Transcript 4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve Nozīmīgākie kultūras periodi Polisa Agors Pilsētas skaistuma mēraukla Demokrātija Oratormāksla Sacensību gars Olimpiskās spēles Pilsoņa ideāltēlam raksturīgās iezīmes Mājoklis Vīrieša un sievietes loma un nozīme sabiedrībā Laulība, ģimene Attieksme pret.

4.2.Sengrieķu
sabiedriskā dzīve un
sadzīve
Nozīmīgākie kultūras periodi
Polisa
Agors
Pilsētas skaistuma mēraukla
Demokrātija
Oratormāksla
Sacensību gars
Olimpiskās spēles
Pilsoņa ideāltēlam raksturīgās iezīmes
Mājoklis
Vīrieša un sievietes loma un nozīme sabiedrībā
Laulība, ģimene
Attieksme pret darbu
Izglītība
Atēniešu ikdiena
Apģērbs
Nozīmīgākie sengrieķu kultūras periodi
Gs. p.m.ē.
11.
10.
9.
8.
11.-8.gs.p.m.ē.
Pirmsarhaiskais periods
7.
6.
5.
4.
3.
2.
1.
6.-4.gs.p.m.ē.
Klasiskais periods
7.-6.gs.p.m.ē.
Arhaiskais periods
3.-1.gs.p.m.ē.
Hellēniskais periods
Polisa
Šāda varēja
izskatīties Atēnu
pilsēta klasiskajā
laikmetā
Grūti atrast vārdus, kas adekvāti izteiktu ar grieķu polis apzīmēto parādību. Polisa
bija uz lauksaimniecību un zemkopību orientēta agrāra apmetne ar pilsētu centrā. Tajā
koncentrējās politiskā, administratīvā un reliģiskā vara. Pilsēta un lauki kopā veidoja vienotu
nedalāmu veselumu. Grieķi nebija nekas, ja viņi nebija polisu pilsoņi. Viņu uzskatos būt
pilsonim bija vērtība, kuras dēļ bija vērts pat mirt (Par piemēru kalpo slavenā grieķu filozofa
Sokrāta izvēle labāk mirt, nekā tapt izraidītam no Atēnām). Ikviena pilsoņa dzīves galvenā
jēga un galamērķis ir pēc iespējas labāk un pašaizliedzīgāk kalpot savai polisai.
Agors
Atēnu agors bija paliels, ar iesarkanām ķieģeļu šķembām noklāts četrstūrains
laukums, kura vienā sektorā dienas pirmajā pusē atradās tirgus. Atēnieši ļoti mīlēja savu
tirgu, lepojās ar tā preču bagātību, taču visvairāk viņus vilināja tirgus daudzkrāsainā un
skaļā burzma. Ap agoru pacēlās daudzas stoas – segtas galerijas vai kolonādes, kas bija
atēniešu iemīļotās pastaigu vai satikšanās vietas. Šeit satikās draugi, klausījās rakstnieku un
runātāju priekšnesumus, te notika filozofu sarunas ar skolniekiem.
Pilsētas skaistuma mēraukla
Senajam grieķim pilsētas skaistums saistījās ar sabiedrisko celtņu – polisas centru
veidolu, jo te iemiesojās “mēs”, atklājās polisa. Senie grieķi atzina Atēnas par skaistu
pilsētu tāpēc, ka skaisti bija tās sabiedriskie centri, pirmām kārtām – Akropole un agora.
Demokrātija
Ļoti svarīga sengrieķu kultūras īpatnība ir demokrātija. Vārds demokrātija cēlies
no sengrieķu vārdiem demos, kas nozīmē „tauta”, un kratos, - „vara”. Demokrātijā katram
pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atēnās grieķi iedibināja pasaulē
pirmo demokrātiju – tautas valdību, kaut gan tiesības piedalīties valdībā bija tikai Atēnās
dzimušajiem brīvajiem cilvēkiem (vienīgi vīriešiem) kam abi vecāki bija atēnieši.
Cittautiešiem, sievietēm un vergiem šādu tiesību nebija.
Oratormāksla
Tautas sapulcē noteicošais bija runātais vārds, tāpēc audzināšanas un izglītošanas
sistēma bija vērsta uz to, lai palīdzētu pilsonim pēc iespējas pilnīgāk apgūt runātā vārda
mākslu, lai spētu pārliecināt pārējos pilsoņus gan vēlētajās institūcijās, realizējot valsts
pārvaldes funkcijas, gan tiesā, aizstāvot paša intereses. Retorika kļuva par mākslu, kas
apgūstama izglītošanās ceļā.
Sacensību gars
Sengrieķu kultūru raksturo sacensību gars. Lai apliecinātu sevi kā labāko kādā
dzīves sfērā, grieķi rīkoja sacensības gan sportā, gan runas mākslā, gan politikā un
tieslietās, gan dramaturgu vidū. Grieķi uzskatīja, ka labākajam dievi nodrošina savu
atbalstu (harisma – dāvana), tālab sacensību uzvarētaji tika uztverti kā īpaši cilvēki.
Olimpiskās spēles
Grieķija ir olimpisko spēļu
dzimtene. Antīkās Grieķijas filosofi
ticēja, ka fiziskais skaistums, spēks un
veselība nav vienīgās īpašības, kas
vajadzīgas vīrietim un sievietei, bet, ar
vingrinājumu un sacīkšu palīdzību
attīstītas, kā arī apvienotas ar
morālajām un garīgajām vērtībām, tās
var radīt īsti pilnvērtīgu cilvēku, kas
būtu līdzsvarots visās savās izpausmēs
un darbībā.
Pilsoņa ideāltēlam
raksturīgās iezīmes
Ķermeņa skaistums,
tikums, saprāts, vienkāršība.
Iekšējā nepieciešamība
pašaizliedzīgi kalpot savai polisai.
Formulā “Nekā pārmērīga!” izpaudās grieķu klasiskajai kultūrai, grieķu dzīves
veidam raksturīgā pašierobežošanās, kura aicināja polisas pilsoni būt pieticīgam attieksmē
pret priekšmetu pasauli un aprobežoties ar nepieciešamo uzturā, apģērbā un iedzīvē,
aicināja tēlniekus, gleznotājus un arhitektus vairīties no visa liekā, bet vārda meistarus –
saudzīgi izturēties pret vārdu. Šī saprātīgā pašierobežošanās lika senajam grieķim strādāt
vienīgi tik daudz, lai nodrošinātu brīvam cilvēkam atbilstošu dzīves līmeni. Viņam ļoti
svarīgs bija brīvais laiks, kas nepieciešams dzīves galvenā mērķa īstenošanai – kalpošanai
polisai un sevis pilnveidošanai.
Mājoklis
Tāds varēja izskatīties turīga pilsoņa mājoklis
Vīrieša un sievietes loma
un nozīme sabiedrībā.
Noteicošasis dzimtā bija tēvs, tam bija
neierobežotas tiesības rīkoties ar dzimtas
īpašumu. Atbildības un pienākumu sadale ģimenē
starp vīru un sievu izpaudās tā, ka sievietei
vajadzēja atbildēt par mājas iekšpusi
(mājsaimniecība, bērnu audzināšana), bet vīrietim
– par visu, kas skar mājas ārpusi (saimniecība,
īpašumi , politika). Tādēļ sieviete tika uztverta kā
sabiedriski mazāk nozīmīga persona, salīdzinot ar
vīrieti.
Laulība, ģimene
Gan reliģijai, gan sabiedrībai bija nosodoša
attieksme pret vīriešiem, kas nestājās laulībā.
Nestāšanās laulībā bija pārkāpums pret
sabiedrību.
Precējušies vīrieši tika cienīti. Vairāk
uzticējās vīriešiem, kam laulībā bija daudz
bērnu īpaši dēlu.
Sākot ar 6.gs.p.m.ē parādījās testamenti.
Tēvs nedrīkstēja atstāt meitas bez pūra un dēlus
bez īpašuma.
Sievietes uzskatīja par pastāvīgai dzīvei un
rīcībai nespējīgām būtnēm, un politisku tiesību
tām nebija.
Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija
darījums.
Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma
starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15
gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30
gadu vecumu.
Laulību šķiršana līdz pat klasiskajam
laikmetam tikpat kā nebija sastopamas.
Attieksme
pret darbu
Fiziski smagie darbi Grieķijā gūlās uz vergu pleciem. Brīvie grieķi uzskatīja par
pazemojumu strādāt kāda labā par samaksu (merces) . Pat galējas bezizejas gadījumā tie
centās eksistēt uz valsts vai kāda bagātā rēķina. Sabiedrībā tādus apzīmēja ar vārdu
parasitos. Tomēr rūpēties par savu saimniecību nebija negods, drīzāk gan katra gādīga
namatēva pienākums.
Veicot sabiedriski nozīmīgos darbus juridiskajā vai valsts pārvaldes jomā, samaksu
par darbu apzīmēja ar citu vārdu (honorarum ), un tika uzskatīts par cienījamu atalgojumu.
Izglītība
Tā kā izglītotība grieķiem ļāva justies pārākiem par barbaru tautām, tad tai tika
pievērsta liela uzmanība, kaut gan likums to nereglamentēja kā obligātu. Solona likumi
noteica, ka dēls var vecumdienās negādāt par savu tēvu, ja tas nav viņam iemācījis amatu.
Mazgadīgo uzraudzība un pirmā apmācība tika uzticēta kādam no izglītotajiem vergiem,
kuru sauca par pedagogu. Sarežģitķas zinības tika apgūtas ģimnāzijā. Meitenes parasti
saviem pienākumiem tika apmācītas mājās.
Atēniešu ikdiena
Atēnietis cēlās līdz ar rītausmu un ar lūgšanu sveica sauli. Pēc maizes un vīna iebaudīšanas
viņš devās uz ielas.
Atēnietis ar baudu klausījās laba oratora runā. Atēnieši iebilda oratoriem, ja notika uzskatu
sadursme.
Atēnu turīgo pilsoņu(vīriešu) laiks parasti pagāja ārpus mājas, tirgus laukumā (agorā)
kārtojot darījumus, sarunās ar draugiem u.c. pilsoņiem vai Akropolē, kur pastaigājās tempļu
kolonnu ēnā un apsprieda jautājumus, runāja par filozofiju, mākslu un morāli.
Sievietes uz ielas parādījās ļoti reti. Ikdienā viņas dzīvoja mājās sieviešu pusē kopā ar
bērniem. Sievietes strādāja mājās: vērpa, auda, darināja apģērbu, cepa maizi, konservēja
augļus un dārzeņus
Pēc pusdienām atēnietis devās uz ģimnāziju vai palestru, kas pildīja mūsdienu kluba vai
kafejnīcas funkcijas. Šeit sportoja, diskutēja, apsprieda politiskos notikumus.
Vakaros tika rīkoti tā sauktie simpoziji – vīru vakarēšana. Parādījās tradīcija atpūsties
pusguļus. Pie dīvāna - sofas uz zema galdiņa tika novietoti ēdieni un dzērieni. Viesi dzēra
stipri atšķaidītu vīnu, nedaudz ēda, dziedāja, noskatījās mīmu uzstāšanos. Ar tumsas
iestāšanos simpoziji tika pārtraukti, Atēnu vārti tika aizslēgti.
Sabiedriskajā dzīvē liela nozīme bija hetērām – Bagātu vīriešu draudzenēm un simpoziju
biedrenēm. Daudzas hetēras bija izglītotas mūzikā, literatūrā, orientējās filozofijā un
kuplināja simpozijus ar dejošanu, muzicēšanu, piedalīšanos sarunās.
Atēnās atzīmēja 50 svētkus, kas kopā aizņēma ap 100 dienām. Grieķiem nebija brīvas
nedēļas nogales tādēļ tās bija vienīgās brīvdienas.
Apģērbs
Grieķu ģērbšanās stilam raksturīga vienkāršība,
atturība, līniju stingrība, svinīgums un tendence izcelt
valkātāja garīgo skaistumu. Apģērba darnāšanai pamatā
izmantoja taisnstūra auduma gabalu. Audums skaistās
krokās tika kārtots ap ķermeni. Apakštērps gan vīriešiem,
gan sievietēm bija hitons. Sievietes virstērpu sauca par
peplu, bet vīrieša apmetni par himātiju. Grieķu modes
savdabība bija tā, ka tajā atbalsojās arhitektūras stili.