8.5. Reālisms 19.gs. mākslā I. Reālisms literatūrā Par reālismu 19.gs. literatūrā Spilgtākie pārstāvji II.
Download ReportTranscript 8.5. Reālisms 19.gs. mākslā I. Reālisms literatūrā Par reālismu 19.gs. literatūrā Spilgtākie pārstāvji II.
8.5. Reālisms 19.gs. mākslā I. Reālisms literatūrā Par reālismu 19.gs. literatūrā Spilgtākie pārstāvji II. Reālisms tēlotājā mākslā Par reālismu tēlotājā mākslā Onorē Domjē Gistavs Kurbē Žans Fransuā Milē I. Reālisms literatūrā Par 19.gs. reālismu Spilgtākie pārstāvji Par 19.gs. reālismu literatūrā Laiks Reālisms kā literatūras virziens Eiropas literatūrā izveidojās 19. gs. 30. gados. Galvenās iezīmes • dzīves tēlošana visā tās daudzveidībā; • objektīvs skatījums uz attēlotajiem notikumiem; • pieņēmums, ka cilvēka raksturs un rīcība ir atkarīga no apstākļiem, kas to veidojuši (iedzimtības, audzināšanas, sociālā stāvokļa u.c); • interese par cilvēka rīcības psiholoģiskajiem motīviem; • cilvēku raksturu attēlošana attīstības procesā; • konkrētas vēsturiskās un sociālās vides tēlošana; • dažādu sabiedrības slāņu lietotās valodas īpatnību attēlošana; • ikdienas dzīves izvirzīšana priekšplānā. Spilgtākie pārstāvji Spilgtākie pārstāvji: Emīls Zolā, Gistavs Flobērs, Gijs de Mopasāns, Ļevs Tolstojs, Antons Čehovs u.c. Franču literatūrā Onorē de Balzaks Pazīstamākais darbs – romāns ,,GORIO TĒVS” Spilgtākie pārstāvji Gistavs Flobērs Pazīstamākais romāns ,,Bovarī kundze” Krievu literatūrā Aleksejs Tolstojs Nozīmīgākie darbi – rom. “Anna Kareņina , “Karš un miers” Fjodors Dostojevskis Noz. rom. "Noziegums un sods" , "Idiots" un "Brāļi Karamazovi" Nikolajs Gogolis Noz. Rom. – Mirušās dvēseles”. Lugas – Ŗevidents”, “Precības Onorē de Balzaks Franču kritizētāja reālisma virsotne ir Balzaka daiļrade. Neviens no Rietumeiropas rakstniekiem ne līdz, ne arī pēc Balzaka nav tik vispusīgi attēlojis mantīgo sabiedrību un tik spēcīgi kritizējis to. Pazīstamākais darbs – romāns ,,GORIO TĒVS” (1834) Gorio tēvs pieder pie tiem, kurus uzvarējusi zelta varas morāle. Viņš iet bojā, lai gan nealkst ne slavas, ne bagātības. Tomēr viņš ir uzvarēts, kaut arī prasības no dzīves ir bijušas mērenas – saglabāt tiesības mīlēt savus bērnus un būt viņu mīlētiem, tiesības uz savu vārdu. Taču pat tādas tiesības nenodrošina naudas elka laikmets. ,,Vai var būt kas skaistāks kā vērot savu dzīvi un redzēt to šķīstu kā liliju? Es un mana dzīve esam kā līgavainis ar līgavu.” ,,Kā zirnekļiem podā jums jāaprij citam cits. Šajā cilvēku masā ir jāiekrīt kā lielgabala lodei vai jāielien kā mērim. Godīgums neder nekam.. Labāk niciniet cilvēkus un skatieties, caur cik acīm var izsprukt no likumu kodeksa tīkla.” ,,Jo aukstasinīgāk jūs aprēķināsiet, jo tālāk tiksiet. Sitiet bez žēlastības, un no jums bīsies! Raugieties uz vīriešiem un sievietēm vienīgi kā uz pasta zirgiem, kuriem jūs mierīgi ļaujat nobeigties katrā pasta stacijā, un jūs sasniegsiet visu kāroto.” “Ja vīri nevar apmierināt viņu pārmērīgo greznošanās kāri, viņas pārdodas. Bet, kura neprot sevi pārdot; tā ir ar mieru novilkt pašas mātei ādu pār acīm; lai tikai sameklēt ar ko paspīdēt! Ko tikai viņas neizdomā!” Gistavs Flobērs (1821 – 1880) Māksliniekam jābūt bezkaislīgam vērotājam attiecībā pret to, ko viņš attēlo, jābūt objektīvam, subjektīvais viedoklis darbā nav jāatklāj. Savā daiļradē viņš ir galēji nesaudzīgs atmaskotājs un kritizētājs. Viņa daiļrades uzplaukums ir 50. – 70.gadi. Šajos gados parādās arī visā pasaulē slavenais romāns ,,Bovarī kundze”. Romāns nosaukts galvenās varones vārdā. Emma ir augusi klosterī un ļoti aizrāvusies ar romantisku romānu lasīšanu. Salasījusies šādu literatūru, Emma iztēlojas sevi kādas varones vietā. Viņa cer, ka, iznākot no klostera, viņa satiks tādu pat izredzēto, kas padarīs viņu laimīgu, viņa dzīvos īpašā brīnišķīgā pasaulē. Bet tā dzīve, kuru dzīvo Emma, izrādās pavisam pretēja visam sapņotajam. Ģimenes dzīve nemaz neatbilst romānos lasītajam. Emmas vīrs ir drūms un neinteresants, viņas mīļākie Rūdolfs un Leons ir nelieši un meļi, viņiem nav nekā kopēja ar romantiskajiem grāmatu varoņiem. Cenšanās izbēgt no nežēlīgās dzīves prozas noved Emmu augļotāja Lerē rokās. Savu dzīvi Emma beidz pašnāvībā. II. Reālisms tēlotājmākslā Par reālismu tēlotājā mākslā Onorē Domjē Gistavs Kurbē Žans Fransuā Milē Par reālismu tēlotājā mākslā Reālisms tēlotājā mākslā izveidojās, atteikdamies no romantismā iecienīto mitoloģisko ainu gleznošanas, sapņainuma un emocionālo jūtu izpaušanas, uzskatot, ka tas var radīt nepareizu uzskatu par reālo dzīvi. Jāatmet klasicismam raksturīgā idealizācija. Atšķirībā no klasicisma pārstāvjiem, reālisti necentās izskaistināt dzīvi. Pēc reālistu domām, skaistais var būt visā, izņemot brutalitātē un varmācībā. Svarīgs bija viss apkārt esošais, notiekošais, sociālās problēmas un to risinājumi. Tika uzsvērts, ka mākslai ir audzinoša loma, tādēļ tai jābūt dzīves skolotājai un tieši tādēļ aktuālai un tautai saprotamai. Spilgtākie reālisma mākslinieki: Ž. F. Milē, Gustavs Kurbē, O. Domjē. Onorē Domjē (1808-1879) 19. gadsimta franču grafiķis, gleznotājs, tēlnieks, bet vislielāko slavu iemantojis ar savām zīmētajām politiskajām karikatūrām. Domjē veidoja žurnāliem asas politiskas un sadzīves karikatūras, caur kuru tēliem pauda skatītājiem patiesību par to, kādi ir pērkamie politiķi, tiesas darbinieki, negantās, netaisnīgās policijas darbinieki un pārējie "dižie" ļautiņi, kas nekaunīgi izmanto sev pieejamo bagātību un varu, lai izrīkotos ar to pēc sirds patikas. Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai. Onorē Domjē. Gargantija Domjē bija pārliecināts, ka māksliniekam jādzīvo līdzi savam laikam, jāataino tobrīd sabiedrībā mutuļojošie notikumi, jābūt tajos iekšā. Nesen izgudrotā litogrāfijas tehnika kļuva Domjē par svarīgāko māksliniecisko līdzekli ikdienas dzīves atainošanai. Onorē Domjē. Visi esam lāga vīri, apkampsimies! Onorē Domjē. Tiesnesis, kam labi samaksāts Onorē Domjē. Pēc tiesas sēdes Onorē Domjē. Farss nospēlēts. Var aizvērt priekškaru Onorē Domjē. Tāds mazs jociņš Onorē Domjē. Transnonēnas iela Karikatūrā "Transnonēnas ielā" (1834) parādīta nežēlīga izrēķināšanās ar strādnieku kvartāla iedzīvotājiem revolūcijas laikā. Gistavs Kurbē (1819 - 1877) Gistavs Kurbē ievadīja jaunu virzienu pasaules glezniecībā - reālismu. Kurbē vēlējās mācīties tikai no dabas, un tajā viņš meklēja nevis skaistumu, bet patiesību. Savās gleznās mākslinieks vēlējās paust protestu pret sabiedrības mietpilsoniskajiem aizspriedumiem, klīrīgo izskaistinātību un pārlieku romantizēto patosu. Kurbē nāca klajā ar nelokāmu, principiālu māksliniecisku patiesīgumu. Kurbē. Akmeņu skaldītāji Ceļa malā divi cilvēki drupina akmeņus ceļu remontēšanai - vecs, drausmīgā darba izmocīts vīrs un jauneklis, kura nākotnes izredzes nešķiet labākas - tā bija ierasta aina Kurbē dzīves laikā. Tomēr spēcīgās emocijas - klusā, bezcerīgā padevība liktenim, kas vējo no abu strādnieku būtības, lika māksliniekam radīt vienu no saviem slavenākajiem, dziļi izjustajiem darbiem. Kurbē. "Sveicināti, Kurbē kungs!” Gistavs Kurbē daudz domājis par savu - mākslinieka - vietu un nozīmi tā laika sabiedriskajā dzīvē. Šo jautājumu mākslinieks risinājis slavenajā darbā "Sveicināti, Kurbē kungs!" (1854). Gleznā mākslinieks attēlojis sevi ar amata rīku pauniņu pār plecu stāvam uz lauku ceļa un atņemam sava drauga cienīgo sveicienu. Ļoti vienkāršas, skaidras līnijas bez kādiem izskaistinājumiem un krāsu spožuma. Tā laika aizspriedumaino un augstprātīgo sabiedrību droši vien šokēja Kurbē uzdrīkstēšanās sevi - mākslinieku! - parādīt tik necilā tērpā un izskatā kā tādu klaidoni. Žans Fransuā Milē (1814 - 1875). Milē gleznoja cilvēkus to dabiskajā vidē. Milē darbos nedaudz ir jūtama nostaļģija, tomēr tajos nav ne vēsts no jaunās pasaules, industrializācijas 8.5. Reālisms 19.gs. mākslā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis, A. 19. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2002 Gombrich, E.H. Mākslas vēsture, -Rīga: Zvaigzne ABC, 1997 Siliņš I.E. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2002 Kačalova T. Mākslas vēsture.-1.daļa. –Rīga, 1976 Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne