Классификация психических расстройств (по DSM III)

Download Report

Transcript Классификация психических расстройств (по DSM III)

Tiesu psihiatrija.
Turpinājums


Viens no svarīgākajiem jēdzieniem tiesu
psihiatrijā ir pieskaitāmība un
nepieskaitāmība.
Par pieskaitāmu ir atzīstama persona,
kas neatrodas psihoneiroloģiskā
dispansera uzskaitē un kam iepriekš nav
bijušas vērojamas apziņas un uzvedības
patoloģijas, personas, kas apzinās savu
rīcību, spēj to adekvāti novērtēt un vadīt.
Nepieskaitāmības medicīniskais
aspekts
• Nepieskaitāmības medicīniskie kritēriji sevī
•
•
•
•
ietver apkopojošu psihisko traucējumu
uzskaitījumu, ko var sadalīt četrās grupās:
1) hroniskie psihiskie traucējumi;
2) pagaidu psihiskie traucējumi;
3) plānprātība;
4) citi slimīgi psihes stāvokļi.
• Pirmā grupa sevī ietver nepārtraukti vai
lēkjmveidīgi noritošas psihiskas slimības, kam
piemīt tendence progresēt un kas noved pie
dziļām un noturīgām personības izmaiņām —
šizofrēnija, vecuma plānprātība, presenīlas
psihozes, progresējoša paralīze u.c.
• Otrajā grupā ietilpst psihiskie traucējumi, kam
piemīt dažāds raksturs un kas beidzas ar
izveseļošanos. Pie tiem pieder alkohola
psihozes delīrija formā, halucinācijas,
paranoja, reaktīvas psihozes, citi sevišķi
stāvokļi.
• Medicīnisko kritēriju uzskaitījuma sastāvā
esošā trešā slimību grupa sevī apvieno visus
pēc etioloģijas stāvokļa dažādus psihiskās
darbības noturīgus samazināšanās gadījumus,
kam seko intelekta sabrukums, pirmkārt,
atmiņa un kritika, neatgriezeniskas personības
izmaiņas, kas izpaužas kā traucējumi vai
nespēja sociāli pielāgoties.
• Ceturtā grupa ietver sevī stāvokļus, kas nav
psihiskas slimības šī vārda šaurākā nozīmē, bet
tiem ir raksturīgi tie vai citi psihiskās darbības
traucējumi: psihopātijas, psihiskais
infantīlisms un daži kurlmēmuma gadījumi.
Nepieskaitāmības juridiskais aspekts
 Tiesu psihiatriskais novērtējums pamatojas uz diagnosticēto
slimīgo psihes traucējumu smaguma (dziļuma) noteikšanu,
tas arī veido pamatu nepieskaitāmības juridiskajam
kritērijam, kas likumā tiek formulēts kā „nespēja apzināties
savas darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko
bīstamību vai nespēja to vadīt. Juridiskais kritērijs sevī ietver
divas pazīmes: intelektuālo (nespēju apzināties savas
darbības (bezdarbības) faktisko raksturu un sabiedrisko
bīstamību) un gribas (nespēju vadīt savas darbības), kas
sniedz pilnīgāku, visaptverošāku psihisko traucējumu
raksturojumu personai, kam tiek veikta ekspertīze.
Personas atzīšana par nepieskaitāmu
 Persona var tikt atzīta par nepieskaitāmu
tikai tiesu medicīniskās ekspertīzes
rezultātā.
Psihisko traucējumu
klasifikācija (pēc DSM III)
DSM III – psihisko traucējumu
klasifikators

Klasifikatora pēdējais izdevums izdots
1980.gadā. Tā mērķis ir noteikt vienotu
psihisko traucējumu klasifikāciju, izstrādāt
vienotu simptomu diagnostikas starptautisko
sistēmu un izstrādāt vienotu traucējumu
noteikšanas terminoloģiju.
Smagie psihiskie traucējumi
1. Traucējumi, kas raksturīgi bērnu
un pusaudžu vecumam
 - Garīgā atpalicība
 - Uzmanības traucējumi (piemēram, hiperaktivitāte)
 - Uzvedības traucējumi (agresīva vai nepietiekami
socializēta uzvedība)
 - Ar trauksmi saistīti traucējumi
 - Ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija)
 - Stereotipiskas kustības (tiki)
 - Traucējumi ar fiziskām izpausmēm (enurēze,
enkuprēze)
- Dominanti attīstības traucējumi (piemēram, autisms)
2. Organiskas izcelsmes psihiskie
traucējumi
- Senilās un presenilās demences
- Ārstniecības preparātu izraisīti traucējumi
(saindēšanās, halucinācijas, amnēzijas u.t.t.)
3. Traucējumi, kas saistīti ar
ārstniecisko preparātu lietošanu
-
Atkarība, pieradums, pārdozācija.
4. Šizofrēniskie traucējumi
 1. Nesistematizēta šizofrēnija, kam raksturīgs domāšanas
sajukums, murgi un halucinācijas, kas nav saistīti ar kaut kādu
noteiktu tēmu, un, visbeidzot, emocionāli pārdzīvojumi, kas tiek
izrādīti neadekvātā vai dīvainā veidā.
 2. Katatoniskā forma, kam raksturīgas psihomotorās uzvedības
īpatnības – slimnieks var stundām ilgi saglabāt vienu un to pašu
pozu vai pēkšņi, bez jebkādu ārējo stimulu ietekmes pāriet pie
vētrainas kustību aktivitātes.
 3. Paranoīdā forma ar lieluma māniju vai sekošanas māniju, ko
pavada halucinācijas, kas nav saistītas ar kādu šauru tēmu.
 4. Nenoteikta tipa šizofrēnija, kas sevī ietver visus slimību
gadījumus, kas neattiecas uz trijām iepriekš aprakstītajām
kategorijām.
5. Paranoīdie traucējumi
• Paranoja – noturīga murgu forma ar
lieluma māniju, greizsirdību, sekošanas
māniju, kas pāraug maniakālā idejā.
6.
Neklasificētie psihiskie
traucējumi
- Asas psihotiskas šizofrēnijas formas vai
šizoafektīvas reakcijas
7. Afektīvi traucējumi
- Bipolāri traucējumi – depresīva un
maniakāla stāvokļa maiņa.
- Dziļa depresija – skumjas, kas
noved līdz izmisumam, nevēlēšanās
runāt, uzņemt ēdienu u.t.t.
- Citi specifiski afektīvi traucējumi
(depresīva neiroze u.c.)
8. Ar trauksmi saistīti traucējumi




Fobijas
Panika
Obsesīvi-kompulsīvi traucējumi:
obsesija – uzmācīgas domas vai
aicinājums, kompulsija – nenoteikta
vēlēšanās kaut kādas darbības, lai
atbrīvotos no trauksmes
Posttraumatiski traucējumi
9. Somatiskie traucējumi
Konversijas traucējumi – paralīzes, nervu
tiki, raustīšanās, runas traucējumi.
 Somatiskie traucējumi – uzmācīga vēlme
saņemt medicīnisko palīdzību, pie kam
slimība neizpaužas un slimīgās sajūtas nav
lokalizētas.
 Hipohondrija – pārspīlēta raizēšanās par
savu veselību.

10. Disociatīvi traucējumi
Psihogēna amnēzija – aizmiršana, kas radusies
stresa vai pārdzīvotu baiļu rezultātā.
 Psihogēna bēgšana – vēlme pārtraukt
iepriekšējo dzīves veidu, «piedzimt no jauna».
 Personības dalīšanās – dažādā laikā slimniekā it
kā dzīvo dažādas personības.
 Traucējumi, kas saistīti ar depersonalizāciju –
personības apziņas zaudējums, nav kontakta ar
ikdienu – dzīve nav reāla – tā ir sapnis.

11. Psihoseksuāli traucējumi
Traucējumi, kas saistīti ar dzimuma
identifikāciju
 Parafīlijas
 Dzimumfunkcijas traucējumi
 Citi psihoseksuāli traucējumi

12.Traucējumu simulācija
Mēģinājums simulēt tos vai citus psihisko
traucējumu simptomus. Slimnieks pakāpeniski
sāk ticēt traucējumu patiesumam un simulē
pastāvīgi jau neatšķirot reālo uzvedību no
simulētās. Simulācijas diagnostika pamatojas uz
to, ka cilvēks nevar zināt visus slimības
simptomus un tādēļ bieži sniedz pretrunīgas
ziņas par slimības gaitu.
Disimulācija – mēģinājums noslēpt savu slimību.
13. Tieksmju kontroles
traucējumi
Kleptomānija
 Piromānija u.tml.

14. Adaptācijas traucējumi

Uzvedības adaptācijas traucējumi darbā,
skolā u.t.t.
15. Personības traucējumi
Paranoīdai personībai raksturīgs ārkārtīgs
aizdomīgums pret cilvēkiem.
 Šizoīdai personībai raksturīga kaut kāda veida sociāla
izolācija un nepietiekami emocionāla notikumu
uztvere.
 Kompulsīva personība raksturīga pedantiem un
cilvēkiem, kas pārliecīgi tiecas pēc pilnības.

Narcisistiska personība noslēdzas pati sevī; tā
jūt pārmērīgu mīlestību pret sevi un ārkārtīgi
nevērīgi attiecas pret sociālajiem
nosacījumiem un citu cilvēku tiesībām.
 Histrioniskai personībai raksturīga
nepārtraukta nepieciešamība ar savu uzvedību
un pārāk emocionālām reakcijām pastāvīgi
pievērst sev uzmanību.
 Nenoturīgu personību raksturo krasas
garastāvokļa, sociālo attiecību un jūtu, ko tā
izjūt pret savu personīgo « Es», izmaiņas;
nereti tā cieš no skumju lēkmēm.

Pasīvi-agresīva personība raksturīga atkarīgiem
cilvēkiem, kas ārēji visam piekrīt, bet īstenībā
pretojas vai izrāda pasīvu pretdarbību savu tuvinieku
prasībām, ko viņi visbiežāk uztver kā savas
neiecietības sekas.
 «Izvairīga» personība, pārdzīvojot tās vai citas
sociālās situācijas, izpauž sociālo fobiju spēcīgu baiļu
un trauksmes veidā.

Atkarīga personība izjūt patstāvīgu vajadzību pēc
citu cilvēku atbalsta un sistemātiski turās neitrālā
pozīcijā, nenosliecas uz konkurenci un ir ārkārtīgi
noturīga pret frustrāciju.
 Antisociālai personībai raksturīga nespēja veidot
noturīgas sociālās attiecības, nevēlēšanās ievērot
vispārpieņemtās normas, zema lojalitāte pret citiem,
tieksme neievērot savus pienākumus pret citiem un,
visbeidzot, vainas izjūtas trūkums pat par savu
visneglītāko rīcību.

Traucējumi, kas saistīti ar alkohola
vai narkotisko sindromu
 Vienkāršs alkohola reibums (viegls,
vidējs, smags)
 Patoloģisks alkohola reibums - norisinās
ātri mazas vai nozīmīgas alkohola devas
uzņemšanas rezultātā, to pavada
slimīgas fobijas, neirozes, kas noslēdzas
ar bezspēku, miegu un atmiņas zudumu.
Pieskaitāms pie psihozēm kā alkohola
psihoze.
Tiesu medicīnas ekspertīze
Risina jautājumus par pieskaitāmību, rīcībspēju,
par iespēju izciest sodu, par liecinieka vai cietušā
spēju pareizi uztvert apstākļus, kas attiecas uz
lietu, sniegt par tiem pareizas un precīzas
liecības, kā arī par medicīniska rakstura
piespiedu līdzekļu piemērošanu nepieskaitāmām
personām.
Tiesu medicīnas ekspertīzes
veidi
• Ekspertīze izmeklētāja kabinetā
• Ambulatorā tiesu medicīnas ekspertīze
• Stacionārā tiesu medicīnas ekspertīze
• Ekspertīze tiesas sēdē
• Tiesu medicīnas ekspertīze neklātienē
(tajā skaitā arī pēcnāves)
Paldies par uzmanību. Gaidu Jūsu
jautājumus un atsauksmes –
•
•
•
•
•
[email protected]
Nikkki-oleg1965 – skype
1779441 – ICQ
29168832 – tel.
www.psihoserviss.narod.ru