Transcript Apģērba attīstības vēsture
Slide 1
APĢĒRBS
NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM
LĪDZ 612. g. p. m. ē
Slide 2
Dievs tas Kungs
izraidīja viņus no
Ēdenes dārza.
Un Dievs tas Kungs
darīja vīram un sievai
drānas no ādām un lika
tās tiem apģērbt.
/1. Mozus 3:21,23/
Tā sākās apģērba
attīstības vēsture
Renesanses mākslinieka Dīrera
glezna “Ādams un Ieva”
(1507. gads)
Slide 3
Tādi varētu izskatīties pirmatnējo cilvēku apģērbi, kas darināti no
dzīvnieku ādām
Slide 4
Šumēru
apģērbs
4. – 3. gt.p.m.ē.
Vilnas kušķīšu
volāni
Zīmējums uz roņādas
Šumēru valdnieks
2400. –2250.
g. p. m. ē.
Karalienes Pabijas (2550.–
2400. g.p.m.ē.) galvassega
Slide 5
Ēģiptiešu apģērbs
4. – 1. gt.p.m.ē.
Uz kapeņu
sienām attēlotas
stilizētas cilvēku
figūras un viņu
apģērbs. Šajos
zīmējumos mode
izpaužas pat
vairāk nekā tas
bija īstenībā
Ēģiptiešu sadzīves aina
Gurnu apsējs shentis
Vīriešu baltais gurnu apsējs – shentis, kas turējās uz jostas,
skaisti kontrastēja ar brūni sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu
Slide 6
Ēģiptē cilvēku attēlojums bija kanonizēts –
galva sānskatā, ķermenis – pretskatā un kājas
atkal sānskatā
Vīriešu gurnu apsējs
- shentis
Slide 7
Sievietes pamattērps
– kalasiris – bija
veidots no svārkiem,
kas stingri piegūla
augumam, un neliela
ņiebura – vestītes, kas
turējās uz vienas vai
divām lencītēm.
Tērpus darināja no lina un kokvilnas, ko prata labi apstrādāt.
Audēja amats Senajā Ēģiptē bija viens no grūtākajiem. Tas bija
jāveic pagrabā, lai audums saglabātu spīdumu.
Slide 8
Valdnieču galvas rotā
greznas un sarežģītas
rotas – diadēmas
Kapeņu zīmējumos
var redzēt, ka ļoti daudz
rotaslietu bijis gan
vīriešiem, gan sievietēm.
Senās Ēģiptes
juveliermākslai ir grūti
līdzināties pat
mūsdienās
Abu dzimumu
pārstāvji nēsāja apaļas,
lielas apkakles formas
rotaslietas uz krūtīm un
pleciem
Valdnieču galvas rotas
Dārgakmeņi un emalja tika izvietoti horizontāli un vertikāli, dominēja
zaļā un zilā krāsa. Apaļie rotājumi uzsvēra sejas krāsojuma ģeometrisko
formu, kā arī parūkas stilizēto veidojumu ar sarežģītajām galvas rotām
Slide 9
Valdnieku pāris, tērpies kalasiris, ar
papirusa un lotosa ziediem rokās
Dieviete Izīda pavada valdnieci Noferteti
aizkapa dzīvē
Slide 10
Parūkas gatavoja no
meldriem vai zirgu
astriem un krāsoja ar
hennu tumši brūnā vai
melnā krāsā
Tutenhamons un viņa sieva
troņa atzveltnī
Slide 11
Nofretete – Ēģiptes
valdniece
Slide 12
Valdnieču galvas rotas
Skarabejs
Ornamenti
Slide 13
Asīriešu apģērbs
(2400. – 612. g.p.m.ē.)
Asīrieši bija maza auguma,
drukni ar stingru miesas uzbūvi.
Galvas bija lielas ar biezu
apmatojumu. Mati bija sapīti bizēs
Slide 14
Vīrieša tērps
Pamatapģērbs – krekls
– kandi. Šim kreklam
piedurknes sniedzās līdz
elkoņiem. Valdnieku un
virsnieku kandi bija
garāki, krāšņi rotāti
Tērps bija dārgs, un tā
iegādi un valkāšanu
noteica likums. Vairāk par
vienu tērpu drīkstēja
atļauties valdnieks
Bez krāšņi rotāta
kandi, valdnieks aplika
arī apmetni - konasu ,
kas bija viņa statusa
apliecinājums
Slide 15
konass
Valdnieka kandi un konass
bija izšūti ar smalku un precīzu
ģeometrisko rakstu. Rakstā
ieauda arī zelta plāksnītes
Tērpa daļas greznoja
bārkstis no smalkas vilnas
dzijas purpura un safrāna tonī.
Valdnieka kandi parasti bija
baltā krāsā
kandi
Apmetni lika zem paduses
un sasprauda uz pretējā pleca
Valdnieks parādes tērpā
Slide 16
Valdnieka galvas rota bija
konusveida cepure - tiāra –
jeb kidaris. To darināja no
voiloka konusa formā. Cepuri
rotāja metāla plāksnītēm
Galvassegu saturēja
apsējs ar daudziem
dārgakmeņiem un emalju
Valdnieka rokas greznoja
spirālveida aproces vai riņķi
Tiāra
Slide 17
Visiem ierēdņiem
tērpu rotāja bārkstis,
kas kalpoja par
atšķirības zīmi un
liecināja par stāvokli
sabiedrībā
Kandi, kā arī
bārkstu platums un
garums liecināja par
cilvēka stāvokli
galmā un visā valstī
Par galminieka
atšķirības zīmi
kalpoja arī pieres
apsējs, kas bija
veidots no metāla
lentēm
Slide 18
Sievietes tērps
Agrākajos laikos
sievietes stāvoklis bija
beztiesisks. Viņa visu mūžu
piederēja tēvam, vēlāk vīram,
tāpēc arī mākslas darbos
sieviete ir maz attēlota
Valdnieka sieva un
verdzenes ir tērptas garos
kreklos ar piedurknēm, bet
virsū uzlikts apmetnis.
Sievietes tērps maz atšķiras
no vīriešu tērpa
Arī valdnieka sievas tērps
ir rotāts ar ornamentiem,
bārkstīm, aplikācijām
Slide 19
Asīrijā tērpus darināja no
dažāda veida vilnas
audumiem. Izšūto audumu
ražošana bija sasniegusi
augstu līmeni
Audumu krāsošanai lietoja
sarkano, brūno, gaiši zilo un
dzelteno krāsu. Purpura
krāsas izgatavošanas māksla
ilgi bija asīriešu un feniķiešu
noslēpums
Valdnieka dzīres
Tērpa izšuvums
APĢĒRBS
NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM
LĪDZ 612. g. p. m. ē
Slide 2
Dievs tas Kungs
izraidīja viņus no
Ēdenes dārza.
Un Dievs tas Kungs
darīja vīram un sievai
drānas no ādām un lika
tās tiem apģērbt.
/1. Mozus 3:21,23/
Tā sākās apģērba
attīstības vēsture
Renesanses mākslinieka Dīrera
glezna “Ādams un Ieva”
(1507. gads)
Slide 3
Tādi varētu izskatīties pirmatnējo cilvēku apģērbi, kas darināti no
dzīvnieku ādām
Slide 4
Šumēru
apģērbs
4. – 3. gt.p.m.ē.
Vilnas kušķīšu
volāni
Zīmējums uz roņādas
Šumēru valdnieks
2400. –2250.
g. p. m. ē.
Karalienes Pabijas (2550.–
2400. g.p.m.ē.) galvassega
Slide 5
Ēģiptiešu apģērbs
4. – 1. gt.p.m.ē.
Uz kapeņu
sienām attēlotas
stilizētas cilvēku
figūras un viņu
apģērbs. Šajos
zīmējumos mode
izpaužas pat
vairāk nekā tas
bija īstenībā
Ēģiptiešu sadzīves aina
Gurnu apsējs shentis
Vīriešu baltais gurnu apsējs – shentis, kas turējās uz jostas,
skaisti kontrastēja ar brūni sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu
Slide 6
Ēģiptē cilvēku attēlojums bija kanonizēts –
galva sānskatā, ķermenis – pretskatā un kājas
atkal sānskatā
Vīriešu gurnu apsējs
- shentis
Slide 7
Sievietes pamattērps
– kalasiris – bija
veidots no svārkiem,
kas stingri piegūla
augumam, un neliela
ņiebura – vestītes, kas
turējās uz vienas vai
divām lencītēm.
Tērpus darināja no lina un kokvilnas, ko prata labi apstrādāt.
Audēja amats Senajā Ēģiptē bija viens no grūtākajiem. Tas bija
jāveic pagrabā, lai audums saglabātu spīdumu.
Slide 8
Valdnieču galvas rotā
greznas un sarežģītas
rotas – diadēmas
Kapeņu zīmējumos
var redzēt, ka ļoti daudz
rotaslietu bijis gan
vīriešiem, gan sievietēm.
Senās Ēģiptes
juveliermākslai ir grūti
līdzināties pat
mūsdienās
Abu dzimumu
pārstāvji nēsāja apaļas,
lielas apkakles formas
rotaslietas uz krūtīm un
pleciem
Valdnieču galvas rotas
Dārgakmeņi un emalja tika izvietoti horizontāli un vertikāli, dominēja
zaļā un zilā krāsa. Apaļie rotājumi uzsvēra sejas krāsojuma ģeometrisko
formu, kā arī parūkas stilizēto veidojumu ar sarežģītajām galvas rotām
Slide 9
Valdnieku pāris, tērpies kalasiris, ar
papirusa un lotosa ziediem rokās
Dieviete Izīda pavada valdnieci Noferteti
aizkapa dzīvē
Slide 10
Parūkas gatavoja no
meldriem vai zirgu
astriem un krāsoja ar
hennu tumši brūnā vai
melnā krāsā
Tutenhamons un viņa sieva
troņa atzveltnī
Slide 11
Nofretete – Ēģiptes
valdniece
Slide 12
Valdnieču galvas rotas
Skarabejs
Ornamenti
Slide 13
Asīriešu apģērbs
(2400. – 612. g.p.m.ē.)
Asīrieši bija maza auguma,
drukni ar stingru miesas uzbūvi.
Galvas bija lielas ar biezu
apmatojumu. Mati bija sapīti bizēs
Slide 14
Vīrieša tērps
Pamatapģērbs – krekls
– kandi. Šim kreklam
piedurknes sniedzās līdz
elkoņiem. Valdnieku un
virsnieku kandi bija
garāki, krāšņi rotāti
Tērps bija dārgs, un tā
iegādi un valkāšanu
noteica likums. Vairāk par
vienu tērpu drīkstēja
atļauties valdnieks
Bez krāšņi rotāta
kandi, valdnieks aplika
arī apmetni - konasu ,
kas bija viņa statusa
apliecinājums
Slide 15
konass
Valdnieka kandi un konass
bija izšūti ar smalku un precīzu
ģeometrisko rakstu. Rakstā
ieauda arī zelta plāksnītes
Tērpa daļas greznoja
bārkstis no smalkas vilnas
dzijas purpura un safrāna tonī.
Valdnieka kandi parasti bija
baltā krāsā
kandi
Apmetni lika zem paduses
un sasprauda uz pretējā pleca
Valdnieks parādes tērpā
Slide 16
Valdnieka galvas rota bija
konusveida cepure - tiāra –
jeb kidaris. To darināja no
voiloka konusa formā. Cepuri
rotāja metāla plāksnītēm
Galvassegu saturēja
apsējs ar daudziem
dārgakmeņiem un emalju
Valdnieka rokas greznoja
spirālveida aproces vai riņķi
Tiāra
Slide 17
Visiem ierēdņiem
tērpu rotāja bārkstis,
kas kalpoja par
atšķirības zīmi un
liecināja par stāvokli
sabiedrībā
Kandi, kā arī
bārkstu platums un
garums liecināja par
cilvēka stāvokli
galmā un visā valstī
Par galminieka
atšķirības zīmi
kalpoja arī pieres
apsējs, kas bija
veidots no metāla
lentēm
Slide 18
Sievietes tērps
Agrākajos laikos
sievietes stāvoklis bija
beztiesisks. Viņa visu mūžu
piederēja tēvam, vēlāk vīram,
tāpēc arī mākslas darbos
sieviete ir maz attēlota
Valdnieka sieva un
verdzenes ir tērptas garos
kreklos ar piedurknēm, bet
virsū uzlikts apmetnis.
Sievietes tērps maz atšķiras
no vīriešu tērpa
Arī valdnieka sievas tērps
ir rotāts ar ornamentiem,
bārkstīm, aplikācijām
Slide 19
Asīrijā tērpus darināja no
dažāda veida vilnas
audumiem. Izšūto audumu
ražošana bija sasniegusi
augstu līmeni
Audumu krāsošanai lietoja
sarkano, brūno, gaiši zilo un
dzelteno krāsu. Purpura
krāsas izgatavošanas māksla
ilgi bija asīriešu un feniķiešu
noslēpums
Valdnieka dzīres
Tērpa izšuvums