Transcript SPORTA LIKUMS UN SPORTA *TIKAS KODEKSS

SPORTA ĒTIKAS
KODEKSS
Studiju palīglīdzeklis
Autore: profesore, dr.phil.
A.Kuzņecova
SATURS
Ievads
1.Sporta ētikas kodeksa devīze un
pamatatziņas
2.Godīgas spēles ētiskie apsvērumi
3.Tradicionālie sporta pamatprincipi
4.Sporta ētikas kodeksa rekomendācijas
Secinājumi
Literatūra
IEVADS
Sports – visu veidu individuālas vai
organizētas aktivitātes fiziskās un
garīgās veselības saglabāšanai un
uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai
sporta sacensībās
[Sporta likums].
Sports ir kultūras
sastāvdaļa,
kas bagātina sabiedrību un vairo
draudzību starp tautām, ja vien tiek
ievērots godaprāts.
Godprātīgi nodarbojoties ar sportu,
indivīds var sevi labāk iepazīt, izteikt,
attīstīt, piepildīt un parādīt savas
spējas, pat sasniegt meistarību.
Vai ētikai sportā vajadzētu
balstīties uz noteiktiem
principiem,
uzvedības normām
un ētiskām vērtībām
Atbildi uz šiem jautājumiem
sniedz sporta ētika kā
profesionālās ētikas paveids.
SPORTA ĒTIKA
ir sporta filozofijas apakšnozare,
mācība par darbības principiem,
uzvedības normām, ideāliem un
ētiskām vērtībām, uz kurām sporta
jomā iesaistītajiem cilvēkiem
jābalstās savā praktiskajā rīcībā.
SPORTA ĒTIKA
organiski iekļaujas sporta izglītības
sistēmā visos tās līmeņos, pildot
dažādas funkcijas:
• izglītojošo, regulatīvo,
• tikumiskās audzināšanas un pasaules
uzskata veidošanas funkciju, kā arī
prognozējošo funkciju.
SPORTA ĒTIKA
izstrādā priekšrakstus,
kodeksus, kā saskaņot ētiskās
vērtības ar sportā un sporta
izglītības darbā iesaistīto
cilvēku personiskajām interesēm
un vēlmēm.
Studiju palīglīdzekļa mērķis:
raksturot Sporta ētikas
kodeksa būtību un tā
praktisko nozīmi sportistu,
izglītības un sporta darba
speciālistu dzīvē.
Studiju palīglīdzekļa uzdevumi:
1.Noskaidrot Sporta ētikas kodeksa
devīzi un pamatatziņas;
2.Raksturot kodeksa pamatprincipa –
godīgas spēles ētikas apsvērumus;
3.Noskaidrot tradicionālos sporta ētikas
pamatprincipus;
4.Sporta ētikas kodeksa un Sporta
likuma rekomendācijas.
1.SPORTA ĒTIKAS
KODEKSA DEVĪZE
UN PAMATATZIŅAS
Jau Eiropas Hartā
„Sports visiem”
tika atzīta nepieciešamība vienoties
par kopējā darba turpināšanu
sporta attīstībai Eiropā,
kurā pamatojas uz daudzpusīgas
demokrātijas, likumu un cilvēku
tiesību ievērošanu, un uz ētikas
principiem, kuri jāietver Sporta
ētikas kodeksā
[Eiropas Sporta Harta].
Profesionālās ētikas
kodeksā jābūt:
• norādītam kodeksa mērķiem;
• noteiktiem profesionālās darbības ētikas
standartiem (profesionālās ētikas principiem,
personāla pienākumiem un tiesībām, uzvedības
normām un ētiskām vērtībām, ko institūcija
uzskata par svarīgām);
• precīzi izklāstītiem norādījumiem par to, kā
organizācija vēlas, lai tās darbinieki rīkotos ne
tikai pildot savus profesionālos pienākumus, bet
arī problemātiskās vai neviennozīmīgās
situācijās.
Profesionālās ētikas
kodeksi
ir morālās regulācijas programmas,
kas ietver pašas būtiskākās saistības,
kuras katrā profesijā ir obligāti
jāievēro, lai iespējami labāk noritētu
profesionālā darbība, lai tā būtu
jēgpilna un produktīva.
Profesionālās ētikas
kodeksi
 sniedz profesionālās ētikas vadlīnijas
uzņēmumu vadītājiem, konkrētu profesiju
pārstāvjiem, speciālistiem, visiem
strādājošiem, norādot prasības, kuras ir
saistītas ar precīzu profesionālo
pienākumu izpildi, lojalitāti pret
uzņēmumu, citu cilvēku tiesību
aizsargāšanu u.tml.
• Tā kā dažādu nozaru valsts
amatpersonu un darbinieku grupām ir
savas specifiskās funkcijas,
dažādu nozaru un iestāžu personāla
ētikas kodeksā iekļaujamo principu un
normu kopums ir atšķirīgs.
Katrā profesijā īpaša nozīme ir profesionālās
ētikas pamatprincipiem un morāles normām,
kas ietver sevī:
• to obligāto standartu, kas jāievēro, lai
iespējami labāk noritētu profesionālā
darbība;
• likumus, paraugus, etalonus, personības
iekšējās pašregulācijas kārtību, kuras
pamatā ir augsti ideāli,
• ētiskās, profesionālās vērtības un
• tikumi, kuri sabiedrībā veido pievilcīgu
katras profesijas pārstāvja tēlu.
Ētiskās vērtības
• norāda uz to, kādam ir jābūt profesionālam
darba darītājam, tās formulē jābūtību , t.
i., ideālu, pēc kā tiekties.
• Ja norādītie profesionālās ētikas
pamatprincipi un morāles normas darba
procesā tiek realizētas, tās kļūst par
ētiskām vērtībām.
Ētiskās vērtības, principi un
normas vienmēr ir savstarpējā
mijiedarbībā
• Savā kopumā tie ir darba un uzvedības kultūras
stūrakmeņi.
• Ētikas normas var būt gan nerakstītas
(piemēram, sabiedrībā pieņemtās
pieklājības normas), gan rakstītas, kad tās
tiek iekļautas konkrētas profesijas vai
institūcijas ētikas kodeksā.
Sporta ētikas kodeksu
pieņēmusi
Eiropas Padomes Ministru komiteja
1992.gada 24.septembrī.
Tas ir oficiāls vēstījums par
nodomiem, kuru pieņēmuši par
sportu atbildīgie Eiropas
ministri.
Sporta ētikas kodeksa
devīze:
GODĪGA SPĒLE
– CEĻŠ UZ UZVARU !
GODĪGAS SPĒLES
DEFINĪCIJA
Godīga spēle ir kas vairāk nekā
spēle noteikumu robežās.
Tajā iekļauti tādi jēdzieni kā
• draudzība,
• citu respektēšana un spēle
labvēlīgā noskaņojumā.
Sporta ētikas kodeksa
galvenā rūpe un mērķis
ir bērnu un jauniešu godīga spēle,
ņemot vērā, ka bērni un jaunieši
ir nākamie pieaugušie darbinieki
un sporta zvaigznes.
Sporta ētikas kodekss ir
adresēts iestādēm un
visiem pieaugušajiem,
kam ir tieša vai netieša
ietekme uz bērnu un jauniešu
iesaistīšanu un piedalīšanos
sportā.
Sporta ētikas kodekss
atzīst sportu par sociālu
un kulturālu darbību
• kas godīgi praktizēta, bagātina sabiedrību un
sekmē tautu draudzību.
• Sports tiek atzīts arī par indivīda darbību, kas
godīgas spēles gadījumā dod iespēju sevis
iepazīšanai, izteikšanai un pilnveidošanai,
personīgiem sasniegumiem, prasmes apgūšanai un
spēju demonstrēšanai, sociālai saskarsmei,
priekam, labai veselībai un labsajūtai.
• Sports veicina iesaistīšanos sabiedrībā un
atbildību par plašo klubu loku un vadītājiem, kas
darbojas brīvprātīgi. Turklāt, atbildīga
iesaistīšana aktivitātēs palīdz veicināt atbildību
pret apkārtējo vidi.
2.GODĪGAS SPĒLES
ĒTIKAS APSVĒRUMI
Godīgu spēļu sekmējošie
ētikas apsvērumi
ir neatņemami sporta aktivitāšu,
sporta politikas un vadīšanas
elementi, un tie ir
piemērojami visos sporta
darbības līmeņos, t.i., kā
izklaides sporta veidos, tā
sporta sacīkstēs.
Sporta ētikas kodekss
paredz stingras ētiskās
robežas,
lai turētos pretī mūsdienu
sabiedrības spiedienam,
kas grauj tradicionālos sporta
pamatprincipus.
Godīga spēle ir ne tikai
uzvedības, bet arī
domāšanas veids.
Tā ietver jautājumus, kas saistīti ar:
• krāpšanās apkarošanu,
• spēlētāja cienīgu izturēšanos,
• dopingu, vardarbības (gan fiziskas,
gan vārdiskas) lietošanu,
• nevienādām iespējām,
• pārmērīgu sporta komercializāciju
un korupciju.
GODĪGA SPĒLE IR
POZITĪVS JĒDZIENS
• Kodekss atzīst sportu par sociālu un
kulturālu darbību, kas godīgi praktizēta,
bagātina sabiedrību un sekmē tautu
draudzību.
• Sports tiek atzīts arī par indivīda
darbību, kas godīgas spēles gadījumā dod
iespēju sevis iepazīšanai, izteikšanai un
pilnveidošanai, personīgiem sasniegumiem,
prasmes apgūšanai un spēju
demonstrēšanai, sociālai saskarsmei,
priekam, labai veselībai un labsajūtai.
KODEKSĀ AKCENTĒTA
ATBILDĪBAS NOZĪME
SPORTĀ
• Sports veicina iesaistīšanos
sabiedrībā un atbildību par to
plašo klubu loku un vadītājiem,
kas darbojas brīvprātīgi.
• Atbildīga iesaistīšana
aktivitātēs palīdz veicināt
atbildību pret apkārtējo vidi.
GODĪGA SPĒLE,PIRMKĀRT,
PAREDZ ATBILDĪBU,
jo bērnu un jauniešu
iesaistīšanās un
piedalīšanās sportā
notiek plašākas sociālās
vides ietvaros.
OTRKĀRT, GODĪGA
SPĒLE PAREDZ,
ka potenciālais guvums
sabiedrībai un indivīdam no
sporta tikai pieaugs,
ja godīga spēle tiks izvirzīta
uzmanības centrā, nevis atstāta
nomaļus, kā tas ir pašlaik.
TREŠKĀRT, GODĪGA
SPĒLE PAREDZ,
ka godīgai spēlei jādod
priekšroka no to puses,
kas tieši vai netieši ietekmē un
sekmē bērnu un jauniešu
sportisko pieredzi.
Sporta ētikas kodeksā
norādīts, ka
VISIEM SPORTĀ
IESAISTĪTAJIEM IR
JĀRESPEKTĒ SPORTA
TRADICIONĀLIE
PAMATPRINCIPI.
3.TRADICIONĀLIE
SPORTA
PAMATPRINCIPI
Tradicionālie sporta
pamatprincipi
(latīņu principium – pamats, pirmsākums) ir
•
•
•
•
morālās apziņas forma, kurā normas un
prasības izpaužas maksimāli vispārināti):
godīga spēle,
sportisks gars,
laba griba,
sportista cienīga izturēšanās un
brīvprātīga iesaistīšanās.
KODEKSĀ AKCENTĒTAS
BĒRNU UN JAUNIEŠU
TIESĪBAS
piedalīties gūstot prieku
par savu piedalīšanos
sportā.
Sporta ētikas kodekss
valdībām rekomendē:
• atbalstīt tālāk izklāstīto Sporta ētikas kodeksu;
• tulkot šo kodeksu nacionālajās valodās,
• izplatīt sporta organizācijās un visur tur, kur noris
darbs ar jaunatni, izmantojot Sporta ētikas
kodeksā izklāstītos principus, veidofiziskās
audzināšanas programmas skolas un augstskolas
apmācībai;
• rosināt reģionālās, nacionālās un starptautiskās
sporta organizācijas savos centienos stiprināt
sporta ētiku, ievērot kodeksa principus.
Sporta ētikas kodeksā
atspoguļoti
morālo pienākumu principui un
tikumi, kas nosaka to, kas ir
labs un, kas ir slikts, un
sniegtas rekomendācijas,
kādiem būtu jābūt sportā
iesaistītiem cilvēkiem, lai tie
būtu labi un cienījami.
4.SPORTA ĒTIKAS
KODEKSA
REKOMENDĀCIJAS
Sporta ētikas kodeksa
rekomendācijas
visos valdības līmeņos,
ieskaitot struktūras,
kas strādā ar valdību
ir pienākums dot savu
ieguldījumu godīgas spēles
veicināšanai.
.
Sevišķa atbildība ir tiem, kas
iesaistīti oficiālā izglītībā:
•
•
•
•
•
sporta un ar to saistītām organizācijām,
ieskaitot sporta federācijas un vadošos
orgānus,
fiziskās izglītības asociācijām,
treneru apvienībām un institūtiem,
medicīnas un farmakoloģijas darbiniekiem
un
plašsaziņas līdzekļiem, kam ir pienākums
dot savu ieguldījumu godīgas spēles
veicināšanai.
Rekomendācijas
komerciālajam sektoram:
•
•
•
ir
sporta preču ražotājiem,
mazumtirgotājiem.
tirdzniecības aģentūrām u.tml.
pienākums dot savu ieguldījumu
godīgas spēles veicināšanai.
Pienākums dot savu ieguldījumu
godīgas spēles veicināšanai ir:
VISIEM INDIVĪDIEM:
• ieskaitot vecākus, sporta pedagogus
(sporta skolotājus, trenerus),
• tiesnešus, amatpersonas, sporta
vadītājus, administratorus,
• žurnālistus, ārstus un farmaceitus, un tos
atdarināšanas cienīgos augstas klases
sportistus, kas sasnieguši panākumus un
slavu sportā.
Katrai no šīm institūcijām un
indivīdiem ir sava atbildība un
loma.Sporta ētikas kodekss tikai
tad būs efektīvs, ja visi, kas
iesaistīti
sportā,
būs
gatavi
uzņemties
to
atbildību,
kas
noteikta šajā kodeksā.
Sporta ētikas uzmanības centrā ir
sportista, sporta darbinieka un
speciālista:
• personības profesionālā morāle, tās specifika un
veidošanas nosacījumi;
• ētiskās kompetences veidošanas un attīstības
likumsakarības;
• tikumiskās īpašības, kuras nodrošina pienācīgu
profesionālo pienākumu izpildi;
• savstarpējās attiecības profesionālo kolektīvu
iekšienē, un tās specifiskās tikumiskās normas,
kuras raksturīgas noteiktai profesijai;
• profesionālās un tikumiskās audzināšanas
īpatnības.
Valsts iestāžu saistības un
sporta darba vadītāju
pienākumi:
•
•
•
sekmēt minēto ētikas kritēriju apgūšanu
visur, kur saskarsme ar sportu;
mudināt un atbalstīt ar sportu saistītās
organizācijas, kas savās sporta
aktivitātēs ievēro veselīgu ētiku;
rosināt pasniedzējus un skolotājus,
veidojot skolu fiziskās audzināšanas
programmas, uzsvērt to, lai audzēkņi
pievērstos sportam un to darītu godīgi.
Valsts iestāžu saistības un
sporta darba vadītāju
pienākumi:
•
•
•
ierosināt veikt pētījumus vietējā un
starptautiskā mērogā, lai palīdzētu pārvarēt
problēmas, kas rodas jauniešiem, nodarbojoties
ar sportu, lai samazinātu nevēlamu rīcību un, lai
sekmētu godīgu attieksmi;
veicināt augstu ētisko principu ieviešanu visās
sabiedriskajās jomās, kas saistītas ar sportu;
stimulēt un atbalstīt tās organizācijas un
indivīdus, kas apliecinājuši stabilus ētikas
principus sporta darbā;
Valsts iestāžu saistības un
sporta darba vadītāju
pienākumi:
•
•
•
veicināt profesionālo izglītību, iekļaujot sporta un godīgas
spēles sekmēšanu kā fiziskās izglītības mācību
programmas centrālo daļu;
atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt godīgu spēli
sportā, sevišķi starp jauniešiem, kā arī rosināt institūcijas,
lai tās savā darbā godīgai spēlei dotu priekšroku;
veicināt gan nacionālos, gan starptautiskos pētījumus, kas
padziļina mūsu izpratni par to jautājumu kompleksu, kas
saistīts ar jauniešu iesaistīšanu sportā un, kas nosaka
sliktas uzvedības pakāpi un godīgas spēles sekmēšanas
iespējas.
Sporta un visām ar sportu
saistītajām organizācijām
jāuzņemas atbildība:
•
•
•
norīkot personas, kas atbild par ētikas normu
ieviešanu;
izplatīt norādījumus, kuros skaidri formulēta
ētikai atbilstoša vai neatbilstoša izturēšanās, un
sekot, lai apstiprinātais atzinības vai soda
sankciju mērs un formula tiktu principiāli
piemēroti neatkarīgi no sporta nodarbību līmeņa;
rūpēties, lai visi norādījumi atbilstu Eiropā (un
Latvijā) pieņemtajām konkrētā sporta veida
ētikas normām;
•
•
ar pedagoģisku un izglītojošu metožu
palīdzību, ar atzinību un uzslavu
panākt, lai visās sporta aktivitātēs
tiek ievērots pamatprincips - godīga
spēle;
izveidot sistēmu, kas veicinātu
godīgu spēli, stimulētu sportistu
personīgo izaugsmi un ļautu sasniegt
arvien labākus rezultātus sacīkšu
laikā;
.
•
•
•
sniegt palīdzību un atbalstu godīgas
spēles popularizēšanai plašsaziņas
līdzekļos;
radīt nepieciešamos priekšnoteikumus
godīgai spēlei;
publicēt skaidrus norādījumus par to, ko
uzskata par ētisku vai neētisku uzvedību
un nodrošināt, lai jebkurā līdzdalības un
ieskaites līmenī godīgas spēles principi
tiktu pielietoti nemainīgi un piemēroti
stimulēti;
•
•
•
•
nodrošināt, lai visi lēmumi tiktu pieņemti saskaņā ar
attiecīgā sporta veida ētikas kodeksu, kas, savukārt,
atbilst Eiropas sporta ētikas kodeksam;
sekmēt godīgas spēles izpratni savā ietekmes sfērā,
izmantojot kampaņas, balvas, izglītojošus materiālus un
apmācības iespējas. Tām ir arī jākontrolē un jānovērtē
šādu iniciatīvu ietekme;
izveidot sistēmu, kas veicinātu godīgu spēli un personīgos
sasniegumus papildus tīri sportiskiem rezultātiem;
sniegt palīdzību un atbalstu godīgas spēles popularizēšanai
plašsaziņas līdzekļos.
Kodeksā akcentēta doma,
ka darbā ar jaunatni, sporta un ar to
saistīto iestāžu uzdevums ir:
• nodrošināt, lai sacensību struktūra
ievērotu jauniešu un augošu bērnu īpašās
prasības un dotu iespēju iesaistīties
dažāda līmeņa sportošanā, sākot no
atpūtas līdz augsta līmeņa sacensībām;
• atbalstīt noteikumu izmaiņas, lai tie
atbilstu jauno un nobriedušo bērnu
vajadzībām, un likt uzsvaru vairāk uz
godīgu spēli nekā uz sportiskiem
rezultātiem;
•
•
radīt drošas garantijas, lai nepieļautu bērnu
ekspluatāciju, īpaši to bērnu, kam ir ļoti agri
attīstītas spējas;
nodrošināt, lai visi, kas darbojas vai ir saistīti ar
sporta organizāciju, kura ir atbildīga par
bērniem un jauniešiem, būtu pienācīgi kvalificēti,
lai vadītu, apmācītu, izglītotu un trenētu bērnus,
īpašu uzmanību pievēršot tam, lai viņi izprastu ar
bērnu nobriešanu saistītās bioloģiskās un
psiholoģiskās izmaiņas.
Kodeksā norādīti arī
pieaugušo pienākumi un
personiskās uzvedības nozīme:
•
•
uzvesties tā, lai sniegtu labu paraugu un
priekšzīmi bērniem un jauniešiem, nekādā
veidā nepabalstīt un personīgi
nedemonstrēt negodīgu spēli, kā arī
nepiedot to citiem un piemērot attiecīgus
sodus par sliktu uzvedību;
gādāt, lai pašu trenētības un
kvalifikācijas līmenis atbilstu bērnu
vajadzībām, tiem izejot dažādas
sportošanas pakāpes.
Strādājot ar jauniešiem:
• kā prioritāti noteikt bērna un jaunā atlēta veselību,
drošību un labklājību, un gādāt, lai šie apsvērumi
tiktu vērtēti augstāk par sportiskajiem
sasniegumiem vai skolas, kluba, trenera vai vecāku
reputāciju;
• nodrošināt bērniem tādu sportošanas pieredzi, kas
veicina ilggadēju piesaisti veselīgām fiziskām
aktivitātēm;
• izvairīties no apiešanās ar bērniem, kā ar maziem
pieaugušajiem, apzināties fiziskās un psiholoģiskās
izmaiņas, kas novērojamas augšanas periodā, un to
ietekmi uz sportisko sniegumu;
Strādājot ar jauniešiem:
•
•
•
negaidīt no bērna tādus sasniegumus, kas
neatbilst viņa vai viņas iespējām;
uzskatīt piedalīšanās prieku par noteicošo un
nekad neizdarīt pārmērīgu spiedienu, kas apdraud
bērna izvēles tiesības piedalīties vai
nepiedalīties;
pievērst vienādu uzmanību gan talantīgiem, gan
mazāk talantīgiem bērniem un izcelt un apbalvot
personiskā līmeņa sasniegumus un meistarības
apgūšanu papildus ievērojamiem sportiskajiem
rezultātiem;
•
•
pamudināt bērnus izgudrot pašiem spēles ar
saviem noteikumiem, uzņemties trenera,
amatpersonas un tiesneša lomu papildus
dalībnieka lomai, izgudrot savas balvas un sodus
godīgai un negatīvai spēlei, un uzņemties
personīgu atbildību par savu rīcību;
sniegt bērniem un jauniešiem, un viņu ģimenēm
iespējami daudz informācijas, lai rastu skaidru
priekšstatu par potenciālo risku un guvumu, kas
saistās ar augstu rezultātu sasniegšanu.
Sporta ētikas kodeksu
noslēdz secinājumi:
• godīga spēle ir galvenais
priekšnoteikums, lai veicinātu sporta
attīstību un sportiskās kustības
izplatību;
• godprātība sportā - godīga spēle - dara
labu visiem- sportistam, indivīdam,
organizācijām un visai sabiedrībai
kopumā;
• mūsu pienākums veicināt šādu sportisku
garu;
• godīga spēle - uzvaras ķīla .
Latvijas Olimpiskā komiteja nolēmusi
Sporta ētikas kodeksu ieviest visas
sportiskās kustības ietvaros:
•
•
•
•
Latvijas Olimpiskajā komitejā,
sporta klubos un federācijās,
skolās un augstskolās,
reģionālajās un citās sporta
sabiedrībās.
Latvijas Olimpiskā
komiteja
aicina visus vadītājus personīgi
pievienoties šim Sporta ētikas
kodeksam, tādējādi panākot,
lai godīgas spēles princips
vienmēr un visur sportā kļūst
par galveno.
Sporta ētikas prasības ir
iekļautas arī Sporta
likumā.
LATVIJAS SPORTA LIKUMU
Latvijas Republikas Saeima
pieņēmusi 2002.gada novembrī.
Sporta likumā norādīts:
• Sporta speciālistu sertifikācijas
kārtību un prasības, kādām jāatbilst
sporta speciālistam, lai iegūtu
tiesības strādāt sporta jomā, nosaka
Ministru kabinets.
• Sporta pedagogu kvalifikācijas
prasības nosaka Izglītības likums,
izņemot tos pedagogus, kuri īsteno
sporta izglītības programmas.
Sporta likumā norādīti sporta
jomā ievērojamie
pamatprincipi
• vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības
nodarboties ar sportu;
• godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā
organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par
olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās
pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un
morālu rupjību;
• drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi noris
drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta
darbinieki;
Sporta likumā norādītas
sportista tiesības:
• sportistam ir tiesības piedalīties
sporta treniņos un sacensībās;
• sportista pienākums, piedaloties
sporta sacensībās, ir ievērot
starptautisko un Latvijas sporta
federāciju noteikumus, sporta
ētikas un godīgas spēles principus,
Antidopinga konvencijas noteikumus,
kā arī normatīvos aktus;
Sporta likumā norādīta
sportista atbildība:
• sportists ir atbildīgs par savu veselības
stāvokli, regulē veselības pārbaužu
veikšanu, savas veselības un dzīvības
apdrošināšanu;
• par nepilngadīgu sportistu veselības
aprūpi, regulāru veselības pārbaužu
veikšanu, veselības un dzīvības
apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki
(personas, kas realizē vecāku varu) un
sporta speciālisti.
Sporta likumā norādīti
sporta darbinieku un
speciālistu pienākumi
• sporta darbinieks ievēro starptautisko un
Latvijas sporta federāciju noteikumus,
sporta ētikas un godīgas spēles principus,
Antidopinga konvencijas noteikumus, kā arī
normatīvos aktus;
• sporta speciālists vada sporta treniņus
(nodarbības) un organizētas sporta
aktivitātes, piemērojot cilvēka organismam
atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli
izmantojot sportu cilvēka veselības
nostiprināšanai un saglabāšanai, augstas
meistarības sasniegšanai;
SECINĀJUMI
1.Sporta ētikas kodekss ir ētikas
principu, morāles normu un vērtību
kopums, pēc kura savā
profesionālajā darbā vadās
sportisti, sporta darbinieki un
izglītības un sporta darba speciālisti
(sporta skolotāji, treneri, izglītības un sporta
darba vadītāji, rekreācijas speciālisti u.c.).
2.Sporta ētikas kodekss ir
adresēts iestādēm un visiem
pieaugušajiem, kam ir tieša
vai netieša ietekme uz bērnu
un jauniešu iesaistīšanu un
piedalīšanos sportā.
3.Sporta ētikas kodeksa
devīze ir: godīga spēle –
uzvaras ķīla. Godīga spēle ir
galvenais priekšnoteikums, lai
veicinātu sporta attīstību un
sportiskās kustības.
4.Godīgas spēles sekmējošie ētikas
apsvērumi ir neatņemami, nevis
tikai iespējami sporta aktivitāšu,
sporta politikas un vadīšanas
elementi, un tie piemērojami visos
sporta darbības līmeņos,- kā
izklaides sporta veidos, tā sporta
sacīkstēs.
5.Sporta ētikas kodeksā
norādīti tradicionālie sporta
ētikas pamatprincipi:
• godīga spēle,
• sportisks gars,
• laba griba,
• sportista cienīga izturēšanās
un brīvprātīga iesaistīšanās.
6.Sporta ētikas kodeksa
studijas veicina topošo
izglītības un sporta darba
speciālistu kompetences
attīstību, sapratni par sporta
ētikas principu, normu un
vērtību praktisko nozīmi.
LITERATŪRA
1.Eiropas Sporta Harta //Latvijas SP
informatīvais biļetens. – 1996. – Nr.5.
2.Kuzņecova A. Profesionālās ētikas pamati.
Ievads sporta ētikā. - Rīga: RaKa., 2003,
202 lpp.
3.Kuzņecova A.Treneru un sportistu ētikas
dilemmas. /LSPA zinātniskie raksti 2003. –
Rīga: LSPA, 2004. 54.-59.lpp.
4.Sporta ētikas kodekss. – Rīga: LOK, 1994. 7 lpp.
5.Sporta likums
http://www.likumi.lv/doc.php?ld