4.8. Romas kultūras avoti I. Etrusku ietekme No etrusku vēstures Pilsētbūvniecība Templu arhitektūra Mājoklis Etrusku kapenes Etrusku sarkofāgi Tēlniecība Bukero keramika Zīlēšanas māksla II.
Download ReportTranscript 4.8. Romas kultūras avoti I. Etrusku ietekme No etrusku vēstures Pilsētbūvniecība Templu arhitektūra Mājoklis Etrusku kapenes Etrusku sarkofāgi Tēlniecība Bukero keramika Zīlēšanas māksla II.
4.8. Romas kultūras avoti
I. Etrusku ietekme
II. Grieķu ietekme
Romas kultūras avoti
Itālijas karte ap 509.g. p.m.ē
Etrusku pārvaldītais reģions Grieķu pārvaldītais reģions Romas valsts pastāvēšanas laikā asimilējusi daudzu kultūru iezīmes (īpaši tas saistāms ar plašajiem iekarojumiem impērijas periodā), taču tradicionāli pie nozīmīgākajiem kultūras avotiem tiek minētas kuras izauga varenās Romas dižā kultūra
etrusku
un
grieķu
ietekmes, kuru sasniegumi dažādās sadzīves, reliģijas un kultūras sfērās veidojuši bāzi uz
I. Etrusku ietekme uz Romas kultūru
No etrusku vēstures
Pilsētbūvniecība
Templu arhitektūra
Mājoklis
Etrusku kapenes
Etrusku sarkofāgi
Tēlniecība
Bukero keramika Zīlēšanas māksla
No Etrusku vēstures
Romiešu kultūras saknes meklējamas Etrusku civilizācijā. Tās pēdas rodamas Arno upes ielejā un Tibras labajā krastā . Šo vietu senlaikos dēvēja par Etrūriju, bet šodien – par Toskānu. Roma 7.-6.gs. nonāca etrusku kontrolē. Ap 542.g. p.m.ē. romieši padzina savu etrusku valdnieku un apvienojās ar citām pilsētvalstīm cīņā pret etrusku režīmu drīz vien pakļaujot sev visu Etrūriju. Etruski pārstāja pastāvēt kā patstāvīga sena sabiedrība, pakāpeniski saplūstot ar citām apkārtējām tautām.
Pilsētbūvniecība
Par etrūriešu augsto civilizācijas līmeni liecina prasmīgi būvētās pilsētas, lieliskie ceļi, kas tās savienoja un citas inženiertehniskās celtnes. Etrusku pilsētbūvniecības principi cieši saistījās ar orientāciju telpā. Neredzamās asis, kas krustojoties noteica četras debespuses, reizē bija orientieris dievišķajā kosmiskās telpas sadalījumā labvēlīgajām dievībām austrumos, bet atbaidošajiem nāves valsts aizbildņiem rietumos.
Etruski, ceļot savas pilsētas, strikti ievēroja šo orientāciju. Tas izpaudās kvadrātveidīgajā apbūvē, jo galvenajām ielām (vismaz 3) bija jākrustojas atbilstoši debesu pusēm, kļūstot par kosmiskās kārtības redzamu atspulgu uz zemes. Arī šos celtniecības principus romieši mantoja no etruskiem.
Etrusku senpilsēta Perudža
Vārtiem bija īpaša sakrāla nozīme, tie norobežoja iesvētīto un dievu aizsargāto teritoriju no svešās, naidīgās ārpasaules. Simbolisks bija jau pats vārtu apveids. Taisnā pamatne lejas daļā simbolizēja zemi, bet arkveidīgais noslēgums debesu loku. Bieži vien vārti tika greznoti ar pilastriem, īpaši apdarinātiem slēgakmeņiem, pat frīzē iekomponētām sargājošo dievu figūrām. Šie rotājumi tos darīja īpaši iespaidīgus un svinīgus.
Pilsētbūvniecība
Romieši no etruskiem aizguva pilsētu plānošanas prasmi, arku, velvi.
Pilsētbūvniecība
Iela romiešu pilsētā
Lai lietus periodā sausām kājām varētu pārkļūt pāri ielai, etruski mēdza virs ielas seguma atstāt paceltus dažus akmeņus laipošanai. Šādu paņēmienu sastopam arī Romiešu būvētajās pilsētās.
Pilsētbūvniecība
Netīro notekūdeņu aizvadīšanai ielas zemseguma slānī tika izbūvēta cauruļvadu kanalizācija. Etrusku meistari likuši pamatus arī vienai no pirmajām notekūdeņu savākšanas sistēmām Eiropā - slavenajai Romas pilsētas
cloaca
maxima,
kura darbojas vēl šodien.
Savus tempļus etruski būvējuši no koka, tie bijuši pacelti uz augstas platformas un segti ar divslīpju jumtu. Tempļu pamatā bijusi taisnstūra forma, sānu sienām cieši piegūlušas kolonnas. Priekšpusē dziļš portiks, uz kuru veduši akmens pakāpieni.
Etrusku templis
No etruskiem tempļu būvniecības stilu mantojuši romieši
Mājoklis
Dzīvojamās mājas formā darināta etrusku apbedījumu urna
Gandrīz nekas nav saglabājies no etrusku dzīvojamajām mājām. Vienīgi apbedījumu urnas, veidotas cilvēka mitekļa formā, liecina par tā apveidiem un arhitektoniskajām īpatnībām. Tās ir vienkāršas ar kvadrātveida pamatni un salmiem klātu divslīpju jumtu, iekšpusi bieži vien veido viena liela telpa ar pavardu centrā. Jau ar 7. gs.p.m.ē. tās plānojums pamazām tapa sarežģītāks - centrālā daļa apauga ar palīgtelpām, pati ar laiku kļūstot par iekšējo pagalmu.
Etrusku kapenes
Šodien visbagātāko izziņas materiālu par etrusku kultūru sniedz viņu kapenes, kas izbūvētas dziļi pazemē, redzamu atstājot tikai nelielu kurgānveidīgu uzbērumu.
Etrusku kapenes
Etruski savas kapenes būvēja kā dzīvojamās telpas ar kvadrātveidīgu grīdu, velvētiem akmens griestiem un sienām, kas klātas spilgtām, krāsainām freskām. Kapeņu iekārtojums un bagātīgie apbedīšanas piederumi ir apliecinājums etrusku pasaules uzskatam, ka nāve nav beigas, bet pāreja kādā citā īpatnā eksistences formā.
Kapeņu freskas
Cilvēku vēlmes labi atspoguļojās arī kapeņu sienu gleznojumos. Tajos visbiežāk tika atainot dzīves līksmie brīži, jo tieši tādu etruski iedomājās savu pēcnāves dzīvi. Bieži sastopami gleznojumi, kas ataino rituālās norises, maģiskas dejas, cīņas.
Tik greznus sarkofāgus nepazina ne senie grieķi, ne Tuvo Austrumu tautas, vien etruski, no kuriem šo mantojumu saņēma romieši. Sarkofāga apveids atgādināja zvilni, uz kura mēdza atlaisties dzīrotāji mielasta laikā. Mirušo tēli netika idealizēti, drīzāk gan vērojamas tendences saglabāt personības individualitātes iezīmes.
Etrusku sarkofāgi
Apbedīšanas urnas
Par tēlniecības šedevriem kļuva arī urnas pelnu uzglabāšanai pēc mirušo kremācijas. To veidols sniedz liecību par etrusku priekštatiem par pēcnāves dzīvi.
Etrusku tēlniecība
Etrusku māksliniekiem nozīmīga loma reālistiskā portreta izveidošanā. Mirušo kulta vajadzībām tika noņemtas pēcnāves maskas, kuru atlējumus glabāja īpašos skapjos.
Vīrietis ar laru maskām Bruts Orators
Etrusku tēlniecība
Etrusku tēlnieki strādāja arī ar bronzu. Kapitolija vilku māte ir viena no vecākajām liela izmēra skulptūrām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā kļuvusi par Romas emblēmu Apbrīnu izraisa precīzais dabas vērojums, skarbums, lakonisms, kas tajā pat laikā ļauj izstrāvot no mežonīgā zvēra mātišķām rūpēm pret nevarīgajiem cilvēkbērniem. Ar savu plastiskumu, dzīvniecisko stihiju un arī dekoratīvismu piesaista 4.gs.p.m.ē. atlietā mitoloģiskās būtnes himēras statuja.
Spārnotie zirgi no Tarkvīnija kapenēm
Etrusku tēlniecība
Apollons no Veijiem
Etrusku māksliniecisko izjūtu pauž jumta dzegu rotājumi - antefiksi, kuru veidoliem izmantoti floras elementi, etrusku sieviešu tēli, kā arī fantāzijas par mitoloģiskām tēmām.
Etrusku darinātie trauki
Nevar nepieminēt etrusku keramikas savdabību, kas visspilgtāk izpaudās tā saucamajā bukero stila vāzēs. Īpašs apdedzināšanas paņēmiens, neļaujot piekļūt gaisam, radīja raksturīgo melno toni, tad to pārklāja ar laku, un rezultātā radās iespaids, ka trauks darināts no cēlā un dārgā metāla, ne tapis no parasta māla uz podnieka ripas. Formas ziņā trauki bija visdažādākie, bet pēc iepazīšanās ar sengrieķu keramiku, to klāsts kļuva īpaši daudzveidīgs.
Zīlēšanas māksla
No etruskiem romieši pārņēma mistiskās izdarības, saistītas ar zīlēšanu, lai izzinātu dievu gribu. Daba viņiem bija zīmju pilna, un visur tā netiešā veidā pauda dievu gribu un noskaņojumu. Cilvēka uzdevums bija šīs zīmes iztulkot un ar rituālo ceremoniju palīdzību nodrošināt dievu labvēlību.
Grieķu ietekme
Senākā vēsturiskā saikne
Grieķu kultūras ietekmētie reģioni ap 550.g. p.m.ē.
Senākās grieķu kolonijas Sicīlijā un Itālijas dienvidos veidojās jau ap 8.gs.p.m.ē. Lai arī tās bija patstāvīgas polisas ar savu pārvaldi un attīstītu saimniecisko dzīvi un kultūru, saikni ar Grieķiju tās nezaudēja. Laika gaitā stabilizējās kolonistu attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri daudz ko mantoja no hellēniskā dzīvesveida. Šīs ietekmes skāra arī etruskus, kuri pārņēma daudzus grieķu panteona dievus, mitoloģiskos tēlus, alfabētisko rakstību, keramikas formas u.c.
Vēsturiskā saikne hellēnisma periodā
Maķedonijas Aleksandra
tradīcijas. (356. p.m.ē. - 326. p.m.ē) iekarojumi veicināja grieķu kultūras izplatīšanos vairākos kontinentos, radot t.s
. helēnisma kultūru
Grieķiju labprātīgi atstāja daudzi intelektuālās elites pārstāvji: arhitekti, skulptori, dzejnieki, dramaturgi, aktieri, zinātnieki. Savās jaunajās apmetnes vietās viņi turpināja izplatīt savu kultūru, uzslāņojot tai vietējo zemju sasniegumus un .
Grieķijas pakļaušana 2.gs.
Romieši 2.gs.p.m.ē.iekarojuši Grieķiju, diezgan nesaudzīgā veidā veseliem kuģiem izveda no šīs zemes statujas, vāzes, dažādus greznumpriekšmetus, grāmatas un citas
kara trofejas
. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ par daudziem seno grieķu mākslas darbiem varam sacīt, ka tie saglabājušies vienīgi
romiešu kopijās
.
Grieķu kultūras šarms
Aristokrātu jaunā paaudze uzskatīja par prestižu spēju orientēties grieķu kultūrā, zināt grieķu valodu, tādēļ to apgūt nereti devās uz Grieķiju. Lielos apmēros tika tulkotas un iestudētas grieķu autoru lugas un citi sacerējumi. Izplatīta parādība bija literāro darbu lokalizācija, kad grieķu dievu un cilvēku vārdi, vietu nosaukumi tulkojumos tika nomainīti ar romiešiem atbilstošajiem.
Grieķi – romiešu bērnu skolotāji
Uz Romu un citām lielās impērijas pilsētām tika aizvesti arī karagūstekņi, lai padarītu tos par vergiem. Šāds liktenis sagaidīja arī grieķu filozofus, zinātniekus un literātus. Tas, ka viņi bieži vien kļuva par romiešu aristokrātu bērnu skolotājiem un audzinātājiem, liecina par iekarotāju spēju novērtēt hellēņu intelektuālo potenciālu.
Grieķu filozofijas ietekme
Zēnons no Kitijas, stoicisma pamatlicējs
Stoicisma
aizsākumi meklējami jau Senajā Grieķijā, un 2.gs. ar to iepazinās arī romieši.
Platons, sengrieķu filozofs
Neoplatonisms
savukārt bija uz Platona filozofiskajām atziņām balstīta mācība, kas iezīmē pēdējo augstāko virsotni helēniskās domas attīstības vēsturē.
Stoicisms
un
neoplatonisms
– divi nozīmīgākie filozofijas virzieni Romas kultūrā
Grieķu dievi
Zevs Hēra Poseidons Artemīda Krons Afrodīte Dionīss Hermejs Erots Atēna Hēfests Demētra
Romiešu dievi
Jupiters Junona Neptūns Diāna Saturns Venēra Bakhs Merkūrijs Kupidons Minerva Vulkāns Cerēra
Dievu panteona pārņemšana
Ietekme no grieķiem ir vērojama arī reliģiskajā kultā, kur romieši manto pantenonu, kā arī visus divpadsmit Olimpa dievus, dodot tiem tikai citus vārdus
Grieķu literatūras ietekme
Visi lugu tematiskie nosaukumi –
drāma, komēdija, satīra, ir nākuši no Grieķijas
un, pateicoties Romai, izgājuši cauri gadsimtiem. Pateicoties Grieķijai, Roma iepazina literatūru, valodu, retoriku un diplomātiju.
Grieķu arhitektūras ietekme
Romas arhitektūra adoptēja orderu principu, grieķu stila rotājumus- kolonnas, frontonus, karnīzes utt. No grieķie romieši pārņēma peristilu (telpa, ko apjož kolonāde).
Kolizeja celtnes risinājumā izmantoti grieķu arhitektūras elementi: joniešu un korintiešu ordera puskolonnas.