Transcript Divupes literatūra un māksla
Slide 1
2.4. Divupes kultūra
(rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra)
I. Rakstības un literatūras aizsākumi
RAKSTĪBAS VEIDS
ĶĪĻRAKSTU ATŠIFRĒŠANA
AŠURBANIPALA BIBLIOTĒKA
LEĢENDA PAR GILGAMEŠU
Māksla un arhitektūra
ŠUMERU – AKADU PERIODĀ: ZIKURĀTI,CILINDRISKIE
ZĪMOGI, ŪRAS STANDARTS, CILVĒKU UN DZĪVNIEKU
ATVEIDOJUMS
VECBABILONIJAS PERIODĀ: HAMURAPI LIKUMU STĒLA
ASĪRIJAS PERIODĀ: SPĀRNOTAIS VĒRSIS, CIĻŅI
JAUNBABILONIJAS PERIODĀ: BĀBELES PILSĒTA, BĀBELES
TORNIS, SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI
Slide 2
I.Rakstības un literatūras aizsākumi
Divupē
Rakstības veids, materiāls
Ķīļraksta atšifrēšana
Ašurbanipala bibliotēka
Leģenda par Gilgamešu
Slide 3
Rakstība
Par piemērotāko
materiālu rakstībai
divupieši uzskatīja
mālu
Šumeru
piktogrammas
pamazām laika gaitā
pārveidojās par
simboliskiem
apzīmējumiem, kur
katram vārdam vai
jēdzienam bija savs
zīmju komplekss.
Tā no piktogrāfiskā
raksta izveidojās
ideogrāfiskais
raksts.
Pirmās rakstu zīmes ļoti atgādināja
zīmējumu. Šādu rakstības veidu
apzīmē ar jēdzienu "piktogrāfisks".
Slide 4
Ķīļraksta atšifrēšana
Ķīļraksta
atšifrētajā gods
pienākas britu
virsniekam
Henrijam
Roulinsonam, kurš
1840. gadā,
izmantojot par
atslēgu Behistunas
klintī trīs dažādas
valodas iecirstos
uzrakstus, atklāja
pasaulei ķīļraksta
noslēpumu.
Slide 5
Ašurbanipala bibliotēka
To, ka ar rakstu prasmes
palīdzību iespējams "iekonservēt", padarīt
jebkurā laikā pieejamus iepriekšējo
paaudžu intelektuālos sasniegumus, savā
laikā bija sapratis un novērtējis asīriešu
valdnieks Ašurbanipals, likdams no visām
Divupes malām savākt ķīļraksta plāksnes
un, ja nepieciešams, tās nokopēt (šim
nolūkam viņš uzturējis veselu rakstvežu
armiju). Savā pilī viņš bija ierīkojis
bibliotēku, kur savākto "māla grāmatu"
skaits sniedzās vairākos desmitos
tūkstošu.
Ašurbanipala bibliotēka
Slide 6
Leģenda par Gilgamešu.
Mutvārdos eposs radies ap 22. - 23. gs.
p.m.ē., bet pierakstīts 19. - 18. gs. p.m.ē.
Gilgamešs nav izdomāts mītiskais varonis, bet
vēsturiska personība - Urukas pilsētvalsts valdnieks.
Eposa sākumā mēs redzam augstprātīgu,
iedomīgu valdnieku, kas, sevi pielīdzinot dieviem,
pagalam nomocījis pavalstniekus.
Slide 7
Viņi griezušies pēc palīdzības pie
pašiem dieviem, kas nolēmuši Gilgamešu
pārmācīt, radot spēkā līdzvērtīgu pretinieku
milzi Enkidu, kuram divcīņā augstprātis būtu
jāuzveic.
Cīņa beidzas neizšķirti, un notiek
neparedzētais - abi pretinieki kļūst par
nešķiramiem draugiem un kopā veic brīnumu
lietas.
Slide 8
Kad Gilgamešs savā augstprātībā atļaujas noraidīt auglības, mīlas
un kara dievietes Ištaras mīlestību, tā atriebjoties nogalina Enkidu.
Gilgamešs drauga dēļ cieš neizsakāmas sāpes, kas izraisa viņā pārdomas
par paša likteni un nāvi.
Slide 9
Tā sākas Gilgameša ceļojums nemirstības meklējumos.
Gilgamešam izdodas atrast veco, viedo Utnapištimu, kam vienīgajam pēc grēku
plūdiem dievi piešķīruši nemirstību. Valdniekam izdodas pierunāt veco vīru atklāt savas
nemirstības noslēpumu.
Slide 10
Viņš ienirst okeāna dzelmē, lai noplūktu mūžīgās
jaunības ziedu un aiznestu to sev un savai tautai.
Taču čūska to nozog, un Gilgamešs spiests tukšā
atgriezties atpakaļ.
Ceļojums nav bijis veltīgs, jo tā laikā Gilgamešs
daudz ko pārdomājis un atbrīvojies no iedomības, kļūstot
par gudru valdnieku, kuram pirmajā vietā ir tautas
labklājība.
Slide 11
Kā leģendā risināti šie morāles jautājumi?
Valdnieka un tautas attieksmju problēma,
valdnieka sūtība
Draudzība un tās spēks, spēja ziedoties
Mīlestības un atriebības problēma
Cilvēka personību pārveidojošie faktori
Slide 12
Māksla un arhitektūra Divupē
Šumeru – akadu periodā
ZIKURĀTI
CILINDRISKIE ZĪMOGI
ŪRAS STANDATRS
CILVĒKU UN DZĪVNIEKU ATVEID.
Vecbabilonijas periodā
HAMURAPI LIKUMU STĒLA
Asīrijas periodā
SPĀRNOTAIS VĒRSIS
CIĻŅI
Jaunbabilonijas periodā
BĀBELES PILSĒTA
BĀBELES TORNIS
SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI
Slide 13
Celtniecības materiāls
Galvenais celtniecības materiāls abu upju lejtecē bija māls. No māla
ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma –
zemnieku būdas. Tā kā māls viegli padodas ūdens un saules iedarbībai, tad
diemžēl no seno šumeru celtnēm maz kas ir saglabājies. Koku bija maz Tādēļ
koka, tāpat kā akmens, mājas bija ļoti reta parādība.
Slide 14
Zikurāts
Ūras
zikurāts
Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas
bija veidots pakāpju piramīdas formā.
Slide 15
Zikurāts
Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celts četrstūrains kubs (vai
nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks, tad vēl cits. Beidzot uz
augšējā kuba atradās svētnīca. No šumeru zikurātiem diemžēl saglabājušies tikai
nelieli mālainas zemes pauguri. Izņēmums ir Ūras zikurāts, kurš daļēji ir
saglabājies. Pēc tā var spriest par šumeru celtņu izmēriem.
Slide 16
Pēc Ūrā veiktajiem izrakumiem izveidotas
zikurātu rekonstrukcijas.
Zikurāta konstrukcija atgādina
gan Visuma uzbūves pamatprincipu , gan
simbolisku sabiedrības kārtu sadalījumu.
Celtnes platais pamats atbilda nabadzīgāko
iedzīvotāju slānim, augšējā platforma, kur
atradās templis, - valdniekam,
augstmaņiem, priesteriem.
Divupes
zikurāti bija celti par
godu dieviem, kuri, pēc
divupiešu domām,
atradās debesīs. Augšup
pa zikurāta kāpnēm
devās svinīgas
procesijas, lai izpildītu
rituālus un iegūtu
debesu labvēlību.
Slide 17
Cilindriskie
zīmogi
Uz cilindriskajiem zīmogiem attēlotajām mitoloģiskajām un sadzīviskajām
ainām nolūks ir apliecināt īpašnieka statusu , nodrošināt augstāko spēku labvēlību.
Slide 18
Ūras standarts (karogs)
Ap 2500.g.p.m.ē.
Ūras standarts
Uz plāksnes attēlotie kaujas
rati apliecināja, ka jau šumeri pazinuši
šādu pārvietošanās veidu.
Slide 19
Dievlūdzēju skulptūras
Šādas skulptūras senie
šumēri novietoja savos tempļos,
lai tās viņu vietā pielūgtu dievus,
tātad uzskatīja, ka starp kopiju
(skulptūru) un oriģinālu(cilvēku)
pastāv zināma saikne.
Slide 20
Cilvēka atveidojums šumēru
– akādu mākslā
Šumeru mākslā cilvēka
atveidojums šķiet vēl neveikls,
nemākulīgs, stūrains, pat kropls.
Turpretim
akādu mākslinieki,
veidojot Lagašas
valdnieka Gudea
skulptūru, pārsteidz
ar savu anatomiski
precīzo cilvēka
ķermeņa uzbūves
risinājumu.
Slide 21
Šumēru- akādu amatnieciskās prasmes
Bruņucepure
Valdnieces Šubadas diadēma
Slide 22
Ūras
buļļa
zelta
galva ap
2600
g.p.m.ē.
Šumēru darInātā Ūras vērša zelta galva pārsteidz ar savu plastiskumu,
izteiksmību, iekšējo spriEgumu un augstu reālisma izjūtu.
Slide 23
Hamurapi likumu
stēla
(Vecbabilonija)
Valdnieka
Hamurapi likumi ar ķīļu
zīmēm iemūžināti divus
metrus augstā melnā diorīta
stēlā. Cilnim, kurā
atspoguļots, kā pats dievs
valdniekam nodod
valdīšanas tiesības,
vajadzēja dzēst jebkuras
šaubas par šī kodeksa
nelikumību.
Slide 24
Spārnotais
vērsis (asīriešu
periods)
Spārnotais vērsis, kura augstums ir vairāk nekā 4 m, veidots VIII gs. p.
m. ē. Šādus garus – sargātājus asīrieši novietoja abpus ieejai pilsētās un valdnieka
pilīs.
Slide 25
Asīriešu
mākslinieku
darinātie ciļņi
Spārnotie ģēniji
(asīriešu periods)
Ašurbanipāls lauvu
medībās, cilnis no
Ašūrbanipāla pils Ninīvē, VII
gs. p. m. ē. Fragments no tēlu
virknes, kurus raksturo
spēcīga dinamika un
izteiksmīgums.
Slide 26
Bābeles pilsēta
Valdniekam Nebukadnecaram (604.—562. g.) netrūka vergu roku, lai
savu galvaspilsētu pārvērstu par brīnumu, kas apēnoja Nīnivi un Tēbas, un
nepieejamu cietoksni, par kuru viņš ar lepnumu varētu teikt: «Es uzcēlu!»
Slide 27
Bābeles pilsēta
Bābeli, tāpat kā visas Mezopotāmijas pilsētas, apjoza mūris, tikai šeit tas
bija trīskārtīgs un ļoti augsts. Mūri bija tik biezi, ka pa to augšējo malu varēja
braukt četrjūga kaujas rati. Mūros cits aiz cita bija iebūvēti vairāki simti smagu
kvadrātveida torņu. Nepārvaramos nocietinājumus vēl papildināja grāvis, kas
stiepās gar ārējā mūra sienu.
Slide 28
Ištaras vārti
Pie galvenajiem mūriem atradās auglības
dievietei Ištarai par godu celtie vārti. Tos veidoja 4
kvadrātveida torņi un dziļa velvēta eja. Vārtu sienas no
augšas līdz lejai klāja glazēti ķieģeļi. To zilums bija spilgts
un košs. Ķieģeļu klājumu greznoja 575 svēto dzīvnieku
attēli.
Slide 29
Bābeles tornis
Bībeles leģenda
Cilvēki vēlējušies uzcelt torni,
kas sniegtos līdz debesīm, bet Dievs
viņus sodījis par lepnību un atņēmis
kopīgo valodu, tāpēc viņi vairs nav
varējuši saprasties un torni nav
pabeiguši.
Herodots liecina, ka pašā augšā
bija liela svētnīca, kurā bija novietots tikai
liels dīvāns ar spilveniem un zelta galds, bet
dieva statujas tur nebija.
Slide 30
Semiramīdas gaisa dārzi
Slide 31
Par Asīrijas valdnieci
Semiramīdu
Christian Köhler, Semiramis, 1852
«Daba man ir devusi sievietes ķermeni, bet darbi mani ierindojuši
blakus visdrosmīgākajiem vīriem. Es pārvaldīju Nīna valsti, kas aptvēra gandrīz visu Āziju.
Pirms manis asīrieši nezināja, kas ir jūra, es viņus iepazīstināju ar četrām tādām jūrām,
kādas pirms tam nebija redzētas. Es mainīju upju gultni, lai apūdeņotu neauglīgas zemes un
padarītu tās auglīgas, es uzcēlu nocietinājumus un izbūvēju ceļus cauri nepieejamām
klintīm, mani kaujas rati brauca pa tādiem ceļiem, pa kuriem neklīda pat meža zvēri. Un,
veicot tik daudz darbu, es atradu vēl laiku savām izpriecām.»
Lai arī cik augstprātīgs šis uzraksts būtu, taču tajā ir detalizēti uzskaitīti lielās
valdnieces darbi. Četras jūras, ar kuru atklāšanu lepojas Semiramīda, ir Vidusjūra, Kaspijas,
Melnā un Sarkanā jūra.
Slide 32
Par gaisa dārziem
Nebukadnecars mīlēja savu jauno sievu, nūbiešu princesi, kura putekļainajā
Bābelē skuma un ilgojās pēc dzimtenes pakalniem, koku šalkoņas un pļavu smaržas.
Babilonijas valdnieks pārcēla šo pakalnu ilūziju karstās ielejas centrā.
Valdnieces dārza celtniecībai tika mobilizēti visi senās valsts garīgie, fiziskie spēki un
materiālu resursi. Un nākamo paaudžu atmiņā valdnieces vārds saplūda ar Asīrijas
valdnieces vārdu, un dārzi kļuva pazīstami ar nosaukumu ''Semiramīdas gaisa dārzi".
Dārzi bija izvietoti četros stāvos. Stāvu arkas balstījās uz divdesmit piecus metrus
augstām kolonām. Stāvu platformas bija veidotas no plakanām akmens plātnēm, kuras
nosedza ar niedru kārtu, pārlietu ar asfaltu un pārsegtu ar svina loksnēm, lai ūdens netecētu
uz zemākajiem stāviem. Platformas virsmai bija uzbērta zeme, lai tur varētu augt lieli koki.
Terases, kas bija savienotas ar lēzenām trepēm, bija izklātas ar krāsainām flīzēm.
2.4. Divupes kultūra
(rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra)
I. Rakstības un literatūras aizsākumi
RAKSTĪBAS VEIDS
ĶĪĻRAKSTU ATŠIFRĒŠANA
AŠURBANIPALA BIBLIOTĒKA
LEĢENDA PAR GILGAMEŠU
Māksla un arhitektūra
ŠUMERU – AKADU PERIODĀ: ZIKURĀTI,CILINDRISKIE
ZĪMOGI, ŪRAS STANDARTS, CILVĒKU UN DZĪVNIEKU
ATVEIDOJUMS
VECBABILONIJAS PERIODĀ: HAMURAPI LIKUMU STĒLA
ASĪRIJAS PERIODĀ: SPĀRNOTAIS VĒRSIS, CIĻŅI
JAUNBABILONIJAS PERIODĀ: BĀBELES PILSĒTA, BĀBELES
TORNIS, SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI
Slide 2
I.Rakstības un literatūras aizsākumi
Divupē
Rakstības veids, materiāls
Ķīļraksta atšifrēšana
Ašurbanipala bibliotēka
Leģenda par Gilgamešu
Slide 3
Rakstība
Par piemērotāko
materiālu rakstībai
divupieši uzskatīja
mālu
Šumeru
piktogrammas
pamazām laika gaitā
pārveidojās par
simboliskiem
apzīmējumiem, kur
katram vārdam vai
jēdzienam bija savs
zīmju komplekss.
Tā no piktogrāfiskā
raksta izveidojās
ideogrāfiskais
raksts.
Pirmās rakstu zīmes ļoti atgādināja
zīmējumu. Šādu rakstības veidu
apzīmē ar jēdzienu "piktogrāfisks".
Slide 4
Ķīļraksta atšifrēšana
Ķīļraksta
atšifrētajā gods
pienākas britu
virsniekam
Henrijam
Roulinsonam, kurš
1840. gadā,
izmantojot par
atslēgu Behistunas
klintī trīs dažādas
valodas iecirstos
uzrakstus, atklāja
pasaulei ķīļraksta
noslēpumu.
Slide 5
Ašurbanipala bibliotēka
To, ka ar rakstu prasmes
palīdzību iespējams "iekonservēt", padarīt
jebkurā laikā pieejamus iepriekšējo
paaudžu intelektuālos sasniegumus, savā
laikā bija sapratis un novērtējis asīriešu
valdnieks Ašurbanipals, likdams no visām
Divupes malām savākt ķīļraksta plāksnes
un, ja nepieciešams, tās nokopēt (šim
nolūkam viņš uzturējis veselu rakstvežu
armiju). Savā pilī viņš bija ierīkojis
bibliotēku, kur savākto "māla grāmatu"
skaits sniedzās vairākos desmitos
tūkstošu.
Ašurbanipala bibliotēka
Slide 6
Leģenda par Gilgamešu.
Mutvārdos eposs radies ap 22. - 23. gs.
p.m.ē., bet pierakstīts 19. - 18. gs. p.m.ē.
Gilgamešs nav izdomāts mītiskais varonis, bet
vēsturiska personība - Urukas pilsētvalsts valdnieks.
Eposa sākumā mēs redzam augstprātīgu,
iedomīgu valdnieku, kas, sevi pielīdzinot dieviem,
pagalam nomocījis pavalstniekus.
Slide 7
Viņi griezušies pēc palīdzības pie
pašiem dieviem, kas nolēmuši Gilgamešu
pārmācīt, radot spēkā līdzvērtīgu pretinieku
milzi Enkidu, kuram divcīņā augstprātis būtu
jāuzveic.
Cīņa beidzas neizšķirti, un notiek
neparedzētais - abi pretinieki kļūst par
nešķiramiem draugiem un kopā veic brīnumu
lietas.
Slide 8
Kad Gilgamešs savā augstprātībā atļaujas noraidīt auglības, mīlas
un kara dievietes Ištaras mīlestību, tā atriebjoties nogalina Enkidu.
Gilgamešs drauga dēļ cieš neizsakāmas sāpes, kas izraisa viņā pārdomas
par paša likteni un nāvi.
Slide 9
Tā sākas Gilgameša ceļojums nemirstības meklējumos.
Gilgamešam izdodas atrast veco, viedo Utnapištimu, kam vienīgajam pēc grēku
plūdiem dievi piešķīruši nemirstību. Valdniekam izdodas pierunāt veco vīru atklāt savas
nemirstības noslēpumu.
Slide 10
Viņš ienirst okeāna dzelmē, lai noplūktu mūžīgās
jaunības ziedu un aiznestu to sev un savai tautai.
Taču čūska to nozog, un Gilgamešs spiests tukšā
atgriezties atpakaļ.
Ceļojums nav bijis veltīgs, jo tā laikā Gilgamešs
daudz ko pārdomājis un atbrīvojies no iedomības, kļūstot
par gudru valdnieku, kuram pirmajā vietā ir tautas
labklājība.
Slide 11
Kā leģendā risināti šie morāles jautājumi?
Valdnieka un tautas attieksmju problēma,
valdnieka sūtība
Draudzība un tās spēks, spēja ziedoties
Mīlestības un atriebības problēma
Cilvēka personību pārveidojošie faktori
Slide 12
Māksla un arhitektūra Divupē
Šumeru – akadu periodā
ZIKURĀTI
CILINDRISKIE ZĪMOGI
ŪRAS STANDATRS
CILVĒKU UN DZĪVNIEKU ATVEID.
Vecbabilonijas periodā
HAMURAPI LIKUMU STĒLA
Asīrijas periodā
SPĀRNOTAIS VĒRSIS
CIĻŅI
Jaunbabilonijas periodā
BĀBELES PILSĒTA
BĀBELES TORNIS
SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI
Slide 13
Celtniecības materiāls
Galvenais celtniecības materiāls abu upju lejtecē bija māls. No māla
ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma –
zemnieku būdas. Tā kā māls viegli padodas ūdens un saules iedarbībai, tad
diemžēl no seno šumeru celtnēm maz kas ir saglabājies. Koku bija maz Tādēļ
koka, tāpat kā akmens, mājas bija ļoti reta parādība.
Slide 14
Zikurāts
Ūras
zikurāts
Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas
bija veidots pakāpju piramīdas formā.
Slide 15
Zikurāts
Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celts četrstūrains kubs (vai
nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks, tad vēl cits. Beidzot uz
augšējā kuba atradās svētnīca. No šumeru zikurātiem diemžēl saglabājušies tikai
nelieli mālainas zemes pauguri. Izņēmums ir Ūras zikurāts, kurš daļēji ir
saglabājies. Pēc tā var spriest par šumeru celtņu izmēriem.
Slide 16
Pēc Ūrā veiktajiem izrakumiem izveidotas
zikurātu rekonstrukcijas.
Zikurāta konstrukcija atgādina
gan Visuma uzbūves pamatprincipu , gan
simbolisku sabiedrības kārtu sadalījumu.
Celtnes platais pamats atbilda nabadzīgāko
iedzīvotāju slānim, augšējā platforma, kur
atradās templis, - valdniekam,
augstmaņiem, priesteriem.
Divupes
zikurāti bija celti par
godu dieviem, kuri, pēc
divupiešu domām,
atradās debesīs. Augšup
pa zikurāta kāpnēm
devās svinīgas
procesijas, lai izpildītu
rituālus un iegūtu
debesu labvēlību.
Slide 17
Cilindriskie
zīmogi
Uz cilindriskajiem zīmogiem attēlotajām mitoloģiskajām un sadzīviskajām
ainām nolūks ir apliecināt īpašnieka statusu , nodrošināt augstāko spēku labvēlību.
Slide 18
Ūras standarts (karogs)
Ap 2500.g.p.m.ē.
Ūras standarts
Uz plāksnes attēlotie kaujas
rati apliecināja, ka jau šumeri pazinuši
šādu pārvietošanās veidu.
Slide 19
Dievlūdzēju skulptūras
Šādas skulptūras senie
šumēri novietoja savos tempļos,
lai tās viņu vietā pielūgtu dievus,
tātad uzskatīja, ka starp kopiju
(skulptūru) un oriģinālu(cilvēku)
pastāv zināma saikne.
Slide 20
Cilvēka atveidojums šumēru
– akādu mākslā
Šumeru mākslā cilvēka
atveidojums šķiet vēl neveikls,
nemākulīgs, stūrains, pat kropls.
Turpretim
akādu mākslinieki,
veidojot Lagašas
valdnieka Gudea
skulptūru, pārsteidz
ar savu anatomiski
precīzo cilvēka
ķermeņa uzbūves
risinājumu.
Slide 21
Šumēru- akādu amatnieciskās prasmes
Bruņucepure
Valdnieces Šubadas diadēma
Slide 22
Ūras
buļļa
zelta
galva ap
2600
g.p.m.ē.
Šumēru darInātā Ūras vērša zelta galva pārsteidz ar savu plastiskumu,
izteiksmību, iekšējo spriEgumu un augstu reālisma izjūtu.
Slide 23
Hamurapi likumu
stēla
(Vecbabilonija)
Valdnieka
Hamurapi likumi ar ķīļu
zīmēm iemūžināti divus
metrus augstā melnā diorīta
stēlā. Cilnim, kurā
atspoguļots, kā pats dievs
valdniekam nodod
valdīšanas tiesības,
vajadzēja dzēst jebkuras
šaubas par šī kodeksa
nelikumību.
Slide 24
Spārnotais
vērsis (asīriešu
periods)
Spārnotais vērsis, kura augstums ir vairāk nekā 4 m, veidots VIII gs. p.
m. ē. Šādus garus – sargātājus asīrieši novietoja abpus ieejai pilsētās un valdnieka
pilīs.
Slide 25
Asīriešu
mākslinieku
darinātie ciļņi
Spārnotie ģēniji
(asīriešu periods)
Ašurbanipāls lauvu
medībās, cilnis no
Ašūrbanipāla pils Ninīvē, VII
gs. p. m. ē. Fragments no tēlu
virknes, kurus raksturo
spēcīga dinamika un
izteiksmīgums.
Slide 26
Bābeles pilsēta
Valdniekam Nebukadnecaram (604.—562. g.) netrūka vergu roku, lai
savu galvaspilsētu pārvērstu par brīnumu, kas apēnoja Nīnivi un Tēbas, un
nepieejamu cietoksni, par kuru viņš ar lepnumu varētu teikt: «Es uzcēlu!»
Slide 27
Bābeles pilsēta
Bābeli, tāpat kā visas Mezopotāmijas pilsētas, apjoza mūris, tikai šeit tas
bija trīskārtīgs un ļoti augsts. Mūri bija tik biezi, ka pa to augšējo malu varēja
braukt četrjūga kaujas rati. Mūros cits aiz cita bija iebūvēti vairāki simti smagu
kvadrātveida torņu. Nepārvaramos nocietinājumus vēl papildināja grāvis, kas
stiepās gar ārējā mūra sienu.
Slide 28
Ištaras vārti
Pie galvenajiem mūriem atradās auglības
dievietei Ištarai par godu celtie vārti. Tos veidoja 4
kvadrātveida torņi un dziļa velvēta eja. Vārtu sienas no
augšas līdz lejai klāja glazēti ķieģeļi. To zilums bija spilgts
un košs. Ķieģeļu klājumu greznoja 575 svēto dzīvnieku
attēli.
Slide 29
Bābeles tornis
Bībeles leģenda
Cilvēki vēlējušies uzcelt torni,
kas sniegtos līdz debesīm, bet Dievs
viņus sodījis par lepnību un atņēmis
kopīgo valodu, tāpēc viņi vairs nav
varējuši saprasties un torni nav
pabeiguši.
Herodots liecina, ka pašā augšā
bija liela svētnīca, kurā bija novietots tikai
liels dīvāns ar spilveniem un zelta galds, bet
dieva statujas tur nebija.
Slide 30
Semiramīdas gaisa dārzi
Slide 31
Par Asīrijas valdnieci
Semiramīdu
Christian Köhler, Semiramis, 1852
«Daba man ir devusi sievietes ķermeni, bet darbi mani ierindojuši
blakus visdrosmīgākajiem vīriem. Es pārvaldīju Nīna valsti, kas aptvēra gandrīz visu Āziju.
Pirms manis asīrieši nezināja, kas ir jūra, es viņus iepazīstināju ar četrām tādām jūrām,
kādas pirms tam nebija redzētas. Es mainīju upju gultni, lai apūdeņotu neauglīgas zemes un
padarītu tās auglīgas, es uzcēlu nocietinājumus un izbūvēju ceļus cauri nepieejamām
klintīm, mani kaujas rati brauca pa tādiem ceļiem, pa kuriem neklīda pat meža zvēri. Un,
veicot tik daudz darbu, es atradu vēl laiku savām izpriecām.»
Lai arī cik augstprātīgs šis uzraksts būtu, taču tajā ir detalizēti uzskaitīti lielās
valdnieces darbi. Četras jūras, ar kuru atklāšanu lepojas Semiramīda, ir Vidusjūra, Kaspijas,
Melnā un Sarkanā jūra.
Slide 32
Par gaisa dārziem
Nebukadnecars mīlēja savu jauno sievu, nūbiešu princesi, kura putekļainajā
Bābelē skuma un ilgojās pēc dzimtenes pakalniem, koku šalkoņas un pļavu smaržas.
Babilonijas valdnieks pārcēla šo pakalnu ilūziju karstās ielejas centrā.
Valdnieces dārza celtniecībai tika mobilizēti visi senās valsts garīgie, fiziskie spēki un
materiālu resursi. Un nākamo paaudžu atmiņā valdnieces vārds saplūda ar Asīrijas
valdnieces vārdu, un dārzi kļuva pazīstami ar nosaukumu ''Semiramīdas gaisa dārzi".
Dārzi bija izvietoti četros stāvos. Stāvu arkas balstījās uz divdesmit piecus metrus
augstām kolonām. Stāvu platformas bija veidotas no plakanām akmens plātnēm, kuras
nosedza ar niedru kārtu, pārlietu ar asfaltu un pārsegtu ar svina loksnēm, lai ūdens netecētu
uz zemākajiem stāviem. Platformas virsmai bija uzbērta zeme, lai tur varētu augt lieli koki.
Terases, kas bija savienotas ar lēzenām trepēm, bija izklātas ar krāsainām flīzēm.