4.9.Cilvēks un sabiedrība Romas laika kultūrā I. Romas kultūras hronoloģija II. Sabiedriskā dzīve Romiešu vērtības Romas laika sabiedrība Forums kā sabiedriskās dzīves centrs Dzīve pilsētas ielās Attieksme pret.
Download ReportTranscript 4.9.Cilvēks un sabiedrība Romas laika kultūrā I. Romas kultūras hronoloģija II. Sabiedriskā dzīve Romiešu vērtības Romas laika sabiedrība Forums kā sabiedriskās dzīves centrs Dzīve pilsētas ielās Attieksme pret.
4.9.Cilvēks un sabiedrība Romas laika kultūrā I. Romas kultūras hronoloģija II. Sabiedriskā dzīve Romiešu vērtības Romas laika sabiedrība Forums kā sabiedriskās dzīves centrs Dzīve pilsētas ielās Attieksme pret darbu III. Sadzīves apstākļi Patriciešu mājoklis Insulas – nabadzīgo ļaužu miteklis Dzīve villā Apģērbs IV. Brīvā laika pavadīšanas veidi Laika pavadīšana termās Pusdienas draugu lokā Gladiatoru cīņas Zirgu skriešanās sacīkstes Teātris I. Romas kultūras hronoloģija 7. 6. Ķēniņu laikmets 7.-6.gs. p.m.ē. 5. 4. 3. 2. 1. 1. 2. 3. 4. 5. Romas republikas kultūra Romas impērijas kultūra 6.gs. beigas p.m.ē. – 27.g. p.m.ē. 6.gs. beigas p.m.ē. – 27.g. p.m.ē. Ķēniņu laiks – Romas civilizācijas tapšana un attīstība. 6.gs. pm.ē. – Roma etrusku pakļautībā. Republika – Romas pilsētvalsts, kur tautas interešu kopums tika nodots bagāto, dižciltīgo un izglītoto patriciešu rokās. Patricieši – pirmo senseno Romas iedzīvotāju pēcteči. Atšķirībā no Romas Grieķijā par savas pilsētvalsts labklājību jutās atbildīgs katrs pilsonis (patiesa demokrātija). Impērija – pilnīga absolūtisma valsts, kur visu galveno valsts dzīves jautājumu risinājums nonāk vienpersoniski imperatora, saukta arī par Pater Patria (tēvijas tēvu), rokās. II.Sabiedriskā dzīve Romiešu vērtības Romas laika sabiedrība Forums kā sabiedriskās dzīves centrs Dzīve pilsētas ielās Attieksme pret darbu Romiešu vērtības “Izprast romiešu politisko un juridisko kārtību nozīmē rast atslēgu atbildei uz viņu arhitektūras, mākslas, morāles, reliģijas un filosofijas specifiku” (A. Rubenis) Romiešu politika – galvenokārt iekarošanas politika Romas mīts (Roma ir īpaša, neatkārtojama, nodalīta no pārējās pasaules un it kā pacelta nesalīdzināmi augstākā pakāpē pāri visā citām tautām, kuras ir vairāk vai mazāk radītas, lai pakļautos Romai) Novērtē šī mīta morālo aspektu! Novērtē šī mīta iespējamo ietekmi uz literatūru, mākslu un citām kultūras jomām! • Romietis ieņem īpašu vietu pasaulē un kosmosā. • Pakļautajās zemēs romieši ievieš kārtību un mieru. • Romietis izplata tiesiskumā balstītus taisnīguma principus • Kalpošana Romai nozīmē kalpošanu cilvēcei. • Augstākā vērtība romietim - tēvija. • Roma ir mūžīga un nemirstīga. • Dievu gribas vadīti, romieši ir patieso garīgo vērtību nesēji. Romas pilsoniskā sabiedrība Patricieši Pirmo senseno Romas iedzīvotāju pēcteči, kas veidoja bagāto, izglītoto un dižciltīgo slāni. Tieši viņi veidoja augstāko valsts pārvaldi. Plebeji Romas pilsoņi, kas veidoja vienkāršo ļaužu slāni. Tiesības ņemt vismaz kaut kādu līdzdalību valsts pārvaldē tiem nenācās viegli izcīnīt. Verdzība Senajā Romā Atbildi uz jautājumiem! • Kas Romā kļuva par vergiem? • Kādus darbus vergi darīja? • Vai vergi bija izglītoti? • Vai visiem vergiem bija neciešami grūta dzīve? • Kā romieši attaisnoja verdzību? • Kādu attieksmi pret darbu romietī veidoja verdzības sistēma? Forums kā sabiedriskās dzīves centrs Foruma laukums – lietišķās, saimnieciskās, kā arī reprezentatīvās dzīves centrs Senajā Romā. Te notika sapulces, risinājās kara un miera jautājumi. Te atradās valsts arhīvs – Tabulārijs. Ap forumu tika grupētas citas valstiski svarīgas celtnes – galvenie tempļi, tribīne oratoriem, triumfa arkas, bazilikas, kur notika tirdzniecības līgumu slēgšana un tiesas sēdes. Pilsētas ielās Dzīve pilsētā bija saistīta ar burzmu un troksni, ko radīja lielais iedzīvotāju blīvums, šaurās ieliņas allaž bija cilvēku pilnas. Nozīmīga sabiedriskās dzīves daļa aizritēja tieši tur, kā arī forumos, kur tika pirkts un pārdots, vērtēts un rēķināts, uzklausīti oratori un spriests par nākošo vēlēšanu kandidātiem. Iela bija visu ziņu avots, tā aizvietoja mūsdienu sabiedriskos saziņas līdzekļus. Attieksme pret darbu Bagātais romietis nespēja iedomāties sevi pelnām iztiku, strādājot kāda cita labā, un tas nemaz arī nebija nepieciešams, jo ienākumus nodrošināja zemes īpašums, karš un ieņemamais amats, bet mājās un lauku darbos strādāja vergi. Katrs bagātais romietis tiecās ieņemt maģistrāta, kvestora, pretora, edīla krēslu vai vietu senātā, jo tas pavēra nozīmīgas iespējas vairot savu mantu, daudzos gadījumos būt situācijas noteicējam un lemt jautājumus, vadoties pēc izdevīguma principa. III. Sadzīves apstākļi Patriciešu mājoklis Dzīve villā Insula Apģērbs Patriciešu mājoklis Peristils Ģimenes tēva sēdeklis Dārzs Virtuve Dzimtas vectēva statuja Veikals Ātrijs – centrālā telpa mājā Triklīnijs – viesu ēdamtelpa Guļamistaba Domuss – patriciešu mājoklis Republikas laikā romieši izstrādāja īpašu dzīvojamās mājas tipu (domuss) . Tās pārsvarā bija vienstāvu ēkas dzīvošanai un darījumu veikšanai. Ēkas viena no gala fasādēm bija vērsta pret ielu. No ielas bija ieejas tavernā (veikali vai darbnīcas). Ieeja dzīvojamajā ēkā notika caur vestibilu, kas veda tieši uz ātriju. Ātrijs Senie romieši par ātriju dēvēja dzīvojamo namu vidusdaļu - noslēgto iekšpagalmu. Tas reizē bija arī kā ģimenes dzīves centrs. Te tika uzņemti viesi, te ģimene pulcējās kopā citos svarīgos gadījumos. Ātrija centrā atradās marmora baseins-implūvijs, kurā pa atveri jumtā – konklūviju- satecēja lietus ūdens. No ātrija veda durvis uz visām citām telpām Triklīnijs – ēdamistaba viesiem Triklīnijs savu nosaukumu ieguvis tieši mēbeļu savdabīgā izkārtojuma dēļ: trīs “u” burta veidā kopā sabīdīti zviļņi garantēja gan komfortablu pašsajūtu, gan ērtu piekļuvi apkalpotājiem, gan netraucētas komunikācijas iespējas savā starpā. Peristils ar dārzu Ap ātriju grupēja atsevišķas mazākas telpas- guļamistabas,virtuvi, ēdamistabu=triklīniju. Tablīnijs bija telpa, kurā atradās laru skapis, kurā romieši glabāja savu senču pēcnāves maskas, kā arī mājas altāris. Aiz šim telpām atradās peristilais pagalms, ap kuru veidota kolonāde un atsevišķas telpas Peristils ar dārzu un baseinu. Bieži vien bagātnieku mājā bija ierīkota privātā terma ar basinu. Virtuve Virtuve parasti bija neliela, tumša un slikti ventilēta, parasti to izbūvēja mājas stūrī. Bagātās namamātes pašas negatavoja maltīti, to darīja daudzskaitlīgie mājas, tāpēc neviens neuztraucās, ja telpa bija karsta un piedūmota. Dzīve villā Agrās republikas periodā visizplatītākās bija lauku villas. Ārpilsētas villas būvēja ainaviskā vietā- jūras, ezera krastā. Tās kalpoja atpūtai no pilsētas trokšņiem. Villas pamatā bija dzīvojamā ēka, kas līdzinājās brīvi variētai domus ēkai ar paplašinātām telpām. Telpu grupas tika zonētas- guļamistabas, bibliotēkas un darba kabineti nodalīti no trokšņainās daļas. Turīgāko aristokrātu villās bija veselības veicināšanas būves, termas, baseini, dārzs mājas priekšpusē, parks, kas ietvēra triklīniju, nimfeju, eksedru, vīnogulājiem apvītas pergolas, baseinus zivju audzēšanai, skulptūras, fontānus. Dzīve villā Sienu zīmējums bagātnieku villā Pompejos Grīdas flīzes ar mozaīkveida rakstu Insulas – nabadzīgo romiešu mājokļi Agrās impērijas laikā Romā sāk būvēt īres namus – insulas - 5/6 stāvu ēkas ar noteiktu augstumu, kurām pirmajā stāvā atradās veikali, darbnīcas. Insulām ļoti vienkāršs plānojums, tās pilda daudzas pilnīgi vienādas dzīvojamās telpas, kuras savieno gari koridori. Pirmo stāvu no otrā atdal antresolstāvs –telpas veikalu īpašniekiem. Nami bija kā bišu stropi, augsti un šauri, bez sava gala kambarīšos briesmīgā saspiestībā mājoja pilsētas nabadzīgie iedzīvotāji. Pilsētā daudzām ielām nebija nosaukumu, nami netika numurēti, īpašnieki, uzticēdami saviem vergiem īres maksas iekasēšanu, bieži pat nezināja savu īrnieku vārdus. Vīriešu apģērbs Piederība valdošajam slānim tika akcentēta arī ar tērpa palīdzību. Atšķirībā no vienkāršās tautas, kas ikdienā nēsāja tuniku (piegriezts pamattērps), dižciltīgie sabiedrībā parādījās, tērpušies togā (sarežģītās krokās sakārtots elipsveida apmetnis). Nozīmīga loma bija tērpa krāsai, dažādi nošuvumi un apmalojumi norādīja uz valkātāja ieņemamo amatu. Sievietes apģērbs Arī sievietes apakšējo tērpu sauca par tuniku, tas praktiski pildīja krekla funkcijas un varēja būt kā ar piedurknēm, tā bez tām. Pāri tunikai tika pārvilkta stolla - smalkāka auduma virstērps, kas krāsas ziņā parasti kontrastēja ar tuniku, jo stolla bija darināta tā, lai tunikas piedurknes kakla izgriezums vai lejas daļas apmalojums būtu redzams un radītu krāsu harmoniju. Stollu parasti nēsāja ar jostu, bet, izejot ārpus mājas tika aplikts vēl trešais tērps - palla, ko veidoja īss apmetnis. IV. Brīvā laika pavadīšanas veidi Laika pavadīšana termās Pusdienas draugu lokā Gladiatoru cīņas Zirgu skriešanās sacīkstes Teātris Laika pavadīšana termās Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpa) ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām - pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles, bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles harmoniju. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku. Laika pavadīšana termās Pirtī ne tikai mazgājās, bet arī veda pārrunas, zīmēja, lasīja dzeju, dziedāja un rīkoja dzīres. Pirts tuvumā bija masāžas telpas, laukumi fiziskiem vingrojumiem un sporta sacensībām, bibliotēkas. Bagātie romieši pirti apmeklēja divas reizes dienā. Laika pavadīšana termās Rodas viedoklis, ka romieši visas savas dienas pavadīja termā, jo šeit pat senatori varēja apspriest svarīgus jautājumus, baudot vēsos un komfortablos baseinus. Ar laiku termas pulcēja sabiedriskās un politiskās dzīves pārstāvjus, apvienojot higiēnas procedūras ar citām nodarbēm. Sabiedriskajai dzīvei pārvietojoties uz termām, šo celtņu tuvumā sāka attīstīties un uzplaukt prostitūcija. Pusdienas draugu lokā Krass pretstats ielas burzmai un troksnim bija pusdienas draugu lokā mājas klusumā. Atlaidušies ērtos zviļņos, bagātie romieši pārsprieda politiskos un sabiedriskos jautājumus, reizēm klausījās publiskus dzejas lasījumus vai arī lika sevi izklaidēt māksliniekiem, akrobātiem un jokdariem. Maltīte tādējādi ieilga sešas septiņas stundas. Gladiatoru cīņas Milzīgu popularitāti romiešu vidū ieguva gladiatoru cīņas. Par gladiatoriem tapa vergi, spēcīgākie no karagūstekņiem, kā arī notiesātie. Cīņām viņi tika sagatavoti gladiatoru skolās, nāvei nolemto apmācīšana bija ienesīgs bizness. Nāvessoda mākslinieciskajam ietērpam vajadzēja radīt dramatisku efektu un atstāt iespaidu uz skatītāju. Viss atbilda romiešu tikumiem, un cilvēka dzīvība viņiem nebija īpaši svēta. Gladiatoru cīņas Gladiatoriem vajadzēja cīnīties ne tikai citam ar citu, bet arī ar savvaļas plēsīgajiem zvēriem, kurus lielā vairumā ieveda no Āfrikas un citām zemēm. Viss notika pa īstam, un romiešiem patika izbaudīt nāves garšu, viņus sajūsmināja iespēja būt režisoriem dzīves drāmā un izlemt zaudētāju likteni. Lai arī pēc grieķu parauga Romā jau republikas laika pēdējos gadsimtos tika iestudētas teātra izrādes (pamatā komēdijas), brīžos, kad notika gladiatoru cīņas, visi teātri bija tukši. Zirgu skriešanas sacīkstes Cirks bija tā vieta, kura varēja uzņemt visplašākās tautas masas, tādēļ visi pulcējās še, lai nosakatītos gan zirgu skriešanās, gan kaujas ratu braukšanas sacīkstes. Teātris Teātra mākslas attīstību Romā ietekmēja sengrieķu teātra tradīcijas. Arī pirmie dramaturgi bija grieķu izcelsmes. Tiesa, atšķirībā no grieķu izrādēm, kur skatītāju acu priekšā nekad nevienu nenogalināja, romieši šim nolūkam izmantoja uz nāvi notiesātos. Izlasi šo J.Einfelda fragmentu (“Uguns un nakts”) un novērtē, vai iespējams vilkt kādas paralēles starp Romas laika un mūslaiku vērtībām! „Nu stāsti, kā bija?" Omlete tincināja, ar piņņaino ausi uztverdama jebkuras atmosfēras svārstības. "Vareni, tikai, ja kaut ko varētu saprast, būtu pavisam jauki. Skatuve bija grezna, tērpi arī. Tikai tā izrādes jēga likās muļķīga, un kas tur sevišķs, ja domāts par tautu, uzreiz redzams, ka rakstnieks bijis tālu no tautas, jo visas sarunas notika dzejā. Bet man dzeja nepatīk," klāstīja Marianna. "Kāpēc ne? Ir taču dzeja ar atskaņām, kur var pasmieties." "Tās jau rīmes. Bet tie nerunāja rīmēs, kas man patīk. Runāja kaut kādā pacilātā noskaņā, tieci nu gudrs. Kad it kā sāc saprast, šie uzreiz runā atkal citā garā, un tu jau esi paspējis aizmirst, kas iepriekš runāts, kompots vien iznāk, nevis īsts teātris, kur ļaudis iet atpūsties un pasmieties. Bet, ja teātris nav smieklīgs, tad kāpēc vispār vajadzīgs? Liekēžu varza vien ir." "Kas sarakstījis to teātri?“ "Kaut kāds Raimis. " "Nē, nepareizi. Raimis ne. Rainis. Tautas dzejnieks. Raimis ir santehniķis, aizvakar vēl Sliežu Ramonas atejas cauruli tīrīja.“ "Jā, pareizi. Rainis. Es gan gribētu zināt, no kā šie kundziņi dzīvo. Nemāk pat sarakstīt kārtīgu teātri, bet piķi noteikti saņem kārtīgu!" Agresore nošņācās. “Jūs, dāmiņas, nošāvāt šķībi. Jo Rainis sen jau ir miris," iebilda Omlete. "To es nezināju. Kaut gan ne. Kāpēc uzreiz neiedomājos - vai gan dzīvs cilvēks tādus murgus varētu sacerēt?!" nosprieda Marianna. "Kādi tad tie murgi bija? Vai sakarīgi? Plikas dāmītes pa skatuvi skraidīja?" "Nē. Apģērbtas. Tikai tas, ko viņas tajā dzejā runāja, nebija īsti lāgā." "Kā teātri sauca?" "Uguns un nakts." "Neesmu dzirdējusi.” "Nu to jau zina tikai tie, kas visi līdz ausīm tajās kultūras būšanās iekšā.“ "Vai tur kāvās arī?" "Kāvās gan, kā nu ne. Tikai tizli, maz un pašās beigās. Pa televizoru tas izskatās daudz iespaidīgāk, šai jautājumā esmu ar puišeļiem vienisprātis." "Bet kā ar mīlestību, vai bija romantiski?" "Varētu būt. Tikai sarunāja tie veselas poēmas, tur bija mīlas trijstūris, taču tā arī bez nevienas bučas, vai var būt stulbāk?" Omlete novaikstījās un iečukstēja Agresorei ausī: "Labi, ka nebiju uz to teātri. Prātīgāk ieiet bufetē un iedzert kafiju ar jumtiņu!” 4.9.Cilvēks un sabiedrība Romas laika kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. Senās Romas kultūra. -Rīga, 1999. Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne