Transcript 19.gs. reālisms mākslā
Slide 1
8.5. Reālisms 19.gs. mākslā
I. Reālisms literatūrā
Par reālismu 19.gs. literatūrā
Spilgtākie pārstāvji
II. Reālisms tēlotājā mākslā
Par reālismu tēlotājā mākslā
Onorē Domjē
Gistavs Kurbē
Žans Fransuā Milē
Slide 2
I. Reālisms
literatūrā
Par 19.gs. reālismu
Spilgtākie pārstāvji
Slide 3
Par 19.gs. reālismu literatūrā
Laiks
Reālisms kā literatūras virziens Eiropas literatūrā izveidojās 19. gs. 30.
gados.
Galvenās iezīmes
• dzīves tēlošana visā tās daudzveidībā;
• objektīvs skatījums uz attēlotajiem notikumiem;
• pieņēmums, ka cilvēka raksturs un rīcība ir atkarīga no
apstākļiem, kas to veidojuši (iedzimtības, audzināšanas, sociālā
stāvokļa u.c);
• interese par cilvēka rīcības psiholoģiskajiem motīviem;
• cilvēku raksturu attēlošana attīstības procesā;
• konkrētas vēsturiskās un sociālās vides tēlošana;
• dažādu sabiedrības slāņu lietotās valodas īpatnību attēlošana;
• ikdienas dzīves izvirzīšana priekšplānā.
Spilgtākie pārstāvji
Spilgtākie pārstāvji: Emīls Zolā, Gistavs Flobērs, Gijs de
Mopasāns, Ļevs Tolstojs, Antons Čehovs u.c.
Slide 4
Franču literatūrā
Onorē de Balzaks
Pazīstamākais darbs –
romāns ,,GORIO TĒVS”
Spilgtākie pārstāvji
Gistavs Flobērs
Pazīstamākais romāns
,,Bovarī kundze”
Krievu literatūrā
Aleksejs Tolstojs
Nozīmīgākie darbi –
rom. “Anna Kareņina ,
“Karš un miers”
Fjodors Dostojevskis
Noz. rom. "Noziegums
un sods" , "Idiots" un
"Brāļi Karamazovi"
Nikolajs Gogolis
Noz. Rom. – Mirušās
dvēseles”. Lugas –
Ŗevidents”, “Precības
Slide 5
Onorē de Balzaks
Franču kritizētāja reālisma virsotne ir Balzaka daiļrade. Neviens
no Rietumeiropas rakstniekiem ne līdz, ne arī pēc Balzaka nav tik vispusīgi
attēlojis mantīgo sabiedrību un tik spēcīgi kritizējis to.
Pazīstamākais darbs – romāns ,,GORIO TĒVS” (1834)
Gorio tēvs pieder pie tiem, kurus uzvarējusi zelta varas morāle. Viņš iet bojā, lai gan nealkst
ne slavas, ne bagātības. Tomēr viņš ir uzvarēts, kaut arī prasības no dzīves ir bijušas mērenas – saglabāt
tiesības mīlēt savus bērnus un būt viņu mīlētiem, tiesības uz savu vārdu. Taču pat tādas tiesības
nenodrošina naudas elka laikmets.
,,Vai var būt kas skaistāks kā vērot savu dzīvi un redzēt to šķīstu kā liliju? Es un mana dzīve
esam kā līgavainis ar līgavu.”
,,Kā zirnekļiem podā jums jāaprij citam cits. Šajā cilvēku masā ir jāiekrīt kā lielgabala lodei
vai jāielien kā mērim. Godīgums neder nekam.. Labāk niciniet cilvēkus un skatieties, caur cik acīm var
izsprukt no likumu kodeksa tīkla.”
,,Jo aukstasinīgāk jūs aprēķināsiet, jo tālāk tiksiet. Sitiet bez žēlastības, un no jums bīsies!
Raugieties uz vīriešiem un sievietēm vienīgi kā uz pasta zirgiem, kuriem jūs mierīgi ļaujat nobeigties
katrā pasta stacijā, un jūs sasniegsiet visu kāroto.”
“Ja vīri nevar apmierināt viņu pārmērīgo greznošanās kāri, viņas pārdodas. Bet, kura neprot
sevi pārdot; tā ir ar mieru novilkt pašas mātei ādu pār acīm; lai tikai sameklēt ar ko paspīdēt! Ko tikai
viņas neizdomā!”
Slide 6
Gistavs Flobērs
(1821 – 1880)
Māksliniekam jābūt bezkaislīgam vērotājam
attiecībā pret to, ko viņš attēlo, jābūt
objektīvam, subjektīvais viedoklis darbā nav
jāatklāj.
Savā daiļradē viņš ir galēji nesaudzīgs atmaskotājs un kritizētājs. Viņa daiļrades
uzplaukums ir 50. – 70.gadi. Šajos gados parādās arī visā pasaulē slavenais romāns ,,Bovarī
kundze”.
Romāns nosaukts galvenās varones vārdā. Emma ir augusi klosterī un ļoti
aizrāvusies ar romantisku romānu lasīšanu. Salasījusies šādu literatūru, Emma iztēlojas sevi
kādas varones vietā. Viņa cer, ka, iznākot no klostera, viņa satiks tādu pat izredzēto, kas
padarīs viņu laimīgu, viņa dzīvos īpašā brīnišķīgā pasaulē.
Bet tā dzīve, kuru dzīvo Emma, izrādās pavisam pretēja visam sapņotajam.
Ģimenes dzīve nemaz neatbilst romānos lasītajam. Emmas vīrs ir drūms un neinteresants,
viņas mīļākie Rūdolfs un Leons ir nelieši un meļi, viņiem nav nekā kopēja ar romantiskajiem
grāmatu varoņiem.
Cenšanās izbēgt no nežēlīgās dzīves prozas noved Emmu augļotāja Lerē rokās. Savu dzīvi
Emma beidz pašnāvībā.
Slide 7
II. Reālisms
tēlotājmākslā
Par reālismu tēlotājā mākslā
Onorē Domjē
Gistavs Kurbē
Žans Fransuā Milē
Slide 8
Par reālismu
tēlotājā mākslā
Reālisms tēlotājā mākslā izveidojās, atteikdamies no romantismā iecienīto
mitoloģisko ainu gleznošanas, sapņainuma un emocionālo jūtu izpaušanas, uzskatot, ka tas
var radīt nepareizu uzskatu par reālo dzīvi. Jāatmet klasicismam raksturīgā idealizācija.
Atšķirībā no klasicisma pārstāvjiem, reālisti necentās izskaistināt dzīvi. Pēc reālistu domām,
skaistais var būt visā, izņemot brutalitātē un varmācībā.
Svarīgs bija viss apkārt esošais, notiekošais, sociālās problēmas un to risinājumi.
Tika uzsvērts, ka mākslai ir audzinoša loma, tādēļ tai jābūt dzīves skolotājai un tieši tādēļ
aktuālai un tautai saprotamai.
Spilgtākie reālisma mākslinieki: Ž. F. Milē, Gustavs Kurbē, O. Domjē.
Slide 9
Onorē Domjē
(1808-1879)
19. gadsimta franču grafiķis,
gleznotājs, tēlnieks, bet vislielāko slavu
iemantojis ar savām zīmētajām politiskajām
karikatūrām.
Domjē veidoja žurnāliem asas politiskas un sadzīves karikatūras, caur kuru tēliem
pauda skatītājiem patiesību par to, kādi ir pērkamie politiķi, tiesas darbinieki, negantās,
netaisnīgās policijas darbinieki un pārējie "dižie" ļautiņi, kas nekaunīgi izmanto sev pieejamo
bagātību un varu, lai izrīkotos ar to pēc sirds patikas.
Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd
sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva
Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai.
Slide 10
Onorē Domjē.
Gargantija
Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd
sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva
Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai.
Slide 11
Onorē Domjē. Visi esam lāga vīri, apkampsimies!
Slide 12
Onorē Domjē. Tiesnesis, kam labi samaksāts
Slide 13
Onorē Domjē. Pēc tiesas sēdes
Slide 14
Onorē Domjē. Farss nospēlēts. Var aizvērt priekškaru
Slide 15
Onorē Domjē. Tāds mazs jociņš
Slide 16
Onorē Domjē. Transnonēnas iela
Karikatūrā "Transnonēnas ielā" (1834) parādīta nežēlīga izrēķināšanās ar
strādnieku kvartāla iedzīvotājiem revolūcijas laikā.
Slide 17
Gistavs Kurbē
(1819 - 1877)
Gistavs Kurbē ievadīja jaunu virzienu pasaules glezniecībā - reālismu.
Kurbē vēlējās mācīties tikai no dabas, un tajā viņš meklēja nevis skaistumu, bet
patiesību. Savās gleznās mākslinieks vēlējās paust protestu pret sabiedrības
mietpilsoniskajiem aizspriedumiem, klīrīgo izskaistinātību un pārlieku romantizēto
patosu. Kurbē nāca klajā ar nelokāmu, principiālu māksliniecisku patiesīgumu.
Slide 18
Kurbē. Akmeņu
skaldītāji
Ceļa malā divi cilvēki drupina akmeņus ceļu remontēšanai - vecs, drausmīgā darba
izmocīts vīrs un jauneklis, kura nākotnes izredzes nešķiet labākas - tā bija ierasta aina Kurbē
dzīves laikā. Tomēr spēcīgās emocijas - klusā, bezcerīgā padevība liktenim, kas vējo no abu
strādnieku būtības, lika māksliniekam radīt vienu no saviem slavenākajiem, dziļi izjustajiem
darbiem.
Slide 19
Kurbē. "Sveicināti,
Kurbē kungs!”
Gistavs Kurbē daudz domājis par savu - mākslinieka - vietu un nozīmi tā laika
sabiedriskajā dzīvē. Šo jautājumu mākslinieks risinājis slavenajā darbā "Sveicināti, Kurbē
kungs!" (1854). Gleznā mākslinieks attēlojis sevi ar amata rīku pauniņu pār plecu stāvam uz
lauku ceļa un atņemam sava drauga cienīgo sveicienu. Ļoti vienkāršas, skaidras līnijas bez
kādiem izskaistinājumiem un krāsu spožuma. Tā laika aizspriedumaino un augstprātīgo
sabiedrību droši vien šokēja Kurbē uzdrīkstēšanās sevi - mākslinieku! - parādīt tik necilā tērpā
un izskatā kā tādu klaidoni.
Slide 20
Žans Fransuā Milē
(1814 - 1875).
Milē gleznoja cilvēkus to dabiskajā vidē. Milē darbos nedaudz ir jūtama
nostaļģija, tomēr tajos nav ne vēsts no jaunās pasaules, industrializācijas
8.5. Reālisms 19.gs. mākslā
I. Reālisms literatūrā
Par reālismu 19.gs. literatūrā
Spilgtākie pārstāvji
II. Reālisms tēlotājā mākslā
Par reālismu tēlotājā mākslā
Onorē Domjē
Gistavs Kurbē
Žans Fransuā Milē
Slide 2
I. Reālisms
literatūrā
Par 19.gs. reālismu
Spilgtākie pārstāvji
Slide 3
Par 19.gs. reālismu literatūrā
Laiks
Reālisms kā literatūras virziens Eiropas literatūrā izveidojās 19. gs. 30.
gados.
Galvenās iezīmes
• dzīves tēlošana visā tās daudzveidībā;
• objektīvs skatījums uz attēlotajiem notikumiem;
• pieņēmums, ka cilvēka raksturs un rīcība ir atkarīga no
apstākļiem, kas to veidojuši (iedzimtības, audzināšanas, sociālā
stāvokļa u.c);
• interese par cilvēka rīcības psiholoģiskajiem motīviem;
• cilvēku raksturu attēlošana attīstības procesā;
• konkrētas vēsturiskās un sociālās vides tēlošana;
• dažādu sabiedrības slāņu lietotās valodas īpatnību attēlošana;
• ikdienas dzīves izvirzīšana priekšplānā.
Spilgtākie pārstāvji
Spilgtākie pārstāvji: Emīls Zolā, Gistavs Flobērs, Gijs de
Mopasāns, Ļevs Tolstojs, Antons Čehovs u.c.
Slide 4
Franču literatūrā
Onorē de Balzaks
Pazīstamākais darbs –
romāns ,,GORIO TĒVS”
Spilgtākie pārstāvji
Gistavs Flobērs
Pazīstamākais romāns
,,Bovarī kundze”
Krievu literatūrā
Aleksejs Tolstojs
Nozīmīgākie darbi –
rom. “Anna Kareņina ,
“Karš un miers”
Fjodors Dostojevskis
Noz. rom. "Noziegums
un sods" , "Idiots" un
"Brāļi Karamazovi"
Nikolajs Gogolis
Noz. Rom. – Mirušās
dvēseles”. Lugas –
Ŗevidents”, “Precības
Slide 5
Onorē de Balzaks
Franču kritizētāja reālisma virsotne ir Balzaka daiļrade. Neviens
no Rietumeiropas rakstniekiem ne līdz, ne arī pēc Balzaka nav tik vispusīgi
attēlojis mantīgo sabiedrību un tik spēcīgi kritizējis to.
Pazīstamākais darbs – romāns ,,GORIO TĒVS” (1834)
Gorio tēvs pieder pie tiem, kurus uzvarējusi zelta varas morāle. Viņš iet bojā, lai gan nealkst
ne slavas, ne bagātības. Tomēr viņš ir uzvarēts, kaut arī prasības no dzīves ir bijušas mērenas – saglabāt
tiesības mīlēt savus bērnus un būt viņu mīlētiem, tiesības uz savu vārdu. Taču pat tādas tiesības
nenodrošina naudas elka laikmets.
,,Vai var būt kas skaistāks kā vērot savu dzīvi un redzēt to šķīstu kā liliju? Es un mana dzīve
esam kā līgavainis ar līgavu.”
,,Kā zirnekļiem podā jums jāaprij citam cits. Šajā cilvēku masā ir jāiekrīt kā lielgabala lodei
vai jāielien kā mērim. Godīgums neder nekam.. Labāk niciniet cilvēkus un skatieties, caur cik acīm var
izsprukt no likumu kodeksa tīkla.”
,,Jo aukstasinīgāk jūs aprēķināsiet, jo tālāk tiksiet. Sitiet bez žēlastības, un no jums bīsies!
Raugieties uz vīriešiem un sievietēm vienīgi kā uz pasta zirgiem, kuriem jūs mierīgi ļaujat nobeigties
katrā pasta stacijā, un jūs sasniegsiet visu kāroto.”
“Ja vīri nevar apmierināt viņu pārmērīgo greznošanās kāri, viņas pārdodas. Bet, kura neprot
sevi pārdot; tā ir ar mieru novilkt pašas mātei ādu pār acīm; lai tikai sameklēt ar ko paspīdēt! Ko tikai
viņas neizdomā!”
Slide 6
Gistavs Flobērs
(1821 – 1880)
Māksliniekam jābūt bezkaislīgam vērotājam
attiecībā pret to, ko viņš attēlo, jābūt
objektīvam, subjektīvais viedoklis darbā nav
jāatklāj.
Savā daiļradē viņš ir galēji nesaudzīgs atmaskotājs un kritizētājs. Viņa daiļrades
uzplaukums ir 50. – 70.gadi. Šajos gados parādās arī visā pasaulē slavenais romāns ,,Bovarī
kundze”.
Romāns nosaukts galvenās varones vārdā. Emma ir augusi klosterī un ļoti
aizrāvusies ar romantisku romānu lasīšanu. Salasījusies šādu literatūru, Emma iztēlojas sevi
kādas varones vietā. Viņa cer, ka, iznākot no klostera, viņa satiks tādu pat izredzēto, kas
padarīs viņu laimīgu, viņa dzīvos īpašā brīnišķīgā pasaulē.
Bet tā dzīve, kuru dzīvo Emma, izrādās pavisam pretēja visam sapņotajam.
Ģimenes dzīve nemaz neatbilst romānos lasītajam. Emmas vīrs ir drūms un neinteresants,
viņas mīļākie Rūdolfs un Leons ir nelieši un meļi, viņiem nav nekā kopēja ar romantiskajiem
grāmatu varoņiem.
Cenšanās izbēgt no nežēlīgās dzīves prozas noved Emmu augļotāja Lerē rokās. Savu dzīvi
Emma beidz pašnāvībā.
Slide 7
II. Reālisms
tēlotājmākslā
Par reālismu tēlotājā mākslā
Onorē Domjē
Gistavs Kurbē
Žans Fransuā Milē
Slide 8
Par reālismu
tēlotājā mākslā
Reālisms tēlotājā mākslā izveidojās, atteikdamies no romantismā iecienīto
mitoloģisko ainu gleznošanas, sapņainuma un emocionālo jūtu izpaušanas, uzskatot, ka tas
var radīt nepareizu uzskatu par reālo dzīvi. Jāatmet klasicismam raksturīgā idealizācija.
Atšķirībā no klasicisma pārstāvjiem, reālisti necentās izskaistināt dzīvi. Pēc reālistu domām,
skaistais var būt visā, izņemot brutalitātē un varmācībā.
Svarīgs bija viss apkārt esošais, notiekošais, sociālās problēmas un to risinājumi.
Tika uzsvērts, ka mākslai ir audzinoša loma, tādēļ tai jābūt dzīves skolotājai un tieši tādēļ
aktuālai un tautai saprotamai.
Spilgtākie reālisma mākslinieki: Ž. F. Milē, Gustavs Kurbē, O. Domjē.
Slide 9
Onorē Domjē
(1808-1879)
19. gadsimta franču grafiķis,
gleznotājs, tēlnieks, bet vislielāko slavu
iemantojis ar savām zīmētajām politiskajām
karikatūrām.
Domjē veidoja žurnāliem asas politiskas un sadzīves karikatūras, caur kuru tēliem
pauda skatītājiem patiesību par to, kādi ir pērkamie politiķi, tiesas darbinieki, negantās,
netaisnīgās policijas darbinieki un pārējie "dižie" ļautiņi, kas nekaunīgi izmanto sev pieejamo
bagātību un varu, lai izrīkotos ar to pēc sirds patikas.
Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd
sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva
Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai.
Slide 10
Onorē Domjē.
Gargantija
Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd
sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva
Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai.
Slide 11
Onorē Domjē. Visi esam lāga vīri, apkampsimies!
Slide 12
Onorē Domjē. Tiesnesis, kam labi samaksāts
Slide 13
Onorē Domjē. Pēc tiesas sēdes
Slide 14
Onorē Domjē. Farss nospēlēts. Var aizvērt priekškaru
Slide 15
Onorē Domjē. Tāds mazs jociņš
Slide 16
Onorē Domjē. Transnonēnas iela
Karikatūrā "Transnonēnas ielā" (1834) parādīta nežēlīga izrēķināšanās ar
strādnieku kvartāla iedzīvotājiem revolūcijas laikā.
Slide 17
Gistavs Kurbē
(1819 - 1877)
Gistavs Kurbē ievadīja jaunu virzienu pasaules glezniecībā - reālismu.
Kurbē vēlējās mācīties tikai no dabas, un tajā viņš meklēja nevis skaistumu, bet
patiesību. Savās gleznās mākslinieks vēlējās paust protestu pret sabiedrības
mietpilsoniskajiem aizspriedumiem, klīrīgo izskaistinātību un pārlieku romantizēto
patosu. Kurbē nāca klajā ar nelokāmu, principiālu māksliniecisku patiesīgumu.
Slide 18
Kurbē. Akmeņu
skaldītāji
Ceļa malā divi cilvēki drupina akmeņus ceļu remontēšanai - vecs, drausmīgā darba
izmocīts vīrs un jauneklis, kura nākotnes izredzes nešķiet labākas - tā bija ierasta aina Kurbē
dzīves laikā. Tomēr spēcīgās emocijas - klusā, bezcerīgā padevība liktenim, kas vējo no abu
strādnieku būtības, lika māksliniekam radīt vienu no saviem slavenākajiem, dziļi izjustajiem
darbiem.
Slide 19
Kurbē. "Sveicināti,
Kurbē kungs!”
Gistavs Kurbē daudz domājis par savu - mākslinieka - vietu un nozīmi tā laika
sabiedriskajā dzīvē. Šo jautājumu mākslinieks risinājis slavenajā darbā "Sveicināti, Kurbē
kungs!" (1854). Gleznā mākslinieks attēlojis sevi ar amata rīku pauniņu pār plecu stāvam uz
lauku ceļa un atņemam sava drauga cienīgo sveicienu. Ļoti vienkāršas, skaidras līnijas bez
kādiem izskaistinājumiem un krāsu spožuma. Tā laika aizspriedumaino un augstprātīgo
sabiedrību droši vien šokēja Kurbē uzdrīkstēšanās sevi - mākslinieku! - parādīt tik necilā tērpā
un izskatā kā tādu klaidoni.
Slide 20
Žans Fransuā Milē
(1814 - 1875).
Milē gleznoja cilvēkus to dabiskajā vidē. Milē darbos nedaudz ir jūtama
nostaļģija, tomēr tajos nav ne vēsts no jaunās pasaules, industrializācijas