Transcript Slide 1 - Latviešu valodas aģentūra

“Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai”
2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002
Daiļliteratūras lasīšana - kultūru
dialoga veicinātāja
mazākumtautību izglītības
programmās Latvijā
Aija Kalve, Ilze Stikāne
ESF projekts “Atbalsts valsts valodas apguvei
un bilingvālajai izglītībai” (LVA)
- mācību līdzekļi mazākumtautības izglītības
programmām
•Mācību līdzekļi literatūrā
7., 8., 9. klasei
Mērķis:
- paplašināt mazākumtautību skolēnu priekšstatu
par latviešu literatūru;
- pilnveidot latviešu valodas kompetenci;
- veicināt lasīšanas intereses un
- sekmēt kultūru dialogu.
Izglītojot skolēnu starpkultūru kontekstā,
tiek attīstīta viņu spēja
- saprast un cienīt citu etnosu kultūru;
- dzīvot bez aizspriedumiem;
- atteikties no stereotipiem, kas traucē uztvert citu
kultūru nesagrozīti,
- īstenot pilnvērtīgu saskarsmi ar citu kultūru
pārstāvjiem.
XXI gs. ir laiks,
„kad tautu, valodu un kultūru sajaukšanās
sasniegusi neiedomājamus apmērus un ļoti
saasinājusies problēma, kas saistīta ar
nepieciešamību veidot iecietīgu attieksmi pret svešu
kultūru, radīt interesi un cieņu pret to, prasmi
pārvarēt sevī aizkaitinājumu, kas rodas tāpēc, ka
jādzīvo vidē, kurā ir atšķirīgi citas kultūras elementi
vai svešā kultūras elementu ir pārāk daudz, vai arī
to trūkst.”
(S. Ter-Minasova grāmatā „Valoda un starpkultūru
komunikācija”)
Kultūrdialoga idejas pamatā ir
vispārcilvēciskās vērtības.
Tas ir likumsakarīgi -
- kultūrā nav iespējama vienprātība un viens
vienīgais viedoklis;
- kultūra savā būtībā ir dialoģiska, tāpēc
iepazīšanās ar citu kultūru vērtībām bagātina
personību.
Literatūras mācību satura izveides
metodoloģijas pamatā ir kultūrfilozofijas
atziņas par to, ka
cilvēka dzīvi, tagadnes situāciju un nākotni nosaka
kultūra, domāšanas ievirzes, attieksme pret pasauli
un sevi pašu;
kultūrai, tai skaitā mākslai ir vērtīborientējošs
raksturs;
cilvēks rada kultūru, un kultūra zināmos
nosacījumos veido cilvēka personību.
Literatūras iepazīšana plašākā skatījumā
ir personības iesaistīšanās kultūras, it sevišķi
estētiskās kultūras apritē, kur nozīmīgu vietu ieņem
ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī dzīves un
mākslas vērtību atklāsme.
(Jānis Rudzītis grāmatā “Literatūras mācības skolā”)
Mācību līdzekļi
veidoti, balstoties uz mācību priekšmeta
„Literatūra” standartu 4.–9. klasei, kurā kā mācību
priekšmeta „Literatūra” mērķis izvirzīts „sekmēt
izglītojamā emocionālo un intelektuālo attīstību,
pilnveidojot literatūras kā vārda mākslas uztveres
spējas, skolēnu lasīšanas intereses, tēlaino
domāšanu un radošo pašizpausmi” (IZM).
Mācību līdzekļos iekļauti visi mācību
priekšmeta obligātā satura komponenti:
- literatūra kā vārda māksla;
- literārā darba uztvere, radošā darbība;
- literatūra kā kultūras sastāvdaļa.
Skolēnu izglītošana starpkultūru jomā
veicama divos savstarpēji saistītos virzienos:
savas tautas kultūras vērtību dziļa apguve (cilvēks
dzimtās valodas stundās iepazīst vispirms savu
tuvāko pasauli, savu kultūru);
valodu un kultūru dialoga iekļaušana latviešu
valodas (un literatūras) kā otrās valodas mācību
saturā.
Mācību līdzekļi literatūrā 7., 8. un 9. klasei
veidoti,
saistot tos ar skolēnu dzimtajā valodā apgūto literatūras
mācību saturu – tie saistīti ar Oksanas Fiļinas izstrādātajām
mācību grāmatām literatūrā 7., 8., 9. klasei:
Филина, О. Страна читателей : литература: 7 класс : mācību
grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2005.;
Филина, О. Страна читателей : литература: 8 класс : mācību
grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2006.;
Филина, О. Страна читателей : литература: 9 класс : mācību
grāmata. Rīga: Mācību grāmata, 2007.
Šāds mācību līdzekļu veidošanas princips dod iespēju
ievērot pēctecību un saskaņotību (žanri, vērtības, literatūras
teorijas jautājumi) literatūras mācībās dzimtajā un valsts
valodā.
Mācību satura izveides procesā ievēroti
principi:
1) folkloras sacerējumu un literāro darbu atbilstība
skolēnu vecumposma īpatnībām, lasītāja
interesēm, vajadzībām;
2) skolēnu dzimuma un etnisko atšķirību
respektēšana;
3) atbilstība laikmeta aktualitātēm;
4) mākslinieciskais augstvērtīgums;
5) kultūru dialoga, tolerances veicināšanas
potenciāls;
6) žanru, stilu, tematu daudzveidība.
1. Folkloras sacerējumu un literāro darbu
atbilstība skolēnu vecumposma īpatnībām,
lasītāja interesēm, vajadzībām
Izvēlēti literārie darbi, kuru varoņi ir
- 7., 8., 9. klases skolēnu vienaudži; [Sandra
Vensko „Vāvere”, Kristīne Ulberga-Rubīne
„Es grāmatas nelasu”, Inese Zandere
“Limonāde” u.c.];
- īsti varoņi gan vēstures, gan mūsdienu
kontekstā.
Sandra Vensko “Vāvere” (2008)
Sandra Vensko “Mare vairs
nerunās” (2008)
Inese Zandere
“Limonāde”
(2005)
Kārlis Vērdiņš
“Burtiņu zupa” / Māksl.
Otto Zitmanis (2007)
Izvēlēti daiļdarbi, kuru sižets saistīts ar
– lasītājiem zināmām mūsdienu reālās dzīves
norisēm (attiecības ģimenē, skolā, sabiedrībā);
– piedzīvojumiem (ceļojumi);
– varoņdarbiem cīņās.
Ietvertajos fragmentos atspoguļotas pusaudžiem
aktuālas problēmas (attiecības ar vecākiem,
vienaudžiem, skolotājiem; attieksme pret
dzīvniekiem u.c.).
Māris Rungulis. “Avenes” (2008)
Kristīne Ulberga-Rubīne
„Es grāmatas nelasu” (2008)
2. Skolēnu dzimuma un etnisko atšķirību
respektēšana:
izvēlēti daiļdarbi, kur tēlotas gan meitenes, gan
zēni un atspoguļota meiteņu un zēnu pasaules
izjūta.
Maira Dobele. Nepareizas dzīves skola / Māksl. Anete Melece (2008)
3. Atbilstība laikmeta aktualitātēm:
izvēlēti daiļdarbi, kuru saturā ietverti
mūsdienās aktuāli un nozīmīgi temati un
vērtības:
• tautas un indivīda brīvības ideja;
• cilvēka un dabas attiecības, ekoloģijas
problēmas;
• ģimene, attiecības ģimenē;
• izdzīvošana ekstremālās situācijās;
• materiālo un garīgo vērtību attieksmes.
Viks
“Pakrastnieki” (2006)
Māris Rungulis
“Taksis Maksis” (2007)
4. Mākslinieciskā kvalitāte
Lai skolēni iegūtu daudzveidīgu lasītāja
pieredzi, izvēlēti augstvērtīgi klasiskās un
mūsdienu literatūras darbi –
R.Blaumaņa balāde „Tālavas taurētājs”,
Ausekļa dzejolis „Gaismas pils”,
K. Skalbes literārā pasaka „Kaķīša dzirnavas”,
J. Poruka stāsts „Kukažiņa”,
M. Zīverta lugas “Nauda” un “Kopenhāgenas
dialogs” u.c.
5. Kultūru dialoga, tolerances veicināšanas
potenciāls
Izvēlēti teksti, kuros
• skartas filozofiska un ētiska rakstura
problēmas, kas dominē kultūras vērtību
sistēmā un atspoguļo tai svarīgākās „pasaules
redzējuma un apjēgsmes formas” (M.Bahtins)
[Pauls Bankovskis “Mazgalvīši spēlē mājās”,
Māra Cielēna “Baltā pasaule”, “Hercogs”
u.c.];
• ietverta kulturoloģiska informācija tā,
lai skolēns varētu to pakāpeniski
paplašināt [latviešu tautasdziesmas,
teikas, M. Zālīte “Meža gulbji” u.c.];
• ietverta informācija, ko skolēni varētu
izmantot ne tikai iekškultūras, bet arī
starpkultūru dialogam nepieciešamo
zināšanu un prasmju veidošanai
(Gavriļina, Vulāne 2008) – piemēram,
kopīgais un atšķirīgais dažādu tautu
folklorā un literatūrā, tolerance pret
citādo utt.
Pēters
Brūveris
“Raibajā
pasaulē”
(2010)
Piemērs. 1. Lasi Pētera Brūvera dzejoli „Pazudis draugs” (Пропал друг) no cikla
„Trīs dzejoļi maniem krievu draugiem” un pievērs uzmanību liriskā
varoņa izjūtām. Kā, tavuprāt, viņš vai viņa jūtas?
Пропал друг
Тьма кромешная вокруг –
Потерялся верный друг.
Марсианин, дескать, вроде
Видел друга в луноходе.
Может быть, он, словно крот,
Роет, роет без забот.
Может, завороженный мечтами,
Вспомнил он о некой даме.
Может быть, что злая сила
Друга в гнома превратила.
Может, рядом здесь гуляет,
Только дурака валяет.
Ну а если он в бреду
Улетел, как какаду.
Или, взяв с собою шайку,
В ад удрал иль на Клондайку.
Тьма, тьма кромешная вокруг,
Куда же делся ты, мой друг,
Тьма, тьма-тьмущая вокруг,
Отзовись, мой верный друг.
2. Uzraksti, kāds ir dzejoļa temats!
3. Raksturo dzejoļa noskaņu!
4. Par ko, tavuprāt, rosina domāt fakts, ka Pētera
Brūvera dzejoļu krājumā „Raibajā pasaulē”
ievietoti lietuviešu un Kazaņas tatāru autoru
dzejoļu atdzejojumi, latviski tulkotas dažādu
tautu – Krimas tatāru, gagaūzu, lietuviešu,
ukraiņu, uzbeku, osetīnu, mordviešu, vācu,
baltkrievu – tautasdziesmas, šūpuļdziesmas,
skaitāmpanti, mīklas un arī trīs dzejoļi krievu
valodā?
5. Iztēlojies, ka tu esi dzejolī pieminētais pazudušais
draugs. Uzraksti vēstuli liriskajam varonim
(neaizmirsti ievērot visas prasības vēstuļu
rakstīšanai).
6. Žanru, stilu, tematu daudzveidība.
Lai skolēni iegūtu vispusīgāku priekšstatu par
latviešu literatūru, mācību līdzekļos iekļauti
dažādu žanru folkloras sacerējumi (pasakas,
teikas, mīklas, sakāmvārdi, tautasdziesmas)
un klasiskās un mūsdienu literatūras darbi
(proza - literārās pasakas, stāsti, noveles,
romāni -; dzeja; liroepika – balādes, poēmas -;
dramaturģija – drāmas, pasaku lugas).
Mācību līdzekļu metodiskās sistēmas
pamatā kritiskās domāšanas metodiskās pieejas principi,
kas veicina skolēnu motivāciju, sekmē
sadarbības prasmes un iesaista aktīvā izziņas
darbībā. Kritiskās domāšanas principu sistēma
(IAR - ierosināšana, apjēgšana, refleksija)
ievērota gan nodaļu uzbūves, gan atsevišķu
uzdevumu kopu veidojumā.
Piemēram, nodaļas „Pasaule dzejas tēlos”
ierosināšana notiek ar jautājumiem:
•
•
•
Uzraksti, kas tev nāk prātā (asociācijas) saistībā ar
vārdu „dzeja”.
Vai tu piekrīti latviešu dzejnieka Guntara Godiņa
teiktajam par dzeju: „Esmu uzskatījis un arī tagad
uzskatu, ka dzeja ir galvenokārt saruna. Saruna ar
sevi, ar otru cilvēku, ar liesmu vai vēju.” Komentē
to. Pamato savu viedokli.
Uzraksti, kurš no iepriekš iepazītajiem dzejoļu
krājumiem vai dzejoļiem tev ir tuvs. Pamato savas
domas. Kādas asociācijas raisa vārds “dzeja”?
Apjēgšana – vairāku dzejnieku dzejas
lasīšana, analīze, komiksa zīmēšana.
Nodaļas noslēgumā refleksija:
•
•
Uzraksti, ko, iepazinis Jāņa Baltvilka un Māras
Cielēnas dzejoļus, tu vari secināt par dzejai
raksturīgajām iezīmēm.
Saceri piecrindi „Dzeja”.
Secinājums
Mērķtiecīgi organizēts darbs ar šādiem folkloras
sacerējumiem un literāriem darbiem ļauj
skolēniem ne tikai iekļaut savā pasaulē
etnokulturāla rakstura vērtības, bet arī paver
iespēju saskatīt un izprast citu kultūru kodus,
paraudzīties uz kultūru ar to cilvēku acīm, kuri
radījuši šīs vērtības. Skolēni apgūst universālas
vispārcilvēciskas vērtības, kas nonākušas līdz
mūsdienu kultūrai no tālu gadsimtu dzīlēm.
Paldies!