Transcript Prezentācija maziņa

Mūsdienu pasaulē svarīgi būtu, lai bērni
audzināšanas un izglītošanas procesu gaitā
spētu sevī attīstīt drosmi un iniciatīvu
uzņemties atbildību par savu dzīvi, pieņemot
savu vienreizējo likteni un būt tam par
saimnieku, savas dzīves noteicēju. Un nevis
pastāvošā sabiedrība un politiskā sistēma ir
tā, kas nosaka izglītības saturu un vērtības,
bet katra bērna vienreizējā personība.
/R.Šteiners/
Mērķi
1. Popularizēt valdorfizglītību kā alternatīvās izglītības ieguves iespēju
sabiedrībā
2. Izglītot vecākus, pedagogus un citus interesentus par
valdorfpedagoģiju un tās sniegtajām iespējām
3. Izveidot valdorfizglītības pamatnostādnēm atbilstošu mācību iestādi valdorfskolu, piesaistot nepieciešamos finansu, saimnieciskos un
cilvēkresursus sekmīgai tās darbības nodrošināšanai
4. Sadarboties un veicināt sadarbību ar citiem valdorfizglītības
atbalstītājiem Latvijā un pasaulē
Kas mēs esam? – vecāki, pedagogi un citi interesenti
Kas mūs patlaban atbalsta? – Ādažu Brīvas valdorfskolas skolotāju
kolēģija un Vidzemes augstskolas Mūžizglītības Centrs, Latvijas
Valdorfizglītības asociācija, Rīgas valdorfa skolas skolotāju kolēģija,
interesenti no ārvalstīm
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
Nelielais skolēnu skaits klasē (nosacīti)
Ciešākas attiecības starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem
Cieņa pret katru personu
Līdzsvars un elastīgums
Zināma neatkarība no dažādām iestādēm un institūcijām
Sadarbība starp sabiedrības politisko, ekonomisko un kultūras sfēru
Holistiskais pasaules uzskats – nekas šajā pasaulē nepastāv atrauts no
citiem, viss un ikviens eksistē kā viena veseluma daļa
Holistika – izziņas teorijā – virziens (teorija), kas uzsver fiziskā un garīgā
vienotību. Saskaņā ar šiem uzskatiem indivīds ir nedalāms un darbojas kā
veselums. Holistiskā pieeja vienmēr paredz saglabāt veselumu, vienotības
veidošanu kā īpašu darbību, piemēram, zināšanu un prasmju kompleksu
veidošanu un vērtēšanu, tās mākslīgi neatdalot vienu no otras. Centrā tiek
izvirzīts cilvēks kā ar gribu, tā ar sajūtām apveltīta, darbīga būtne visās
dzīves jomās

-
-
valdorfpedagoģija lielu uzmanību velta:
izglītības procesam laikā
apgūstamās mācību vielas atbilstībai bērna vecumam un
individuālajām īpatnībām
ritmiskam darbību secīgumam no bērna piedzimšanas līdz
patstāvīgas personības briedumam
Mācību plāni līdz ar to ir ļoti elastīgi izstrādāti, precīzāk, tiek
izstrādāti mācību procesa laikā, ņemot vērā katra indivīda un
grupas kopējās attīstības izmaiņas. Tas rada iekšēju drošību
bērniem, vecākiem un skolotājiem.


-
-
Valdorfpedagoģijas pamatprincipus izveidoja austriešu filozofs,
garazinātnieks un pedagogs Rūdolfs Šteiners (1861. – 1925.)
Ar Rūdolfa Šteinera palīdzību antropozofiskās idejas ir
iedzīvinātas:
izglītībā (valdorfpedagoģija),
medicīnā (antroposofā medicīna),
biznesā (sociālā trīsdaļīguma princips – gara brīvība, tiesiskā
vienlīdzība un ekonomiskā brālība ),
arhitektūrā (17 dažādas celtnes, tai skaitā Geteānums),
mākslā (eiritmija, glezniecība, formu zīmēšana, dramaturģija),
lauksaimniecībā (biodinamiskā lauksaimniecība).



Valdorfapedagoģija tika dibināta Vācijā pēc I Pasaules kara
sociālā un ekonomiskā haosa apstākļos.
Tabakas fabrikas “Waldorf Astoria” īpašnieks Emīls Molts
(1876.—1936.) rīkoja izglītojošus kursus saviem strādniekiem. Pēc
kāda laika kursu dalībnieki griezās pie darba devējiem ar lūgumu
atvērt skolu viņu bērniem, kura balstītos uz tām idejām, ar kurām
viņi paši tika iepazīstināti, “kurā tie iemācītos visu, kas skars tos
dzīvē”
Emils Molts griezās pie R. Šteinera ar lūgumu palīdzēt organizēt
šādu skolu. R. Šteiners tam piekrita.




1919. gada 7. septembrī, pateicoties R. Šteinera pedagoģiski
organizātoriskajam darbam ,E. Molta finansiālajam atbalstam un
strādnieku ziedojumiem tika atvērta pirmā Valdorfa skola
Štutgartē ar 256 skolēniem astoņās klasēs, 12 skolotājiem, to vadīja
R.Šteiners.
Valdorfa skola bija piemērs pašpārvaldes un sabiedriskās
izglītības iestādes savienojumam praksē.
Tuvākajā laikā sekoja Valdorfskolu dibināšana citās Vācijas
pilētās, Eiropas valstīs un Amerikā. Savu nosaukumu
valdorfizglītība ir ieguvusi pateicoties tieši uzņēmuma
nosaukumam, kas to dibināja
Baltijas valstīs patlaban ir vairākas valdorfizglītības iestādes –8
Igaunija (6 skolas ar bērnudārza grupām un 2 bērnudārzi) , 5
Lietuvā ( 3 skolas ar bērnudārza grupām)un 2 bērnudārzi ,5
Latvijā (2 skolas ar bērnudārza grupām un 3 bērnudārzi).
Šobrīd pasaulē ir :
- vairāk kā 1000 valdorfskolas 61 pasaules valstī (daudzas skolas
ietver arī bērnudārza grupas)
Tai skaitā vairāk kā 711 valdorfskolas Eiropā ar 147 000 audzēkņiem
- ap 2000 valdorfbērnudārzu
- kā arī neskaitāmi daudz izglītības iestāžu, kas izmanto
valdorfpedagoģijas metodes,
apmēram 600 iestādes ar ārstniecisku izglītību


Šteinera /Valdorfizglītības Eiropas padomē (ECSWE) ietilps 26
valstu Valdorfizglītības asociācijas
Galvenā stunda (cikla stunda, epohālā stunda), ar kuru sākas katra
diena. Tās garums ir 120 minūtes. Ciklos tiek mācīta lielākā daļa
mācību priekšmetu. Tas nozīmē, ka 3 – 5 nedēļu laikā skolēns
apgūst vienu pamata priekšmetu. Gada laikā cikli atkārtojas.
Cikla stundai ir 3 daļas:
1) stunda sākas ar ritmisko un muzikālo daļu (dzejoļi, dziesmas, ritma un
kustību vingrinājumi) – tā tiek veidota sociālo zinību, ētikas,
komunikācijas spēju attīstīšanai, kā arī skolēna ,,atmodināšanai”
aktīvam mācību procesam, seko pentatoniskās vai diatoniskās flautas
spēles vingrinājumi
2) tai seko mācību daļa, kuru var uzskatīt par mācību stundu ar visām tās
tradicionālajām vērtībām
3) noslēdzošajā daļa - stāstījums par kādu konkrētajam vecumposmam
atbilstošu tēmu, un to sauc par stāstāmo daļu (1. klase - dažādas
pasakas, teikas, 2. klase - leģendas, mīti, fabulas, 3. klase – literāri
apdarināti Vecās derības stāsti, 4. klase – “Edda”, skandināvu mīti un
leģendas un “Lāčplēsis”)
1.
2. Cikla laikā skolēns klausās skolotāja stāstīto, ko iestrādā baltlapu
A3 vai A4 burtnīcā, daudz darbojas pastāvīgi, meklējot papildu
materiālu, ilustrē un noformē burtnīcu, veidojot to par savu
mācību grāmatu. Valdorfskolas izglītība gandrīz nemaz nebalstās
uz standarta mācību grāmatām. Attiecīgi no valstī noteiktā stundu
skaita veidojas cikla plāns un tam atvēlēto nedēļu skaits.
3. Pārējo mācību stundu garums ir 40 minūtes. Šīs stundas ir
atvēlētas svešvalodu apguvei, rokdarbiem, latviešu gramatikas un
matemātikas vingrinājumiem (pamatvielu apgūst cikla stundās),
mākslai, eiritmijai, mūzikai un sportam.
4. Jau no pirmās klases skolēni mācās vācu un angļu valodas, bet no
piektās klases arī krievu valodu.
5. Skolēnu mācību sasniegumus no 1.-12.klasei vērtē, izmantojot
dažādas metodes – mutvārdu, aprakstošo, procentuālo, punktu,
grafisko sistēmu, ieskaitīts / neieskaitīts, pašnovērtēšanu u.c.
Vērtēšana 10 ballu sistēmā tiek izmantota no 9. līdz 12. klasei.
6. Mācību priekšmetu programmas izstrādā skolas pedagogi saskaņā
ar Latvijas Republikas izglītības standartiem un Pasaules
valdorfpedagoģijas mācību plānu. Mācību programmas licensē
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija.
7. Ideālā situācijā valdorfskola realizē pirmsskolas, pamatskolas un
vispārējās vidējās izglītības programmas. Kā apliecinājums
skolēnu mācību sasniegumiem tiek izsniegtas LR IZM
apstiprinātas liecības, kā arī valstī noteiktas apliecības par
pamatizglītības ieguvi un atestāti par vidējās izglītības ieguvi.





Skolas pārvalde ir koleģiāla. To veic Skolas padome, kuru veido
skolotāji un vecāku pārstāvji no katras klases. Atbildību par
skolas iekšējo darbību uzņemas Skolas padome un skolotāju
kolēģija. Jautājumi tiek diskutēti kamēr tiek panākts konsensuss.
Pirms bērnu uzņem skolā notiek individuālās pārrunas ar bērna
vecākiem. Pirms tam tiek organizēts 4 - 6 lekciju cikls vecākiem,
lai iepazītos ar valdorfpedagoģijas pamatprincipiem, programmu,
iekšējās kārtības noteikumiem un skolas darbību.
Klases skolotājs apmeklē bērna ģimeni un iepazīstas ar viņa
dzīves apstākļiem
Katru mēnesi klase ar klases skolotāju rīko vecāku pēcpusdienu,
jeb mēneša svētkus, kurā iepazīstina ar iepriekšējā mēnesī
paveikto
Vecāki iesaistās skolas pasākumos gan kā organizatori, gan kā
dalībnieki
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
Ir nodibināta un darbojas “Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība”
Kā Ādažu Brīvās valdorfskolas skolēni mājapmācības formā (ir 3 skolotāji),
mācībām pielāgotās telpās camphill “Rožkalni” mācības ir uzsākuši 2 bērni
Ir izstrādāts un sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centru
realizēts semināru cikls pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem par
valdorfizglītību un veselīgu bērna attīstību (11 nodarbības + noslēguma
forums)
Aktīvi tiek meklētas atbilstošas telpas klases un bērnudārza grupas izveidei
Valmierā vai tās tuvumā esošajos novados (Kocēnu, Burtnieku), lai piesaistītu
lielāku skaitu vecāku un bērnu. Vairākums interesentu šo izglītību labprāt
izvēlētos, ja “viss jau būtu gatavs”.
Tiek meklētas finansu atbalsta iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs uzrunājot gan
fondus, gan privātpersonas. Arī forumu atbalsta ārvalstu finansētāji.
Pēc individuālām un grupu diskusijām ir vecāku interese par valdorfskolas un
valdorfbērnudārza grupas izveidi Valmierā vai tās tuvumā.
Pēc semināru cikla savu interesi apgūt valdorfpedagoģiju ir izteikuši
sākumskolas skolotāji. Pirmsskolas skolotājiem šāda iespēja jau ir.
1. Ja Jūs pēc šī stāstījuma esat ieinteresēti atbalstīt šo iniciatīvu, tad
1)
vai tās varētu būt telpas (Kur? Kad? Ar kādiem nosacījumiem?)
2)
cik lielā mēra un kā Jūs idejiski un finansiāli varētu atbalstīt šo
iniciatīvu?
2. Vai Jūs esat ieinteresēti alternatīvās izglītības iestādes - valdorfskolas
izveidē savas pašvaldības teritorijā?
Iespējamie varianti:
1)
Kādas jau esošās valdorfskolas filiāle
2)
Jauna, vecāku dibināta alternatīvā privātskola
3)
Jauna, pašvaldības dibināta alternatīvā skola
Visiem 3 variantiem pati nozīmīgākā ir ģeogrāfiski izdevīga vieta (ērta
piekļuve) ar iespēju piesaistīt apkārtējo novadu un pilsētu bērnudārza
un skolas audzēkņus
Paldies par uzmanību!
“Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrība”
Laimdota Virskūna
2013.