Transcript Pētījuma objekts

Zinātniski pētnieciskās darbības vadīšana un
konsultēšana skolēnu izziņas aktivitātes
veicināšanai mācību procesā.
Ieteikumi skolēnu zinātniski pētnieciskā darba
izstrādei.
Izmantoti A. Aizsilas lekciju materiāli.
Daži jēdzienu skaidrojumi.
• Zinātne ir pētnieciskās darbības sfēra, kuras
mērķis ir zināšanu radīšana un sistēmiskā
sakārtošana.
• Sistēmiskums - tāds, kas saistīts ar sistēmu;
tāds, kas raksturīgs sistēmai. Sistēmisks
elementu izkārtojums.( latviešu valodas
skaidrojošā vārdnīca)
• Zinātniskā darbība ir radoša darbība, kas
ietver zinātni, pētniecību un inovācijas.
• Pētniecība ir jaunu zināšanu izstrādāšanas,
apspriešanas un izplatīšanas process.
• Inovācijas ir jaunu ideju, izstrādņu un
tehnoloģiju īstenošana
ZPD darba pamata prasības
• Darba saturam
• Darba loģikai
• Darba valodai.
Darba saturam 3 prasības:
• Autors personīgi atbildīgs par sava darba
atziņām.
• Darbs nav citātu apkopojums.
• Darbā nav pieļaujama citu cilvēku radošās
darbības rezultātu izmantošana bez
patstāvīga vērtējuma.
Darba loģikai
• Darba saturam jābūt sistēmiski sakārtotam,
strukturētam.
• Sitēmiskumam jāiet cauri visam darbam kā
pavedienam.
• Darbā jābūt zinātnisko atziņu radošai sintēzei.
• Darbam jābūt sistēmiskam, bet obligāti nav
jābūt teorētiskai daļai.
Darba valodai
• Darbā jālieto viens un tas pats termins
( skolēns, izglītojamais, skolnieks, audzēknis –
izvēlas vienu no tiem).
• Nevajadzētu lietot pārāk daudz svešvalodas
vārdiņu.
• Jāievēro terminoloģija.
ZPD darba pamata prasības
• Pētnieciskais darbs izstrādāts noteiktā
kārtībā, pēc noteiktas programmas.
( Programma dod iespēju organizēt , plānot un
kontrolē tā izpildi.)
Programmu var pievienot darba pielikumā reizē ar pētījuma
dienasgrāmatu.
Pētnieciskā darba struktūra
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Iecere
Problēma ( tēmas aktualitāte)
Temats
Objekts
Priekšmets
Mērķis
Hipotēze vai pētījuma jautājums
Uzdevumi
Metodes
Bāze
Darba struktūra
Praktiskais devums un novitāte
Iecere
• skolēns izvēlas tēmu./ neiesaka piedāvāt tēmas
pēc saraksta/
• Skolēnam vajadzētu atbildēt – “kāpēc es gribu un varu
šo darbu rakstīt”.
• Vai ir pietiekamas zināšanas šajā jomā?
• Vai būs pētījuma objekts?
• Kāda būs sadarbība ar skolotāju darba vadītāju?
Ievads
•
Problēma -tēmas aktualitāte atklāj tēmas nozīmību, nepieciešamību, novitāti,
problemātiku.
• Problēma ir situācija, kura tiek apzināta kā sarežģīts jautājums, kuru
nepieciešams izpētīt.
• Problēma ir pretrunīga situācija, kas prasa zinātnisku izskaidrojumu.
• Problēma ir stāstījuma veidā aprakstīta reālā situācija.
• Problēma nosaka tematu. Problēma ar tematu ir saistīta.
• Temats atklāj problēmas robežas, objektu, priekšmetu
• Aktualitāti nosaka tēmas nozīmīgums sabiedrībā. ( aprakstīta reālā
situācija)
• Tēmas nozīmīgums autora skatījumā un izvēlētā novitāte
Pētījuma objekts un priekšmets
• Pētījuma objekts ir parādību loks, ko ietver
zinātniskos meklējumos.
• Pētījuma objekts – jebkurš konkrēti
formulētais izpētes objekts.
• Pētījuma priekšmets –ir īpašības, attiecības,
kuras piemīt objektam.
Pētījuma objekts – jebkurš konkrēti formulētais
izpētes objekts.
• Tas ir process vai parādība, kas izraisa problēmsituāciju
un ko izvēlas pētījumam.
• Pētnieks nevar uzreiz izpētīt objektu visās tā saistībās
gan ar citiem objektiem
• Pētnieks izvēlas atsevišķus komponentus un pēta
savstarpējās mijattiecības.
• Atsevišķo komponentu attiecības ir pētījuma objekts.
Pētījuma priekšmets
• Pētījuma priekšmets iekļaujas pētījuma
objekta robežās,
• Tas ir atsevišķo elementu savstarpējo
attiecību loks.
• Īpašības, kuras piemīt objektam.
Mērķis
• Mērķis: Vienā teikumā prognozēts darba
rezultāts (izpētīt, iepazīties, izstrādāt
ieteikumus)
• Mērķis ir saistīts ar problēmu ( tēmas
aktualitāti).
Hipotēze/pētījuma jautājums
• Hipotēze ir pieņēmums, kas tiek izvirzīts, lai
izskaidrotu parādību, procesu.
• Hipotēze prasa pierādījumu.
• Pētījuma jautājumu var klasificēt pēc
jautājumu veida ( neformulēt ar ‘vai”)
Piemērs .Problēma Skolotāju atšķirīgais
zināšanu līmenis par ZPD.
• Objekts – ZPD
• Priekšmets – zināšanu līmenis
• Hipotēze - Skolēnu ZPD kvalitāte saistīta ar skolotāju zināšanu līmeni (
Vecā pieeja).
• Hipotēze- Ja skolotāju zināšanu līmenis ir augsts, tad paaugstinās
skolēnu ZPD kvalitāte
( jaunā pieeja)
Pētījuma jautājums- Kā skolotāju zināšanu līmenis par ZPD ietekmē
skolēnu ZPD rezultātu.
Uzdevumi
• Pētījuma uzdevumiem jābūt detalizēti
izstrādātiem,
• Jāparāda teorētiskās nostādne/ iepazīšanās ar
avotiem, likumiem/
• Pētāmās parādības raksturojums / kā pētīs/
• Sakarību skaidrošana.
Metodes
• Izvēlas atbilstoši mērķim , hipotēzei ,
uzdevumiem
• Metode ir pētīšanas ceļš, kas nodrošina mērķa
sasniegšanu.
• Jāizmanto dažādas metodes
Pētījuma bāze
• Norāda vietu, kur pētījums veikts
Pētījuma posmi
• Kur?
• Kad?
• Cik ilgi veikts pētījums?
• Pievieno pētījuma dienasgrāmatu.
• Lielāka vērtība pētījumam, kurš veikts 2-3 gadus. Uzsāk
10. klasē un pabeidz 11. vai 12. klasē.
Zinātniski praktiskais devums un novitāte.
• Ko zinātniski skolēns sev atklāja?
• Kur un kā praktiski varēs izmantot skolēna
pētījumu?
• Ko jaunu pētījums deva skolēnam?
Ievads – piemērs.
Cilvēkam dažādos vecuma posmos ir dažāds zināšanu līmenis atkarībā no viņam pieejamās informācijas daudzuma un
iespējām to izpētīt. Vidusskolēna zināšanu līmenim ir jābūt pietiekamam, lai pēc vispārējās izglītības iegūšanas, viņš orientētos
dažādās darbības nozarēs un spētu izvēlēties no tām sev tuvāko, kuru apgūt padziļināti. Tāpēc vispārējās izglītības standartā ir
iekļauti mācību priekšmeti dažādās zinātņu nozarēs – gan eksaktajās, gan humanitārajās. Tomēr jau kopš izglītības pirmsākumiem
eksakto zinātņu apguve daudziem skolēniem ir radījusi lielākas vai mazākas grūtības. Tas ir saistīts ar to, ka daļai cilvēku tā sauktā
„matemātiskā domāšana” ir vājāk attīstīta, bet tā ir pamatā visiem eksaktajiem priekšmetiem, tai skaitā dabaszinībām: bioloģijai,
fizikai, ķīmijai. Grūtības mācību vielas apguvē izraisa skolēnu nepatiku pret konkrēto priekšmetu, kas šajā gadījumā nozīmē, ka
nākotnē varētu samazināties eksakto zinātņu pārstāvju skaits, tai skaitā inženieri, fiziķi un medicīnas darbinieki.
Lielākā daļa vidusskolēnu, apgūstot dabaszinību priekšmetus, saskaras ar grūtībām tieši sarežģītās teorijas izpratnes ziņā.
Tādēļ ir jāmeklē kāda alternatīva, kā efektīvāk iemācīt to, kas skolēnam šķiet par sarežģītu. Šī darba aktualitāti nosaka
nepieciešamība izpētīt, kādas problēmas vidusskolēniem rodas dabaszinību mācību procesā un vai ir iespējams uzlabot
vidusskolēnu sekmes un attieksmi dabaszinību stundās vidusskolā, izmantojot alternatīvu mācību metodi, kura balstīta uz sarežģītas
teorijas izpratni, izmantojot skolēnam jau zemapziņā zināmas patiesības. Tāpēc zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlēta tēma
„Izpratnes radīšanas metode dabaszinību priekšmetos, interpretējot iepriekš intuitīvā līmenī radušos priekšstatu”.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir pamatot lietderību metodei, kura balstās uz iepriekš zemapziņā iegūta priekšstata
interpretāciju un pielietot to izpratnes radīšanai dabaszinību priekšmetos. Tā sasniegšanai tiek izvirzīti šādi zinātniski pētnieciskā
darba uzdevumi:
1) noskaidrot dabaszinību aktualitāti vidusskolēnu vidū;
2) izvērtēt aktuālākās problēmas dabaszinību priekšmetu apguvē vidusskolā un izpratnes nozīmi to risināšanā;
3) pamatot izpratnes radīšanas metodes rašanos, tās lietderību un novitāti;
4) interpretēt iepriekš intuitīvi iegūtu skolēnu priekšstatu, izmantot to izpratnes radīšanas metodes veidošanai;
5) pārbaudīt izpratnes radīšanas metodes efektivitāti vidusskolā.
Hipotēze: Metode, kura balstās uz iepriekš intuitīvi iegūta priekšstata interpretāciju, var tikt veiksmīgi izmantota, lai
risinātu izpratnes trūkumu dabaszinību priekšmetu mācību procesā vidusskolās.
Šī darba zinātnisko novitāti veido alternatīva pieeja dabaszinību mācību vielas pasniegšanai vidusskolās, kura skolēniem
spēj radīt lielāku interesi un izpratni par konkrēto priekšmeta tēmu. Izmantojot šo metodi, tiek atvieglots sarežģītas teorijas uztveres
process.
Zinātniski pētnieciskā darba gaitā izvirzīto uzdevumu veikšanai un hipotēzes pierādīšanai izmantotas dažādas darba
metodes: informācijas vākšana elektroniskajos un literatūras avotos, tās analīze, veidojot diagrammu; aptauju veikšana vidusskolēnu
vidū, rezultātu procentuāla izvērtēšana; izpratnes modeļa veidošana, tā piemērošana konkrētai dabaszinību tēmai; izpratnes testa
veikšana vidusskolēnu vidū, rezultātu grafiska attēlošana izvēlētās metodes ieguvumu izvērtēšanai.
Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 7 nodaļām, 5 apakšnodaļām, secinājumiem, 51 izmantotās informācijas avotu
saraksta, 5 pielikumiem. Darbā ir 6 attēli.