Transcript Uzvedību mācību problēmu novēršana

Uzvedības problēmas = mācību problēmas
Vai var novērst?
Kaiva Žīmante
2012.gada 27.decembrī
• Pedagoģijā uzvedības problēmas tiek
aplūkotas saistībā ar mācību
sasniegumiem un audzināšanas
rezultātiem.
Uzvedības traucējumi vai uzvedības problēmas
• Uzvedības traucējumi ir klīniski pamatoti (Uzvedības
traucējumi tiek klīniski diagnosticēti - hiperkinētiski
traucējumi, uzvedības traucējumi, jaukti uzvedības un emociju
traucējumi)
• Uzvedības problēmas ir uzvedības normu pārkāpumi
(Uzvedības noteikumu neievērošana - nepaklausība, sīkas
zādzības un melošana, pašregulācijas grūtības, trokšņošana,
sakaušanās, apsaukāšanās)
• Svarīgi ir padarīt bērna uzvedību vadāmu. To mēs saprotam ar
uzvedības regulāciju
Kas ir uzvedība?
• Uzvedība – indivīda rīcības ārēja izpausme, izturēšanās,
attieksme, ko parasti nosaka vitālās vajadzības un vides
apstākļi, kā arī tuvākajā apkārtnē vai plašākā sabiedrībā
pieņemtās estētiskās, tikumiskās normas etiķete un ko,
tāpat kā zināšanas, vērtē izglītības ieguves procesā.
Vērtējot uzvedību, jāņem vērā konkrētie apstākļi un
situācijas. (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca,
2000).
• Cilvēka uzvedība kā viņa ārējā rīcība ir cilvēka dziļākās
iekšējās būtības izpausme. (Skolotājs, 2/2005, 63.lpp.).
• Uzvedība – 1) cilvēku sociālo grupu rīcību kopums, kurā
iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība;
pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās
aktu kopums; 2) dzīvas būtnes darbību un rīcību
kopums; izturēšanās. (Latviešu literārās valodas
vārdnīca, 1999).
Uzvedības problēmu rašanās faktori
•
•
•
•
•
•
•
•
Skolas faktori
Ģimenes faktori
Vides faktori
Sociālie faktori
Somatiskie faktori
Psihiskie faktori
Vecuma faktori
Korekcijas – profilakses faktori
Neatbilstošas uzvedības priekšvēstneši
• Satraukums
• Depresija
• Deprivācija
• Frustrācija
Satraukums
• emocionāls stāvoklis (nemiers, bažas,
bailes), kas rodas neskaidru, nenoteiktu,
reālu vai iedomātu draudu iespaidā.
Depresija
• nomākts emocionāls stāvoklis, kam
raksturīgas skumjas, prieka zudums par
ikdienas aktivitātēm, raudulīgums,
bezcerīgums, vainas sajūta, bezvērtības
sajūta.
Deprivācija
• psihisks stāvoklis, kas veidojas konkrētos
dzīves apstākļos, kad subjektam tiek liegta
iespēja apmierināt savas dzīves
pamatvajadzības pietiekamā daudzumā
un ilgstošā laika posmā.
Frustrācija
• emocionālais stāvoklis, kas izpaužas kā vilšanās
un neapmierinātība pēc tam, kad ceļā uz mērķa
sasniegšanu radušies reāli vai šķietami šķēršļi.
Šāds stāvoklis var radīt agresiju vai regresiju
(atgriešanos pie iepriekšējām attieksmēm un
uzvedības), un tam var sekot: jauna mērķa
izvirzīšana, citu līdzekļu meklēšana mērķa
sasniegšanai, agresija pret šķērsli, agresija pret
citu, nevainīgu objektu, depresija, izmisums.
Sabiedrība bērnam, kā nākošajam tās loceklim, izvirza
izpildīt noteiktas normas un prasības. Tās jāiemācās
ievērot.
Pagaidām to veikt var tikai divos veidos:
• panākt, ka bērns pats vēlas tās izpildīt;
• piespiest bērnu tās izpildīt.
Ir arī trešais veids, ātrs un efektīvs, bet nepieciešama
• augsta pedagoģiskā prasme,
• mīlestība pret bērnu,
• ieinteresētība viņa dzīves situācijā – bērna
patstāvības un iniciatīvas savienojums ar
prasību izvirzīšanu un palīdzības sniegšanu.
• Šajā pedagoģiskajā situācijā nepieciešams mainīt
iekšējos darbības motīvus: esošos aizstāt ar daudz
pozitīvākiem motīviem. Piemēram, bērna vēlme saņemt
pieaugušā uzmanību un atzinību, izdarīt otram labu.
Izglītības un audzināšana mērķi
uzvedības problēmu novēršanā un
mazināšanā
Savas emocionalitātes izpratne
• Apzināties personiskās jūtas, tās akceptēt, spēt raksturot tās citiem
un pārdomāt tās
• Zināt, ka vienlaicīgi var pārdzīvot dažādas izjūtas un, ka jūtas var
būt pretrunīgas
• Nosaukt vārdā personiskās izjūtas, tās raksturot, varēt par tām
pastāstīt citiem
• Pieļaut nepatīkamas izjūtas, nepatīkamas situācijas pārvarēt aktīvi
un efektīvi
• Atpazīt, ka iekšējais izjūtu pārdzīvojums un tā ārējās izpausmes var
atšķirties
• Mācīties, kā komunikācijas un jūtu izpausmes ietekmē citus un
attiecības
Citu cilvēku izjūtas, noskaņojums un jūtīgums
• Atkarībā no konkrētās situācijas interpretēt citu cilvēku
izpausmes un izturēšanos
• Zināt jūtu cēloņus
• Mācīties, ka citiem cilvēkiem ir savs iekšējais stāvoklis
(domas, vēlēšanās, jūtas)
Citu cilvēku izpratne un respektēšana
• Personiskās vajadzības un vēlmes atbalstīt un
neuzspiest citiem
• Respektēt robežas un noteikumus
• Iejusties citu situācijā, būt izpalīdzīgam
• Citu viedokli respektēt
Spējas veidot kontaktus, attiecības un risināt
konfliktus
• Veidot kontaktus ar citiem bērniem
• Darboties kopīgu mērķu sasniegšanai
• Konstruktīvi risināt konfliktus, pieņemt kompromisus,
spēt darboties komandā
• Veidot ciešas attiecības un draudzību ar citiem bērniem
Personiskās intereses, vajadzības un viedokļi
• Paust personiskās jūtas, vajadzības, viedokli un
pašapzinīgi to pārstāvēt
• Nesamierināties ar sajūtu, ka ir notikusi netaisnīga
izturēšanās
• Noteikt robežas, lai neļautu izdarīt uz sevi spiedienu
Uzvedības korekcijas mērķi klasē ir:
• panākt, lai agresīvā un neadekvātā uzvedības rīcība
neatkārtotos.
• panākt, lai pēc iespējas ātrāk pārtrauktu agresīvās un
neadekvātās uzvedības uzliesmojumu.
Atbalsta pasākumi vides iekārtojumam
Pielāgojumi
Piemēri
Individuāla darba vieta
Atsevišķa telpa, vienvietīgs sols, norobežota darba vieta,
Individualizēta darba vieta
Ar palīgierīcēm, papildus apgaismojums, tuvāk skolotājam,
dators, audio vai vizuālie stimuli, ciparu/ burtu rinda uz sola;
nodrošināti darba materiāli, lapas ar spilgtām līnijām
Relaksācijas vieta
Dīvāns, pufs, rotaļu stūrītis, norobežota “kabīne”, mūzikas
centrs
Laika limits
Dienas, stundu ritms (režīms), precīza darba (stundas/
nodarbības) uzsākšana, pulkstenis redzamā vietā
Noteikumi
Vizualizēti darbības pašregulācijas noteikumi ar bildītēm,
fotogrāfijām, piktogrammām
Veselības stāvokļa
regulatori
Ūdens, ierastas lietas, rituālu priekšmeti
Atbalsta personāls
Asistents pašapkalpošanās darbību veikšanai, palīgskolotājs
darba tempa un uzvedības regulēšanai, skolotāja pastāvīga
klātbūtne
21
Atbalsta pasākumi mācību darbības vadīšanai
Pielāgojumi
Piemēri
Biežāki pārtraukumi
Darbības pārtraukšana pirms noguruma vai uzvedības maiņas,
darbības veidu maiņa
Pielāgots mācību saturs,
mācību paņēmieni
Atlasīt nepieciešamo, pieejamo skolēnam šajā brīdī, speciālas
darba lapas, kļūdu uzskaites diferencēšana, pirms uzdevuma
veikšanas izstrādā jautājumus par procesa veikšanu
Vienkāršoti uzdevuma
nosacījumi
Zīmējumi, attēlu papildinājumi, samazināt uzdevumu skaitu,
nepieprasīt glītrakstīšanu, rakstot runāt līdzi balsī
Lasāmo tekstu pārveidošana
Priekšā lasīšana, teksts vienkāršajā valodā, izcelti galvenie vārdi,
vārdnīcas, atbalsta vārdu kartītes, lasa skolotājs un skolēns pa
kārtai, rindu trafarets
Alternatīvi pārbaudes veidi
Rakstu darbu aizstāšana ar mutiskām atbildēm, mutisko atbilžu
aizstāšana ar rakstiskām vai zīmējumiem, grafikiem, tabulām,
atbildot izmantot paša veidotu plānu, individuālās atbildes “viens
pret vienu”
Darba tempa un apjoma
regulēšana
Saīsināts stundas/ nodarbības laiks, saīsināta mācību diena,
nemācīties no galvas pilnu uzdevumu
Informācijas apstrādes
pielāgojumi
Verbālie, vizuālie, personiskie, sociālie, muzikālie, praktiskie
22
Atbalsta pasākumi sociālo iemaņu veidošanai
Pielāgojumi
Piemēri
Skolotāja disciplīnas
piemērs
Savlaicīgi sākta stunda/ nodarbība, sagatavotas stundas
Uzvedības un izturēšanās paraugs
Noteikumi
Individuālie noteikumi skolēnam dienai, stundai
Pamudinājumi, uzslavas
Atgādinājumi par situāciju pēc rezultāta sasniegšanas,
balva – uzlīmes, atzīme, atļauja kaut ko darīt
Sodi
Reāli aizliegumi, ierobežojumi
Ikdienas dzīves iemaņas
Organizēt savu ārējo izskatu, darba vietu, klasi
Darbības veikšana līdz
galam
Pieprasīt uzdevuma pabeigšanu, neatstāt nepadarītu
uzdevumu, pārliecināties par rezultāta sasniegšanu
Darbības regulēšana
Pastāvīga kontrole un uzraudzība, “Vajag, var, nedrīkst”
izpratnes veidošana
23
Skolēna uzvedības regulēšanai
nepieciešamās kompetences un prasmes
• Jo “grūtāks” skolēns, jo labāku skolotāju vajag.
Stipram skolēnam nepieciešams mācību priekšmetu
zinošs skolotājs, vājam – skolēnu zinošs.
• Prasme satikt ar “grūto” skolēnu
• Visas pedagogam nepieciešamās
Uzvedības vadīšanas veidi skolā
• Sēdēšana skolēnam (skolēnu grupai) blakus mācību stundas laikā
un viņa mācību darbības aktivizēšana (norādīt, kur jāskatās, kas
jādara, laika robežas; atrast vajadzīgās lietas, sakārtoties; bremzēt
negatīvās uzvedības izpausmes; izvest no klases)
• Darbības organizēšana starpbrīžos
• “Savējā cilvēka” nodrošināšana skolēnam
• Mājas darbu izpildīšana un sagatavošanās nākamajai dienai (pēc
stundām, pagarinātā dienas grupa, konsultācijas)
• Skolēna mācību problēmu izpēte un palīdzības sniegšanas
novērtēšana, sadarbības ar citām atbalsta sistēmām organizēšana
EMOCIONĀLAIS INTELEKTS.
Kas ir emocionālais intelekts?
• Emocionālais intelekts ( EI ) ir personības spēja pazīt, kontrolēt un
regulēt savas un arī apkārtējo jūtas, lai veidotu labas savstarpējās
attiecības.
• ”Ar intelektu saistīta emocionalitāte.” Daniels Golemans.
Emocionālā izglītošana.
• Cilvēces vēsture liecina, ka dziļas zināšanas bezjūtīga cilvēka rokās
var novest pie traģēdijām.
Emocionālais alfabēts.
• Jāmācās cilvēciskā spēja apzināt un prasmīgi rīkoties ar savām
emocijām un respektēt citu jūtas.
• Konflikts starp sirdi un prātu,
• Izvēle starp emocionalitāti un racionalitāti.
Emocionālās inteliģences
komponenti:
•
•
•
•
•
Pašapziņa.
Pašregulācija.
Pašmotivācija.
Empātija.
Komunikabilitāte.
Emocionālā inteliģence – veiksmīgas saskarsmes garants.
Panākumu formula:
P I + E I = P A N Ā K U M I.
PI – prāta intelekts
EI – emocionālais intelekts
Amerikāņu psihologs D.Goulmens : “Svarīgs ne tikai IQ, bet arī EQ.”
Risināšanas aspekti.
• Emocionālais pārdzīvojums skolā, tā stimulēšana,
stimulēšanas nosacījumu izstrādāšana.
• Rosināt skolēnus apzināt savas emocijas, tās kontrolēt.
• Skolotāja personība. Tās īpatnības var traucēt bērnu.
• Skolotāja emocionalitāte (kā aktierim).
• Skolā jāvalda vairāk pozitīvām emocijām, darba priekam,
jautrībai, priekam.
Pakāpeniskums pedagoģisko paņēmienu
izmantošanā.
• Uzvedības maiņa. (Mainīt skolēna uzvedības modeļus –
ilgstošs, pakāpenisks process, visiem pedagogiem
sadarbojoties.)
• Emociju izpausmju un emociju maiņa. (Mācīt pārdzīvot
citas emocijas – pozitīvas.)
• Attiecību maiņa. (Skolotājs vispirms maina attiecību
modeļus un attieksmi pret skolēnu.)
• Pieņemt citas personas negatīvās īpašības mēs varam
tikai tad, ja apzināmies un pieņemam savas negatīvās
īpašības.
• Kādas ir paša skolotāja emocijas uz pozitīvām un
negatīvām atsauksmēm par sevi?
• Cik lielā mērā skolotājam piemīt empātiskās izpratnes
iemaņas?
Bērna uzvedības problēmu laikā:
• pievērst uzmanību ne tikai bērna vārdiem, bet arī
mīmikai, žestiem;
• pārbaudīt, vai mēs (skolotāji) pareizi izprotam bērna
vārdus;
• nedot padomus bērnam;
• nevērtēt bērnu, vērtēt rīcību;
• pārdomāt, kā mēs rīkotos bērna vietā un viņa
vecumā;
• kādas ir mūsu iemaņas, kā uzvesties psiholoģiski
sarežģītā vai jaunā situācijā (situācija skolotājam ar
“neuzvedīgu” bērnu vienmēr ir sarežģīta)
Efektīva disciplīnas programma:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Informēt skolēnus par sagaidāmo uzvedību.
Pasniegt mācību saturu, instrukcijas skolēniem akadēmiski atbilstošā
līmenī.
Uzklausīt, ko skolēni domā un jūt.
Lietot humoru.
Dažādot savu materiāla pasniegšanas stilu.
Piedāvāt izvēles.
Noraidīt attaisnošanos.
Legatizēt (izlikties, ka tieši to bija jāsasniedz) neuzvedību, kuru nevari
pārtraukt.
Izmantot apskāvienus un pieskārienus saskarsmē ar bērniem.
Būt atbildīgam, un atļaut arī bērniem pašiem uzņemties atbildību par savu
rīcību.
Apzināties un pieņemt faktu, ka var arī “nesasniegt” katru bērnu.
Katru dienu sākt jaunu dzīvi.
Uzvedības problēmas pastiprinās
spriedzes apstākļos, stresa, ģimenes,
skolas un vienaudžu strīdu situācijās.
Jāvērtē, jāmaina situācija.