Transcript prezentācija

Ienākumi un veselība kā
būtiskākie veiksmīgas
novecošanas aspekti
Rīgā, 2014.gada 9.jūnijā
Pēteris Leiškalns
mag.oec., mag.iur.
Skartie jautājumi
1. Demogrāfijas izaicinājumi
2. Nodarbinātība
3. Veselības aprūpes pieejamība
4. Pensijas
2012
2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
1997
1996
1995
1994
1993
1992
1991
1990
1989
1988
1987
1986
1985
1984
1983
1982
1981
1980
Demogrāfijas izaicinājumi
45000
40000
Dzimušo
skaits
35000
30000
Demogrāfiskais
līdzsvars
25000
20000
15000
10000
5000
0
Demogrāfijas izaicinājumi
100+
95 - 99
90 - 94
85 - 89
80 - 84
75 - 79
70 - 74
65 - 69
60 - 64
55 - 59
50 - 54
45 - 49
40 - 44
35 - 39
30 - 34
25 - 29
20 - 24
15 - 19
10 - 14
5-9
0-4
-150000
Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra gada sākumā
2009/2060
Vīrieši
Sievietes
2009
-100000
-50000
0
50000
100000
150000
2060
Nodarbinātība pensijas vecumā
• No kopprodukta skatpunkta:
strādājošo pensionāru pienesums ir ļoti svarīgs.
• No obligātās sociālās apdrošināšanas budžeta skatpunkta:
Strādājošie pensionāri ir ne tikai izmaksu saņēmēji, bet arī
iemaksu veicēji.
• No kopbudžeta skatpunkta:
Strādājošie pensionāri dod būtisku papildu pienesumu gan
caur IIN, gan PVN.
• Tomēr pats būtiskākais – strādājot šie cilvēki palīdz
saviem tuvajiem un visai sabiedrībai.
Nodarbinātības priekšnoteikumi
1.
2.
3.
4.
veidot pieejamu vidi;
nepieciešamības gadījumā pielāgot darba
vidi;
izveidot mūžizglītības sistēmu vecākiem
darba
ņēmējiem
konkurētspējas
nodrošināšanai darba tirgū;
izveidot pieejamu, efektīvu un kvalitatīvu
veselības aprūpi.
Veselība
Veselība ir ne tikai svarīgs priekšnoteikums
iespējamai
nodarbinātībai,
bet
arī
kvalitatīvai dzīvei.
Vecums nav slimība, taču, cilvēkam
novecojot, pieaug slimību risks.
Par to neapšaubāmi liecina veselības
aprūpes vidējo izmaksu sadalījums pa
vecumgrupām.
Vidējās veselības aprūpes izmaksas uz vienu
iedzīvotāju Latvijā (euro gadā)
364
142
113
61
44
Neatliekamā medicīniskā
palīdzība (visiem)
Pārējā medicīniskā
palīdzība, t.sk.:
Iedzīvotāji darbspējas
vecumā
bērni (līdz 18 gadiem)
iedzīvotāji pensijas vecumā
(no 62 gadiem)
Medicīniskās palīdzības izdevumu sadalījums
pa vecuma grupām
(neskaitot neatliekamās palīdzības izdevumus)
citām personām
24%
bērniem
9%
pensiomāriem
67%
Publiskā un privātā finansējuma dalījums veselības aprūpē ES
valstīs
Publiskais finansējums
12
17.4
22.8
23.2
24
24.6
25.15
Privātais finansējums
28.2
30
30.3
40.4
44.2
48.4
58.8
88
82.6
77.2
76.8
76
75.4
74.85
71.8
70
69.7
59.6
55.8
51.6
41.2
Pensiju sistēma
Pamatproblēmas
1. Netaisnīga
2. Nav sabalansēta
3. Nākotnes vīzija neatbilst demogrāfiskajai
situācijai
Netaisnīgie elementi
•
•
•
•
•
Sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtība;
Kapitāla indekss;
Piemaksas par stāžu līdz 1996.gadam:
- vairs neatbilst to mērķim;
- no 2012. gada nepiešķir arī tiem, kam pienāktos
Minimālās pensijas noteikšana
Kapitālā ieskaitītā un faktiski pensijām novirzītā
sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa
Sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtība
• Sākuma kapitāls – it kā personas uzkrātais
kapitāls par stāžu līdz 1996.gadam - ir noteikts
pieņemot, ka visus iepriekšējos gadus persona
būtu pelnījusi vidēji tik, cik pelnīja laikā no
1996.gada līdz 1999.gadam ieskaitot.
Šāds pieņēmums neatbilst patiesībai un nebija
iespējams no algu iespējamās diferences
aspekta.
Indeksācija 1
• Lai pensijas to piešķiršanas brīdī un arī pēc
piešķiršanas pieskaņotu naudas vērtības izmaiņām,
vidējo algu izmaiņām, kopproduktam,
demogrāfiskajai situācijai un budžeta iespējām, tās
ir jāindeksē ar nosacītu lielumu, ko var saukt par
pielīdzināšanas (paritātes) indeksu (PI).
• Ideālā gadījumā personām par līdzīgu ieguldījumu
vajadzētu saņemt līdzīgu pensiju, neatkarīgi no tās
piešķiršanas laika.
Indeksācija 2
• Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams piemērot
pielīdzināšanas indeksu gan aprēķinot pensiju,
gan regulāri ar to indeksējot visas agrāk
piešķirtās pensijas.
• Turklāt, lai pieskaņotu budžeta iespējām, ir
jāindeksē gan ar paaugstinošu, gan pazeminošu
koeficientu.
Kapitāla indekss
• Ar kapitāla indeksu naudas vērtības izmaiņām
pieskaņo līdz pensijas piešķiršanas brīdim uzkrāto
pensijas kapitālu.
• Atšķirībā no pensiju indeksa, pensijas kapitālu indeksē
arī ar pazeminošu koeficientu.
• Tā rezultātā 2010.gadā jaunpiešķirtās pensijas kļuva
par 3,8% mazākas, nekā iepriekšējā gadā par identisku
darbmūžu piešķirtās. Savukārt 2011.gadā - vēl par
20,2% mazākas, nekā iepriekšējā gadā.
• Turklāt, šis pazeminošais indekss atstās negatīvu
iespaidu uz visām vēlāk piešķirtajām pensijām.
Jaunpiešķirto pensiju apmēra izmaiņas kapitāla
indeksa piemērošanas rezultātā
250
bāze - vidējā pensija 1996.gadā (Ls)
200
150
100
50
0
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Pensiju un Kapitāla indeksi
250
Ikmēneša izmaksāto
vecuma pensiju
vidējais apmērs (Ls)
200
150
No jauna piešķirto
mēneša vecuma
pensiju vidējais
piešķirtais apmērs
(Ls)
100
50
2013
2012
2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
0
Latvijā izmaksāto un jaunpiešķirto pensiju vidējie apmēri ir ļoti
atšķirīgi, kas liecina par neadekvātu indeksācijas sistēmu
Labie un sliktie darba un
pensionēšanās gadi
• Kopumā ņemot Latvijas pensiju sistēmas lielā
īpatnība ir pensiju atkarība ne tik daudz no darbmūža
kopumā, bet no tā, tieši kurā periodā un cik daudz
persona ir pelnījusi (maksājusi nodokļos), un tieši
kurā gadā personai ir piešķirta pensija.
• No aplūkotā perioda vislabvēlīgākajā situācijā ir
personas, kuras pensionējās 2009.gadā, savukārt
visnelabvēlīgākajā – personas, kuras pensionējās
sākot ar 2012.gadu, kad tika dots dubultsitiens – gan
ļoti zems kapitāla indekss, gan atņemta piemaksa par
stāžu līdz 1996.gadam.
Piemaksa par stāžu vairs neatbilst
tās sākotnējam mērķim
• Piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz
1995.gada 31.decembrim, tika ieviesta ar mērķi daļēji
kompensēt nepamatoti zemu novērtēto sākuma kapitālu
personām, kurām laika posmā no 1996. līdz 1999. bija
nelielas iemaksu algas.
• 2009.gadā piemaksas sāka maksāt arī personām, kuru
sākuma kapitāls ir novērtēts augstā līmenī, kā rezultātā
piemaksas zaudēja savu sākotnējo jēgu – mazināt
atšķirības starp nosacīti lielajām un mazajām pensijām.
• Šī grozījuma izmaksas ir aptuveni 100 miljoni euro gadā.
Piemaksas par stāžu no 2012.gada
• Pēc 2011.gada 31.decembra jaunpiešķirto
pensiju saņēmējiem pārtrauca piešķirt
piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas
uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.
• Arī mazo pensiju saņēmējiem, kuriem
piemaksas pēc to sākotnējā mērķa pienāktos.
• Savukārt līdz tam piešķirtās saņem arī tie,
kuriem tās pēc piemaksu sākotnējā mērķa
nepienāktos.
Jaunpiešķirto pensiju apmēra izmaiņas kapitāla indeksa
piemērošanas un piemaksu atcelšanas rezultātā
300
250
Vidējā piemaksa
200
150
Vidējais
Jaunpiešķirtās
pensijas apmērs
četru gadu laikā pie
nemainīgiem citiem
nosacījumiem ir
samazinājies par Ls 55
100
50
0
2009
2010
2011
2012
Minimālā pensija par stāža gadu - modeļi
Minimālā pensija un darba stāžs - modeļi
Tuvākās nākotnes aktualitātes
• Būtu tikai taisnīgi, ja turpmāk pensiju indeksācijai
atvēlētā “fiskālā telpa” vispirms tiktu novirzīta
netaisnīguma mazināšanai pensiju sistēmā, lai
mazinātu pensiju atkarību nevis no darbmūža
kopumā, bet no tā, tieši kurā periodā un cik daudz
persona ir pelnījusi (maksājusi nodokļos), un tieši
kurā gadā personai ir piešķirta pensija, kā arī no
citiem blakusapstākļiem.
• Pirmais solis - atcelt 2012.gadā ieviesto
ierobežojumu saņemt piemaksu par stāžu līdz
1996.gadam.
• Nākamie soļi – atrast indeksus, lai pensijas kļūtu
pietuvinātas darbmūžam kopumā.
Pārmaksa pensiju budžetā
30
personas
samaksātā, bet
pensiju kapitālā
neieskaitītā OSAI
daļa (procentpunkti)
25
20
15
10
personas pensiju
kapitālā
ieskaitītā OSAI
daļa (procentpunkti)
5
2013
2012
2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1999
1998
0
Tuvākās nākotnes aktualitātes 2
• Personas ar 20 līdz 29 gadu stāžu, kuras 1996.-1999.gadā (laiks,
kad bija noticis lielo uzņēmumu un lauku lielsaimniecību
sabrukums) bija nodarbinātas zemu atalgotos darbos vai nebija
nodarbinātas, šobrīd saņem minimālo pensiju Ls 58 apmērā. Ja
pensija piešķirta līdz 2012.gadam, tad neliels atspaids ir piemaksa
par stāžu līdz 1996.gadam.
• Risinājums:
1) Vai nu pārskatīt MP, nosakot to par katru stāža gadu, vai nu
pārskatīt nosacījumus uz kādiem pensijas nosaka personām, kuru
vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. -1999.gadā ir bijusi
mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu alga sājā periodā
valstī.
2) Atcelt 2012.gadā ieviesto ierobežojumu saņemt piemaksu par
stāžu līdz 1996.gadam.
Paldies par uzmanību!