4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Arhitektūras formas Celtniecības materiāli Aizguvumi Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Būves prestižam Būves izklaidēm Kulta celtnes Ceļi Akvedukti Sabiedr.
Download ReportTranscript 4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Arhitektūras formas Celtniecības materiāli Aizguvumi Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Būves prestižam Būves izklaidēm Kulta celtnes Ceļi Akvedukti Sabiedr.
4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Arhitektūras formas Celtniecības materiāli Aizguvumi Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Būves prestižam Būves izklaidēm Kulta celtnes Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Triumfa arkas Amfiteātri Triumfa kolonnas Termas Senākie tempļi Dzīvojamās ēkas Lielais cirks Vestas tempļi Teātra ēkas Panteons II. Tēlotāja māksla Tēlniecība Glezniecība Mozaīku māksla I. Arhitektūra Ieguldījums arhitektūras attīstībā Celtniecības materiāli Aizguvumi Arhitektūras formas Pilsētbūvniecības veids Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Būves prestižam Būves izklaidēm Kulta celtnes Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Triumfa arkas Amfiteātri Senākie tempļi Dzīvojamās ēkas Triumfa kolonnas Termas Lielais cirks Vestas tempļi Teātra ēkas Panteons Romiešu ieguldījums arhitektūras attīstībā Romas arhitektūra lika pamatus mūsdienu pasaules arhitektūrai un vēl joprojām kalpo tai par paraugu. Romieši ir dāvājuši pasaulei inženierzinības (pamats arhitektūrai). Romieši ieviesa tādas inženiertehniskās būves kā akveduktus, tiltus, ceļus, nocietinājumus, kanalizācijas sistēmas. Romiešu ieguldījums arhitektūrā ir sapratne par pilsētas plānošanu kā apzinātu un monumentālu mākslu. Romieši, patiesībā, ir izgudrojuši galvaspilsētu. Romieši pilsētbūvniecībā 2. gs. p.m.ē. ienesa revolucionāras izmaiņas. Tās bija saistītas ar betona izgudrošanu. Betona izmantošana celtniecībā ļāva būvēt arkveida ēku elementus, ko nepazina grieķi. Rezultātā kļuva iespējams būvēt lielas un plašas celtnes, sarežģītus būvju kompleksus. Romieši pievērsās apjomīgu sabiedrisko ēku būvniecībai, kas sevī varēja ietilpināt milzīgas ļaužu masas (bazilikas, termas, teātri, amfiteātri, cirki, bibliotēkas, tirgi). Papildinot grieķu konstruktīvos principus, savienoja orderu un arku sistēmu. Aizguvumi arhitektūrā No etruskiem • Pilsētbūves principi • Arka, arkāde, velve No grieķiem • Orderu principi • Peristils (telpa, ko apjož kolonāde) Celtniecības materiāli un arhitektūras formas Betons Ap 3.-2. gs. Romieši bija izdomājuši labas kvalitātes ūdensnecaurlaidošu betonu. Tas pavēra arhitektiem iespējas plānot celtnes ar izturīgām arkām, arkādēm, velvēm, kupolveidīgiem pārsegumiem. Arhitektūras formas Arka ir lokveida pārsegums starp balstiem Arkāde Ritmiski sakārtotu arku rinda Cilindriskā velve Krusta velve Velve – telpas lokveida pārsegums Romas pilsētbūvniecības principi Jūras ceļi, kas savienoja daudzās impērijas pilsētas, nodrošināja aktīvu preču apmaiņu starp dažādiem reģioniem. Pilsētas bija Romas impērijas saimnieciskās un sociālās infrastruktūras pamats. Romieši savas pilsētas cēla un dibināja kā kara nometnes. Bagātākās un lielākās no tām bija izvietotas gar Vidusjūras piekrasti. Romieši savus pilsētbūvniecības principus bija aizguvuši no etruskiem. Pilsētas “iedēstīja”, neskatoties uz apstākļiem: ja priekšā bija kalns, to noraka, ja upe – aizbēra. Romiešu pilsētas kvadrātveida plānojums Ievērojamākie arhitektūras objekti Utilitārās būves Būves prestižam Būves izklaidēm Kulta celtnes Ceļi Akvedukti Sabiedr. ēkas Triumfa arkas Amfiteātri Senākie tempļi Dzīvojamās ēkas Triumfa kolonnas Termas Lielais cirks Vestas tempļi Teātra ēkas Panteons Utilitārās būves: ceļu būvniecība Visi ceļi ved uz Romu Ceļu būvē tika izmantoti vergi, kā arī par kriminālnoziegumu izdarīšanu ieslodzītie cietumnieki. Kā vienu no pirmajiem 4. gadsimtā p.m.ē. sāka būvēt slaveno Apija ceļu, kas savienoja Romu ar Kapuju. Vēlāk tas tika pagarināts. Tā drīz visa Itālijas pussala tika pārklāta ar ceļu tīklu, kas padarīja Itālijas pussalu par vienotu organismu, kurā aktīva bija tirdzniecība, pārvietojās cilvēki, vajadzīgajos virzienos operatīvi tika pārdislocētas armijas vienības. . Ceļu būvē viss tika darīts pamatīgi, tā, lai tas saglabātos mūžīgi, par ko liecina gandrīz metru biezais slānis, ko veidoja blietēta zeme, grants un šķembām pildīts betons, bet no virspuses sedza nogludinātas bazalta plāksnes. Ceļa abās pusēs– “trotuāri, kas domāti kājāmgājējiem un arī ir bruģēti akmens plāksnēm; ceļa abās pusēs– grāvji. Ceļi ir izliekti, lai neuzkrājas ūdens. Tie ir taisni. Katru jūdzi atzīmē ar stabiņu, lai varētu noteikt attālumus starp dažādiem objektiem. Slavenais Via Appia funkcionē vēl šodien. Tas ir dēvēts par visu ceļu karali. Ielas Ielas nebija platas, tikai 3 -7 m. Sākot ar 2.gs. p.m.ē. tās sāka bruģēt. Ietves tika paceltas augstāk, lai lietus ūdeņi nemērcētu kājas. Iela romiešu pilsētā Akvedukti Ar savu vērienīgumu pārsteidz uz arkādēm balstītie tilti un akvedukti (ūdensvadi). Pirmo no tiem uzbūvēja Apijs Klaudijs 312.gadā p.m.ē. Tās stiepās vairāk nekā 16 km garumā un piegādāja Romai ūdeni no attāliem kalnu strautiem un upītēm. Vietās kur ūdensvads iznāca no zemes, tas tika pacelts augstās akmens arkādēs, kura, viena virs otras novietotas, veidoja pat trīs stāvus. Mūsu ēras sākumā Romā darbojās 11 akvedukti ar kopgarumu 436 km. Sabiedrisko būvju arhitektūra Apbūves blīvums Forums Bazilika Tabulārijs Bibliotēka Vitrūvija projektētā Romas laika sabiedriskā celtne Romas apbūves blīvums Ulpija bazilika Trajāna forums Jūlija Cēzara forums Nervas forums Trajāna tirgus Augsta forums Vespasiāna forums Romas forums Forums - vēsturiski attīstījies sabiedriskās dzīves centrs, kurā atradās gan tempļi, gan pārvaldes institūciju ēkas, gan valdnieku varenību reprezentējoši pieminekļi, kā arī tirgus laukums. Romas forums (rekonstrukcija) Romā bija vairāki forumi, no kuriem galvenais - Forum Romanum - atradās Kapitolija kalna piekājē. To projektējis Vitrūvijs, par pamatu ņemot garuma un platuma attiecības proporcijās 3:2 Romas forums (mūsdienās) Romas foruma laukums 5 1 8 6 10 4 2 3 7 9 1.Tabulārijs; 2. Saturna templis; 3. Jūlija bazilika; 4. Septīma Severīna arka; 5. 6. Vespasiāna templis; 7. ; 8. ; 9. Vestas templis; 10. No visām pusēm centrālo laukumu ieskāva visdažādākās celtnes. Te it kā vienotā veselumā saplūda ikdienišķā, sabiedriski valstiskā dzīve un reliģija. Tas viss radīja atbalsi arī arhitektūrā. 1 6 7 2 8 5 3 4 Romas Forums 1. Jupitera templis Kapitolija kalnā 2. Jūlija bazilika 3. Saturna templis 4.Tribīne 5. Vespasiāna templis 6. Tabulārijs 7. Temple of Concord 8.Septīma Severīna arka Jūlija bazilika Romas forumā 1.gs. p.m.ē Bazilikas, apjomīgas sabiedriskās ēkas, kas bija paredzētas tiesas sēžu, sanāksmju noturēšanai un dažādu darījumu veikšanai. Bazilikas parasti bija taisnleņķa celtnes, visbiežāk divstāvīgas. Iekšpusē kolonnu rindas plašo telpu gareniski sadalīja jomos. Šīs celtnes varēja uzņemt lielas ļaužu masas, tādēļ viduslaikos kristieši uz baziliku pamata izveidoja savus dievnamus. Konstantīna bazilika Romā ap 300 .g. m.ē. Konstantīna bazilikas drupas mūsdienās un rekonstrukcijas zīmējums Arkas varēja celt sērijās, vienu pie otras, kuras veidoja pusapaļu jumtu – cilindrisko velvi. Tas ir visvienkāršākais paņēmiens kā veidot velvi. Ulpija bazilika Trajāna forumā The Basilica of Constantine (aula palatina) Konstantīna bazilika tika uzcelta 4.gs. sākumā un līz mūsdienām ir lielākā antīkā celtne uz ziemeļiem no Alpiem.Tās izmēri ir iespaidīgi: 67 m garums, 27,5 m platums and 30 m augstums. Konstantīna troņa zāle Konstantīna bazilikā ir lielākā vienlaidu telpas struktūra kopš Romas laikiem. Romieši gribēja ar arhitektūras palīdzību izteikt valdnieka diženumu un spēku. Tabulārijs foruma laukumā Tabulārijs – valsts arhīvs Bibliotēka Abas bibliotēkas novietotas viena otrai pretim. Vienā atradās darbi latīņu valodā, otrā – grieķu valodā. Viena no abām bibliotēkām, kas atrodas Trajāna forumā. Tai ir divi līmeņi, kuros izmantotas korintiskā ordera kolonnas, augšā tās savieno velvju loks. Romiešu savrupmāja domuss Ar tādām ēkām, ka Panteons un Kolizejs vidusslāņa romiešu mājas, protams, sacensties nevarēja. Baltas sienas, maz logu uz ielas pusi, plakans jumts un, reizēm, iekšējais pagalms. Mājas iekārtojums Ap 4.gs. Romā bija ap 1790 šādu savrupmāju Romiešu villa Romas imperatora Diokletiāna pils m.ē. 3.gs. Bagātākie romieši varēja atļauties pilsētas tuvumā būvēt pili. Parasti tā atradās uzkalnā, kur vairāk vietas un mazāk pilsētas trokšņa. Tās bija bagātīgi rotātas ar sienu gleznojumiem un grīdas mozaīkām. Pilis bija apgādātas ar mākslas priekšmetiem no visas impērijas o Insulas. Iedzīvotāju skaits auga un nācās celt bloku mājas, 2, 3 pat 6 stāvus augstas . Lielas platības senajā Romā bija pārklātas ar graustu rajoniem. Milzīgas lētas blokmājas bieži bruka, apglabājot to iedzīvotājus zem drupām. Daudzstāvīgās insulas pārvērta ielas par šauriem, tumšiem koridoriem. 4.gs. Romā bija ap 46 600 insulu. Būves prestižam Triumfa arka Konstantīna arka Romā Triumfa arka Parīzē 19.gs Latvijā vienīgā triumfa arka atrodas Viesturdārzā. Celta 1817. gadā Tita arka Romā. Romas impērijas laika arhitektūrā lielu vietu ieņēma īpašas triumfa arkas, ko cēla par godu veiksmīgiem karagājieniem un iekarojumiem. Romiešu triumfa arkas atgādina milzīgus, monumentālus vārtus, ko būvēja uz ceļiem, pa kuriem atgriezās mājās karotāji. Triumfa arkas Romā 4.gs. Romā bija 55 arkas, visā impērijā – apmēram 350. Konstantīna arka Romā Arkas simbolika: • vārti, kas sadala telpu savējā, drošajā un svešajā, naidīgajā, • robeža starp dzīvību un nāvi • Arkas izliekums – debesu simbols (karavadoņa parādīšanās tajā– saules ausma), • arkas pamatne - zeme Augusta arka Romā Trajāna kolonna 38 m augstā Trajāna kolonna darinātā no marmora. Kolonna sastāv no vairākiem cilindriem, kas novietoti uz kubveida pamatnes, kurā atradās imperatora pīšļi. Kolonnas augšdaļu veido doriskā stilā darināts kapitelis, virs kura lepni pacēlās bronzas ērglis, bet pēc Trajāna nāves – imperatora apzeltīta bronzas statuja. Kolonnas iekšpusē bija ierīkotas speciālas vītņu kāpnes, kas veda uz kolonnas augšējo platformu. Trajāna kolonnas ciļņi kārtoti 200 m garā spirālveida lentē. Pavisam kopā 2 500 figūras! Tās attēlo romiešu karagājienu pret trāķiešu cilti – dakiem 2. gs. sākumā. īpaši izceļas līdz sīkumam identiski pareizi attēlotie apģērbi, ieroči, krūšu bruņas un bruņucepures. Tik patiesi mežonīgu kaujas azartu pauž romiešu karavīru sejas izteiksmes un tik bezgalīgas sāpes staro no ievainotajiem, sagūstītajiem dakiem, kas nometušies ceļos uzvarētāju priekšā. Visi notikumi atainoti uz nedaudz ieskicēta ainavas vai arhitektūras celtņu fona. Vietām pavīd alegorisks spārnotās romiešu uzvaras dievietes Viktorijas tēls, kas kronē ar uzvaras vainagu imperatoru. Būves izklaidēm: Kolizejs Mūsu ēras 80. gadā tika uzcelts slavenais Kolizejs (paši romieši to dēvēja par “colossaeus” – milzīgs, kolosāls). Tā bija gigantiska elipsveida celtne 188 m diametrā, sienu augstums – 48,5 m. Tajā vienlaikus varēja uzturēties vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku, kas te skatījās cirka izrādes un gladiatoru cīņas. Kolizejs un tā rekonstrukcija Pirmā stāva arku ailes kalpoja par ieejām skatītāju zālē, bet otrajā un trešajā stāvā aiz arkām bija izbūvētas plašas galerijas, ko izmantoja starpbrīžu pastaigām. Celtnes risinājumā izmantoti grieķu arhitektūras elementi. Centrā atradās elipsveida arēna, ko varēja piepildīt ar ūdeni, pārvēršot to baseinā. Kolizeja centrālo daļu aizņēma arēna, kurai apkārt bija izvietotas skatītāju sēdvietas, apšūtas ar marmoru. Romiešu termas Attēlā – Karakallas terma Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpa) ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles, bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles harmoniju. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku. Karakallas termas Terma Šādu plašu pirts sistēmu apkalpoja tajā laikā pati attīstītākā ūdens piegādes sistēma. Tā sastāvēja no 9. ūdensvadiem, pa kuriem ūdens tika piegādāts termām un dzīvojamām mājām. Katru dienu tika piegādāts ap 750 000 litru ūdens, un katrs romietis dienā izlietoja ap 1000 litriem. Tajā laikā neviena tauta netērēja tik daudz ūdens. Kā romiešu pirtis ieguva nosaukumu termas? Grīdu apsildīšanai termās tika izmantoti zemes dzīļu termiskie ūdeņi. Pa eju labirintiem ūdeņi nonāca pirtī un to apsildīja. Grīdas tika sasildītas līdz 60-70 ° C , un staigāt basām kājām pa šo grīdu nebija iespējams, tāpēc apmeklētājiem tika izsniegtas speciālas koka sandales. Arhitektonisko konstrukciju daudzveidība. Lielais cirks Uzcelts 329.g. p.m.ē. Romieši par cirku dēvēja telpu bez stūriem, ap kuru izkārtoja vietas skatītājiem. Tur galvenokārt notika jāšanas un zirgu pajūgu skriešanās sacīkstes. Lielā cirka arēnas garums bija 550m , platums – 90 m. To vienlaikus varēja apmeklēt līdz par 250 000 skatītāju. Šī laika lielākā sporta arēna. Romiešu teātra ēkas Romiešu teātris Speciālas teātrim domātas ēkas Romā parādījās tikai 1.gs. p.m.ē. vidū. Teātra ēku arhitektūrā tika sakausēti gan grieķu, gan romiešu būvnieciskie principi. Romiešu teātri pretēji grieķu teātriem tika būvēti līdzenā vietā, to pieļāva arkveida konstrukciju izmantojums. Romiešu teātrim parasti bija pusapļa forma. Teātra drupas mūsdienu Romā Kulta celtnes - senākie tempļi Fortūnas templis Romā 1.gs. p.m.ē. Jau republikas periodā Romā tika celti tempļi pateicībā dieviem par uzvarām karagājienos. Etrusku ietekmē romieši mēdza būvēt taisnstūra tempļus, kas tika novietoti uz augsta postamenta. Uz templi tā priekšpusē veda pakāpieni. Atšķirībā no grieķu tempļiem kolonnas pa daļai bija saaugušas kopā ar tempļa sienu. Vestas templis Vestas tempļa attēlojums senā pastkartē Romas Panteons Templis visiem dieviem (m.ē. 118. – 125.g.) Cilindriskajai, no ārpuses pilnīgi gludajai Panteona būvei no vienas puses piekļaujas portiks – ēkas daļa ar divslīpju jumtu, kas balstās uz 16 korintiskā ordera kolonnām un taisnstūra ieejas halle. Romas Panteons (m.ē. 118. – 125.g.) pēc plānojuma ir apaļa)celtne (diametrs – 43,5 m, celtnes augstums 42,7 m), kuru vainago kupols. Ārpusē kupols gandrīz nav manāms, jo Panteona ārsienas paceltas lielā augstumā. Panteona kupols antīkajā arhitektūrā izmēru un konstrukcijas ziņā bija neredzēta parādība, kas kalpoja kā paraugs vēlāko gadsimtu kupolu celtnēm. Panteona iekšskats Panteona milzīgais plašums atgādina kosmosa varenību. Kupola velve – romiešu kosmiski sociālais universs, kam jāpauž doma par impērijas vienību. Panteona iekšpuse sastāv no vienas milzīgas telpas. Ienācis tajā, apmeklētājs jūtas izolēts no ārpasaules un šo sajūtu vēl vairāk pastiprina īpatnējais celtnes apgaismojums – Panteonam ir tikai viens gaismas avots – apaļa atvere (9 m diametrā) kupola centrā, t.s. “Panteona acs”. Tēlotāja māksla Tēlniecība Glezniecība Mozaīku māksla Skulpturālais portrets Skulpturālais portrets tēlotāja mākslā attīstījies no pēcnāves vaska maskas, ko noņēma no mirušā sejas un uzglabāja dzīvojamās telpās speciāli izbūvētās nišās vai skapjos. Vēlāk šīs maskas nomainīja no kaļķakmens vai marmora darināti krūšutēli, kuros, tāpat kā maskās, dokumentāli precīzi atdarināja aizgājēja individuālos sejas vaibstus, tomēr necentās iedziļināties cilvēka pārdzīvojumos un izjūtās. Portretējamais sēž, nostatīts frontāli, mierīgā pozā, nekustīgais skatiens vērsts taisni uz priekšu. Nav nekādu melanholisku pozu, vai skumjās noliektu galvu. Romietis ar Laru maskām Romas reālistiskais portrets Romieša portrets No maskām romieši pakāpeniski pārgāja uz krūšutēliem, jo tajos varēja panākt vēl lielāku līdzību ar oriģinālu. Taču tie visbiežāk atgādināja ārējo čaulu, kurā skrupulozi atveidoti paši sīkākie nospiedumi, ko laiks atstājis cilvēku sejā, bet šiem portretiem trūka dzīvīguma, iekšējā pārdzīvojuma izpausmes. Romieši iemācījās pārvarēt šo sastingumu, un uzskatāms piemērs tam ir Jūlija Cēzara portrets, kas nebūt nav pēc hellēņu tradīcijām izskaistināts, taču savu emocionālās iedarbības spēku panācis ar to, ka atspoguļo valstsvīra dvēseles noskaņu. Jūlija Cēzara krūšutēls Augusta klasicisms Augusta laikā apaļskulptūrā tika izmantotas formas, kas bija raksturīgas grieķiem 5.-4. gs. p.m.ē. Līdz ar to izveidojās īpašs mākslas stils ‘’Augusta klasicisms’’. Tika radīts atlētiski, klasiski skaists cilvēka tips, pastiprinot tajā idealizācijas un cildinājuma iezīmes. Sāka parādīties portretiskas statujas. Tika veidotas arī ļoti daudz paša Augusta portretiskās statujas gan dievu, gan priestera, gan karavadoņa pozā. Plaši pazīstama ir Augusta statuja no Primaportas. Veidota ap 20.g. p.m.ē. no marmora, atrodas Vatikāna muzejā. Augusts te heroizēts, tverts majestātiskā pozā, kā karavadonis, ar sveicienam paceltu roku, otrā turot paceltu valdnieka zizli. Figūra ir mierīga, atlētiska. Tā balstās uz vienas kājas. Augusts ir tērpies bruņās, bet kājas ir kailas kā grieķu varonim vai dievam. Augusta statuja no Primaportas Marka Aurēlija jātnieka statuja Imperatora Marka Aurēlija laika (161.-180.g.). portretos tiek saglabātas arī individuālās īpatnības un spilgta portretiskā līdzība. No šī laika plaši pazīstama ir imperatora Marka Aurēlija jātnieka statuja (bronza, ap m.ē. 170,g.; no jauna uzstādīta Kapitolija laukumā 16.gs. pēc Mikelandželo projekta). Valdnieks tērpts vienkāršā romieša apģērbā, bez bruņām. Tam ir skaidra, vīrišķa seja, ko ietver brīvi krītošu matu vilnis. Vaibstos manāms melanholisks domīgums un vieglas skumjas . Imperatora Marka Aurēlija jātnieka statuja ir vienīgais šāda veida romiešu tēlniecības paraugs. Cilnis Trajāna kolonna (30 m augsta, attēlo 184 epizodes un 2500 personu). Cilnī iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgākos notikumus. tie klāja triumfa arkas, kolonas un sarkofāgus. Trajāna kolonnas fragments Augusta miera altāris Fragments no Augusta Miera altāra. 1.gs.p.m.ē. Glezniecība Par romiešu glezniecību liecības visspilgtāk glabā Pompeju un Herkulānas pilsētas namu sienas, ko ilgus gadsimtus klāja Vezuva vulkāna pelni, tādā veidā pasargājot senos mākslas darbus no bojāejas. 1.Inkrustācijas stils Visvecākais ir inkrustācijas stils (2.gs. p.m.ē.), kas atdarina sienu apšuvumu, tāpēc izskatās, it kā siena būtu izlikta no dažādiem marmora vai jašmas kvadrātiņiem. Arhitektoniskās detaļas – pilastri, dažādi izvirzījumi un dzegas darinātas apjomīgas no apmetuma, un gleznojums to formas vēl izceļ un pastiprina. 2.Arhitektoniski perspektīvais stils 1.gs.80.-20. gados p.m.ē. parādījās arhitektoniski perspektīvais stils. Šajā laikā sienas atstāja gludas un noklāja ar perspektīvā gleznotām vairākplānu kompozīcijām, kur attēloja arhitektūras fragmentus (kolonnas, pilastrus, nišas, portikus), bet starp tiem ievietoja reālistiskas ainavas un no grieķu mitoloģijas smeltas daudzfigūru kompozīcijas. Šādi gleznojumi vizuāli paplašināja telpu Arhitektoniski perspektīvais stils Arhitektūras stils (Mistēriju villa). Jaunas novices uzņemšana kāda – iespējams, Dionīsa – kultā. Aina turpinās it kā aiz sienas robežām, taču nelielā platībā. 3. Orientālais stils Augusta laikā aprādījās gleznojumi, kas pieskaitāmi pie trešā jeb orientālā (arī ēģiptiskā) stila. Šis nosaukums radies, jo, strādājot pie šiem gleznojumiem, mākslinieki ņēmuši par paraugu Aleksandrijas hellēnistisko dekoratīvo mākslu. Šis stils aizsācies 1.gs. beigās p.m.ē. Tas bija ļoti izturēts un izsmalcināts. Šī stila gleznojumi, pretēji arhitektoniski perspektīvajam stilam, izcēla sienas plakni. Foni bija spilgti, un uz tiem tika uznesti lineāri traktēti motīvi – smalkas, tievas koloniņas, dažādas ziedu vītnes, ornamentu vijumi, ko papildināja miniatūras sadzīviskas ainiņas. 4.Dekoratīvais stils Ceturtais stils(1.gs. 2.puse). Iluzoras kompozīcijas, kas veidoja fantastiskus telpiskus efektus, - figurālie, pārsvarā mitoloģisku saturu gleznojumi. Mozaīkas Viens no izplatītākajiem veidiem Romā, kā izrotāt māju, bija mozaīka. Ar to greznoja gan grīdas, gan sienas. Ar mozaīkām rotāja arī dievnamu iekštelpas un termu grīdas un sienas. Gladiatoru cīņu attēlojums mozaīkās Mozaīka Maķedonijas Aleksandra kauja ar persiešiem. Persiešu valdnieks Dārijs kaujas artos bēg, bet Aleksandrs zirgā dzenas tam pakaļ. Mozaīka (salikta no 1,5milj. akmentiņu). Grīdas mozaīka Romas valstī bija arī iecienīts izklāt grīdas ar daudzkrāsainām mozaīkas tehnikā darinātām kompozīcijām. Tur tika attēloti ziedu motīvi, augļi un putni, dažreiz arī figurālas ainas, •Bazilika • Amfiteātris • Velve • Arka • Arkāde • Panteons • Joms • Apsīda • Akvedukts No etruskiem aizgūtais: • arhitektūrā, • tēlniecībā. Jēdzieni Prasme identificēt Tēlotāja māksla Avoti No grieķiem aizgūtais: • arhitektūrā, • tēlniecībā. Nozīmīgākie objekti: • Utilitārās būves • Prestižam Romas arhitektūra un tēlotāja māksla • Izklaidēm • Kulta celtnes Arhitektūra Ieguldījums arhit. attīstībā • Celtniecības materiāls • Pilsētbūvniecības veids • Arhitektūras formas 1. Romas kultūras avoti: 5. Izglītība un zinātne • Etrusku kultūra • Attieksme pret izglītību • Sengrieķu ietekmes • Attieksme pret zinātni, zinātnes nozīmīgākie sasniegumi • Romiešu kalendārs 2. Sabiedriskā dzīve un sadzīve: • Romas mīts un leģenda • Aristokrātiskais dzīves veids un vērtību sistēma • Vienkāršās tautas dzīves apstākļi 6. Romas arhitektūra un tēlotāja māksla: • Arhitektūras un mākslas avoti • Romiešu pienesums arhitektūras attīstībā • Nozīmīgākie sabiedrisko u reliģisko būvju tipi • Tēlotājas mākslas raksturs un specifika 3. Romas mitoloģija un reliģija: • Attieksme pret dieviem • Laru un penātu kults • Vestas kults • Atvērtība svešām ietekmēm 4. Romas filozofijas raksturs: • Stoicisma būtība • Neoplatonisma būtība 7. Agrīnā kristietība • Kristietības rašanās iemesli • Svētie raksti, Jēzus Kristus personība 4.11. Māksla un arhitektūra Senās Romas kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. Senās Romas kultūra. -Rīga, 1999. Cielava, Sk., „Vispārīgās mākslas vēsture I”, Zvaigzne ABC,1998 Misāns, Pavulāne, Vijups „Pasaules vēsture I”, Zvaigzne ABC, 2000 Lapiņa u.c. „Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I”,Raka,1998 Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne