2.4. Divupes kultūra (rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra) I. Rakstības un literatūras aizsākumi RAKSTĪBAS VEIDS ĶĪĻRAKSTU ATŠIFRĒŠANA AŠURBANIPALA BIBLIOTĒKA LEĢENDA PAR GILGAMEŠU Māksla un arhitektūra ŠUMERU – AKADU.
Download ReportTranscript 2.4. Divupes kultūra (rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra) I. Rakstības un literatūras aizsākumi RAKSTĪBAS VEIDS ĶĪĻRAKSTU ATŠIFRĒŠANA AŠURBANIPALA BIBLIOTĒKA LEĢENDA PAR GILGAMEŠU Māksla un arhitektūra ŠUMERU – AKADU.
2.4. Divupes kultūra (rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra) I. Rakstības un literatūras aizsākumi RAKSTĪBAS VEIDS ĶĪĻRAKSTU ATŠIFRĒŠANA AŠURBANIPALA BIBLIOTĒKA LEĢENDA PAR GILGAMEŠU Māksla un arhitektūra ŠUMERU – AKADU PERIODĀ: ZIKURĀTI,CILINDRISKIE ZĪMOGI, ŪRAS STANDARTS, CILVĒKU UN DZĪVNIEKU ATVEIDOJUMS VECBABILONIJAS PERIODĀ: HAMURAPI LIKUMU STĒLA ASĪRIJAS PERIODĀ: SPĀRNOTAIS VĒRSIS, CIĻŅI JAUNBABILONIJAS PERIODĀ: BĀBELES PILSĒTA, BĀBELES TORNIS, SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI I.Rakstības un literatūras aizsākumi Divupē Rakstības veids, materiāls Ķīļraksta atšifrēšana Ašurbanipala bibliotēka Leģenda par Gilgamešu Rakstība Par piemērotāko materiālu rakstībai divupieši uzskatīja mālu Šumeru piktogrammas pamazām laika gaitā pārveidojās par simboliskiem apzīmējumiem, kur katram vārdam vai jēdzienam bija savs zīmju komplekss. Tā no piktogrāfiskā raksta izveidojās ideogrāfiskais raksts. Pirmās rakstu zīmes ļoti atgādināja zīmējumu. Šādu rakstības veidu apzīmē ar jēdzienu "piktogrāfisks". Ķīļraksta atšifrēšana Ķīļraksta atšifrētajā gods pienākas britu virsniekam Henrijam Roulinsonam, kurš 1840. gadā, izmantojot par atslēgu Behistunas klintī trīs dažādas valodas iecirstos uzrakstus, atklāja pasaulei ķīļraksta noslēpumu. Ašurbanipala bibliotēka To, ka ar rakstu prasmes palīdzību iespējams "iekonservēt", padarīt jebkurā laikā pieejamus iepriekšējo paaudžu intelektuālos sasniegumus, savā laikā bija sapratis un novērtējis asīriešu valdnieks Ašurbanipals, likdams no visām Divupes malām savākt ķīļraksta plāksnes un, ja nepieciešams, tās nokopēt (šim nolūkam viņš uzturējis veselu rakstvežu armiju). Savā pilī viņš bija ierīkojis bibliotēku, kur savākto "māla grāmatu" skaits sniedzās vairākos desmitos tūkstošu. Ašurbanipala bibliotēka Leģenda par Gilgamešu. Mutvārdos eposs radies ap 22. - 23. gs. p.m.ē., bet pierakstīts 19. - 18. gs. p.m.ē. Gilgamešs nav izdomāts mītiskais varonis, bet vēsturiska personība - Urukas pilsētvalsts valdnieks. Eposa sākumā mēs redzam augstprātīgu, iedomīgu valdnieku, kas, sevi pielīdzinot dieviem, pagalam nomocījis pavalstniekus. Viņi griezušies pēc palīdzības pie pašiem dieviem, kas nolēmuši Gilgamešu pārmācīt, radot spēkā līdzvērtīgu pretinieku milzi Enkidu, kuram divcīņā augstprātis būtu jāuzveic. Cīņa beidzas neizšķirti, un notiek neparedzētais - abi pretinieki kļūst par nešķiramiem draugiem un kopā veic brīnumu lietas. Kad Gilgamešs savā augstprātībā atļaujas noraidīt auglības, mīlas un kara dievietes Ištaras mīlestību, tā atriebjoties nogalina Enkidu. Gilgamešs drauga dēļ cieš neizsakāmas sāpes, kas izraisa viņā pārdomas par paša likteni un nāvi. Tā sākas Gilgameša ceļojums nemirstības meklējumos. Gilgamešam izdodas atrast veco, viedo Utnapištimu, kam vienīgajam pēc grēku plūdiem dievi piešķīruši nemirstību. Valdniekam izdodas pierunāt veco vīru atklāt savas nemirstības noslēpumu. Viņš ienirst okeāna dzelmē, lai noplūktu mūžīgās jaunības ziedu un aiznestu to sev un savai tautai. Taču čūska to nozog, un Gilgamešs spiests tukšā atgriezties atpakaļ. Ceļojums nav bijis veltīgs, jo tā laikā Gilgamešs daudz ko pārdomājis un atbrīvojies no iedomības, kļūstot par gudru valdnieku, kuram pirmajā vietā ir tautas labklājība. Kā leģendā risināti šie morāles jautājumi? Valdnieka un tautas attieksmju problēma, valdnieka sūtība Draudzība un tās spēks, spēja ziedoties Mīlestības un atriebības problēma Cilvēka personību pārveidojošie faktori Māksla un arhitektūra Divupē Šumeru – akadu periodā ZIKURĀTI CILINDRISKIE ZĪMOGI ŪRAS STANDATRS CILVĒKU UN DZĪVNIEKU ATVEID. Vecbabilonijas periodā HAMURAPI LIKUMU STĒLA Asīrijas periodā SPĀRNOTAIS VĒRSIS CIĻŅI Jaunbabilonijas periodā BĀBELES PILSĒTA BĀBELES TORNIS SEMIRAMĪDAS GAISA DĀRZI Celtniecības materiāls Galvenais celtniecības materiāls abu upju lejtecē bija māls. No māla ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma – zemnieku būdas. Tā kā māls viegli padodas ūdens un saules iedarbībai, tad diemžēl no seno šumeru celtnēm maz kas ir saglabājies. Koku bija maz Tādēļ koka, tāpat kā akmens, mājas bija ļoti reta parādība. Zikurāts Ūras zikurāts Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts. Tas bija veidots pakāpju piramīdas formā. Zikurāts Pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celts četrstūrains kubs (vai nošķelta piramīda), uz kura uzlikts nākamais, taču mazāks, tad vēl cits. Beidzot uz augšējā kuba atradās svētnīca. No šumeru zikurātiem diemžēl saglabājušies tikai nelieli mālainas zemes pauguri. Izņēmums ir Ūras zikurāts, kurš daļēji ir saglabājies. Pēc tā var spriest par šumeru celtņu izmēriem. Pēc Ūrā veiktajiem izrakumiem izveidotas zikurātu rekonstrukcijas. Zikurāta konstrukcija atgādina gan Visuma uzbūves pamatprincipu , gan simbolisku sabiedrības kārtu sadalījumu. Celtnes platais pamats atbilda nabadzīgāko iedzīvotāju slānim, augšējā platforma, kur atradās templis, - valdniekam, augstmaņiem, priesteriem. Divupes zikurāti bija celti par godu dieviem, kuri, pēc divupiešu domām, atradās debesīs. Augšup pa zikurāta kāpnēm devās svinīgas procesijas, lai izpildītu rituālus un iegūtu debesu labvēlību. Cilindriskie zīmogi Uz cilindriskajiem zīmogiem attēlotajām mitoloģiskajām un sadzīviskajām ainām nolūks ir apliecināt īpašnieka statusu , nodrošināt augstāko spēku labvēlību. Ūras standarts (karogs) Ap 2500.g.p.m.ē. Ūras standarts Uz plāksnes attēlotie kaujas rati apliecināja, ka jau šumeri pazinuši šādu pārvietošanās veidu. Dievlūdzēju skulptūras Šādas skulptūras senie šumēri novietoja savos tempļos, lai tās viņu vietā pielūgtu dievus, tātad uzskatīja, ka starp kopiju (skulptūru) un oriģinālu(cilvēku) pastāv zināma saikne. Cilvēka atveidojums šumēru – akādu mākslā Šumeru mākslā cilvēka atveidojums šķiet vēl neveikls, nemākulīgs, stūrains, pat kropls. Turpretim akādu mākslinieki, veidojot Lagašas valdnieka Gudea skulptūru, pārsteidz ar savu anatomiski precīzo cilvēka ķermeņa uzbūves risinājumu. Šumēru- akādu amatnieciskās prasmes Bruņucepure Valdnieces Šubadas diadēma Ūras buļļa zelta galva ap 2600 g.p.m.ē. Šumēru darInātā Ūras vērša zelta galva pārsteidz ar savu plastiskumu, izteiksmību, iekšējo spriEgumu un augstu reālisma izjūtu. Hamurapi likumu stēla (Vecbabilonija) Valdnieka Hamurapi likumi ar ķīļu zīmēm iemūžināti divus metrus augstā melnā diorīta stēlā. Cilnim, kurā atspoguļots, kā pats dievs valdniekam nodod valdīšanas tiesības, vajadzēja dzēst jebkuras šaubas par šī kodeksa nelikumību. Spārnotais vērsis (asīriešu periods) Spārnotais vērsis, kura augstums ir vairāk nekā 4 m, veidots VIII gs. p. m. ē. Šādus garus – sargātājus asīrieši novietoja abpus ieejai pilsētās un valdnieka pilīs. Asīriešu mākslinieku darinātie ciļņi Spārnotie ģēniji (asīriešu periods) Ašurbanipāls lauvu medībās, cilnis no Ašūrbanipāla pils Ninīvē, VII gs. p. m. ē. Fragments no tēlu virknes, kurus raksturo spēcīga dinamika un izteiksmīgums. Bābeles pilsēta Valdniekam Nebukadnecaram (604.—562. g.) netrūka vergu roku, lai savu galvaspilsētu pārvērstu par brīnumu, kas apēnoja Nīnivi un Tēbas, un nepieejamu cietoksni, par kuru viņš ar lepnumu varētu teikt: «Es uzcēlu!» Bābeles pilsēta Bābeli, tāpat kā visas Mezopotāmijas pilsētas, apjoza mūris, tikai šeit tas bija trīskārtīgs un ļoti augsts. Mūri bija tik biezi, ka pa to augšējo malu varēja braukt četrjūga kaujas rati. Mūros cits aiz cita bija iebūvēti vairāki simti smagu kvadrātveida torņu. Nepārvaramos nocietinājumus vēl papildināja grāvis, kas stiepās gar ārējā mūra sienu. Ištaras vārti Pie galvenajiem mūriem atradās auglības dievietei Ištarai par godu celtie vārti. Tos veidoja 4 kvadrātveida torņi un dziļa velvēta eja. Vārtu sienas no augšas līdz lejai klāja glazēti ķieģeļi. To zilums bija spilgts un košs. Ķieģeļu klājumu greznoja 575 svēto dzīvnieku attēli. Bābeles tornis Bībeles leģenda Cilvēki vēlējušies uzcelt torni, kas sniegtos līdz debesīm, bet Dievs viņus sodījis par lepnību un atņēmis kopīgo valodu, tāpēc viņi vairs nav varējuši saprasties un torni nav pabeiguši. Herodots liecina, ka pašā augšā bija liela svētnīca, kurā bija novietots tikai liels dīvāns ar spilveniem un zelta galds, bet dieva statujas tur nebija. Semiramīdas gaisa dārzi Par Asīrijas valdnieci Semiramīdu Christian Köhler, Semiramis, 1852 «Daba man ir devusi sievietes ķermeni, bet darbi mani ierindojuši blakus visdrosmīgākajiem vīriem. Es pārvaldīju Nīna valsti, kas aptvēra gandrīz visu Āziju. Pirms manis asīrieši nezināja, kas ir jūra, es viņus iepazīstināju ar četrām tādām jūrām, kādas pirms tam nebija redzētas. Es mainīju upju gultni, lai apūdeņotu neauglīgas zemes un padarītu tās auglīgas, es uzcēlu nocietinājumus un izbūvēju ceļus cauri nepieejamām klintīm, mani kaujas rati brauca pa tādiem ceļiem, pa kuriem neklīda pat meža zvēri. Un, veicot tik daudz darbu, es atradu vēl laiku savām izpriecām.» Lai arī cik augstprātīgs šis uzraksts būtu, taču tajā ir detalizēti uzskaitīti lielās valdnieces darbi. Četras jūras, ar kuru atklāšanu lepojas Semiramīda, ir Vidusjūra, Kaspijas, Melnā un Sarkanā jūra. Par gaisa dārziem Nebukadnecars mīlēja savu jauno sievu, nūbiešu princesi, kura putekļainajā Bābelē skuma un ilgojās pēc dzimtenes pakalniem, koku šalkoņas un pļavu smaržas. Babilonijas valdnieks pārcēla šo pakalnu ilūziju karstās ielejas centrā. Valdnieces dārza celtniecībai tika mobilizēti visi senās valsts garīgie, fiziskie spēki un materiālu resursi. Un nākamo paaudžu atmiņā valdnieces vārds saplūda ar Asīrijas valdnieces vārdu, un dārzi kļuva pazīstami ar nosaukumu ''Semiramīdas gaisa dārzi". Dārzi bija izvietoti četros stāvos. Stāvu arkas balstījās uz divdesmit piecus metrus augstām kolonām. Stāvu platformas bija veidotas no plakanām akmens plātnēm, kuras nosedza ar niedru kārtu, pārlietu ar asfaltu un pārsegtu ar svina loksnēm, lai ūdens netecētu uz zemākajiem stāviem. Platformas virsmai bija uzbērta zeme, lai tur varētu augt lieli koki. Terases, kas bija savienotas ar lēzenām trepēm, bija izklātas ar krāsainām flīzēm. 2.4. Divupes kultūra (rakstība, literatūras aizsāk, māksla, arhitektūra) Prezentācijai izmantotie avoti: Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 1.daļa –R.,1997 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne