Transcript Vardes perspektīva

Tēlotājas mākslas kompozīcijas
izteiksmes līdzekļi un to organizācijas
veidi
1.Kompozīcijas veidi plaknē
Kompozīcija (no latīņu valodas compositio - sastādīšana, sacerēšana, salikums)
1.1. Kvadrāta (arī taisnstūra) , trīsstūra, apļa,
diagonālā kompozīcija, joslu u.c.
Diagonālā kompozīcija
Trīsstūra kompozīcija
Joslu kompozīcija
Nikolā Pusēns, Arkādijas gani, 17.gs.,
(apļa kompozīcija)
Teodors Žeriko, Medūzas polsts, 19.gs.,
(x veida kompozīcija)
D
A
B
C
Džoto. Apmetņa dāvināšana, 13.gs., kompozīciju veido divi trīsstūri (ABC un BCD)
Pīters Pauls Rūbenss. Noņemšana no krusta. 17.gs. Diagonāla virziena kompozīcija.
1.2. Izvērsta vai noslēgta (atvērta vai aizvērta)
• Izvērsta kompozīcija
Valters J. Tirgus Jelgavā. 1897
• Noslēgta
kompozīcija
Francisco Goya
Family of Carlos IV
1800-01
Oil on canvas
280 x 336 cm
Museo del Prado, Madrid
1.3. Simetriska vai asimetriska kompozīcija
Simetrija (grieķu val. symmetria) - spēja pareizi un proporcionāli
izvietot veselā daļas attiecībā pret centru vai simetrijas asi
Sniegpārsla
Ainava. Atspulgi
Leonardo da Vinči "Svētais
Vakarēdiens", 15.gs.
Asimetrija (grieķu val. asymmetria) - simetrijas trūkums
J. van Reisdāls "Dzirnavas", 17.gs.
I.Ž.E. Degā "Uz skatuves", 19.gs.
2. Krāsa
2.1. Krāsu salikumi - pamatkrāsas, pretkrāsas
Krāsu aplis
Krāsu vietu citu krāsu paletē un izmantošanas iespējas
raksturo tā sauktais krāsu aplis.
Pamatkrāsas - sarkana, dzeltena un zila.
Tās sajaucot, iegūst trīs papildkrāsas:
sarkana + dzeltena = oranža;
dzeltena + zila = zaļa;
sarkana + zila = violeta.
Tādējādi veidojas krāsu aplis, kurā viena krāsa pāriet otrā.
Krāsas, kuras atrodas viena otrai pretī, sauc par pretkrāsām, tās viena otru visvairāk akcentē:
sarkana - zaļa;
oranža - zila;
dzeltena – violeta.
Krāsām ir gan silti, gan vēsi toņi, izņemot oranžu, kurai ir tikai siltie, un zilu, kurai ir tikai vēsie
toņi.
Spektra krāsas sajaucot ar balto krāsu, rodas baltināti krāsu toņi jeb pasteļtoņi
2.2. Krāsu īpašības – gaišas, tumšas; intensitāte – košas,
klusinātas, piesātinātas krāsas; kolorīts(krāstoņu savstarpējo
attiecību sistēma mākslas darbā); siltas un vēsas krāsas; lokālā
krāsa (pamatkrāsa) un krāsas izmaiņas atkarībā no
apgaismojuma; hromātiskās (krāsainās) un ahromātisikās
krāsas
• Gaismas ietekme
Apgaismojuma veids iespaido toņa uztveri - tas kļūst siltāks vai
aukstāks.
Mākslīgajā apgaismojumā objektu gaismas ir siltas, bet ēnas vēsas
Dabīgajā (dienas) apgaismojumā objektu gaismas (ja nespīd
virsū tiešie saules stari) ir vēsas, bet ēnas - siltas
2.3. Krāsu kontrasts: gaišs-tumšs, silts-auksts,
košs-klusināts utt.
• Kontrasts (franču valodā contraste) ir krasi izteikts pretstats.
Krāsu tumši gaišais kontrasts Krāsu tumši gaišais kontrasts
K.D.Frīdrihs
T.Kouls
Krāsu silti vēsais kontrasts
A.Makē
3. Laukums (laukuma organizācija)
•
•
•
•
•
Dinamika - Viena vai divas diagonālas līnijas, secīgas fāzes, asimetriska kompozīcija.
Statika - Kompozīcija – kvadrāts, taisnstūris, trīsstūris, aplis, ovāls, uzsvērtas
vertikāles un horizontāles. Statika gleznā, grafikā, tēlniecībā
Virsmas īpašības - Gluds-matēts-reljefs, ciets-mīksts-ažūrs, faktūras dabā un
sadzīvē, to attēlošanas paņēmieni, palīglīdzekļi.
Simetrija - Krāsu, laukumu, līniju, formu, izmēru, virzienu, attālumu asimetrija.
Simetriska un asimetriska kompozīcija mākslas darbā
Materialitāte - Faktūras dabā un sadzīvē, to attēlošanas paņēmieni, palīglīdzekļi,
aplikācija un kolāža.
Telpa, telpiskums
Divdimensiju plaknē reāli var parādīt divas dimensijas: platumu un augstumu.
Par trešo dimensiju - dziļumu - var radīt tikai ilūziju.
K.Koro
Lai radītu telpas ilūziju, jāņem vērā dažas telpas
uztveres likumsakarības:
"1. tuvāk esošie objekti aizsedz tālākos;
2. tuvāk esošo objektu pamatnes redzeslaukā
projicējas zemāk, tālāko - augstāk;
3. tuvāko objektu kontūras ir asākas par tālāk
esošo kontūrām;
4. jo tālāk objekts atrodas, jo vairāk tā krāsa
zaudē intensitāti, pelēcinās.
Mazačo. Brīnums ar nodevu grasi . (Naudas nodevas brīnumainā atrašanās). 1425 – 1428 g.
Perspektīva
Iluzori dziļas telpas efekts
rodas, ja, līniju, formu,
krāsu un tumši gaišās
attiecības organizējot, lieto
perspektīvas
sistēmu.
Perspektīva ir zinātniski
pamatota,
ģeometriska,
racionāla sistēma, kuru
lieto, lai attēlotu lielumus,
izmērus,
attālumus
vienotā, noteiktā kārtībā,
kas
automātiski
rada
telpiskuma iespaidu
K.D.Frīdrihs
Lineārā perspektīva
Lineārās perspektīvas princips: dabā esošās paralēlās līnijas satiekas
vienā punktā - satekpunktā - pie horizonta. Satekpunkts - iedomāts
punkts pie horizonta, uz kuru tiecas visas paralēlās līnijas.
Priekšmeti kļūst mazāki, proporcionāli attālinoties no
gleznas priekšējā plāna uz mākslas darba dziļumu
(tuvojoties horizonta līnijai).
Cilvēka acs perspektīva
Vardes perspektīva
Putna perspektīva
Ritms - Krāsu, laukumu, līniju, formu, izmēru, virzienu,
attālumu metriskais un brīvais ritms. Ritms gleznā,
grafikā, tēlniecībā.
"Ritms (grieķu valodā rhytmos - vienmērīgums, saskaņotība) ir
vienādu vai līdzīgu elementu vairākkārtēja atkārtošanās
noteiktos laika vai telpas intervālos.
• Vienādos intervālos atkārtoti vienādi elementi rada metrisku
ritmu. Mazākais atkārtojamo elementu skaits ir trīs.
Mozaīka
Sengrieķu tempļa
kolonnas
Sengrieķu vāze.
Ģeometriskais stils
• Brīvajā ritmā elementi (vai intervāli starp tiem) nav
matemātiski vienādi. Ritms tēlotājā mākslā - tā ir
"atkalparādīšanās", kad kādā citā mākslas darba daļā atkal
pavīd kāds jau esošajam līdzīgs piesitiens, krāsas plankums,
līniju plūdums, formu orientācija, motīvs.
Ūras standarts
Kontrasts
Kontrasts (franču valodā contraste) ir krasi izteikts pretstats. Vizuālās atšķirības,
daudzveidība mākslas darbā ienes spriedzi, dzīvīgumu, dramatismu, saista
uzmanību
Kontrastu veidi
1. Krāsu tumši gaišais kontrasts.
2. Krāsu silti vēsais kontrasts.
3. Papildkrāsu kontrasts (šīs krāsas viena otru izceļ, papildina).
Vienā darbā var būt pielietoti divi, vairāki vai pat visi krāsu kontrasti reizē.
Bez krāsu kontrastiem var izmantot arī šādus kontrastus :
1.liels – mazs
2. vertikāls – horizontāls
3. tievs – resns
4. statisks – dinamisks
5. īss – garš
6. viens – daudz
7. rets - blīvs,
8. plakans - apjomīgs,
9. pietuvināts – aizejošs u.c.
Doiminante - viena vai vairākas
dominantes kompozīcijā
Dominantes principu sauc arī par uzmanības centra, psiholoģiskā
centra vai vienkārši kompozīcijas centra principu. Dominantes
princips kompozīcijā izpaužas kā galvenā, svarīgākā, visbūtiskākā
izpratne un atklāšana, izceļot un izdalot to ar vizuālās mākslas
valodas līdzekļiem
• Dominante var būt viena vai vairākas
Dominante atklājas kā akcentēta
kompozīcijas daļa pret it kā fona
funkciju izpildošām pārējām
mākslas darba daļām. Dominanti
radīt nozīmē kādu kompozīcijas
daļu veidot mazāk aktīvu,
klusinātu līdz tādai pakāpei, ka tā
kļūst par fonu akcentētajam,
vairāk izceltajam, galvenajam.
Atšķirība vai kontrasts starp fonu
un akcentu var būt spēcīgi izteikts
vai tik tikko jaušams, smalks un
niansēts, bet tam ir jābūt. Ja tā
nav, nav arī dominantes.
K.D.Frīdrihs
Kā radīt dominanti? Kad, domājot
par idejas realizēšanu kādā
materiālā, ir teorētiski atrisināta
galvenā un pakārtotā problēma un
noskaidrota
atsevišķo
daļu
nozīmīguma pakāpe, praktiski
jāpanāk, lai kāda kompozīcijas daļa
izceltos arī vizuāli. Visvieglākais ceļš
- dominanti radīt ar formu vai
apveidu lielumiem. Lielākā forma
tiek
saskatīta
pirmā.
Ja formu lielumi ir vienādi vai
līdzīgi,
acs
priekšroku
dod
intensīvākas krāsas laukumam,
izteiktākai tekstūrai, atšķirīgai
konfigurācijai, novietojumam.
K.D.Frīdrihs
Līdzsvars
Līdzsvars vizuālajā mākslā - dažādās mākslas darba
daļas veidojošo vizuālo elementu (krāsu, apveidu,
tekstūru u.c.) vizuālā svara, izmēru, elementu izolācijas
pakāpes vienādība, līdzība.
Izveidojušies vairāki līdzsvara tipi: simetriskais līdzsvars, asimetriskais līdzsvars,
neskaidrais līdzsvars, neitrālais līdzsvars.
Simetriskajam līdzsvaram
raksturīga centrālā ass vai
radiālas asis, kuru visās pusēs
vienādi izvietotas vienādas
formas, krāsas elementi.
Asimetrisko līdzsvaru raksturo
nosacīta centrālā ass un atšķirīgu
elementu sabalansētība. Optiski
jūtamās simetrijas ass abās pusēs
vizuālie elementi nav identiski un
nav arī identiski sakārtoti, taču ir
vizuāli nolīdzsvaroti.
Tokija, TV centrālā ēka, 20.gs.
I.Ž.E.Degā
Neskaidrais līdzsvars saistās ar galveno elementu mazu
atšķirību abpus simetrijas ass.
Leonardo da Vinči
Neitrālā līdzsvara gadījumā simetrijas ass vispār nav jūtama un
līdzsvarā atrodas visdažādākie virzieni, lielumi u.c."
4. Līnija
• Līniju veidi un to dažādais pielietojums,
kontūrlīnija, siluetlīnija
5.Forma
• Divas un trīs dimensijas, siluets, apjoms
Formas attēlojums gleznā, grafikā, tēlniecībā.