Transcript Informācijpratības apmācību organizēšana bibliotēkās. Stāstu

Informācijpratības apmācību
organizēšana bibliotēkās
Daina Pakalna
Latvijas Universitātes
Sociālo zinātņu fakultātes
Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas
docente
Lekcijas saturs
1. Kas ir informācijpratība, ko tā ietver.
2. Informācijpratības modeļi un standarti.
3. Informācijas prasmes valsts izglītības
standartos.
4. Kāda ir bibliotēkas loma informācijas
prasmju veidošanā?
Termina rašanās
informācijpratība
information literacy
информационная грамотность
“Cilvēki, kuri ir apmācīti izmantot savā darbā
informācijas resursus, var tikt saukti par
informācijpratīgiem. Viņi ir iemācījušies atrast
un izmantot informācijas avotus dažādu
problēmu risināšanai. ”
1974. g. P. Zurkovskis Nacionālajai Bibliotēkzinātnes un
informācijas zinātnes komisijai
ALA definīcija
Informācijpratīgai personai ir jābūt
spējīgai noteikt, kad informācija ir
vajadzīga, noteikt šīs informācijas
atrašanās vietu, kritiski izvērtēt
informāciju un efektīvi to pielietot
problēmas risināšanai.
1989. g. ALA Informācijpratības komiteja
Latviešu valodā apstiprinātā definīcija
Spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un
izmantot informāciju.
Akadēmiskā terminu
datubāze AkadTerm
Jēdziena attīstība
• Informācijpratība = bibliotēkas izmantošanas
iemaņu apgūšana (70-tie gadi);
• Informācijpratība = lietotāju apmācība dažādu
informācijas avotu meklēšanā (80-tie gadi);
• Informācijpratība = uzsvars uz elektroniskajiem
informācijas resursiem, izmantošana, kritiskā
domāšana, novērtēšana
(no 90 gadiem).
6
Informācijpratības struktūra
http://librarynext.wordpress.com/category/information-literacy/
7
Informācijpratības komponenti
Lasīšanas kompetence
rakstisku tekstu izpratne, izmantošana un
izvērtēšana, lai sasniegtu savus mērķus
un pilnveidotu savas zināšanas un
potenciālu un piedalītos sabiedrības
dzīvē.
(Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010).
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskas skolēnu
novērtēšanas programmas 2009.g. pētījums "Ko skolēni zina un prot - kompetence lasīšanā,
matemātikā un dabaszinātnēs"
Ko ietver lasīšanas kompetence
Informācijas
iegūšana
• Noteiktas informācijas atrašana
tekstā.
Informācijas
integrēšana un
interpretēšana
• Teksta izpratnes veidošana,
balstoties uz tekstā atrodamiem
pierādījumiem.
Informācijas
reflektēšana un
izvērtēšana
• Teksta sasaiste ar personisko
pieredzi, zināšanām un viedokli.
Latvijas skolēnu lasīšanas kompetence
• 27. – 34. vieta (igauņi – 13.).
• vislabāk padodas informācijas reflektēšana un
interpretēšana un pārtrauktā teksta (tabula,
grafiks, diagramma, instrukcija, katalogs, karte u.
c.) uztveršanu.
• Maz skolēnu, kas spēj veikt augstākā
kompetences līmeņa uzdevumus (0,1 %);
• Grūtības konkrētas informācijas atrašana un
atlase vienkāršā vai sarežģītā tekstā.
(Geske, Grīnfelds, Kangro, & Kiseļova, 2010).
Cēloņi?
„Latvijā nav izstrādāta precīza metodika,
kā skolēnam meklēt informāciju, tāpēc
kopumā situācija varētu būt tāda, ka
skolēniem netiek pietiekami mācīts
strādāt ar informāciju un lasīšanas
prasmju attīstīšanu.”
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas
priekšsēdētāja Anita Vanaga
Informācijpratības modeļi
• Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs);
• Informācijpratības septiņu aspektu modelis
(Kristīne Bruce)
• Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven
Pillars of Information Literacy)
• Teberera modelis (pēc skolēnu darbības
jomām);
• Big6 – Lielais sešinieks
13
Austrāliešu modelis (1996.g. Penijs Mūrs)
Domāšana un jautājumu uzdošana
Informācijas
publiskošana
Informācijas analīze
un organizēšana
Informācijas
atlase
Nepieciešamība
pēc informācijas
Materiālu atrašanās
vietas noteikšana
Materiālu un
informācijas
izvērtēšana
Septiņi informācijpatības pīlāri (The Seven Pillars
of Information Literacy)
http://www.sconul.ac.uk/groups/infor
mation_literacy/sp/diagrams.html
Lielais sešinieks (Big Six)
• 1988. g. Sirakūzu universitātes profesors
Maikls Eisenbergs un vidusskolas mediju
speciālists Roberts Berkovics.
• Informācijas meklēšanas prasmes, process +
izziņas prasmes, procesu (informācijas
sintezēšana un novērtēšana).
16
Seši soļi http://www.big6.com/
1. Uzdevuma formulēšana
-Jāformulē
2. Informācijas
meklēšanas stratēģijas
noteikšana
-Jāapsver visi iespējamie avoti;
-Jāizvēlas vislabākais
3. To atrašanās vieta un
pieejamība
-Jānosaka
4. Informācijas
izmantošana
-Jālasa, jāklausās, jāskatās;
-Jāizraksta, jāanotē, jākonspektē utt
5. Sintēze
-Jāapkopo
6. Novērtēšana
-Jāizvērtē
paveicamais uzdevums
--Jāpārzina, kāda informācija būs
nepieciešama
informācijas avota atrašanās
vieta;
-- Jāiegūst informācijas avots
informācija no dažādiem
avotiem;
--Jāveido savs darbs
rezultāts;
-Jāizvērtē process
Projekts "Skolu bibliotēku un informācijas
pakalpojumu attīstība Latvijā"
Četri IP komponenti:
1. Atrašanas prasmes;
2. Analīzes prasmes;
3. Izpratne;
4. Sintēze – sava darba radīšana,
prezentēšana, izvērtēšana.
Projekta noslēguma ziņojums
http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
I.Gudakovska un Dž. Brauns projekta noslēguma
izvērtēšanā 2001.g. maijā
Foto: Toms Grīnbergs
1. Atrašanas prasmes
2. Analīzes prasmes
Projekta noslēguma ziņojums
http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
3. Izpratne
4. Sintēze – sava darba radīšana, prezentēšana, izvērtēšana
Projekta noslēguma ziņojums
http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
Informācijpratības standarti
Amerikas Skolu bibliotekāru asociācijas
Informācijpratības standarts skolēniem
(1998)
http://www.ilipg.org/sites/ilipg.org/files/bo/InformationLiteracy
Standards_final.pdf
9 standarti un 21 indikators
1. Standarts. Informācijpratīgs skolēns prot
kompetenti un efektīvi atrast informāciju
Indikatori:
1. Konstatē, kad informācija ir nepieciešama.
2. Apzinās, ka lēmumu pieņemšanai ir
nepieciešama precīza un uzticama informācija.
3. Precīzi noformulē informācijas pieprasījumu.
4. Nosaka, kādi būs potenciālie informācijas
avoti.
5. Izvēlas atbilstošāko informācijas meklēšanas
stratēģiju.
Informācijpratības standarti
• ALA Koledžu un zinātnisko bibliotēku
asociācijas (ACRL) “Informācijpratības
kompetences standarts augstākajai izglītībai”
(2000)
http://www.ala.org/ala/acrl/acrlstandards/standards.pdf
Informācijas prasmes izglītības
standartos
Pamatizglītības standartā. Dabaszinības (beidzot 3.
klasi)
6. Pētniecības darba pamati. Izglītojamais:
6.1. iegūst informāciju par dabaszinību jautājumiem lasot, jautājot,
klausoties, skatoties;
6.2. izmanto vienkāršus uzziņu literatūras avotus (grāmatas, bērnu
enciklopēdijas, Sarkano grāmatu, kalendāru) un specifiskus
informācijas avotus (modeļus, Latvijas karti, globusu);
6.3. atrod būtiskāko informāciju lasītajā un dzirdētajā atbilstoši
mērķim.
Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību
priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi
Nr. 530). Izgūts no http://likumi.lv/doc.php?id=259125
Informācijas prasmes izglītības standartos
• Pamatizglītības standartā. Bioloģija (beidzot 9.
klasi)
• 8.1. iegūst informāciju uzziņu avotos (grāmatas, rokasgrāmatas, enciklopēdijas,
žurnāli, laikraksti, informatīvi bukleti, internets), specifiskos informācijas avotos
(Sarkanā grāmata, augu un dzīvnieku noteicēji, reklāmas izdevumi, modeļi,
videofilmas, muzeji, botāniskie un zooloģiskie dārzi, zooveikals, dzīvnieku
patversme);
• 8.2. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus un informācijas iegūšanas
paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam;
• 8.3. prot salīdzināt dažādos avotos iegūto informāciju un izsaka savu viedokli
par to;
• 8.4. apkopo iegūto informāciju;
• 8.5. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādas metodes, arī mūsdienīgas
informācijas tehnoloģijas;
Google paaudzes informācijpratība
• Lielbritānijā veiktais pētījums (CIBER) 2008.g.
Secinājumi:
• Interneta vidē pavada lielu daļu laika;
• Priekšroka - vizuālajam materiālam;
• Izcilas datorprasmes, bet vāja
informācijpatība;
• Maz laika velta informācijas novērtēšanai;
• Ātri “pārlec” no vienas hipersaites uz otru,
maz lasa tekstus;
• “Copy-paste” kultūra;
• Trūkst zināšanu par informācijas
meklēšanas avotiem.
http://www.jisc.ac.uk/media/documents/programmes/
reppres/ggworkpackageii.pdf
Secinājumi – ko darīt bibliotēkām:
– Kļūt lietotājorientētām, respektējot e-lietotāju
vajadzības;
– Jāpēta lietotāju vajadzības un informācijas
lietošanas paradumi;
– Reklamēt digitālās bibliotēkas un kolekcijas;
– Sociālo tīklu izmantošana bibliotēkas resursu un
pakalpojumu reklamēšanā;
– Krājuma digitalizēšana;
– Jau no mazotnes audzināt bibliotēkas lietošanas
prasmes.
http://www.youtube.com/watch?v=1gRBN1JTi_Y
Aktuālākās tēmas (skolēnu viedoklis)
• Bibliotēkas lietošanas navigācija:
– Enciklopēdijas, vārdnīcas;
– Zinātniskie žurnāli;
– Populārzinātniskie raksti.
• Citu autoru darbu analizēšana;
• Datoru lietošanas prasmes:
– Datubāzes;
– Katalogi;
– Enciklopēdijas;
– Interneta lietošana.
• Kā veidot pareizi atsauces.
No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā
Kādam jābūt informācijpratības kursu
vadītājam?
•
•
•
•
Augsti kvalificēts informācijas speciālists;
Zina vairākas valodas;
Ir ar plašu redzesloku;
Ar labu humora izjūtu, dzīvespriecīgs, komunikabls,
mūsdienīgs;
• Labi atalgots.
No skolēnu prāta vētras idejām T. Zahares maģistra darbā
Iespējamie nodarbību temati
• Bibliotēkas krājuma izmantošana (struktūra,
izkārtojums).
• Uzziņu avoti (darbs ar vārdnīcām,
enciklopēdijām).
• Elektroniskie informācijas avoti (datubāzes,
tiešsaiste uzziņu resursi);
• Informācijas meklēšana elektroniskajos
katalogos;
• Informācijas meklēšana ZPD.
• Darbs ar informācijas avotiem.
• Godīga citēšana. Norāžu un atsauču veidošana.
Izmantotie informācijas avoti
A British Library (2007). Information Behaviour of the Researcher of the
Future.
Geske, A., Grīnfelds, A., Kangro, A., Kiseļova, R. (2010). Ko skolēni zina un
prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Rīga:
Latvijas Universitāte. Izgūts no http://www.izglitibakultura.lv/system/application/uploads/file/LU_petijums_pdf.pdf
Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības
programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr.281). Izgūts
no http://likumi.lv/doc.php?id=257229
Ministru kabinets. (2013). Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības
programmu paraugiem. (Ministru kabineta noteikumi Nr. 530). Izgūts
no http://likumi.lv/doc.php?id=259125
Skolu bibliotēku un informācijas pakalpojumu attīstība Latvijā : 2. projekts
: projekta konsultanta Džeralda R. Brauna ziņojums. (2002). Rīga : LU
Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs. Izgūts no
http://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/776?show=full
Dreimane, J. (2008). Pētījums par google paaudzes
informācijpratību.
Bibliotēku Pasaule, 44, 56.-57.
Jēkabsone, M. (1008). Skolas bibliotēka kā piedzīvojums:
Hanke Zīla par Vācijas skolu bibliotēku
informācijpratības veicināšanas aktivitātēm.
Bibliotēku Pasaule, 48, 42.-45.
Chevillotte, S. (2010). Information Literacy. In Bates, M. &
Maack M. N. (Eds). Encyclopedia of Library ans
Information Science. Vol.III (third ed.) 2421-2428.
Maižele, I. (2005). Informācijpratības veidošana skolas
bibliotēkā.
Izglītības iestādes bibliotekāra rokasgrāmata, 2,
9.-12.
Zahare, T. (2008). Daugavpils vidusskolēnu
informācijpratība. Bibliotēku Pasaule, 44, 32.-35.
Stāstu stāstīšana un priekšā
lasīšana bērniem
http://www.berthoudrecorder.co
m/2011/10/01/looking-for-afew-good-readers/
http://worthingacademyofperforminga
rts.blogspot.com/2012/11/thedifference-between-storytellingand.html
Kas ir stāsts un vai bibliotekārs ir
stāstnieks?
1.
2.
3.
4.
5.
Stāsti ir visapkārt, tie tikai jāpamana.
Katrs ir stāstnieks – it īpaši bibliotekāri.
Par ko stāstīt bibliotekāram?
Kā veidot stāstu?
Stāsts un lasīšana priekšā. Līdzīgais un
atšķirības.
Projekts “Stāstu bibliotēkas”
Projekts “Stāstu bibliotēkas”
Inguna Radziņa, Igeta Gredzena, Aelita
Ramane par UNESCO projektu “Stāstu
bibliotēkas”
• http://www.youtube.com/watch?v=YmlcVN4l
ykg
Par pelēniem stāsta Inese Ezeriņa Limbažu
bērnu bibliotēkā
Bibliotēka – vieta, kur radīt stāstus
Krāsainās pasakas Limbažu bērnu bibliotēkā
Inguna Radziņa un lelles
• http://www.youtube.com/watch?v=ZLaVQRD
QTR0
Rosināt bērnus stāstīt, sacerēt stāstus
S
T
Ā
S
T
S
Vārds + vārds = stāsts
Fantāzijas binoms – vārdi atbrīvoti no
ikdienišķās nozīmes.
Viela fantāzijai
Kas notiktu, ja....
Jautājumi un atbildes:
Kas?
Kur?
Ko darīja?
Ko tas teica?
Ar ko tas breidzās?
Spēles ar pasakām
Ačgārnā pasaka
“Pasaka pēc atslēgvārdiem”
Kas notika pēc tam?
Pasaku kokteilis
Propa kārtis
Aizliegums
Aizlieguma pārkāpšana
Kaitējums
Varoņa došanās projām
Uzdevums
Satikšanās ar devēju
Burvju līdzekļi
Pretinieka parādīšanās
Pretinieka pārdabiskās
spējas
Cīņa
•
•
•
•
•
•
•
Uzvara
Atgriešanās mājās
Viltus varonis
Grūti uzdevumi
Nelaimes likvidēšana
Varoņa atpazīšana
Viltus varoņa
atmaskošana
• Pretinieka sodīšana
• Kāzas
Apkopojot to visu:
1. Bibliotēka ir vieta grāmatām, stāstiem un
fantāzijai.
2. Bibliotekārs var būt lielisks stāstnieks.
3. Viss var sākties ar grāmatu, bet var pārtapt
arī STĀSTĀ.
4. Bibliotēka – vieta, kur radīt jaunus stāstus,
varbūt arī rakstīt tos jaunās grāmatās.
5. Lai Jums izdodas!