Transcript Leonarda Ķestere-Kļaviņa _Par radošajām industrijām_paplidus

Par radošajām
industrijām
L.Ķestere Mg Artis
Radošās industrijas Latvijā
BICEPS (Baltic International Centre for economic policy
studies) pētniece Anda Miķelsone Latvijas problēmu
raksturo šādi:
„Mums ir modes dizaineri,
taču nav, kas viņu radītās idejas pārvērstu apģērbu
kolekcijās veikalu plauktos.
Mums ir izcili kinorežisori,
taču latviešu kinematogrāfā ir ieilgusi krīze.
Mums ir pasaules līmeņa mākslinieki,
taču Latvijā nav šīm radošajām izpausmēm atbilstošu
industriju.”
Miķelsone, Anda. Radošās industrijas Latvijā. Latvija Eiropas
Savienībā. 2008.gads.
Radošās industrijas Latvijā
Par radošām industrijām Latvijā sāka
interesēties jau 1999.gadā, kad Dr.
ekon. Raita Karnīte veica LR Kultūras
ministrijas kultūrpolitikas departamenta
pasūtīto pētījumu par kultūras
sektora taustaimniecisko
nozīmīgumu.
Šajā pētījumā definīcija Radošās
industrijas vēl neparādās, toties kultūra
tiek apskatīta kā perspektīvā
tautsaimnieciskā nozare un ir
aprakstītas svarīgākās tendences,
aktuālas arī šodien.
Radošās industrijas Latvijā
Galvenie pamatsecinājumi, kas izriet no kultūras
kā tautsaimniecības nozares identifikācijas ir:
• kultūra ir sarežģīta un neviendabīga
tautsaimniecības nozare, kas rada gan
pakalpojumus, gan materiālas vērtības,
• kultūras produkts ir sarežģīts un grūti
novērtējams, tas nav precīzi identificēts un
klasificēts,
• kultūras nozare rada produktu ar augstu
pievienoto vērtību, kurš Latvijā netiek pilnīgi
uztverts
Kultūras sektora taustaimnieciskais nozīmīgums. – Ziņojums.
Projekta vadītājā : Karnīte R. - BO SIA Zinātņu akadēmijas
Ekonomikas institūts, 1999.-7.lpp;
Radošās industrijas Latvijā
Šie secinājumi parādās arī nākamajos valsts
kultūrpolitikas dokumentos (piem. ilgtermiņa politikas
pamatnostādņu programmā NACIONĀLA VALSTS,
valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006-2015
gadam)
Tiek minēta ideja par kultūras plašās nozīmes
nošķiršanu no kultūras ekonomiskās nozares, jo tās
pirmatnēja funkcija ir daudz plašāka un ietver
pārnacionālas nemateriālas funkcijas tādas kā
garīgums, miers, attiecības ar cilvēkiem. Savukārt
kultūras nozare ir mērāma ekonomiskās kategorijās
tādās kā produkts, pārdošana, izmaksas,
nodarbinātība
Radošās industrijas Latvijā
Pētījumā tiek noteikta kultūras tiešā un netiešā ietekme
uz tautsaimniecību.
Kultūras tiešo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības
attīstībā var novērtēt pēc vairākiem rādītājiem:
• nacionālā bagātība, kas atrodas kultūras nozares
pārraudzībā,
• nozarē saražotais IKP,
• nozarē nodarbināto skaits,
• nozares produkcija vērtības un naturālā izteiksmē,
• nozares līdzdalība ārējā tirdzniecībā,
• nozares nozīme investīciju (vai ekonomiskā potenciāla
veidošanas) ziņā
Kultūras netiešais ieguldījums
tautsaimniecībā
Ir būtiski mainīt priekšstatu par kultūru kā
patērētāju nozari un noskaidrot tās
patieso vērtību – gan humanitāro, gan
ekonomisko, un to pilnīgāk izmantot:
• kultūra un ekonomiskās attīstības
palielināšanās citās nozarēs,
• kultūra un nodarbinātība,
• kultūra un darba spēka kvalitāte,
• kultūra un reģionālā attīstība,
• kultūra un bērni un jaunieši.
Radošās industrijas
Latvijā
Pirmo reizi Radošās industrijas definīcija Latvijā oficiāli
parādījās ilgtermiņa politikas pamatnostādņu projektā
NACIONĀLA VALSTS, Valsts kultūrpolitikas
vadlīnijās 2006-2015.gadam
(pieņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa
rīkojums Nr.264), kur tā tika izvirzīta kā viens no
akcentiem kultūrpolitikā, un kura kā jauna
tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa
izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu
pievienoto vērtību radīšanā. Ilgtermiņa politikas
pamatnostādņu projekts NACIONĀLA VALSTS.
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam –
LR Kultūras ministrija, 2005. gads
Radošās industrijas Latvijā
Radošās industrijas – aktivitātes, kuru
izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā,
prasmēs un talantā un kurām, radot un
izmantojot intelektuālo īpašumu, ir
potenciāls veidot produktus ar augstu
pievienoto vērtību.
Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un
kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi,
grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu,
datorspēles un interaktīvās
programmatūras, mūziku, jaunos medijus,
izdevējdarbību, radio un televīziju.
Radošās industrijas Latvijā
•
Radošo industriju jēdziens nācis no Lielbritānijas, kur Kultūras un
sporta departaments pirms vairāk nekā 20 gadiem veica pirmo
radošo industriju kartēšanas projektu.
Tieši par kultūras vadlīniju Radošo industriju definīcijas pamatu
tika ņemta Lielbritānijas noteiktā definīcija kas parādās 2001.
gadā Radošo industriju plānošanas dokumentā (Creative
Industries Mapping Document), ko ir izstrādājis Lielbritānijas
Kultūras, mediju un sporta departaments (The Department of
Culture, Media and Sport – DCMS) – tās ir aktivitātes
(industrijas), kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā,
prasmēs un talantā un kuram, izveidojot un izmantojot
intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba
vietas “those industries which have their origin in individual
creativity, skill and talent and which have a potential for wealth
and job creation through the generation and exploitation of
intellectual property. - The Department of Culture, Media and
Sport. Creative industries.
Pieejams:
http://www.culture.gov.uk/what_we_do/creative_industries/defau
lt.aspx
•
Radošās industrijas Latvijā
• Tieši par kultūras vadlīniju Radošo industriju definīcijas
pamatu tika ņemta Lielbritānijas noteiktā definīcija kas
parādās 2001. gadā Radošo industriju plānošanas dokumentā
(Creative Industries Mapping Document), ko ir izstrādājis
Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departaments (The
Department of Culture, Media and Sport – DCMS) – tās ir
aktivitātes (industrijas), kuru izcelsme balstās indivīda
radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kuram, izveidojot un
izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību
un radīt darba vietas “those industries which have their origin
in individual creativity, skill and talent and which have a
potential for wealth and job creation through the generation
and exploitation of intellectual property. - The Department of
Culture, Media and Sport. Creative industries.
Pieejams:http://www.culture.gov.uk/what_we_do/creative_indu
stries/default.aspx
Radošās industrijas
Latvijā
• Latvijā tika pieņemta tieši Lielbritānijas
pieredze Radošo industriju jomā, jo šajā
ziņā tā darbojas veiksmīgi un padziļināti jau
kopš 1998.g. izdotā Radošo industriju
plānošanas dokumenta (Creative Industries
Mapping Document) pirmās publikācijas,
kur radošās industrijas valdības līmenī ir
atzītas par zināšanu ekonomikas pamatu
gan nacionālajā, gan reģionālajā aspektā,
tās ir identificētas kā prioritāra ekonomiskās
izaugsmes joma un to attīstībai britu
ministru kabinetā tika izveidots jauns
“portfelis” – radošās ekonomikas ministrs.
Radošo industriju problemātika Latvijas
valsts kontekstā, kas jāatrisina:
• kultūra netiek pilnvērtīgi novērtēta kā resurss
tautsaimniecības un cilvēkkapitāla attīstībā
• Latvija radošās industrijas nav definētas kā
perspektīva valsts attīstības nozare. Radošo
industriju biznesa uzsākšanai nav izveidotas
adekvātas atbalsta shēmas: biznesa
konsultācijas, radošās laboratorijas, biznesa
inkubatori, inovāciju riska kapitāls, investīcijas
vai labvēlīgu nosacījumu kredīti biznesa
uzsākšanai
• Kultūras ekonomiskās ietekmes palielināšanai
trūkst pētnieciskās bāzes un datu, kuras
veicinātu kultūras ekonomisko un sociālo
ietekmi uz valsts attīstību, t.sk. reģionālajā un
lokālajā līmenī.
RADOŠĀS INDUSTRIJAS LATVIJĀ
POLITIKAS DOKUMENTOS UN
NORMATĪVAJOS AKTOS
•
•
•
•
Valdību deklarācijas
LV ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030”
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007 –
2013
• Politikas pamatnostādnes “Valsts kultūrpolitikas
vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts”
• KM Informatīvais ziņojums “Par radošo industriju
un tās politiku Latvijā” (2008)
http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30353658
&mode=mk&date=2008-08-12
Radošo industriju formālās definīcijas
RADOŠĀS INDUSTRIJAS IR
AKTIVITĀTES, KURU
IZCELSME BALSTĀS
INDIVĪDA RADOŠAJĀ
DARBĪBĀ, PRASMĒS UN
TALANTĀ UN KURĀM, RADOT
UN IZMANTOJOT
INTELEKTUĀLO ĪPAŠUMU, IR
POTENCIĀLS VEIDOT
PRODUKTUS AR AUGSTU
PIEVIENOTO VĒRTĪBU. TĀS
APTVER ARHITEKTŪRU,
REKLĀMU, MĀKSLAS UN
KULTŪRAS INDUSTRIJAS,
DIZAINU (IESKAITOT MODI,
GRAFISKO DIZAINU UN
LIETIŠĶO MĀKSLU), FILMU,
DATORSPĒLES UN
INTERAKTĪVĀS
PROGRAMMATŪRAS,
MŪZIKU, JAUNOS MEDIJUS,
IZDEVĒJDARBĪBU, RADIO
UN TELEVĪZIJU.
RADOŠĀS INDUSTRIJAS AKTIVITĀTES, KURU IZCELSME
BALSTĀS INDIVĪDA RADOŠAJĀ
DARBĪBĀ, PRASMĒS UN
TALANTĀ UN KURĀM,
IZVEIDOJOT UN IZMANTOJOT
INTELEKTUĀLO ĪPAŠUMU, IR
POTENCIĀLS CELT LABKLĀJĪBU
UN RADĪT DARBA VIETAS. TĀS
APTVER ARHITEKTŪRU,
REKLĀMU, MĀKSLAS UN
KULTŪRAS INDUSTRIJAS,
DIZAINU (IESKAITOT MODI,
GRAFIS-KO DIZAINU UN
LIETIŠĶO MĀKSLU), FILMU,
DATOR-SPĒLES UN
INTERAKTĪVĀS
PROGRAMMATŪRAS, MŪZIKU,
JAUNOS MEDIJUS,
IZDEVĒJDARBĪBU, RADIO UN
TELEVĪZIJU U.C. RADOŠO
INDUSTRIJU PRODUKTU
RAŽOŠANA IR SAREŽĢĪTS
PROCESS, KURA IETVAROS,
SADARBOJOTIES
PUBLISKAJAM, PRIVĀTAJAM
UN NEVALSTISKAJAM
SEKTORAM, MIJIEDARBOJAS
IDEJAS RADĪŠANA,
ĪSTENOŠANA UN
RADOŠĀS INDUSTRIJAS IR
TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARES,
KAS BALSTĀS UZ INDIVIDUĀLO
VAI KOLEKTĪVO RADOŠUMU,
PRASMĒM UN TALANTU UN SPĒJ
CELT LABKLĀJĪBU UN RADĪT
DARBA VIETAS, RADOT UN/VAI
IZMANTOJOT INTELEKTUĀLO
ĪPAŠUMU. RADOŠĀS
INDUSTRIJAS RADA, ATTĪSTA,
RAŽO, IZMANTO, IZRĀDA,
IZPLATA, SAGLABĀ PRODUKTUS,
KAM PIEMĪT EKONOMISKA,
KULTŪRAS UN/VAI IZKLAIDES
VĒRTĪBA:
(1) LITERATŪRA, PRESE UN
POLIGRĀFIJA, (2) VIZUĀLA
MĀKSLA, (3) AUDIOMĀKSLA, (4)
AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA, (5) TV,
RADIO UN INTERAKTĪVIE
MEDIJI, (6) REKLĀMA, (7)
IZPILDĪTĀJMĀKSLA, (8)
KULTŪRAS SAGLABĀŠANA,
IZPLATĪŠANA UN IZGLĪTĪBA,(9)
ATPŪTA, IZKLAIDE UN CITAS
KULTŪRAS DARBĪBAS.
Radošo industriju Latvijā - definīcija
sastāv no divām daļām :
• Konceptuālā definīcija, kura bija
nepieciešama, lai vienotos par
radošo industriju jēdziena izpratni un
jēdziena robežām. Tā tika speciāli
izveidota ilgstošai lietošanai,
pielāgojoties Latvijas ekonomiskajai,
tehnoloģiskajai, sociālajai un/vai
kultūras situācijai, kad rodas jaunas
nozares un saplūst vai izzūd vecas.
Radošo industriju Latvijā definīcija sastāv no divām daļām :
• Operacionālā definīcija ir praktiska un parocīga,
kurai vajadzēja būt saskaņotai ar datu veidu un
pieejamību, vajadzēja būt pietiekami vienkāršai, lai to
varētu lietot izpētes projektā, un tajā pašā laikā tai
vajadzēja atbilst konceptuālajai definīcijai vismaz
ierobežotā laikā un vietas izpratnē. Tāpēc par
operacionālo definīciju tika izvēlēts industriju saraksts
pēc NACE klasifikatora. Šīs nozares ir pašlaik labākais
atspoguļojums Latvijā sastopamajām radošajām
industrijām, kādu var atlasīt no pieejamās
informācijas CSP. Nākotnē šis saraksts noteikti var
mainīties – gan ienākot jaunām industrijām, gan
uzlabojoties datu pieejamībai.
CSP – Centrālā statistikas pārvalde
Latvijas definīcija:
• Radošās industrijas ir tautsaimniecības
nozares, kas balstās uz individuālo vai
kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un
spēj celt labklājību un radīt darba vietas,
radot un/vai izmantojot intelektuālo
īpašumu. Radošās industrijas rada, attīsta,
ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā
produktus, kam piemīt ekonomiska,
kultūras un/vai izklaides vērtība.
• Šajā pētījumā definīcijai atbilstošas un
NACE klasifikatorā noradītās nozares
iedalītas deviņos sektoros:
Latvijas definīcija uzrāda 9
sektorus:
(1) literatūra, prese un poligrāfija,
(2) vizuāla māksla,
(3) audiomāksla,
(4) audiovizuālā māksla,
(5) TV, radio un interaktīvie mediji,
(6) reklāma,
(7) izpildītājmāksla,
(8) kultūras saglabāšana, izplatīšana un
izglītība,
• (9) atpūta, izklaide un citas kultūras
darbības.
•
•
•
•
•
•
•
•
The definition of the creative
industries, DCMS 2009
The creative industries are those
industries that are based on
individual creativity, skill and talent.
They are also those that have the
potential to create wealth and jobs
through developing intellectual
property.
The definition of the creative
industries, DCMS 2009
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
•
Advertising
Film and video
Architecture
Music
Art and antiques markets
Performing arts
Computer and video games
Publishing
Crafts
Software
Design
Television and radio
Designer fashion
Cits avots:
Advertising
Architecture
Art and Antique markets
Broadcasting
Crafts
Design (Including Fashion)
Film, Video and Photography
Software, computer games and electronic
publishing
• Music and the Visual and Performing Arts
• Publishing
•
•
•
•
•
•
•
•
AVOTS:
http://ec.europa.eu/culture/eac/sources_info/studies/economy_e
Darbinieku
skaits
RI nozare
NACE red.2 kodi
Izpildītājmāksla
90.01. Mākslinieku darbība; 90.02 Mākslas palīgdarbības
90.04 Kultūras iestāžu darbība
Mantojums
91.01 Bibliotēku un arhīvu darbība; 91.02 Muzeju darbība
91.03 Vēsturisku objektu un līdzīgu apmeklējuma vietu darbība
Kino un video
59.11 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana
59.12 Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu
producēšanas; 59.13 Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu
izplatīšana; 59.14 Kinofilmu demonstrēšana
Radio un televīzija,
tiešsaiste
60.10 Radio programmu apraide; 60.20 Televīzijas programmu izstrāde
un apraide; 63.12 Interneta portālu darbība; 63.91 Ziņu aģentūru darbība
Mūzika
18.20 ierakstu reproducēšana; 59.20 Skaņu ierakstu producēšana
47.63 Audio un video ierakstu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos
Grāmatas un prese
47.61 Grāmatu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos; 58.11
Grāmatu izdošana; 58.13 Laikrakstu izdošana; 58.14 Žurnālu un
periodisko izdevumu izdošana; 58.19 citi izdevējdarbības veidi
Dizains
74.10 Specializētie projektēšanas darbi ; 71.12 Inženierdarbības un ar tām
saistītās tehniskās konsultācijas
Arhitektūra
71.11 Arhitektūras pakalpojumi
Reklāma
73.11 Reklāmas aģentūru darbība; 73.12 Starpniecība reklāmas
izvietošanā masu informācijas līdzekļos; 70.21 Sabiedrisko attiecību un
komunikāciju vadības pakalpojumi
Amatniecība
32.12 Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana ; 32..13
Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana ; 32.20
Mūzikas instrumentu ražošana ; 32.11 Monētu kalšana ; 74.20
Fotopakalpojumi
Izglītība un individuālā
jaunrade
Pašnodarbinātās
personas
Komersantu skaits
NVO skaits
85.52 Kultūras izglītība ; 90.03 Mākslinieciskā jaunrade
Atpūta un izklaide
32.40 Spēļu un rotaļlietu ražošana ; 47.65 Spēļu un rotaļlietu
mazumtirdzniecība specializētajos veikalos ; 58.21Datorspēļu tiražēšana;
58.29 Citu programmatūru tiražēšana; 62.01 Datorprogrammēšana; 93.21
Atrakciju un atpūtas parku darbība ; 93.29 Cita izklaides un atpūtas
darbība
RI sektors kopumā
(visi minētie NACE kodi kopā)
AVOTS: Kultūras ministrijas statistikas datu pieprasījums Centrālajai
Apgrozījums
Latvijas CSP dati 2010
• 4633 uzņēmumi, kas saistīti ar radošo industriju
• 200 000 nodarbināto radošajās industrijās
Skatīt NACE kodus, kas atbilst radošajām
industrijām.
LR Kultūras ministrija izmantojusi Vācijas, Šveices
un Somijas piemērus.
Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms
Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem:
kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes,
atrakcijas, utt.
Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja,
Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža
apskate
Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras
pasākuma apmeklēšanu.
Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis
Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā
Paldies par uzmanību!