Transcript Uzvedības problēmas

Uzvedības problēmas = mācību problēmas
Vai var novērst?
Uzvedības traucējumi vai uzvedības
problēmas
• Uzvedības traucējumi ir klīniski pamatoti (Uzvedības traucējumi tiek
klīniski diagnosticēti - hiperkinētiski traucējumi, uzvedības traucējumi,
jaukti uzvedības un emociju traucējumi)
• Uzvedības problēmas ir uzvedības normu pārkāpumi (Uzvedības noteikumu
neievērošana - nepaklausība, sīkas zādzības un melošana, pašregulācijas
grūtības, trokšņošana, sakaušanās, apsaukāšanās)
• Svarīgi ir padarīt bērna uzvedību vadāmu. To mēs saprotam ar uzvedības
regulāciju
Uzvedību nosaka:
•
•
•
•
iedzimtais temperaments un spējas
vecuma attīstības pakāpes
stress un emocionālie faktori
uzvedības vadīšanas stils (ģimene, skola,
pieredze)
• vērtību sistēma
Uzvedības vadīšanas priekšnoteikums –
runāt, bet ne moralizēt
• Ko darīsim? (jāzina, ar ko nodarbosies)
• Kur būs jāatrodas? (sagatavošanās uztvert vietu, telpu)
• Cik daudz būs jādara? (lai zinātu darbības apjomu)
• Cik ilgi tas būs jādara? (lai zinātu darbības beigas)
• Ko darīsim pēc tam? (nepieciešams zināt, kas sekos pēc
tam)
4
Atbalsta pasākumi vides iekārtojumam
Pielāgojumi
Piemēri
Individuāla darba vieta
Atsevišķa telpa, vienvietīgs sols, norobežota darba vieta,
Individualizēta darba vieta
Ar palīgierīcēm, papildus apgaismojums, tuvāk skolotājam,
dators, audio vai vizuālie stimuli, ciparu/ burtu rinda uz sola;
nodrošināti darba materiāli, lapas ar spilgtām līnijām, krāsainas
pildspalvas, flomasteri
Relaksācijas vieta
Dīvāns, pufs, rotaļu stūrītis, norobežota “kabīne”, mūzikas centrs
Laika limits
Dienas, stundu ritms (režīms), precīza darba (stundas/
nodarbības) uzsākšana, pulkstenis redzamā vietā
Noteikumi
Vizualizēti darbības pašregulācijas noteikumi ar bildītēm,
fotogrāfijām, piktogrammām
Veselības stāvokļa
regulatori
Ūdens, ierastas lietas, rituālu priekšmeti
Atbalsta personāls
Asistents pašapkalpošanās darbību veikšanai, palīgskolotājs
darba tempa un uzvedības regulēšanai, skolotāja pastāvīga
klātbūtne
5
Atbalsta pasākumi mācību darbības vadīšanai
Pielāgojumi
Piemēri
Biežāki pārtraukumi
Darbības pārtraukšana pirms noguruma vai uzvedības maiņas,
darbības veidu maiņa
Pielāgots mācību saturs,
mācību paņēmieni
Atlasīt nepieciešamo, pieejamo skolēnam šajā brīdī, speciālas
darba lapas, kļūdu uzskaites diferencēšana, pirms uzdevuma
veikšanas izstrādā jautājumus par procesa veikšanu
Vienkāršoti uzdevuma
nosacījumi
Zīmējumi, attēlu papildinājumi, samazināt uzdevumu skaitu,
nepieprasīt glītrakstīšanu, rakstot runāt līdzi balsī
Lasāmo tekstu
pārveidošana
Priekšā lasīšana, teksts vienkāršajā valodā, izcelti galvenie vārdi,
vārdnīcas, atbalsta vārdu kartītes, lasa skolotājs un skolēns pa
kārtai, rindu trafarets, teksts vieglā valodā
Alternatīvi pārbaudes veidi
Rakstu darbu aizstāšana ar mutiskām atbildēm, mutisko atbilžu
aizstāšana ar rakstiskām vai zīmējumiem, grafikiem, tabulām,
atbildot izmantot paša veidotu plānu, individuālās atbildes “viens
pret vienu”
Darba tempa un apjoma
regulēšana
Saīsināts stundas/ nodarbības laiks, saīsināta mācību diena,
nemācīties no galvas pilnu uzdevumu
Informācijas apstrādes
pielāgojumi
Verbālie, vizuālie, personiskie, sociālie, muzikālie, praktiskie
6
Atbalsta pasākumi sociālo iemaņu veidošanai
Pielāgojumi
Piemēri
Skolotāja disciplīnas
piemērs
Savlaicīgi sākta stunda/ nodarbība, sagatavotas stundas
Uzvedības un izturēšanās paraugs
Noteikumi
Individuālie noteikumi skolēnam dienai, stundai
Pamudinājumi, uzslavas
Atgādinājumi par situāciju pēc rezultāta sasniegšanas, balva –
uzlīmes, atzīme, atļauja kaut ko darīt
Sodi
Reāli aizliegumi, ierobežojumi
Ikdienas dzīves iemaņas
Organizēt savu ārējo izskatu, darba vietu, klasi
Darbības veikšana līdz
galam
Pieprasīt uzdevuma pabeigšanu, neatstāt nepadarītu uzdevumu,
pārliecināties par rezultāta sasniegšanu
Darbības regulēšana
Pastāvīga kontrole un uzraudzība, “Vajag, var, nedrīkst”
izpratnes veidošana
7
Atbalsta darbinieks –
palīgskolotājs skolā
• Skolotāja palīgs
• Pedagoga palīgs
• Palīgskolotājs
Kas ir palīgskolotājs?
• Palīgs skolēnam
• Palīgs skolotājam
• Privātskolotājs
• Situācijas glābējs
Darba pienākumi
• Novērtēt skolēna vajadzības mācību grūtību/ uzvedības
problēmu pārvarēšanā (izpēte)
• Noteikt dienas/ nedēļas uzdevumus, darbības/ kārtību
skolēna audzināšanas un mācīšanas procesa organizācijai
(plānošana)
• Palīdzēt skolēnam vadīt mācību motivāciju (ārējā gribas
vadīšana) mācību stundās, ārpus mācību stundu laikā
• Analizēt skolēna mācību un audzināšanas sasniegumus.
Skolēna uzvedības regulēšanai
nepieciešamās kompetences un prasmes
• Jo “grūtāks” skolēns, jo labāku skolotāju vajag.
Stipram skolēnam nepieciešams mācību priekšmetu
zinošs skolotājs, vājam – skolēnu zinošs.
• Prasme satikt ar “grūto” skolēnu
• Visas pedagogam nepieciešamās
Darbības veidi
• Sēdēšana skolēnam (skolēnu grupai) blakus mācību stundas laikā
un viņa mācību darbības aktivizēšana (norādīt, kur jāskatās, kas
jādara, laika robežas; atrast vajadzīgās lietas, sakārtoties; bremzēt
negatīvās uzvedības izpausmes; izvest no klases)
• Darbības organizēšana starpbrīžos
• “Savējā cilvēka” nodrošināšana skolēnam
• Mājas darbu izpildīšana un sagatavošanās nākamajām stundām
(pēc stundām)
• Skolēna mācību problēmu izpēte un palīdzības sniegšanas
novērtēšana, sadarbības ar citām atbalsta sistēmām organizēšana
Atbalsta sniegšanas principi
• Vispirms skolēns, pēc tam programmas
• Organizēt darbības iemaņu apgūšanu - neprasme sevi
organizēt dod sliktākus rezultātus, nekā tie būtu iespējami
• Paredzēt kļūdas
• Lai tempu kāpinātu (mācībās, audzināšanā), vajag
trenēties
• Mācīt organizēt savu laiku. Prasme organizēt savu laiku
nozīmē prasmi veidot savu likteni, apzināties savu iespēju
milzīgo potenciālu.
EMOCIONĀLAIS INTELEKTS.
Kas ir emocionālais intelekts?
• Emocionālais intelekts ( EI ) ir personības spēja pazīt, kontrolēt un
regulēt savas un arī apkārtējo jūtas, lai veidotu labas savstarpējās
attiecības.
• ”Ar intelektu saistīta emocionalitāte.” Daniels Golemans.
Emocionālā izglītošana.
• Cilvēces vēsture liecina, ka dziļas zināšanas bezjūtīga cilvēka rokās
var novest pie traģēdijām.
Emocionālais alfabēts.
• Jāmācās cilvēciskā spēja apzināt un prasmīgi rīkoties ar savām
emocijām un respektēt citu jūtas.
• Konflikts starp sirdi un prātu,
• Izvēle starp emocionalitāti un racionalitāti.
Emocionālās inteliģences
komponenti:
•
•
•
•
•
Pašapziņa.
Pašregulācija.
Pašmotivācija.
Empātija.
Komunikabilitāte.
Emocionālā inteliģence – veiksmīgas saskarsmes garants.
Panākumu formula:
P I + E I = P A N Ā K U M I.
PI – prāta intelekts
EI – emocionālais intelekts
Amerikāņu psihologs D.Goulmens : “Svarīgs ne tikai IQ, bet arī EQ.”
Risināšanas aspekti.
• Emocionālais pārdzīvojums skolā, tā stimulēšana,
stimulēšanas nosacījumu izstrādāšana.
• Rosināt skolēnus apzināt savas emocijas, tās kontrolēt.
• Skolotāja personība. Tās īpatnības var traucēt bērnu.
• Skolotāja emocionalitāte (kā aktierim).
• Skolā jāvalda vairāk pozitīvām emocijām, darba priekam,
jautrībai, priekam.
Pakāpeniskums pedagoģisko paņēmienu
izmantošanā.
• Uzvedības maiņa. (Mainīt skolēna uzvedības modeļus –
ilgstošs, pakāpenisks process, visiem pedagogiem
sadarbojoties.)
• Emociju izpausmju un emociju maiņa. (Mācīt pārdzīvot
citas emocijas – pozitīvas.)
• Attiecību maiņa. (Skolotājs vispirms maina attiecību
modeļus un attieksmi pret skolēnu.)
•
Pieņemt citas personas negatīvās īpašības mēs varam tikai tad, ja
apzināmies un pieņemam savas negatīvās īpašības.
•
Kādas ir paša skolotāja emocijas uz pozitīvām un negatīvām atsauksmēm
par sevi?
•
Cik lielā mērā skolotājam piemīt empātiskās izpratnes iemaņas?
•
Pirms varu gaidīt, lai skolēns mainās, man pašam jāmainās.
•
Pēc vērtīgā laika, ko skolotājs sniedz skolēniem, otra labākā dāvana ir labs
piemērs.
•
Smiekli ir īsākais ceļš starp cilvēkiem un viens no gudrākajiem veidiem, kā
padziļināt cilvēciskās attiecības.
Bērna uzvedības problēmu laikā:
• pievērst uzmanību ne tikai bērna vārdiem, bet arī
mīmikai, žestiem;
• pārbaudīt, vai mēs (skolotāji) pareizi izprotam bērna
vārdus;
• nedot padomus bērnam;
• nevērtēt bērnu, vērtēt rīcību;
• pārdomāt, kā mēs rīkotos bērna vietā un viņa
vecumā;
• kādas ir mūsu iemaņas, kā uzvesties psiholoģiski
sarežģītā vai jaunā situācijā (situācija skolotājam ar
“neuzvedīgu” bērnu vienmēr ir sarežģīta)
Uzvedības problēmas pastiprinās
spriedzes apstākļos, stresa, ģimenes,
skolas un vienaudžu strīdu situācijās.
Jāvērtē, jāmaina situācija.
Paņēmieni, kurus var aicināt veikt skolēnu, lai mazinātu iekšējo spriedzi
un iekļautos uzvedības normās.
•
Elpošanas vingrinājumi (pareiza un ritmiska elpošana dod iespēju ķermenim sakārtot iekšējos
procesus, koncentrēties uz noteiktu darbību, kas palīdz ieraudzīt mērķi (ja tāds ir piedāvāts) un
izvairīties no neadekvātas uzvedības.).
•
Zīmēšana. (palīdz izpaust iekšējās emocijas un domas un nonākt pie rezultāta. Īpaši ieteicams
bērniem, kuriem ir grūti formulēt savas izjūtas vai vajadzības, bet vieglāk to būtu darīt ar
dažādu simbolu palīdzību, vai pamazām nokļūt līdz emociju, domu formulējumam. Šo metodi
skolēns var izmantot arī tajos brīžos, kad bērns izjūt iekšēju diskomfortu un ir nepieciešams
veids, kā savādāk šīs sajūtas mazināt.).
•
Figūru veidošana (papīrs, mozaīkas, klucīši, plastilīns).
•
Rakstīšana.
•
Iespēja izkustēties (aktīviem bērniem ar augstu enerģijas līmeni ir svarīgi, ka ikdienā var aktīvi
darboties, ne tikai sēdēt vai darboties tikai ar rokām.).
•
„Mantru” skaitīšana (skolēns var izdomāt kādu frāzi, kas viņam palīdz saglabāt iekšēju mieru
un to atkārtot katru reizi, kad izjūt iekšēju diskomfortu.).
•
Dienasgrāmatas veidošana.
•
Pašnovērtēšana – apbalvošana.
Paņēmieni, kurus var izmantot skolotājs, lai skolēnam palīdzētu
izvairīties/ novērst agresīvu un neadekvātu uzvedību.
•
Punktu sistēma – punktu sistēma nosaka skaidrus noteikumus un par ko skolēns
„noteiktas sekas”, par ko saņem bonusa punktus un kādā veidā var dzēst
noteikumu pārkāpumus.
•
Vingrinājumi kopā ar skolēnu (paņēmieni, kurus iesaka veikt bērnam – elpošana,
zīmēšana, figūru veidošana, rakstīšana, kustības, „mantru” skaitīšana,
dienasgrāmata, pašnovērtējums).
•
Stundas kārtība – ja skolēnam ir augsts enerģijas līmenis, ir svarīgi, ka viņam ir
iespēja aktīvi darboties, ne tikai darīt monotonas darbības, līdz ar to ir svarīgi
dažādot stundās pasniedzamo saturu ņemot vērā bērna specifiku. Skolēnam var
tikt uzticēta zināma atbildība par stundas norisi, kas viņam palīdzēs izjust savas
klātesamības nozīmīgumu, līdz ar to paaugstina motivāciju mainīt uzvedību.
•
Novērojumi.
–
–
–
–
–
Raksturot bērna agresīvo un delinkvento uzvedību.
Raksturot bērna uzvedību, ārpus neadekvātās uzvedības uzliesmojumiem.
Sistematizēt situācijas, kurās parādās agresīvā un neadekvātā uzvedība.
Sistematizēt situācijas, kurās neparādās agresīvā un neadekvātā uzvedība.
Izvērtēt kopīgās un atsevišķās iezīmes starp situācijām, kurās parādās agresīvā vai
neadekvātā uzvedība un starp situācijām, kurās neparādās agresīvā vai neadekvātā
uzvedība.
Efektīvas atbalsta sistēmas
raksturojums
• Visi kopā – sadarbība
• Droša skolas vide
• Atbalstoša ģimenes vide