Radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas vietējā teritorijā L.Ķestere Mg Artis Uzņēmums UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI • Starptautiskās attiecības • Ekonomiskais stāvoklis • Socio-kultūras elementi • Valsts.
Download ReportTranscript Radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas vietējā teritorijā L.Ķestere Mg Artis Uzņēmums UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI • Starptautiskās attiecības • Ekonomiskais stāvoklis • Socio-kultūras elementi • Valsts.
Slide 1
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 2
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 3
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 4
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 5
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 6
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 7
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 8
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 9
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 10
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 11
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 12
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 13
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 14
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 15
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 16
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 17
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 18
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 19
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 20
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 21
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 22
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 23
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 24
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 25
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 26
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 27
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 28
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 29
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 30
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 31
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 32
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 33
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 2
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 3
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 4
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 5
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 6
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 7
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 8
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 9
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 10
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 11
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 12
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 13
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 14
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 15
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 16
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 17
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 18
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 19
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 20
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 21
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 22
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 23
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 24
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 25
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 26
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 27
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 28
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 29
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 30
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 31
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 32
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!
Slide 33
Radošo industriju un
kultūras
uzņēmējdarbības
attīstības iespējas
vietējā teritorijā
L.Ķestere Mg Artis
Uzņēmums
UZŅĒMUMA ĀRĒJĀ VIDE
NETIEŠI IETEKMĒJOŠIE ĀRĒJĀS VIDES FAKTORI
• Starptautiskās attiecības
• Ekonomiskais stāvoklis
• Socio-kultūras elementi
• Valsts politika
• Zinātnes un tehnikas progress
• Demogrāfiskais raksturojums (dzimums, vecums, ienākumi,
nodarbošanās, izglītība, etniskā piederība, ģimene, dzīves
cikls. utt.)
• Ģeogrāfiskais raksturojums ( lokācija, pieejamība,
klimats, apdzīvotības procents. u.c.)
• Globalizācija
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS uzņēmumā
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijā:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas – 3TD)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (maksātnespēja)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Uzņēmums
Darbinieku reakcija uz pārmaiņām:
•
•
•
•
noliegšana
piekāpšanās
solidarizēšanās
apmierinātība
Faktori, kas kavē pārmaiņas:
• vēlēšanās saglabāt stabilitāti – tā ir svarīga lielākajai daļai cilvēku
• Ieradums - nodrošina labsajūtu, pazīstami kolēģi, pienākumi,
zina, ko no citiem var sagaidīt
• Drauds ekonomiskajām interesēm un prestižam
• Atlaišanas draudi
• Atšķirīga izpratne par pārmaiņām, pārprašana – neizprot
iemeslus, domā, ka no viņiem tiks prasīts vairāk nekā viņi iegūs
• Bailes no nezināmā – jo pārmaiņu procesā
• Kompetences un zināšanu trūkums, nevēlēšanās apgūt jauno.
Uzņēmums
Pārmaiņu procesā svarīgi:
• Radīt darbiniekos izpratni par pārmaiņu nepieciešamību un
raksturu , informācijai par pārmaiņām jābūt pieejamai,
atklātai, pilnīgai, ticamai
• Iesaistīt darbiniekus pārmaiņu procesa plānošanā un
īstenošanā
• Vadītājam pārmaiņu procesā jābūt radošam, neatlaidīgam,
izlēmīgam un spējīgam pārvarēt gaidāmo pretestību
• Izvirzīt jaunus mērķi un definēt vēlamo stāvokli nākotnē
• Noteikt pārejas perioda ietekmējošos faktorus – analizēt
kritiskos un veicinošos spēkus
• Sekot līdzi pārmaiņu gaitai un vērtēt pārmaiņu rezultāti
Uzņēmums
Veselīgu uzņēmumu / organizāciju raksturojošie faktori
pēc M. Džehoda (M.Jahoda):
•
•
•
•
1.adaptivitāte
2. Identitātes izjūta
3. Spēja rēķināties ar identitāti
4. Integrācija
Kammings un Hjūzs (Cumming and Huse) nosauc sekojošus
neveselīgu organizāciju raksturojošas pazīmes:
–
–
–
–
–
fragmentāra komunikācija
neskaidri darba uzdevumi un atbildība
darbinieku enerģija tiek izšķiesta norādījumu trūkuma dēļ
pārāk maz motivācijas / noteikumu, lai panāktu efektīvu darbu
slikti veidota organizācijas struktūra, darbu sadalījums
Uzņēmums
PĀRMAIŅAS ORGANIZĀCIJĀS
Biežāki pārmaiņu cēloņi organizācijās:
• Mērķu un izdevumu maiņa
• Vietas maiņa
• Īpašuma formas maiņa
• Apvienošana, sadalīšana, decentralizācija
• Tehnoloģiju maiņa (bibliotēkas)
• Jaunu darbības virzienu uzsākšana
• Darbības pārtraukšana (bankrots)
• Personāla maiņa
• Īpašnieku maiņa
• Ārējās vides pārmaiņas
Radošo industriju - RI nozares menedžera
darba vide un apstākļi
RI darba vide un apstākļi ir īpaši un tie atšķiras no
menedžeru darba citās jomās
RI menedžeri strādā vidē, kurai piemīt zināmas pazīmes un specifika:
• mazs mērogs. RI sektorā pastāv galvenokārt mazas un vidējas
organizācijas – bieži tajās ir tikai 1 darbinieks. Vai arī direktora
funkcijas tiek apvienotas ar speciālista funkcijām organizācijā.
• nestabilitāte; raksturo RI sektoru un to organizatoriskās
struktūras; notiek liela maiņa šajā sektorā; finansējuma
neprognozējamība
• nestandarta darba apstākļi; menedžera atbildības lauks ir ļoti
plašs; Šajā jomā ir samērā maz pastāvīgas pilna laika darba
pozīcijas, liela loma ir dažādiem līguma darbiem, pusslodzes
darbiem un projektu darbiem. Līgumdarbinieki.
• Pārslodze – bieži darba laiks ir nelimitēts; kad notiek projekti jāstrādā 24 st 7 dienas nedēļā
• Samaksa – RI menedžera apmaksa ir samērā simboliska
salīdzinot ar līdzīga ranga cilvēkiem citās jomās.
• darbs ar radošiem cilvēkiem/NVO /pašvaldībām / biznesa
haizivīm...
RI menedžments
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Profesionāla RI attīstības procesa
organizācijas nodrošināšana – rada lielāku
aktivitāti kultūras sfērā, lielāku konkurenci,
tādējādi noteikti ietekmējot kvalitāti.
• Finansējuma piesaiste RI organizācijām, lai
tās varētu pastāvēt, un kultūras / RI projektiem,
lai tie varētu notiktu un finansu administrēšana
• RI uzņēmumu un organizāciju vadīšana,
veidošana, darbības plānošana
• RI / kultūras projektu organizēšana
• Attiecību veidošana ar citām organizācijām
– RI menedžments var uzlabot RI nozaru
institūciju, organizāciju prestižu sabiedrības un
valsts acīs. Jākomunicējas, jāveido sadarbība –
piemēram ar skolām.
RI nozaru menedžmenta uzdevumi ir:
• Rūpēties par RI nozaru un RI produkta plašu
pieejamību - informācijas izplatīšana, šķēršļu nojaukšana.
• Attiecību veidošana ar māksliniekiem – rūpes par viņu
darbu un veiksmi, tēlu, radošā procesa iespējamības
nodrošināšanu.
• Attiecību veidošana ar auditoriju / klientu – RI
menedžments ir tas instruments ar kura palīdzību
iespējams uzlabot sabiedrības priekšstatu un saikni ar RI
nozarēm, kultūru un mākslu.
• RI nozaru menedžments sagatavo un veido arī
mākslas darba vai kultūras produkta nonākšanas ceļu
pie skatītājiem / apmeklētājiem, bez RI menedžmenta
tas bieži nenokļūtu līdz sabiedrībai. Te iezīmējas plaisa
starp radošu sevī vērstu mākslinieku vai kultūras produkta
radītāju un patērētāju sabiedrību, kura par šo radošo
personu un viņa darbu varētu arī neko neuzzināt.
• RI nozaru menedžments var mazināt pretrunas starp
mākslu-kultūru –to produktiem un naudu.
Kultūra un ekonomika
Vācu statistiķis un ekonomists Ernests
Engels (1821-1896) apgalvoja, ka tad,
kad pieaug ģimenes ienākumi:
• Samazinās % ko patērē ēšanai
• Nemainās % ko patērē īres maksai un
mājsaimniecībai
• Palielinās % ko patērē apģērbam, higiēnas
precēm, veselībai, atpūtai, transportam,
izglītībai, kultūrai un noguldījumiem
Kultūra un ekonomika
Uzņēmējdarbības stils
• Uzņēmējdarbības stils kultūras jomā nozīmē: savu kultūras
misiju uzskatīt par starta līniju, no kuras atsperties, lai
meklētu jaunas izdevības savā apkārtnē.
• To labāk darīt attīstot partnerattiecības ar citām iniciatīvām
un pastāvošām mākslas organizācijām.
Kultūras nozare ir mazbudžeta vai bezbudžeta nozare.
Kad mākslinieki-uzņēmēji uzsāk jaunas iniciatīvas bez naudas
kabatā, bet ar oriģinālām idejām mākslas un ekonomikas
jomā, to sauc: taisīt kultūras biznesu ar “banku bez
naudas”.
• Žēlošanās ir bīstamas lamatas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
• kultūras uzņēmējdarbība nebalstās Rietumeiropas vai
Amerikas pieejā. Tā ir patiesa kultūras kvalitāte, kas
sakņojas kultūras vēsturē.
• Piecus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas notika liela
mēroga grieķu festivāli, kas balstījās uzņēmējdarbības
metodē; tiem bija izteikta menedžmenta struktūra,
strikta mākslinieciskā atlase, sponsorēšana un
auditorijas menedžments.
• Visi slavenie renesanses mākslinieki un kultūras
menedžeri arī bija uzņēmēji. Abats Sižē (Suger)
izveidoja novatoriskas darbnīcas baznīcu atjaunošanai
gotikas stilā.
• Gan teātra darbiniekam Šekspīram, gan gleznotājiem
Rubensam un Rembrantam pašiem bija savas privātās
firmas.
Kultūras uzņēmējdarbība sakņojas vēsturē
Nav nemaz nepieciešams koncentrēties uz vispārējo
amerikāņu menedžmenta konceptu, kas nereti
ignorē patiesās kultūras vērtības.
Tieši pretēji: izpētiet paši savu kultūras vēsturi un
tradicionālās kultūras menedžmenta /
organizēšanas vērtības.
Kultūras uzņēmējdarbība ir mentalitāte un metode.
To var izmantot gan individuāli mākslinieki,
uzņēmēji, gan lielākas kultūras organizācijas,
piemēram, muzeji, kultūras centri, teātri u.c.
Centrālā un Austrumeiropa
• pieredze Centrālajā un Austrumeiropā bieži
norāda “koncepcijas” trūkumu.
• Koncepcija nozīmē: veidot savus mākslinieciskos
sapņus saistībā ar kontekstu, attīstīt ilgtermiņa
plānu un peļņas-spēju.
• Pat ja ir individuāls projekts, tomēr ir būtiski, lai
apkārt tiek radīta kultūras / RI infrastruktūra.
• pārstāt žēloties, profesionalizēt savu mākslas/
tūrisma /RI organizāciju un izveidojiet pievilcīgus,
bet reālistiskus plānus
• Neder apalvojums: mana pilsēta ir atšķirīga, tur
nevar to izdarīt.
Radošums kā spēks
• Kultūras nozarei un RI piemīt unikāls spēks:
radošums.
• Postkomunistiskajās valstīs, tāpat kā vecajās,
nogurušajās ES valstīs tikai radošums var atjaunināt
sabiedrības, pilsētas un industrijas.
• Ja radošās nozares var reorganizēt pašas savus
darbības principus, veidojot sadarbību, tad biznesa
pasaule, birokrāti un tradicionālā universitāšu pasaule
zina, ka atbildes sniegs radošums.
Radošums kā spēks
• Pamatnosacījums: piemēroties spējīga un jēgpilna
kultūras un RI politika pilsētu, reģionu un valstiskā
līmenī.
• Svarīgi, lai valdība uzņemas atbildību finansēt, radīt
infrastruktūru, rūpēties par mākslas izglītību un
atbalstīt cilvēkus, kas vēlas priecāties par mākslu un
kultūru.
• Runas par pilnībā brīvu kultūras nozares un RI tirgu
balstās uz lielu un bīstamu mākslas un tās vēstures
neizpratni.
• Eiropas un tās valdnieku vēsturē vienmēr var novērot
noteiktu ieinteresētību kultūrā un RI. Visnopietnākie
argumenti bija: dzīves kvalitāte, dzīves vietas statuss,
cilvēku izglītošana,nodarbinātība = iespēja pelnīt.
Prasmes
• Mūsdienās RI menedžerim nozīmīga prasme ir
apvienot radošuma /mākslinieciskās ambīcijas ar
finansiālām un organizatoriskām iespējām.
• Eksistē profesionāls paņēmiens, kā RI
organizācijai izveidot jauktu finansiālu pamatu.
• Vēl viena svarīga prasme ir izveidot vietējo,
valsts un starptautisko sadarbību.
• Idejas veiksmīgai attīstībai būtiski, lai vietējo
mākslinieku iniciatīvas un RI organizācijas
pieņem šo ideju un kļūst par atbalstītājiem.
Prasmes
• RI organizācijām un menedžeriem vieniem
pašiem nav pa spēkam veikt šādu pavērsienu,
neizmantojot sadarbības sniegtās iespējas.
• Līdz ar šo iemaņu apgūšanu parasti mākslinieki
un RI menedžeri profesionalizē savu darbību
stratēģiskā, organizatoriskā un mārketinga
līmenī.
• Projektu menedžments ir nozīmīgs paņēmiens, lai
īstenotu RI idejas. Bez šīm iemaņām jāpatērē ļoti
daudz enerģijas, lai realizētu mākslinieciskos un
RI mērķus.
• RI pārstāvjiem ir jāiegūst šādas iemaņas projektu
vadīšanā.
Festivāli
• Festivālu pamatbizness – partnerības māksla (Dragans
Klaičs)
• No kopīgiem sadarbības tīkliem līdz bagātīgām festivālu
programmām
• Festivāla programmas ‘svaigums’ – mākslas darba ilgstošu
panākumu pamats
• Savu vietējo skatītāju un mākslinieku piesaiste – festivāla
ilga mūža nosacījums: vietējie mākslinieki – festivālu labas
gribas vēstnieki un sabiedrotie (meistardarbnīcas, semināri,
diskusiju forumi par mākslu, kultūru un sabiedrību, utt.)
• Pretējā gadījumā (akcentējot tikai viesus), festivāls nevar
piesaistīt finanses, negūst vietējo politiķu un mediju
atbalstu
Festivāli
Vai ir vēl kāds labāks veids,
lai lielpilsētas vai pilsētiņas
vietējā kultūras dzīvē saceltu
kņadu, kā noorganizēt
festivālu?
Festivāli
Jautājumi uz kuriem jāatrod atbildes:
• Kāds ir šī festivāla mākslinieciskais
mērķis?
• Kam festivāls būs vajadzīgs?
• Kura būs festivāla pamata auditorija?
• Kurš un ko iegūs no festivāla?
• Kā festivāls atšķirsies no visiem pārējiem
festivāliem, kas notiek apkārtnē vai valstī?
Festivāli
Mazākā pilsētā, kur nenotiek pārāk daudz
izcilu kultūras notikumu, festivāls var kļūt
par brīnišķīgu līdzekli, lai mobilizētu un
apvienotu visus pieejamos kultūras spēkus
un resursus blīvā, relatīvi īslaicīgā, vērtīgā
un kvalitatīvā festivāla programmā, solot
publikai īpaši saistošu piedāvājumu.
Festivāli:
• kļūst par paņēmienu kā attīstīt vietējo
kultūras dzīvi
• par stratēģiju jaunas auditorijas un
atbalstītāju piesaistei
• nostiprina mākslas pozīciju vietējā sociālā
un ekonomiskajā dzīvē
Festivālu menedžments
• Eiropā nevar būt ļoti lokāls: iedzīvotāji
migrē, vietējo mākslas dzīvi maina
viesmākslinieki un mākslinieki-klejotāji;
stili, idejas, tendences un novatoriskas
kultūras norises šķērso teritorijas, kultūras
un valodas robežas.
• Ja stingri vēlas saglabāt festivāla vietējo
raksturu – politiskā, sociālā atbalsta,
ekonomiskās ietekmes, mērķauditorijas un
māksliniecisko talantu iesaistīšanas ziņā –
tad festivālam nav gandrīz nekādas
perspektīvas veiksmīgi attīstīties un
izaugt, kā arī draud stagnācija un
lokālisms.
Festivāli
Pat mazāka apdzīvotā vieta uzsāk festivāla
piedzīvojumu ar cerību:
• piesaistīt apmeklētājus no citurienes –
tūristus
• tiecas apvienot kultūras unikalitāti ar
ekonomiskām iespējām – papildus
nodarbinātību vai investīcijām no malas
Ļoti mazās vietās galvenā festivāla
motivācija bieži ir saistīta ar tūrisma
interesēm, kas drīzāk ir ekonomiska nevis
mākslinieciska rakstura.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms –
RI sadarbības sektori
• 20% CILVĒKU IEMESLS, LAI APMEKLĒTU EIROPU, IR
TIKAI KULTŪRA
• PĒC 2009. GADA DATIEM KULTŪRAS TŪRISMS AR
BŪVĒTO MANTOJUMU DOD EIROPAI 9 MILJONUS
DARBAVIETU UN 420 MILJARDU EIRO APGROZĪJUMU
• SALĪDZINOT AR AUTO INDUSTRIJU TĀ KONSTANTI
DOD 12 MILJONUS DARBAVIETU
Kultūras tūrisma galamērķis – augstas
kvalitātes RI uzņēmums.
Kritiskie veiksmes faktori:
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Ilgtermiņa vīzija un ambīcijas
Izpratne par klientu / apmeklētāju / viesiem
Vietējā izcilība
Vietas izjūta
Kvalitāte / Ekselence
Līderisms
Saskaņā ar zīmola vērtībām
inovācijas
fokuss uz tirgu/pieprasījumu
Laba/ labākā starptautiskā pieredze
autentiskums
dizaina estētika
kopienas iesaistīšanās
atmosfēras radīšana un aktivitāšu programma
Produkta elementi ir savtarpēji saistīti
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
1.
Identificē un izpēti savas vietas interesantās puses,
kas piesaista cilvēkus, aktivitātes, kultūras
pasākumus, ēdienu / pārtikas izstrādājumus,
iepirkšanos – visu 30 km rādiusā detalizēti un 60
km rādiusā vispārējos vilcienos
2.
Informē par to visus vietējos (lokālos un nacionālos)
plašsaziņas līdzekļus, t.s. žurnālus, izgatavo
flaierus/ skrejlapiņas, kartes un pastaigu maršrutus,
u.c. ieteikumus
3.
Pārliecinies, ka tavi darbinieki spēj savas iegūtās
zināšanas par savu vietu un informāciju pārliecinoši
komunicēt ar apmeklētājiem – anekdotes, vēsturiski
fakti, leģendas, interesantu vietu apraksti, vietējie
raksturi… viss noder!
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
4.
Sniedz saviem apmeklētājiem informāciju, kas vēsta
par šo telpu iepriekšējo pielietojumu un to
lietotājiem / apdzīvotājiem – vecās fotogrāfijas, u.c.
vecie vēsturiskie un sadzīves materiāli
5.
Lieto vietējo dialektu / valodu un visos veidos veicini
tās pielietojumu ikdienā un drukātajos materiālos
6.
Savas telpas izveido tā, lai tās iekļaujas apkārtējā
vidē - pielietojot vietējos materiālus un amatu
prasmes, būvniecības tradīcijas, vecos interjerus,
u.c.
7.
Piedāvā un lieto vietējās izcelsmes pārtikas
izstrādājumus un receptes, cik un kur vien
iespējams
Kļūsti unikāls!
Sāc ieviest „Sense of Place” –
„Savas vietas izjūtu” savā darbā:
8.
Visos pasākumos, festivālos, izstādēs, uzvedumos,
u.c. demonstrācijās parādi visus tos sasniegumus,
jebko, kas tiek radīts un jebkad ir ticis radīts tavā
vietā (arī mūzika, dzeja, stāsti un romāni) vizuālā
māksla...
9.
Palīdzi apmeklētājiem nonākt saskarē ar tavas
vietas dabu
10. Cieši sadarbojies ar visiem, kas rada, pārstāv,
aizsargā vietējo materiālo un nematerialo
mantojumu, amatus vai pārtiku, un, veicini tavā
vietā uzturēšanās pagarināšanu, piedāvājot
nakšņošanas iespējas
(pēc Velsas Tūrisma biroja materiāla)
Kļūsti unikāls!