4.7. Ievads Romas kultūrā I. Romas kultūras vispārīgs novērtējums II. Romas kultūras galvenie posmi III. Romas leģenda IV.
Download ReportTranscript 4.7. Ievads Romas kultūrā I. Romas kultūras vispārīgs novērtējums II. Romas kultūras galvenie posmi III. Romas leģenda IV.
4.7. Ievads Romas kultūrā I. Romas kultūras vispārīgs novērtējums II. Romas kultūras galvenie posmi III. Romas leģenda IV. Romas mīts I. Romas kultūras vispārīgs novērtējums Romas nozīmi Eiropas un pasaules kultūras vēsturē ir milzīga. Tā sāka savu vēsturisko attīstību kā neliela pilsētvalsts, bet vēlāk sasniedza tādu varenību, kas uzspieda visām Vidusjūras zemēm savu civilizācijas zīmogu. • Vergīlijs, Horācijs, Ovīdijs Romas likumdošana Grandiozi arhitektūras ansambļi • Cicerons • Tits Līvijs, Tacits Poēzija Vēsturiskie darbi Inženiertehniskās būves Orator- Filoso- māksla fija Skulpturālie portreti • Seneka “Roma sevī ietvēra visu – kārtību un sabrukumu, likumu un patvaļu, augstu morāli un pilnīgu amorālismu” (A.Rubenis) Ko Eiropa mantojusi no Romas kultūras • Romiešu jurisdikciju un tiesību sistēma – pamats eiropeiskajai likumdošanas sistēmai • Klasiskās mākslas un arhitektūras formas ietekmējušas pasaules kultūru daudzos tālākajos kultūras laikmetos • Romas laika sabiedrības dzīlēs radās pamati kristīgajai reliģijai • Mūsu rakstības pamatā ir Latīņu alfabēts • No latīņu valodas aizgūtais leksikas slānis: arguments, delegāts, deputāts, dokuments, eksāmens, pozīcija, progress, republika, summa, unikāls u.c. • Sengrieķu - romiešu mitoloģija kā iedvesmas avots māksliniekiem, rakstniekiem. • Eiropeiskā kalendāra uzbūves pamatprincipi tapuši Senajā Romā • Romāņu valodu grupu Romāņu valodu grupa Kāds sakars romāņu valodu grupai ar Romas impēriju? Mūsu ēras sākumā Romas valsts bija izveidojusies par impēriju un nostiprinājusi savu varu Vidusjūras baseina zemēs. Šo zemju iedzīvotāji līdzās savai valodai bija spiesti apgūt arī latīņu valodu. Pārbaudi savas atbildes Pēc Romas impērijas sabrukšanas (476.pareizību! g.) provincēs runātajai latīņu sarunvalodai sākās īpatnēja attīstība - risinājās savdabīga agrāk šais teritorijās runāto valodu, latīņu valodas un barbaru valodu sajaukšanās un asimilācija. Rezultātā izveidojās radniecīgu valodu grupa - romāņu valodas. II. Romas kultūras galvenie posmi 7. 6. 5. Ķēniņu laiks 7.-6.gs. p.m.ē. 4. 3. 2. 1. 1. 2. 3. 4. 5. Romas republikas kultūra Romas impērijas kultūra 6.gs. beigas p.m.ē. – 27.g. p.m.ē. 27.g. p.m.ē. – 476.g. Ķēniņu laiks – Romas civilizācijas tapšana un attīstība. 6.gs. pm.ē. – Roma etrusku pakļautībā. (skat. karti) Republika – Romas pilsētvalsts, kur tautas interešu kopums tika nodots bagāto un dižciltīgo patriciešu rokās. Patricieši – pirmo senseno Romas iedzīvotāju pēcteči. 3.gs. p.m.ē. vidū – visa Itālija jau atradās romiešu varā, bet līdz 1.gs.p.m.ē. Roma bija pakļāvusi visu tā laika kultūras pasauli. (skat. karti) Impērija – pilnīga absolūtisma valsts, kur visu galveno valsts dzīves jautājumu risinājums nonāk vienpersoniski imperatora, saukta arī par Pater Patria (tēvijas tēvu), rokās. (skat. karti) Itālijas karte ap 509.g. p.m.ē Etrusku apdzīvotās teritorijas ap 530.g. p.m.ē Romas teritorijas paplašināšanās republikas laikā Romas impērijas karte ap 117.g. (Trajāna vald. laiks) Trajāna valdīšanas laikā Romas impērijas teritorija sasniedza pašu lielāko apjomu III. Romas leģenda Pēc Trojas krišanas Tibras upes grīvā piestājis bēgļu kuģis, ko vadījis varonis Enejs. Vietējais ķēniņš Latīns devis bēgļiem patvērumu. Federico Barrocci. Eneja bēgšana no Trojas Enejs iemīlēja un apprecēja ķēniņa Latīna meitu Lavīniju, tad uzcēla pilsētu, ko nosauca sievas vārdā. Pēc valdnieka nāves Enejs kļuva par ķēniņu, bet tauta, pār kuru viņš valdīja, sevi sāka saukt par latīņiem. Kad pieauga Eneja dēls Askānijs Jūls, viņš Latijā nodibināja jaunu pilsētu Albalongu. Pēc daudziem gadiem Albalongas 14. ķēniņu Numitoru no troņa gāza tā nelietīgais brālis Amālijs. Lai nodrošinātos pret troņa likumīgajiem mantiniekiem Numitora dēlus viņš nogalināja, bet meitu Reju Silviju iesvētīja par Vestas priesterieni. Šīs priesterienes nedrīkstēja stāties laulībā. Romas leģenda Taču jauno vestālieti apmeklēja dievs Marss, no kura tai piedzima dvīņi – Romuls un Rems. Ļaunais Amālijs lika ievietot bērnus grozā un iemest tos Tibrā. Pedro Pablo Rubens - Marte y Rhea Silvia Romas leģenda Etrusku mākslinieka darinātā Kapitolija vilku māte Taču dievišķie dvīņi neaizgāja bojā. Straume iznesusi sili krastā, kur bērnus zīdījusi vilku māte. Te zēnus atradis ķēniņa gans Faustuls, uzņēmis savā ģimenē un nosaucis par Romulu un Remu. Uzauguši kā gana dēli, tie, izzinājuši savu pagātni, nogāzuši no troņa Amūliju un atkal iecēluši Numitoru par Albalongas ķēniņu. Leģenda par Romas dibināšanu Krastā, kur tos iznesus straume, viņi nolēmuši dibināt pilsētu. Brāļi saķildojušies, kad pilsētai bijis jādod vārds un jāizrauga valdnieks. Dievu zīmes izšķīrušās lietu Romula labā: saulei lecot 12 ērgļi lidojuši pār viņa galvu. Remus sapīcis par to, sācis zoboties par pilsētas zemo valni un kāpis tam pāri. Romus nodūris brāli sakot: "Tā lai notiek katram, kas kāps pār manu valni!" Pēc teikas tas noticis 753.g.p.m.ē. No šā gada tad arī romieši skaitīja savus gadus Romuls palicis par jaunās pilsētas ķēniņu un nosaucis to savā vārdā par Romu. Taču pilsētas iedzīvotāji tai laikā bijuši tikai jauni vīrieši. Kaimiņciltis savas meitas par sievām tiem nav devuši. Davids. Sabīnietes Tad Romuls izdomājis viltību: sarīkojis dievam Neptūnam par godu svētkus un saaicinājis uz tiem arī sabīņus ar ģimenēm. Pašā svētku kulminācijā meitenes tikušas nolaupītas. Kad sabīņi atgriezušies ar ieročiem, lai atgūtu nolaupītās meitas, tās nostājušās starp tēviem un vīriem un lūgušas tos samierināties. Kā abas šīs leģendas iezīmē romiešu rakstura virzību? Jean Auguste Dominique Ingres (French, 1780–1867) Romulus, vainqueur d'Acron, porte les dépouilles opimes au temple de Jupiter (Romulus, conquerer of Acron, taking his booty to the temple of Jupiter), 1812. IV. Romas mīts Lasi šīs Romas spožāko dzejnieku sacerētās vārsmas un prognozē, kādu mītu par sevi un savu sūtību šai pasaulē radījuši romieši! “Romieti, iegaumē to, tev valdīt pār pasaules lietām!” (Vergīlijs) “Romieši saskaņā ar dievu gribu ir radīti, lai valdītu pār citām tautām” (Cicerons) “Mūžam lai Latija dzīvo, lai albiešu vīri tur valda!” (Vergīlijs) “Tautieši lasīs tur mani, kur varenā romiešu roka Valda pār pakļautām zemēm, un tūkstošiem tūkstošu gadu” (Ovīdijs) Pārbaudi sava viedokļa pareizību! Romas mīts Roma ir īpaša, neatkārtojama, nodalīta no pārējās pasaules un it kā pacelta nesalīdzināmi augstākā pakāpē pāri visā citām tautām, kuras ir vairāk vai mazāk radītas, lai lai pateicīgi un ar prieku pakļautos Romai. Romietis ieņem īpašu vietu pasaulē un kosmosā. Pakļautaj ās zemēs romieši ievieš kārtību un mieru. Kalpošana Romai nozīmē kalpošanu cilvēcei. Romietis izplata tiesiskumā balstītus taisnīguma principus Dievu gribas vadīti, romieši ir patieso garīgo vērtību nesēji. Roma ir mūžīga un nemirstīga. 4.7. Ievads Romas kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis A. Senās Romas kultūra. -Rīga, 1999. Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne