P edagogu profesionālās pilnveides aspekti un vajadzības

Pētījums veikts ESF Nacionālās programmas projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” ietvaros Dr. Marija Golubeva Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS

Apkopojuma mērķi • Izejot no pētījumos apkopotajiem skolotāju, skolu administrāciju, izglītības pārvalžu pārstāvju, skolēnu, vecāku, ekspertu viedokļiem un citu valstu pieredzes, izcelt tos secinājumus/ ieteikumus, kas definē jomas, kur ir nepieciešami uzlabojumi • Piedāvāt kompleksu skatījumu uz problēmām; papildināt ieteikumus, izejot no kompleksa skatījuma

Pētījumi

• Prasības pedagogu profesionālās pilnveides programmu saturam, kā arī pedagogu tālākizglītības un skolu vajadzību apzināšana (SIA Dorus) • Pedagogam nepieciešamās profesionālās kompetences (Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs) • Pedagogu tālākizglītības organizēšanas un pārraudzības sistēmas Latvijā un Eiropas Savienības valstīs (Baltijas Sociālo zinātņu institūts) • Pedagogu profesionālās karjeras attīstība ES valstīs un Latvijā (BSZI) • Pētījums par pedagogu profesijas prestižu un iespējām to paaugstināt dažādu mērķauditoriju skatījumā (SIA Invite)

Profesionālās pilnveides vajadzības:

kas būtu jāuzlabo?

• Skolu administrācijas: “pietrūkst zināšanu par skolēnu

motivācijas attīstīšanu

, vajag apgūt

saskarsmes prakses

, vajag apgūt

interaktīvās metodes

un

IT

, bet arī

prasmi risināt konfliktus

.’’ • Pedagogi vēlas apgūt dažādus ‘

saskarsmes

’, ‘

psiholoģijas

’, ‘

audzināšanas

’, ‘

motivēšanas

’ aspektus, kā arī

IT

un

individuālu pieeju

skolēniem.

• Vecāki uzskata, ka pedagogiem pietrūkst prasmju

motivēt mācīties

, attīstīt mācīties prasmes,

atbalstīt

bērnus ar grūtībām programmas apguvē un “

atbalstīt krīzes situācijās

”.

(Dorus 2007)

Profesionālās pilnveides vajadzības:

kas būtu jāuzlabo?

• Skolēni norāda uz to, ka: – mācību process ir

orientēts uz eksāmeniem;

– mācību stundas ir neinteresantas; –

mācību viela tiek pasniegta sarežģīti:

jēga un kopsakarības; nav saprotama – ir

par maz praktiskās darbošanās

, daudz jāpieraksta; – tiek pielietotas

vienveidīgas mācību metodes

,

netiek rosināta domāšana

, analītika, domu apmaiņa; – sagaida no skolotājiem

individuālu pieeju, pielietojamas zināšanas

un

sadarbību

(nevis dominēšanu) .

Profesionālās pilnveides vajadzības:

konsenss par saturiskām prioritātēm

• Saskarsme ar skolēniem (tai skaitā krīžu, konfliktu gadījumos) • Skolēnu motivēšana • Metodes, kas palīdz mācīt interaktīvi un kas ir orientētas uz praktisku zināšanu apguvi • ‘Mūsdienīgas’ pieejas un tehnoloģijas (tai skaitā IT).

• Izņemot IT, visas šeit pieminētās prasmes ir

soft skills

, kuru apguve, atšķirībā no ‘cietām’ zināšanām,

nav iespējama tīras teorijas līmenī

. Pēc būtības runa ir par domāšanas un rīcības paradigmu maiņu – tātad, nevis kursiem, bet treniņiem.

• Dažas no šīm prasmēm var apgūt iesaistoties

kopā

, visam skolas kolektīvam .

Nepieciešams izvairīties no vienkāršotas pedagoģisku risinājumu izpratnes Pētījums iesaka kursos pasniegt (SIA Dorus 2007.g.): • “metodes disciplīnas nodrošināšanai klasē”; • “metodes skolēnu mācīties prasmju attīstīšanai un praktiskā skatījuma attīstīšanai”; • “metodes intereses radīšanai skolēnos par mācību priekšmetu”; Šīs nevar būt patstāvīgas metodes, bet gan

rezultāti

no

veiksmīgi organizēta mācību procesa

,

interaktīvo metožu pielietošanas

,

individuālās pieejas

katram skolēnam,

uz praksi orientētās zināšanu apguves

, skolēnu

iedrošināšanas

, kas audzina atbildības sajūtu.

Tomēr: vai paši skolotāji un vadītāji ir motivēti pārmaiņām?

• Skolotāji sūdzas par pārslodzi, laika trūkumu, bet

ne par prasmju trūkumu

.

• Par šķēršļiem skolotāja kompetences pielietošanai skolā tiek nosaukti tādi faktori kā neadekvāta, pārāk zema darba samaksa; laikietilpīgs darbs ar dokumentu rakstīšanu, formēšanu un kārtošanu, un neatsaucīgs kolektīvs. (SKDS, 2007)

Pedagogi un skolu administrācija neuzskata, ka talākizglītības piedāvājums būtu neapmierinošs •

55%

skolotāju vērtē kursu piedāvājumu, kā atbilstošu un pārsvarā atbilstošu viņu vajadzībām.

73%

administrāciju pārstāvju uzskata, ka kursu piedāvājums

pārsvarā atbilst

pedagogu vajadzībām. (Dorus 2007)

Kas traucē mācīt labāk?

• Pedagogi –

nav materiālu

, līdzekļu (līmes, plēves utt.), noslogotas mācību programmas, laiks, slodze. • Skolu administrācijas un Izglītības pārvalžu pārstāvji - varbūt, esošajām metodēm.

bet arī

rutīna, zemā pedagogu motivācija, bailes no jaunā, pieradums pie jau

Vai skolotāji ‘tic’ kursu vērtībai, kad runa ir par ‘

soft skills’

?

• “Skolotāju tolerances barometrs” (Austers, Golubeva, Strode 2007): Skolotāju atbildes liecina, ka, saskaroties uz jautājumiem par toleranci un sabiedrības dažādību,

skolotāji retāk meklē palīdzību kursos un metodiskajā literatūrā, un biežāk paļaujas uz savu dzīves pieredzi

.

Uzskati par pedagogu kompetenci SKDS pētījums: • Nepieciešams papildināt – ar

profesiju tieši saistītās zināšanas

(metodiku, didaktiku, zināšanas par savu priekšmetu) –

psiholoģijas, īpaši saskarsmes psiholoģijas

, zināšanas.

Vai zināšanas par mūsdienu izglītības principiem ietilpst šajās kategorijās?

Uzskati par pedagogu kompetenci • • Prasmes ‘mācīties un mācīt citus’, ‘izskaidrot, piesaistīt uzmanību’, ‘motivēt’, ‘disciplinēt’, ‘sarunāties’, ‘strādāt ar IKT’, ‘kontrolēt un vērtēt rezultātu’, ‘rast kompromisus un pierādīt savu viedokli’, ‘būt labam oratoram ar augstām darba spējām’, u.tml.

Kādas no tām ir prioritāras?

veida ‘iepirkšanas liste’?

Vai tā nav sava

Faktori, kuri nodrošina skolotāja autoritāti klasē (no Austers, Golubeva, Strode 2007) 5,00 4,00 3,00 Laba disciplīna klasē Laba sadarbība ar skolēniem Cie ņas pilna attieksme pret sko lēniem Prasmes un profesionālās zināšanas 4,279 4,572 4,587 4,691 4,107 4,786 4,777 4,825 2,00 1,00 0,00 latviešu

Mācību valoda skolā

krievu

Pieredzes loma • Pieredzes loma ir neskaidra. Daži uzskata, ka tikai pieredzējis pedagogs ir labs, citi tā nedomā. (SKDS) • Paļaušanās tikai uz savu pieredzi nenodrošina vajadzību pēc atgriezeniskās saites. • Skolotāju izglītībā un tālākizglītībā nepieciešams celt

citu pieredzes, labās prakses

un

metodiskās literatūras

vērtību skolotāju acīs.

Uzskati par pedagogu kompetencē neietilpstošajiem uzdevumiem • Dalība skolas un klases remontdarbos • Dokumentu sagatavošana, rakstīšana, kārtošana, kas aizņem daudz darba laika • Savu finansu līdzekļu ieguldīšana skolēnu mācību līdzekļu iegādei • Priekšmeta skolotājam nav jāpilda funkcijas, kas var tikt uzticētas klases audzinātājam – organizēt ekskursijas, savākt pusdienu naudu u.tml.

No pētījumiem par skolotāju kompetenci izrietošie secinājumi

• Pētījumos iesaistītajām grupām (skolotājiem, izglītības politikas veidotājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, pedagoģisko augstskolu pasniedzējiem, skolēniem, vecākiem) ir skaidrs un vienots priekšstats par to, ka formālās zināšanas (kuras nepieciešams nemitīgi papildināt)

ir

skolotāja kompetences svarīga daļa. Viņiem

nav

vienota priekšstata par to, kuras prasmes (Mācīt? Motivēt? Rast kompromisu? Pierādīt savu viedokli? Disciplinēt?) ir prioritāras. Arī pieredzes loma tiek vērtēta neviennozīmīgi.

Nepieciešams sakārtot šīs prioritātes, izejot no mūsdienu izglītības teorijām un aktuālām vajadzībām.

No pētījumiem par skolotāju kompetenci izrietošie secinājumi

• Pētījumos iesaistītajām grupām ir vienprātīgs uzskats, ka skolotāja kompetencē

neietilpst

daudzas lietas, kuras tiek regulāri prasītas no skolotāja praktiskā darba skolā: dalība remontdarbos, daudzu dokumentu sagatavošana, naudas savākšana un tamlīdzīgi. • Nepieciešams

pienākumiem rast iespēju atbrīvot skolotājus no papildus viņu pamatuzdevumiem uzkrātajiem

, iespējams, ar papildus personāla (lietvežu, saimnieciskā personāla) palīdzību.

Talākizglītības piedāvājuma organizācija • Daži no aptaujātajiem izglītības sistēmas ‘spēlētājiem’ uzskata, ka kursi jāpiedāvā retāk (reizi 5 gados).

Salīdzinājumam: Somijā obligāts profesionālās pilnveides apjoms ir 3 darba dienas ārpus mācību stundām gadā.

Talākizglītības piedāvājuma organizācija • Centralizēta: valsts budžeta finansējuma izlietojumu profesionālās pilnveides īstenošanai tieši nosaka un administrē valsts iestāde • Piedāvājums neatbilst pieprasījumam • Formāla attieksme pret pedagogu profesionālo pilnveidi visu iesaistīto vidū. Galvenais ir izpildīt normu par profesionālās pilnveides programmu apguvi noteiktajā 36 stundu apjomā trīs gadu laikā.

• Kursu saturs bieži neatbilst kursu programmām.

• Labu lektoru trūkums.

• Pedagogiem un administrācijai pretējie viedokļi par vēlamo kursu norises laiku. (BSZI)

Talākizglītības organizācija: ieteikumi (BSZI) • Decentralizācija un konkurences veicināšana profesionālās pilnveides kursu ‘tirgū’ (nauda nāk līdzi skolai vai pedagogam) • Vienādi un skaidri kritēriji kursu kvalitātes izvērtēšanai • Citu aktivitāšu (piem. Starptautiskās skolotāju nometnes, konferences) pielīdzināšana tālākizglītībai • Informācijas par kursiem pieejamības uzlabošana un rīcības koordinēšana.

• Izglītības pārvalžu kapacitātes stiprināšana, lai uzlabotu piedāvājumu • Kursu organizēšana skolēnu brīvdienu laikā (pēc iespējas) • Kursu norise tuvāk skolai

Talākizglītības organizācija: ieteikumi (MG) • Pārskatīt ‘ideālās’ prasības lektoriem (tiem nav obligāti jābūt pedagogiem), bet jābūt speciālistiem un jāprot strādāt ar pieaugušajiem • Skolotāju profesionālā attīstība uz skolas bāzes –

School-based development

. Tas nozīmē, ka iegūtās zināšanas un prasmes tiek uzreiz pielietotas darbā, un sadarbībā ar treneriem vai mentoriem veidojas atgriezeniskā saite starp teoriju un praksi.

Pedagogu profesionālās karjeras attīstība • Profesionālās karjeras iespējas, pētījuma dalībnieku vērtējumā, vispārizglītojošo skolu pedagogiem Latvijā šobrīd ir slēgtas vai ļoti ierobežotas • Pastāv nelielas karjeras izredzes ārpus administratīvā darba (alternatīva - profesionālās izaugsmes veidošana) • Vēlams: atalgojums un tā pozitīva dinamika, profesionālās izglītības līmeņa un kvalifikācijas paaugstināšanās, darba vajadzībām atbilstoši darba apstākļi, darba kvalitātes vērtējums.

• ES pieredze: diferencēti profesionālie statusi kā reāls pedagogu profesionālās karjeras veidošanas priekšnosacījums. (BSZI)

Karjeras attīstība: ieteikumi (BSZI) • Izveidot mehānismus, kas nodrošinātu pedagogu iespējas pašiem vairāk ietekmēt sava atalgojuma apmēru (motivācija pilnveidoties) • No jauna izvērtēt un papildināt pedagogu darba algas noteikšanas kritērijus • Tālākizglītībai vajadzētu pozitīvi ietekmēt skolotāju atalgojumu, darba drošību un profesionālo statusu vai amatu, ja tā ir skolotāja brīvprātīga pašiniciatīva • Jāņem vērā iegūto zināšanu un prasmju pielietošana praksē

Karjeras attīstība: ieteikumi (MG) Sistēma, kas veicinātu skolotāja izaugsmi par pārmaiņu virzītāju skolā un savā karjerā (

project ownership

) • Izaugsmes cikls: ‘praksē pamatotā pilnveides iespēju izvēle’ – ‘jauno prasmju un zināšanu apguve’ – ‘pielietojums’ – ‘izvērtējums.’ Jaunajā ciklā – jau kvalitatīvi jaunā lomā (kā mentors, multiplikators, treneris) • Skolotāju profesionālās izaugsmes cikla piesaiste jaunā izglītības satura un metodikas attīstīšanai, aprobēšanai un vērtēšanai

Profesijas prestiža jautājums • Pētījuma autori izvirza šādus profesijas prestiža komponentus: pedagoga izglītība; pedagoga kompetence, pieredze; darba apstākļi; atalgojuma atbilstība darba pienākumiem; profesijas autonomija (autoritāte), iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu; sabiedrības izpratne par profesijas nozīmīgumu • Respondentiem nebija vienota viedokļa, kā raksturot pedagoga profesijas prestižu mūsdienu Latvijas sabiedrībā • Visi respondenti vienojās, ka profesijas pievilcīgums, un līdz ar to prestižs, sabiedrības uztverē pēdējo 10 gadu laikā ir krities.

Profesijas prestižs: ieteikumi Profesijas būtības pārdefinēšana?

• Skolotājs kā mācību procesa menedžeris, pārmaiņu menedžeris, pārmaiņu virzītājs (nevis zināšanu ‘muzeja’ uzraugs). • Profesijai nepieciešamo prasmju pārdefinēšana izejot no jaunās profesijas izpratnes: pārmaiņu vadības prasmes, mācīšanās (nevis tikai mācīšanas) prasmes, komunikācijas prasmes kā primāras • Šīs prasmes ir

soft skills

pilnveide ir treniņš un prakse, nevis teorētisko zināšanu apguve lekcijās – tātad, profesionālā • Ārējais tēls medijos var būt tikai reālo pārmaiņu rezultāts, nevis pašmērķis

Pateicos par uzmanību!

Marija Golubeva [email protected]