Transcript 20130320 Saeima PKC FINAL MK

Pārresoru koordinācijas centrs:
sasniegtais un izaicinājumi
Mārtiņš Krieviņš,
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Rīga, 2013.gada 20.marts
Satura punkti
• PKC izaugsme pirmā gada laikā
• Paveiktais 2012.gadā valsts un iedzīvotāju labā
• 2013. gada lielākie uzdevumi PKC un valsts pārvaldei
• Būtiskākie izaicinājumi PKC attīstībā
2
PKC kā iestādes izveide
• Pieprasījums koordinētai un uz pieejamiem resursiem balstītai
valsts attīstības plānošanai (analīze, izvēles un investīciju
atdeve)
• Saeimas deputātu iniciatīva nozaru politiku koordinējošas
institūcijas izveidei Ministru prezidenta pakļautībā (funkcija ir
pārnozariska un to nav iespējams īstenot ministrijas ietvaros)
• Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (misija,
uzdevumi un procesa organizācija)
3
PKC kā iestādes izveide
2012. gada 6. janvāris: MP par PKC vadītāju apstiprina Mārtiņu Krieviņu
Latvijas Avīze, 09.01.2012.
4
PKC izveide. Sākums.
2012.gada janvāris:
• PKC kā iestāde – 2 darbinieki, krēsls, galds, dators...
• NAP2020 jāizstrādā 8 mēnešu laikā – viss tika sagatavots absolūti no
jauna; īstenota plaša sabiedriskā apspriešana un novadīts ministriju darbs
• Ziņojums par stratēģijas Latvija2030 īstenošanu jānodod līdz gada
beigām, kā arī jāveic virkne citu nolikumā paredzēto funkciju
• Darba dienas ilgums PKC komandai – 12-14 stundas dienā bez brīvdienām
un bez ārpakalpojumu iespējām
5
PKC izveide. Paveiktais.
• Satura veidošana
• Diskusijas un process
•Saeimas balsojums
• Komanda
• Procedūras
• Iekārtojums
• Ziņojums par
Latvija2030
• Plānošanas
kvalitātes
uzraudzība
Iestādes
izveidošana
NAP2020
Attīstības
plānošanas
uzraudzība
MP
uzdevumi
• Kapitālsabiedrības
• Sabiedrības
saliedēšana
• Atskaites / Ziņojumi
6
PKC komanda
•
08.02.2013. PKC bija 18 štata vietas,
kurās strādā 17 cilvēki:
– 10 ir vispārējā civildienesta ierēdņi;
– 7 ir darbinieki.
•
Kadru mainība 2012.gadā bija 17%, jo
3 darbinieki pārtrauca darba attiecības,
saņemot labākus darba piedāvājumus
•
Vidējais PKC ekspertu atalgojums
2012.gadā:
– vispārējā civildienesta ierēdņiem –
vidēji bruto LVL 840 (ap LVL 572
«uz rokas»)
– darbiniekiem – vidēji bruto LVL
1281 (ap LVL 866 «uz rokas»)
7
PKC budžets
2012.gads
25. Pārresoru koordinācijas centrs
Resursi izdevumu segšanai
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi – kopā
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem
Izdevumi – kopā
Uzturēšanas izdevumi
Kārtējie izdevumi
Atlīdzība
Atalgojums
Preces un pakalpojumi
Kapitālie izdevumi
Pamatkapitāla veidošana
2013.gads
359 427
25.Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana
Resursi izdevumu segšanai
357 355
22 842
336 585
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi – kopā
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem
22 842
334 513
336 585
359 427
344 071
344 071
278 611
218 060
65 460
15 356
15 356
Vispārējā kārtībā sadalāmā dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem
Izdevumi – kopā
Uzturēšanas izdevumi
Kārtējie izdevumi
Atlīdzība
Atalgojums
Preces un pakalpojumi
334 513
357 355
357 355
357 355
318 035
250 310
39 320
Salīdzinot ar 2012.gadu, šogad ir būtiski samazinājies PKC pieejamais budžets precēm un
pakalpojumiem, kas nozīmē minimālus līdzekļus darbinieku apmācībām un komandējumiem – divām
pozīcijām, kas ir izšķiroši svarīgas iestādes attīstībai 2013.gadā.
Atlīdzības budžets reāli nozīmē esošo darbinieku algu saglabāšanu 2012.gada līmenī, bez būtiskām
8
iespējām to izmantot darbinieku motivēšanai un jaunu profesionāļu piesaistei!
PKC prioritātes. 2013.gads.
ES
fondi
NAP2020 mērķu un risinājumu iestrādāšana ES fondu plānošanas dokumentos,
nozaru plānošanas dokumentos, sarunas ar EK, kā arī NAP2020 komunikācija
Sistēma Attīstības plānošanas sistēmas pilnveidošana, samazinot nevajadzīgu
plānošanas dokumentu radīšanu, kā arī turpinot uzlabot to analītisko kvalitāti
SOE
Valsts kapitālsabiedrību izvērtējuma ziņojuma pabeigšana un turpmāka
līdzdalība valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā
Pārresoru Dažādu MP analītisku uzdevumu veikšana, VRP uzraudzība, kā arī darbu koordinācija
ar LR Saeimu un Valsts prezidenta SAK
darbi
9
PKC izaugsme. Ekspektācijas.
PKC 2012.gadā
PKC patlaban
10
PKC nākotnes attīstības scenāriji
Iespējami vairāki PKC nākotnes scenāriji. Viss atkarīgs no tā, kādus uzsvarus tiek
nolemts uzlikt iestādei – «pētnieks», «vagars», «ugunsdzēsējs», «stagnāts»...
Neatkarīgi no uzsvariem, nepieciešams pēc iespējas ātri risināt jautājumu par vadītāja
iecelšanu un papildus resursu piešķiršanu PKC turpmākai attīstībai.
11
Valsts pārvaldes domnīcas
•
«Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu Eiropas valstu, ir nepieciešams radīt neatkarīgu pētniecības un
prognozēšanas institūciju – Ilgtspējīgas attīstības institūtu «Latvija 2030», kas, pakāpeniski un
mērķtiecīgi attīstot savu kapacitāti, veidotu stabilu pētniecības bāzi valsts stratēģisko
jautājumu izpētei politiski atbildīgu lēmumu pieņemšanai un argumentētu rekomendāciju
sagatavošanai.» (Latvija2030, 2010)
•
Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – centrs) ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības
mērķis ir nodrošināt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo
saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Centrs ir Ministru prezidenta tiešā
pakļautībā. (PKC nolikums, 2011)
•
«SAK mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot Latvijas nacionālo interešu būtību
un to īstenošanas iespējas mainīgajā pasaulē, sniedzot neatkarīgu vērtējumu un nodrošinot
sabiedrības līdzdalību.» (Valsts prezidenta SAK nolikums, 2012)
•
«Saeimai jāstiprina politikas analīzes kapacitāte, izveidojot īpašu pētniecības struktūrvienību
ar augsti kvalificētu personālu.» (Delna, Priekšlikumi Saeimas darba atklātības veicināšanai,
2012)
12
Nepieciešamie uzlabojumi
• PKC funkcijas un pārvaldības modelis
• Papildus resursi darbības nodrošināšanai
• PKC jaunais vadītājs
13
Bāzes funkcijas
(deficīts aptuveni >200.000 LVL)
• Nākotnes scenāriju modelēšana
– Nākotnes scenāriju izpēte pēdējo 10 gadu laikā ir kļuvusi par noteicošu
tendenci visā pasaulē un arī Eiropā (http://www.foresight-platform.eu/)
– Latvijā nākotnes scenāriju izpēte un analīze daļēji notika vien Latvija2030
kontekstā, bet tagad ir apstājusies...
• Publisko investīciju koordinācija un atdeves analīze
– aptver gan LV , gan ES, gan EEZ fondus
• Ad hoc uzdevumi
– PKC kā «reformu vadības birojs» (piem., apkures rēķini, elektromobilitāte,
sabiedrības saliedētība, u.c. )
14
Papildus funkcijas
(paplašinot iestādes kompetenci)
• Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēma (450.000)
– ir izskanējusi ideja par PKC kā CPI funkciju pildītāju
– PKC kā AFI kapitāldaļu turētājs
• ES jautājumu analīze (75.000)
– ES2020, NRP, SBJR u.c. Eiropas līmeņa iniciatīvas
– izskanējusi ideja par PKC kā modificētu EIB reinkarnāciju...
• Latvijas konkurētspējas novērtēšana (285.000)
– regulāri novērtējumi, padziļinātā analīze, rekomendāciju ieviešana
15
PKC Pārvaldības modelis
Nacionālās attīstības padome
Stratēģisko uzdevumu definēšana un izpildes uzraudzība kontekstā ar
izaicinājumiem valsts attīstībai
(Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, Saeimas Valsts pārvaldes
komisijas priekšsēdētājs, visu Saeimas frakciju pārstāvji)
PKC (MP pakļautībā)
Analītika
Plānošana
MP biedrs?
Uzraudzība
16
PKC Vadītājs
• Nepieciešams pietiekami ātri kontekstā ar
izšķiršanos par papildus funkcijām!
• Politiķis, ierēdnis vai abu laba kombinācija?
• Prasmīgs un pieredzējis 
17
Ideālais variants...
18
Pārresoru koordinācijas centrs:
sasniegtais un izaicinājumi
Mārtiņš Krieviņš,
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Rīga, 2013.gada 20.marts