Transcript tīrs ūdens - cilvēka veselības pamats

TĪRS ŪDENS –
CILVĒKA VESELĪBAS
PAMATS
LIELĀ TALKA 2012
ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA
NORMĀLAS FUNKCIJAS
NODROŠINĀŠANAI
Ūdens veido 2/3 no cilvēka ķermeņa svara
Cilvēka smadzenes satur 95 % ūdens
Asinis satur 82 % ūdens
Plaušās ir 90 % ūdens
ŪDENS DAUDZUMS
CILVĒKĀ
 JAUNDZIMUŠIE UN ZĪDAIŅI - 78%
 VIENU GADU VECI BĒRNI - 65%
 PIEAUGUŠI VĪRIEŠI - 60%
 PIEAUGUŠAS SIEVIETES - 55%
ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA
NORMĀLAS FUNKCIJAS
NODROŠINĀŠANAI
 Ja ūdens cilvēka organismā samazinās par 2 %,
cilvēkam parādās dehidratācijas – ūdens zuduma
simptomi.
 Samazinās ādas elastība
 Pasliktinās īslaicīgā atmiņa
 Var parādīties galvas reiboņi
 Var veidoties asinsrites traucējumi, pat sirds
mazspēja
 Ūdens trūkums cilvēka ķermenī dienas laikā var
izpausties kā nogurums
ŪDENS NOZĪME CILVĒKA ORGANISMA
NORMĀLAS FUNKCIJAS
NODROŠINĀŠANAI
 Cilvēka ķermenī ūdens nodrošina arī
ļoti daudzas mehāniskās funkcijas.
 Cilvēks bez ūdens ir tas pats, kas
mašīna bez degvielas.
 Jebkura šūnas un audu anatomija un
fizioloģija ir atkarīga no ūdens.
ŪDENS CILVĒKA
ĶERMENĪ
 Ūdens ir ķermeņa lubrikants, mitrina
gļotādas, acis, muti
 Ūdens nodrošina ķermeņa mehānisko
aizsardzību
 Ūdens ir siekalu pamatā
 Ūdens veido locitavu šķidrumu
 Ūdens regulē ķermeņa temperatūru
ŪDENS CILVĒKA
ĶERMENĪ
 Ūdens nodrošina zarnu darbību
 Ūdens palīdz izvadīt no organisma
nevajadzīgās vielas caur nierēm un aknām
 Ūdens regulē metabolismu (vielmaiņu)
cilvēka organismā
 Ūdens padara pieejamus minerālus,
vitamīnus un citas nepieciešamās vielas
šūnām, tai skaitā, arī skābekli
ŪDENS IZVADĪŠANA NO
ĶERMEŅA
 500 ml (puslitru) mēs katru dienu izdalām ar
sviedriem, pat to nepamanot
 Izelpojot mēs izdalām apmēram 240 ml
ūdens dienā
 Ar urīnu mēs izvadām vismaz 1,5 litrus
ūdens dienā
Cilvēkā visu laiku notiek nepārtaukta ūdens
cirkulācija!!!!!
ŪDENS SLIMĪBU
NOVĒRŠANĀ
Ūdenim ir milzīga nozīme slimību novēršanā. Ir
pētījumi, kas parāda, ka ūdens kvalitāte
ietekmē tādu nopietnu slimību veidošanos,
kā audzēju, alerģiju un sirds-asinsvadu
saslimšanas.
ŪDENS KĀ ZĀLES
Paugstināta temperatūra
Procesu regulē galvas smadzeņu vidusstruktūra _
HYPOTHALAMUS, kur atrodas ķemeņa
termoregulācijas centrs.
Uz to iedarbojas ārējie un iekšējie pirogēni
(temperatūru paaugstinošas vielas):
- Ārējie - lipopolisaharīdi, kas atrodas uz baktēriju
un citu patogēnu ārējā apvalkā.
- Iekšējie – citokīni, vielas , kuras izdala fagocīti
(imūnās sistēmas šūnas). Fagocītu ierosināšanu un
citokīnu izdali ierosina baktērijas un vīrusi.
ŪDENS KĀ ZĀLES
 Paugstināta temperatūra
Visaktībākais ir citokīns - prostoglandīns E2 (PGE2), kura
koncentrācija asinīs nosaka palielinātu hipotalāma
mērķtemperatūru.
Ja tiek lietoti temperatūru samazinoši medikamenti, bet netiek
lietots pietiekami daudz šķidruma, PGE2 koncentrācija asinīs
nemazinās, līdz ar to temperatūra atkal drīz paaugstinās.
ŪDENS KĀ ZĀLES
Kāds labums no paaugstinātas temperatūras:
paaugstinās leikocītu (balto asins ķermenīšu, kuru
uzdevums ir aizsargāt ķermeni pret svešajiem) mobilitāte
jeb kustība, tie ātrāk virzās lai stātos pretī iebrucējam (
baktērijai, vīrusam utt).
palielina fagocitozi ( imūnās šūnas stiptrāk cīnās ar
iebrucēju, varētu teikt, ka “ apēd” tos.)
samazinās endotoksīnu ( svešo – baktēriju, vīrsusu, sēnīšu
izdalīto vielu) iedarbība .
ātrāk veidojās T-limfocīti ( viens no balto asinsķermenīšu
veidiem).
palielinās interferona aktivitāte ( imūnšūna izdalīta viela,
kas palīdz cīnīties ar ķermenī ienākušajie
mikroorganismiem un kaitīgām vielām.
ŪDENS KĀ ZĀLES
 Vemšana un caureja – organisma aizsargmehānismi
 Vemšanas centrs atrodas galvas smadzenēs.
 Receptori, kuru kairinājums var izraisīt vemšanu atrodas
dažādās vietās:
 Kuņģa sieniņā vemšana notiek, ja iestiepta kuņģa sieniņa vai
kairinošas vielas un toksīni kairina kuņģa sienas gļotādu.
 Trigera zonas hemoreceptori, kas atrodas galvas smadzeņu ceturtā
vēderiņa pamatnē (Ja palielināts intrakraniālais spiediens.)
 Mehāniskie receptori rīklē (iebāžot pirkstus mutē var izrausīt
vemšanu).
 Vestibulārā (līdzsvara) aparāta receptori (vemšana rodas braucot ar
mašīnu, kuģi, karuseļos utt.).
ŪDENS KĀ ZĀLES
 Vemšana un caureja
 Nonākot kairinājumam vemšanas centrā, tiek sūtītas vairākas
komandas ķermenim, kā rezultātā (I)
Palielinās siekalu izdalīšanās mutē, lai pasargātu zobus no skābes
iedarbības atvemšanas procesā.
 Pirms vemšanas notiek neapzināta dziļa ieelpa un elpas
aizturēšana, lai kuņģa saturs nenonāktu plaušās,
 Sasprindzinās vēdera muskuļi un diafragma.
 Atveras kuņģa augšējais sfinkteris (kardijas sfinkteris).
 Paceļas mīkstās augslējas, lai aizvērtu deguna ejas.
 Notiek kuņģa kustība un kontrakcija, kuras rezultātā tā saturs caur
barības vadu, rīkli un muti tiek izgrūsts ārā.
ŪDENS KĀ ZĀLES
Ja nav pietiekami daudz šķidruma organismā , bet vemšana tiek
apturēta ar zālēm , pieaug toksisko vielu koncentrācija asinīs,
tāpēc var rasties nepatīkamas blakusparādības – galvas
reiboņi, pieaug galvas sāpes , rodas , krampji, apziņas
aptumšošanās u.c.
Svarīgākais vemšanas gadījumā - tīrs ūdens, kuru dzer pa
malciņam.
Princips – karote , minūte, karote, minūte.
ŪDENS KĀ ZĀLES
 Vemšana un caureja
Caureja ir bieža un lielu šķidruma daudzumu saturoša
izkārnījumu izvadīšana. Caureju nav pareizi censties uzreiz
apturēt, jo tā organisms cīnās pret to saindējošām vielām,
baktērijām un vīrusiem.
Caurejai var būt vairāki mehānismi. Infekcijas gadījumā zarnu
šūnas dēļ iekaisuma izdala daudz šķidruma no zarnu
sieniņas, kas ir bagāts ar olbaltumiem un imūnaktīvām
vielām, tādējādi cīnoties ar infekcijas izraisītāju.
ŪDENS KĀ ZĀLES
Ja nav pietiekami daudz šķidruma organismā , bet caureja tiek
apturēta ar zālēm , pieaug toksisko vielu koncentrācija asinīs un arī
zarnās, tāpēc var rasties sāpes un krampji vēderā, sākt
paaugstināties temperatūra, sāpēt galva
Svarīgākais arī caurejas gadījumā - tīrs ūdens, kuru dzer pa
malciņam.
Princips – karote , minūte, karote, minūte.
Pēc šāda principa arī uzsāk ēst – bieži un mazas porcijas.
Pirmās divas dienas nedod olbaltumvielām bagātu uzturu – piena
produktus un gaļu.
KAITVIELAS ŪDENĪ
Ietekmē ne tikai DZERAMO ŪDENI
Augļi un dārzeņi uzsūc toksīnus no ūdens, ar
kuru tie tiek aplaistīti
Gaļa un piena produkti – satur toksīnus, kas
nokļuvuši dzīvnieka audos no ūdens, ar kuru ir
dzirdīti mājlopi
Mazgājoties 10-15 minūtes dušā vai vannā
cilvēks uzsūc tikpat daudz toksīnus caur ādu,
cik viņš saņemtu iedzerot 6 glāzes piesārņota
ūdens
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Genotoksicitāte
Ķīmiskā viela nonākot organismā izmaina
šūnas DNS, šādas šūnas ar izmainītu DNS
var turpināt dalīties radot nopietnas
izmaiņas audos un organismā. Īpaši bīstami
ir gadījumi, kad šādas vielas nonāk
grūtnieces organismā vai jaunas māmiņas
organismā, kura baro ar krūti. Šādas vielas
ir PAH, aflatoksīns un vinila hlorīds.
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Kancergogenitāte
- Vairākiem piesārņotājiem ir cancerogēna
daba. Tas nozīmē, ka šīs vielas izraisa
audzēja veidošanos cilvēka un dzīvnieku.
- Daži piesārņotāji var ierosināt audzēja šūnu
veidošanos organismā, citi veicina audzēja
palielināšanos. Ir piešarņotāji, kas palīdz
dalīties izmainītajām audzēju šūnām.
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Neirotoksicitāte
Nervu sistēma ir ļoti jūtīga pret toksiskiem
efektiem, ko var izraisīt dažādas ķīmiskas vielas.
Insecticīdi ir visbīstamākās neirotoksiskās
vielas. Neirotoksīni izmaina normālu signāla
padevi pa nervu šūnām un caur sinapsēm.
Neirotoksicitātes efekti var būt dažādi –
nekordinēta muskuļu trice un konvulsijas, nervu
nefunkconēšana un signāla neesamība, kas rada
kustību un jušanas traucējumus, neirotoksicitāte
var izpausties arī kā depresija , galvas reiboņi.
Ja veidojas bloks nervu sinapsē, var pārstāt
darboties muskuļi, piemēram ķermeņa lielākais
muskulis – diafragma, kas izraisa elpošanas
apstāšanos.
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Enerģētisko procesu traucējumi organismā
 Enerģijas transformēšanās cilvēka ķermenī
notiek caur mitohondriju sistēmu šūnās.
Mitohondrijos veidojas ATF molekulas, kuras
vada enerģiju cilvēka organismā. Ja ATF
produkcija ir izmainīta, enerģija organismā
samazinās. Tas rada nogurumu un ķermeņa
dabīgo funkcionālo spēju samazināšanos.
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Reproduktīvās sistēmas bojājums
Piesārņojošās vielas, kas izmaina reproduktīvo sistēmu
un samazina tās funkcionēšanas spējas, tie sauktas
par endokrīnās sistēmas bojājošaj,a substance. Ir
vairāki veido, kā piesārņotāji ietekmē šo sistēmu.
Lielākā daļa no viņiem iedarbojas kā mākslīgi
estrogēni jeb māsklīgi sievišķie hormoni. Tiek
izjaukta normāla organisma funkcija. Šie mākslīgie
estrogēni var bloket šūnu receptorus,, uz kuriem būtu
jāiedarbojas dabīgajiem, organisma izstrādātajiem
hormoniem. Tas piemēram var radīt vīrišķīgas
izmaiņas šajā sieveietes ķermenī. Ja šīs
piesārņojošās vielas nonāk vīrieša organismā, tās var
radīt hermofrodītismu, kas aizvien vairāk ir izplatīts
jūrās dzīvojošajiem dzīvniekiem. Ilgstoša šādu vielu
iedarbība rada sterilitāti – nespēju radīt pēcnācējus
KAITVIELAS ŪDENĪ
 Ietekme uz uzvedību
Piesārņojošas vielas var izmainīt dzīvnieku un
iesp[ejams arī cilvēku uzvedību.
Piesārņnojošo vielu ietekmē mainās
dzīvnieku mazuļu ēstgriba, spēja apgūt
prasmes , piemēram, prasme atrast
medījumu. Tas samazina šo dzīvnieku
iespēju izdzīvot. Jāatceras arī par to, ka
dažādās piesārņojošās vielas mijiedarbojas,
var viena viela pastiprināt otras
piesārņojošas vielas aktivitāti.
SKATIES DZIĻĀK!
 TAS , KO MĒS ŠODIEN IELEJAM KANALIZĀCIJĀ
 TAS, KO MĒS ŠODIEN IELEJAM VAI IEMETAM
TUVĀKAJĀ ŪDENS KRĀTUVĒ
 TAS , KO MĒS ŠODIEN ATSTĀJAM JŪRAS
KRASTĀ
JAU PĒC NEILGA LAIKA VAR NONĀKT MŪSU
PAŠU ORGANISMĀ DZEROT ŪDENI,
ĒDOT ZIVIS, DĀRZEŅUS VAI AUGĻUS,
PELDOTIES VAI MAZGĀJOTIES.