Transcript Sociāli un ekonomiski pamatotas pieejas nepieciešamība

LU 71. ZINĀTNISKĀ KONFERENCE
APAKŠSEKCIJA: TERITORIJAS, RESURSI UN PLĀNOŠANA
LU ĢZZF, ALBERTA 10
SOCIĀLI UN EKONOMISKI PAMATOTAS PIEEJAS
NEPIECIEŠAMĪBA KULTŪRVĒSTURISKĀ MANTOJUMA
UN DABAS VĒRTĪBU TERITORIJU ATTĪSTĪBAS
PLĀNOŠANĀ. LĪGATNES PIEMĒRS
SABĪNE ZĀĢERE
Maģistra studiju programma
“Telpiskā attīstības plānošana”
LU ĢZZF
31/01/2013
Vietas auras būtība........
identitātes izcelsme................
transformāciju sekas.................
.
DABA
.
CILVĒKS UN
KULTŪRA
VĒRTĪBAS UN
IDENTITĀTE
ŠODIENA
ievadā...
Vietas auras būtība sākas ar dabas ietekmi
cilvēka veidošanā →
Dabas izauklētais, izskolotais cilvēks dabas
devumu pārnes kultūrā (vides veidošanā, mākslā
un mūzikā) →
Vietas auras attīstība norit cilvēka un dabas
mijiedarbībā →
Izveidojas vietas aura, tās identitātes saknes,
kas sasaista sākotnējo ar turpinājumu →
Cik ļoti mūsdienu globalizētā pasaule spēj
parūpēties par vietas auras būtības izdzīvošanu
nerimstošajos transformāciju procesos?
Palīdz to izindēt, vai tiecas tās paliekās rast
spēku šodienai un pavedienu nākotnei?
DRAUDI !!!
• GLOBALIZĀCIJA
zaudējam cilvēkresursus, nāks citi!!!
ja identitāte nespēj piesaistīt atbilstošo sabiedrību, kas izprot vietas
būtību, draud kārtējā transformācija – izdzīvo stiprākais!!!
• LĪDZŠINĒJĀ PIEEJA / NOSTĀJA
sargājam teritoriju, nevis tās vērtības!!!
krītas mantojuma esošā estētiskā un ekonomiskā vērtība!!!
nemanām, ko atstājam neizmantotu!!!
• DARBA ORGANIZĀCIJA
saskaņotas darbības trūkums, nezinām ko katrs dara un kādēļ!!!
neplānojam attīstību, bet aizsardzību un katrs pēc saviem ieskatiem!!!
jaunajiem plāniem sabiedrība kā pretinieks!!!
PROBLĒMAS
CĒLOŅI
• CILVĒKRESURSU ZAUDĒŠANA
• NEPSĒJA TOS PIESAISTĪT
•
•
•
•
ekonomiskie apstākļi
sociālais nodrošinājums
sarežģījumi / ierobežojumi
iespēju nesaskatīšana
• EKONOMISKĀ KONKURĒTSPĒJA
• ATTĪSTĪBA
• nostāja / attieksme
• institūciju nesaskaņota darbība
• racionalitātes / alternatīvu
trūkums
• SABIEDRĪBAS NOSTĀJA /
PRETENZIJAS
• saimnieciskās darbības
ierobežojumi
• sadarbības trūkums
• atstumtības sajūta / atbalsta
trūkums
Arī Latvija, lielajā pasaules kartē ir vērtība, kas saskaras ar līdzīgiem cēloņiem un problēmām...
līdzšinējie absurdi 1
Vispārējie tiesību principi!!!
SAMĒRĪGUMA PRINCIPS:
Labumam, ko sabiedrība iegūst ar i e r o b e ž o j u m i e m , kas
uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību
ierobežojumam!
Mēdzam to piemirst, un emocionalitāte gūst pārsvaru par racionalitāti
– nesaskatām variantus attīstībai!
Mainās apstākļi, ir grūti un atsakāmies vispār ko darīt, tikmēr to dara
citi, bet mums nākas pieņemt situāciju.
līdzšinējie absurdi 2
MANTOJUMS KĀ EKONOMISKAIS LABUMS
Apzīmējums ‘ekonomiskais labums’ attiecināms uz visu, kas veicina
cilvēces labklājību ikvienam un jebkādos nolūkos. Mantojums sekmē
labklājību, nevis to mazina (Provins et al, 2008).
Būtiskas izmaiņas saistāmas ar nostājas maiņu par teritorijām ar
aizsardzības statusu, kas patiesībā rada priekšrocības, nevis ierobežojumus.
Mūsdienu sabiedrības nepamanītā un iespējams, pašiem vēl neaptvertā
vides resursu ekonomiskā vērtība, mazina apziņu par vietas attīstības
iespējām.
LĪGATNES PILSĒTAS UNIKALITĀTE
DABAS VĒRTĪBAS
KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS
Vides funkcionālā daudzveidība
Idumejas augstiene – izteiksmīgais paugurainais reljefs
Gaujas senleja, Līgatnes upe – gleznaina pilsētas ainava
Ģeoloģiskie smilšakmens atsegumi – klintis un ieži
Mežu ekoloģiskās un rekreācijas funkcijas
GAUJAS
NACIONĀLAIS PARKS
piemērs
AIZSARDZĪBA
Pilsētas kultūrvēsturiskais centrs - unikāls strādnieku ciemata
pilsētbūvnieciskais ansamblis Eiropas mērogā
Pirmais papīrrūpniecības uzņēmums Latvijā un Baltijā, viens no
pirmajiem Eiropā. Impulss pilsētas attīstībai.
Strādnieku dzīvojamie nami – senākās koka baraka tipa
celtnes Latvijā.
19. gadsimtā Līgatnes papīrfabrikas ciemats bijis viens no
modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā, mūsdienās
Līgatne ir vienīgā vieta, kur saglabājies šāda veida strādnieku
ciemats, turklāt vēl jo projām tiek apdzīvots.
VALSTS KULTŪRAS PIEMINEKĻU
AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJA
SITUĀCIJA....problēmas
Jauni ekonomiskie apstākļi – pārvaldība...
Iedzīvotāju skaita samazināšanās, pat trīskārt pārsniedzot
reģiona datus...
Vājš sociālais nodrošinājums...
Tūrisma un izziņas funkcija – kas jūtas ieguvējs...kur paliek
iedzīvotājs...
Iedzīvotāju nevienprātība par pašvaldībā notiekošo...
Noniecināta vides funkcionālā daudzveidība, tā nemanīti
paliek tās neizmantotie potenciāli...
Neplānojam aizsardzību.....
PLĀNOJAM ATTĪSTĪBU, ATCEROTIES PAR AIZSARDZĪBU!!!
Neaizliedzam, bet iesakām un norādām...
EKONOMIKA
SABIEDRĪBA
VIDE
S
A
D
A
R
B
Ī
B
A
Vietas izziņa, vērtību un resursu apzināšanās
Kopīgās intereses, prioritātes
Attīstības vīzija / virziens
Programma un uzdevumi
Kādā veidā īstenot
Atbildīgie – visos līmeņos, kāds konkrēti, visi
VIDE un EKONOMIKA
NOSTĀJA:
 Vērtības, resursi - funkciju daudzveidība
Teritorijas vērtības pamatojas uz to funkciju skaidrību un unikalitāti.
Cilvēka būtību raksturo uzmanības pievēršana unikālajam.
 Vides resursu ekonomiskā vērtība
Noteiktā, nenoteiktā. Pieejamā, nepieejamā.
ATBILDĪBA:
 Visos līmeņos saskaņota darbība, izvērtējot visu intereses un
iespējas, izstrādājot plānus un tos realizējot. SADARBĪBA.
Prioritātes – plānošana caur sociālo un ekonomisko prizmu, ņemot
vērā ilgtspējību, kultūru, tradīcijas.
SABIEDRĪBA
Izglītība
Informācijas apmaiņa
Kopīgo vērtību definējums
Sadarbība un atbalsts
Institūciju un sabiedrības saskaņota darbība,
atbilstoši noteiktajiem mērķiem un prioritātēm.
Informācija – ko darīt un kā darīt.
noslēgumā...
 Skaidra nepieciešamība ir pēc diskusijām starp sabiedrību,
profesionāļiem un pārvaldes institūcijām, lai nonāktu pie kopīgo
vērtību uzskaitījuma un vienotas nostājas to attīstības plānošanā.
 Aizsardzības statusa priekšrocība pastāv potenciālā ilglaicīgā
skatījuma dēļ, jo nereti plānojot attīstību, lēmumu pieņemšanā
noteicoša loma ir kādām tā brīža aktualitātēm. Nelāgs nodarījums
mantojumam retāk iespējams, ja teritorijai piemērotais aizsardzības
statuss pastāv kopā ar atbilstošu uzraudzību.
 Neplānojam aizsardzību.....
PLĀNOJAM ATTĪSTĪBU, ATCEROTIES PAR AIZSARDZĪBU!!!
Neaizliedzam, bet iesakām un norādām ko un kā darīt...
noslēgumā...
 Jau uz esošām vērtībām un to kontekstu balstītām jaunradītām
vērtībām ir reālākas izredzes kļūt par mantojumu nākotnes
sabiedrībai.
 Vietas aura, tās identitātes saknes, kas sasaista sākotnējo ar
turpinājumu – sevis apzināšanās, saikne ar pirmsākumiem. Iespēja
mazināt uz šodienu vērsto domāšanas veidu – palīdz saglabāt
cilvēka kā garīgas būtnes (dabas audzēkņa) būtību.
 Patiesā ikdienas burvība slēpjas tajā, ka esam liecinieki tam, kā
pagātne (mantojums) savijās ar nākotni - esam liecinieki, kas
atbildīgi par to, kā un vai tas notiek!
Paldies! 
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
•
•
•
•
•
Aas, C., Ladkin, A., Fletcher, J. 2005. Stakeholder collaboration and heritage management. Annals of Tourism
Research, Vol. 32. 21, 30–34.
Kil, N., Stein, T.V., Holland, S.M., Anderson D.H. 2012. Understanding place meanings in planning and managing
the wildland–urban interface. Landscape and Urban Planning 107. 10, 370– 379.
Provins, A., Pearce, D., Ozdemiroglu, E., Mourato, S., Morse-Jones, S. 2008. Valuation of the historic environment:
The scope for using economic valuation evidence in the appraisal of heritage-related projects. Progress in Planning
69. 45,131–175.
Sirivongs, K., Tsuchiya, T. 2012. Relationship between local residents' perceptions, attitudes and participation
towards national protected areas: A case study of Phou Khao Khouay National Protected Area, central Lao PDR.
Forest Policy and Economics. 10, 92-98.
Swensen, G., Jerpеsen, G.B. 2008. Cultural heritage in suburban landscape planning. A case study in Southern
Norway. Landscape and Urban Planning 87. 12, 290– 298.