. Jensen E. (1999) Teaching with the Brain in Mind”, Association for
supervision and curriculum Development, Alexandria, Virginia, USA
6. Ļihačova, I. (2003) Kvalitatīva skolas attīstība. Rīga: RaKa
7. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa
individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa
8. Milts, A (1999) Ētika, Zvaigzne ABC
9. Penguim Book (1995) Dictionary of Psychology
10. Raščevska, M. (1999) Psiholoģija vidusskolai, Zvaigzne ABC
11. Ryan, R. M., Deci, E. L. (2000) Self-determination Theory and the
Facilitation of Intrinsic Motivation, Social Development, and WellBeing, journal American Psychologist
1.
2.
3.
PALDIES!
JŪS BIJĀT LIELISKA PUBLIKA!