Transcript 20.gs. kubisms un abstrakcionisms

9.8.Modernisma mākslas virzieni (2)
Kubisms un abstrakcionisms
I. Kubisms
No stila vēstures
Kubismam raksturīgās iezīmes
Darbu tematika
Pablo Pikaso
II. Abstrakcionisms
No stila vēstures
Abstrakcionismam raksturīgās iezīmes
Vasilijs Kandinskis
Džeksons Poloks
Pīts Mondrians
Marks Rotko
I.Kubisms
No stila vēstures
Kubismam raksturīgās iezīmes
Darbu tematika
Pablo Pikaso
No stila vēstures
Mākslinieka draugs Zoržs
Braks, pirmo reizi ieraugot šo Pikaso
gleznu, esot teicis, ka, skatoties uz to,
viņam esot sajūta, it kā viņš ēstu pakulas
un piedzertu klāt petroleju.
Taču tā tas bija tikai pirmajā
neizpratnes brīdī. Vēlāk arī pats Braks
kļuva: par kubisma aizstāvi glezniecībā.
1907.g. – kubisms aizsākās ar
Pikaso darbu „Avinjonas meitenes”.
Kubisms - mākslas virziens, kas radās 20.gs. sākumā Parīzē un visā pilnībā
attīstījās Parīzes avangarda ietvaros laikā no 1907. – 1914. gadam un turpinājās līdz pat
20. gs. vidum. Kubisma radītāji bija spāniešu izcelsmes mākslinieks Pablo Pikaso un
franču gleznotājs Žoržs Braks. Vēlāk viņiem pievienojās spānietis Huans Griss, Albērs
Glēzs, Žans Mecenžē, Fernāns Ležē, Rožē de Lafrenē, Anrī Lefokonjē, Robērs Delonē,
Fransiss Pikabija un citi.
No stila vēstures
Kad 1911.g. kubisti izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā,
sabiedrības doma bija satriekta, gleznas uzskatīja kā draudus pastāvošajai
iekārtai.
Kubisma attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Tikai Pikaso
turpināja pieturēties pie tā principiem līdz 20-to gadu vidum un pat vēl ilgāk.
Kubismam
raksturīgās
iezīmes
Kubisms atteicās no
romantisma atklātajām jūtu
izpausmēm un vizuālā
patiesīguma. Kubisti gleznās
vienkāršoja ķermeņu un
priekšmetu aprises, darot tos
līdzīgus ģeometriskām figūrām
un to kombinācijām.
Trīsdimensionālu kubveida
elementu parādīšanās jaunajās
gleznās arī deva virzienam
nosaukumu.
Huans Griss. Pikaso portrets
Kubismam raksturīgās
iezīmes
Kubisti pilnībā noliedza krāsu.
Kompozīcijas tika radītas pelēcīgi brūnu toņu
kombinācijās.
Pablo Pikaso. Ģitāras spēlētājs
Kubisms iznīcina renesanses laikmeta perspektīvu. Vērojot priekšmetus it
kā relatīvi, t.i.. No vairākiem skatpunktiem, no kuriem nevienam netiek dota
priekšroka, mākslinieks tos uztver vienlaicīgi no augšas un apakšas, no iekšpuse
un ārpuses. Līdz ar to renesanses trim telpas dimensijām vēl pievienojas ceturtā –
laiks.
Kubismam
raksturīgās iezīmes
Picasso, Still-Life with Chair Caning, 1912
Kubisti savos darbos ienesa pavisam neparastus elementus – sākot no 1911.
gada tajos parādījās iegleznoti burti, vārdi, bet no 1912. gada pavisam sveši materiāli uzlīmēti papīri un tamlīdzīgi. Radās kolāžas (no franču coller – līmēt) tehnika, kas vēlāk
izplatījās modernisma mākslā. Pielīmēti tika tapešu, avīžu, vaskadrānu izgriezumi, papīri ar
iespiestu šriftu, ļoti raksturīgas bija papīrā attēlotas koka vai šķiedru virsmas. Bez tam
krāsvielām klāt tika jauktas smiltis, zāģu skaidas vai pelni, lai radītu ne tikai apskatāmu
efektu, bet arī taustāmu.
Darbu tematika
Žoržs Braks. Viadukts.
Pikaso. Klusā daba ar galvaskausu
P.Pikaso.
Raudošā
Tika tēlotas parastu motīvu ainavas ar pakalniem,
ēkām, kokiem,
klusās dabas
P.Pikaso.
Klusā
daba
ar galdiņiem, traukiem, pudelēm.
sieviete
Darbu tematika
Huans Griss. Žalūzijas
Pablo Pikaso. Sievietes portrets
Kubisma mākslā bieži tika
atveidotas portretiskas vai sadzīves žanra
figūras ar mūzikas instrumentiem, pīpēm,
vēdekļiem, kārtīm, avīzēm.
Darbu tematika
Griss. Ģitāra
Pikaso. Vijole
Jo īpaši kubistiem patika attēlot mūzikas instrumentus – ģitāras, vijoles, kuru
liektās, lauztās, cietās un reizē caurumotās formas, stīgu līnijām rotātas bija lielisks
materiāls kubisma idejai, turklāt atgādināja abstraktāko no mākslas veidiem– mūziku.
Pablo Pikaso
1881–1973
Spāņu gleznotājs,
grafiķis, tēlnieks, keramiķis un
dizainers. Viņš bija kubisma
pamatlicējs kopā ar Žoržē Braku.
Sākot ar 1907. gadu, Pikaso
mākslā meklēja jaunus risinājumus
un tos atrada kubisma virziena
idejās, kuru pamatatziņas jau
sastopamas pirmajā kubisma
virziena gleznā "Aviņonas
meitenes" (1907).
Pikaso. Pašportetrs
Pikaso. Gernike
Gernikas pilsētiņu 1937. gada 26. aprīlī spānijas pilsoņu kara laikā trijās stundās
no zemes virsas noslaucīja fašistu lidmašīnu uzlidojums.
Pikaso ar vienkāršiem glezniecības paņēmieniem ir izdevies radīt maksimāli
iedvesmojošu un emocionāli piesātinātu efektu. Šausmas, izbīlis, panika, ciešanas, sāpes tas viss vienā pašā darbā. Šis darbs uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem sniegumiem
pasaules antifašistiskajā mākslā.
Pablo Pikaso
Pikaso. Tirgotāja Volāra portrets
Pikaso. Raudošā sieviete
Mākslinieks bija apguvis, ka cilvēku sejas var uzbūvēt no pāris ļoti vienkāršiem
elementiem.
Pablo Pikaso
Pikaso smējās par tiem, kas
pūlējās izskaidrot viņa daiļradi. “Visi
grib saprast mākslu,” viņš sacīja, “bet
kādēļ tad nemēģina saprast putnu
dziesmu?”
Pablo Pikaso. Ģitāra
II. Abstrakcionisms
No stila vēstures
Abstrakcionismam raksturīgās iezīmes
Vasilijs Kandinskis
Džeksons Poloks
Pīts Mondrians
Marks Rotko
Abstrakcionisms
No stila vēstures
Pirmie abstrakcionisma
darbi tapa 20.gs. sākumā. Par
virziena radītāju uzskata Vasiliju
Kandinski , kas 1910.gadā radīja
iespaidīgu abstrakto akvareli.
Abstrakcionisms ir modernisma mākslas virziens, kam raksturīgs nevis konkrēts,
īsts, dabisks apkārtējās pasaules objektu attēlojums, bet gan dažādu krāsu laukumu, līniju
un formu kombinācijas.
Abstrakcionisma saknes
Ekspresionisms
Ekspresīvais
abstrakcionisms
Kubisms
Ģeometriskais
abstrakcionisms
Abstrakcionisma virziena aizsākumi meklējami jau gadsimta sākuma
avangarda mākslā - ekspresionismā un kubismā, līdz ar to abstrakcionismu var
iedalīt divos novirzienos: ekspresionisma iespaidā dzimušajā ekspresīvajā
abstrakcionismā un ģeometriskajā abstrakcionismā, kas sakņojies kubismā.
No stila vēstures
Kandinska radītā abstraktā glezniecība 20. gadsimta sākumā Eiropā par
plašu virzienu neizvērsās, jo, lai abstrakto mākslu izprastu, jābūt īpaši
izsmalcinātai mākslinieciski estētiskajai izjūtai - gan pašam māksliniekam, gan
mākslas darbu skatītājam. Bet skatītājs 20. gadsimta sākumā vēl nebija pilnībā
pieņēmis avangarda glezniecību kā tādu.
Spēju uzplaukumu abstrakcionisms piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara
ASV, uz kurieni emigrācijā bija devušies agrīnā abstrakcionisma pārstāvji: P.
Mondrians, Dž. Polloks u.c.
Abstrakcionismam
raksturīgās
iezīmes
Abstrakcionisma
virziena ietvaros
mākslinieks atteicās
vispār no jebkādu
priekšmetu vai figūru
attēlošanas, tā radot
bezpriekšmetisko
mākslu.
Ekspresīvais un ģeometriskais abstrakcionisms
Ekspresīvā abstrakcionisma
pamatlicējs ir Vasilijs Kandinskis.
Ekspresīvais abstrakcionisms tiecās
vairot izteiksmīgumu, paust
intensīvu pārdzīvojumu, tā pamatā
bija liktas subjektīvas izjūtas un
intuīcija.
Ģeometriskais abstrakcionisms bija
racionālāks un tiecās paust
objektīvus principus. Tam raksturīga
dažādu ģeometrisko formu, krāsu
laukumu, taišņu un lauztu līniju
kombinēšana.
Vasilijs
Kandinskis
1866-1944
Kompozīcija VIII
Ekspresīvā abstrakcionisma pamatlicējs Vasilijs Kandinskis savos
darbos centās panākt emocionālu noskaņu, izkārtojot smalkas, lokanas līnijas un
reizēm nenoteikti konturētus, reizēm izplūstošus krāsu laukumus.
Savām gleznām Kandinskis izvēlējās brīvus nosaukumus - impresija,
improvizācija, kompozīcija, kas savā starpā atšķīrās tikai ar hronoloģisku
numerāciju.
Vasilijs Kandinskis
1866-1944
Kompozīcija VII
Dzeltens, sarkans zils
Džeksons Poloks
1912 - 1956
Viens no spilgtākajiem ekspresīvā
abstrakcionisma pārstāvjiem bija Džeksons
Polloks,
Viņš izmantoja action painting
(darbības glezniecības) metodi , kad krāsa vairs
netika uztriepta uz audekla ar otu, bet
emocionāli brīvi un kaismīgi izsvaidīta,
uzšļakstīta vai uzlieta u.tml., tā radot vienus no
neatkārtojamākajiem darbiem mākslas vēsturē.
Pīts Mondrians
1872-1944
Kompozīcija ar sarkanu, dzeltenu un zilu
Kompozīcija A
Pīts Mondrians pārstāvēja abstrakcionisma otru novirzienu ģeometrisko abstrakcionismu, kam raksturīga dažādu ģeometrisku formu
(kvadrātu, rombu, ovālu u.c.), krāsu laukumu, taišņu un lauztu līniju kombinēšana
un savstarpējās attiecības. Ģeometriskajā abstrakcionismā nav tādas krāsainības
kā abstraktajā ekspresionismā. Pīts Mondrians savu daiļradi novienkāršoja līdz
kodolīgajai pilnībai tik tālu, ka strādāja tikai ar trim pamatkrāsām - sarkano,
dzelteno un zilo un trīs "ne-krāsām" - balto, melno, pelēko.
Marks Rotko
1903-1970
M. Rotko aizrāvās ar meditatīvo abstrakcionismu. Viņš radīja savus
vienkrāsainos, dažreiz arī divkrāsainos darbus ar sūkli, kas samērcēts krāsā.
Tāpēc viņa gleznās nav asi iezīmētu kontūru un krasu toņu pāreju. Darbojoties ar
sūkli, krāsas tiek sevišķi gaisīgi, viegli sapludinātas kopā, tā radot smalkas
vibrācijas efektu. Mākslinieks tiecās ar savu darbu palīdzību atklāt kādu dziļāku
jēgu, kādu domu, un tas tika panākts tieši ar krāsu savstarpējo saspēli, krāsas
ietekmi uz skatītāju. Katra krāsa tika pasniegta ar savu nozīmi, savu dziļāku jēgu
un simbolu.