2.6. Arhitektūra un māksla Senās Ēģiptes kultūrā Arhitektūra Piramīdas Kapenes Mastabas Klinšu kapenes Tempļi Virszemes tempļi Klinšu tempļi Māksla Glezniecība Tēlniecība Monumentālā tēlniecība Sīkplastika.
Download ReportTranscript 2.6. Arhitektūra un māksla Senās Ēģiptes kultūrā Arhitektūra Piramīdas Kapenes Mastabas Klinšu kapenes Tempļi Virszemes tempļi Klinšu tempļi Māksla Glezniecība Tēlniecība Monumentālā tēlniecība Sīkplastika.
2.6. Arhitektūra un māksla Senās Ēģiptes kultūrā Arhitektūra Piramīdas Kapenes Mastabas Klinšu kapenes Tempļi Virszemes tempļi Klinšu tempļi Māksla Glezniecība Tēlniecība Monumentālā tēlniecība Sīkplastika Arhitektūra Kapenes Piramīdas Piramīdu funkcijas, formas, simbolika Piramīdu veidi Džosera piramīda Gīzas piramīdas Mastabas Klinšu kapenes Tutanhamona kapene Tempļi Virszemes tempļi Piloni Luksoras, Karnakas tempļi Tempļa plāns Tempļa iekšskats Tempļa simbolika Klinšu tempļi Hatšepsutas klinšu templis Abusimbelas klinšu templis Piramīdas, to funkcijas, formas, simbolika Nīlas upes baseinā atrasts ap 80 piramīdu palieku. Pēc sava funkcionālā uzdevuma tās bija faraonu kapenes, un tām bija jānodrošina valdnieka mūžīga dzīvošana arī pēc nāves, kad tas, pēc seno ēģiptiešu priekšstatiem, aizgāja dievu pulkā, kļūstot par vienu no tiem. Piramīdas ir apliecinājums tam, ka jau senie ēģiptieši pazinuši konstanti “pī” un lietojuši to savos celtniecības aprēķinos. Tā rezultātā iegūts tā saucamais “zelta griezums”, kas ikvienai piramīdai piešķir harmoniska kopveseluma iespaidu (leņķis pie pamatnes veido 52o slīpumu). Simboliski piramīda ir pasaules kalna modelis: tās pamatne simbolizē zemi, 4 malas – četras debess puses, bet vertikāle – zemes un debesu dialogu. Piramīdu veidi Pakāpienveida piramīda (Džosera) Klasiskā piramīda (Heopsa) Dašuras Lauztā piramīda (Dašuras) Džosera piramīda Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē atklājusi, ka Džosera piramīdai ir vairākas galvenās piekļuves un lejupejošās ejas. Šīs jaunatklātās ejas apgāž līdz šim izvirzītās teorijas, ka visvecākā piramīda tika konstruēta tikai vienam faraonam Zinātnieki apgalvo, ka pirmā atklātā piramīda sākumā tikusi iecerēta kā mastaba, un tikai vēlāk celtniecības gaitā pāraugusi par pakāpienveidīgu piramīdu. Šie ēģiptiešu arhitektoniski grandiozo formu sākotnējie meklējumi saistās ar ap 2700. g. p.m.ē. pēc III dinastijas faraona Džosera pasūtījuma celto piramīdu, ko pēc tās uzbūves īpatnībām mēdz dēvēt arī par pakāpienveida piramīdu. Piramīdas arhitekts bija faraona Džosera augstākais kalpotājs Imhoteps. Par viņu ir saglabājušās daudzas ziņas un pat viņa skulptūra. Imhoteps bijis prieteris, mags, arhitekts, zinātnieks. Gīzas piramīdas Tās ir IV dinastijas valdnieku Heopsa, Hefrēna un Mikerīna piramīdas, kas būvētas aptuveni laikā starp 2700. un 2200. gadu pirms mūsu ēras un ko grieķu pasaules apceļotāji vēlāk nosauca par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem. Heopsa piramīda Heopsa piramīda līdz pat mūsdienām ir lielākais arhitektoniskais veidojums, kas radīts ar cilvēka rokām. Grūti saprast, kā kaut ko tādu bija iespējams izdarīt bez tehnikas, tikai ar rokām. Tā ir 147 metrus augsta un tās katra sānu mala sasniedz 230 metru garumu, bet pati piramīda aizņem 5,25 hektāru lielu platību. Lai Heopsa piramīdai apietu apkārt, jānosoļo gandrīz kilometrs. Telpu apjoms no visas piramīdas aizņem tikai 3 – 4%. Piramīda sastāv no 2 300 000 milzīgiem, no visām pusēm gludi apslīpētiem kaļķakmens bluķiem. Pēc tam piramīdas virsma apšūta ar gludām spoži baltām slīpētām kaļķakmens plāksnēm. Aprēķināts, ka katrs bluķis, no kā celta piramīda, sver 2,5 tonnas, bet vissmagākais bluķis 15 tonnas. Šie bluķi skaldīti Mukattam kalnā, kas atrodas 20 km no vietas, kur piramīdas celtas, pie tam Nīlas otrā krastā. Mastabas Mastabas – celtnes, kurās apglabāja faraona piederīgos un galma augstmaņus Mastaba tika celta no dūņu ķieģeļiem milzīga taisnstūrveida akmens sola formā ar slīpinātām sienām. Virszemes būvi vertikāla šahta savienoja ar apbedījuma kameru. Ziedojumus un ēdienu mirušā dvēselei nolika virszemes telpā. Šo procesu no blakustelpas pa caurumu sienā uzraudzīja mirušā cilvēka skulpturālais “dubultnieks” . Klinšu kapenes Daudzie kapeņu izlaupīšanas gadījumi mudināja faraonus jaunās valsts laikos pārtraukt piramīdu būvi un ierīkot klinšu kapenes. Tās bija maskētas un ne tik viegli atrodamas. Pazīstamākā no tām mums šodien ir faraona Tutanhamona apbedījuma vieta kalnos netālu no Tēbām, tā saucamajā Valdnieku ielejā. Tutanhamona kapenes plāns Tutanhamona kapeņu saturs Virszemes tempļi Templis bija paredzēts svētās saiknes uzturēšanai ar dieviem. Ēģiptieši to uzskatīja par dieva gara “Ka” mājvietu. Tādēļ ēģiptieši tempļos novietoja savu dievu attēlus, to dubultniekus, kam uzskatāmi vajadzēja simbolizēt dieva klātbūtni. Priesteriem vajadzēja rūpēties par šiem sastingušajiem dievu tēliem, tos mazgāt, ziedot ēdienu, izpildīt dažādus rituālus un raudzīties, lai nekas netraucē viņu mieru un labsajūtu. Atšķirībā no mūsdienu dievnamiem tajos nenotika publiski dievkalpojumi. Piloni Obelisks Luksoras tempļa piloni (rekonstrukcijas zīmējums) Grezni trapecveidīgi vārti, ko sauca par piloniem, veidoja ieeju templī. To priekšā tronī sēdēja akmenī cirsti kolosi, kuru sejām tika piešķirti tā faraona vaibsti, kura laikā templis tika būvēts. Katrā vārtu pusē debesīs slējās pa obeliskam, simbolizējot saules staru, kas ietiecas debesīs. Luksoras tempļa piloni Virszemes tempļi Luksorā, Karnakā Jaunajā valstī par galvenajiem kļuva dievam Amonam – Ra veltītie tempļi. No Nīlas piekrastes uz templi veda plata, ar palmām apstādīta aleja, kurai abās pusēs kā sargājoši tēli bija novietotas no akmens kaltas lauvu figūras ar aunu galvām. Karnakas templis Virszemes tempļa plāns Tūlīt aiz piloniem, kolonādes ieskauts, atradās plašs pagalms, bet no tā varēja nokļūt hipostilu zālē, kuru pildīja kolonnu mežs. Iespaidīgākās no tām slējās 21 m augstumā, bet kapiteļu diametrs sasniedza pat sešus metrus . Sienas un kolonnas bija klātas ar hieroglifiem. Vistālāk no ieejas atradās dieva svētnīca, kurā ieiet drīkstēja tikai priesteri, kas to aprūpēja un faraons. Te atradās dievu tēli, svētā laiva un citas relikvijas, pret kurām bija pieņemts izturēties ar īpašu cieņu un bijību. Tempļa iekšskats Tempļu sienas lejasdaļā rotāja augu pasaules elementi, zilgani pelēcīgā grīda simbolizēja Nīlas upi, bet griesti bija krāsoti tumši zilā krāsā (debesis) un rotāti ar zvaigznēm un putniem. Sienas un kolonnas bija klātas ar hieroglifiem. Virszemes tempļu detaļas Kolonnas atgādināja papirusus, lotosus un palmas. Iespaidīgākās no tām slējās 21 m augstumā, bet kapiteļu diametrs sasniedza pat sešus metrus (Luksoras un Karnakas tempļos). Tempļa simbolika Tempļu arhitektonisko veidolu regulēja kanoni. Tādēļ visi virszemes tempļi savā ziņā bija līdzīgi. Tie simboliski atveidoja pasauli. Hatšepsutas klinšu templis Valdnieces Hatšepsutas laikā celtais klinšu templis demonstrē izsmalcinātu gaumi un līdz tam vēl nebijušu arhitektoniskās domas pavērsienu. Vairākos līmeņos tika izvietotas plašas terases, kas noslēdzās ar savdabīgiem portikiem. Ceļš uz klinšu templi virzījās pa slīpinātiem uzbērumiem. Pašas dabas darinātais vareno klinšu fons vēl jo vairāk izcēla un pasvītroja arhitekta domas oriģinalitāti, reizē atturīgumu un lakonismu. Hatšepsutas klinšu templis 15.gs. p.m.ē. Abusimbelas klinšu templis 13.gs.p.m.ē Faraons Ramzess II to veltīja trim vadošajiem Ēģiptes dieviem un, protams, arī pats sev. Četras gigantiskas faraona Ramzesa II figūras, ar mugurām smilšakmens kraujā ieaugušas, rotā tempļa fasādi. Abusimbelas klinšu templis. Iekšskats. Būvējot šo templi, Ramzess II klints granīta masā lika izcirst visas virszemes tempļa galvenās daļas: kolonnu pagalmu, zāli, kuras griesti balstās uz četrām zemām kolonnām, un svētnīcu. Galvenās zāles dekorā māksliniekam vajadzēja slavināt Ramzesa uzvaras pār saviem ienaidniekiem Abusimbelas klinšu templis Pašā svētnīcas dziļumā atradās Ramzesa skulpturālais atveidojums dievu vidū. Tikai divas reizes gadā šajā templī var vērot tā saucamo saules brīnumu. 21 martā un 21. septembrī tieši piecos un piecdesmit astoņās minūtēs saules stars, ielauzies vistālākajā svētnīcas nostūrī, neilgu brīdi skar Ramzesa un dievu tēlus, izņemot tumsas dievu Ptahu. Abusimbelas klinšu tempļa plāns Tempļa demontāža 1963. gadā tiek saņemts arheoloģijas vēsturē nebijis pasūtījums: demontēt sazāģējot Abusimbelas klinšu templi un pārcelt to par 65 m augstākā vietā un samontēt no jauna, lai pagrābtu to no applūšanas, kas rastos ceļoties Nīlas ūdens līmenim Asuānas dambja uzcelšanas rezultātā. Abusimbelas templis pēc pārvietošanas Māksla Glezniecība Saikne ar mirušo kultu Simbolu valoda mākslā Mākslas kanoni Tēlniecība Monumentālā tēlniecība Kolosi Lielā sfinksa Nofretete Rakstvedis Sīkplastika Mākslas saikne ar mirušo kultu Tēlniecība un glezniecība, tāpat kā arhitektūra , kalpoja mirušo kultam. Tēlniekam vajadzēja mirušā sejas vaibstus atveidot akmenscietā materiālā tā, lai tie nemainīgi saglabātos mūžīgi. Līdz ar to tēlnieks tapa par mūžīgās dzīvības devēju. Mākslas saikne ar mirušo kultu Aplūkojot kapeņu sienu gleznojumus, redzam, ka ne jau greznumam, bet faraona pēcnāves dzīves vajadzībām tie domāti. Ēģiptieši ticēja, ka viss uzzīmētais iegūs dzīvību un taps izmantots valdnieka – dieva labklājības vairošanai. Mākslas saikne ar mirušo kultu Saikne starp dzīvo cilvēku un tā atveidojumu ēģiptiešu uztverē bija ļoti cieša. Skulptūra vai zīmējums viņu izpratnē pārņēma gan dzīvā dubultnieka īpašības, gan spējas, gan statusu. Par to liecina Valdnieku kapenēs atrastas neskaitāmās skulptūriņas, kuru uzdevums bija personificēt faraonu dievu pulkā. Simbolu valoda mākslā Ēģiptiešu mākslas valoda runā simbolos. Tā piemēram dievus un valdniekus no pārējiem ļaudīm varēja atšķirt pēc to majestātiskā auguma, kas ievērojami pārsniedza vienkāršā mirstīgā apmērus, kā arī dievišķās varas un gudrības simboliem: sastindzinātās čūskas virs faraona galvas, regālijām viņa rokās, svītrainā, tikai faraonam raksturīgā lakata, greznās cepures vai piekarināmās bārdas. Ozirisa tiesā simboliska nozīme bija patiesības dievietes Maatas spalvai, bet kapeņu zīmējumos svētajai laivai, ar kuru varēja pārcelties mūžībā, kā arī priekšmetam, ar kuru tika izdarīta mutes atvēršanas ceremonija, lai dzīvības spēks “Ba” varētu ieplūst ķermenī, atveidotajā statujā vai uzzīmētajā atveidā un atdzīvināt to. Mākslas kanoni Mākslas kanoni noteica, ka katrs priekšmets, lieta vai pat tās detaļa attēlojama tādā rakursā, kurā tā vislabāk atklāj savu formu un ir visuzskatāmāka. Tādēļ, piemēram, cilvēka galvu Ēģiptes mākslā mēs parasti redzam novietotu profilā, bet aci frontālā skatījumā, plecus pretskatā, bet kāju kustība sevi vislabāk atklāj sānskatā. Mākslas kanoni Ja mākslinieks atveidoja dīķi dārza vidū, tad viņš to parādīja skatā no augšas, bet kokus gar malām un augus tajā – pretskatā. Atkāpes no kanoniem Ehnatona reformas laikā Faraona Ehnatona laikā tapušie ciļņi Vienīgi Jaunās valsts laikā, kad faraona Ehnatona reformas ietekmēja arī mākslas parādības, atkāpes no tradicionālajiem kanoniem radīja daudz lielāku formu plastiskumu, ienesot dabiskumu, emoconalitāti, dzīvīgumu, brīvāks pozas un žestus. Monumentālā tēlniecība Milzīgie akmens kolosi, kas tika novietoti tempļu priekšā, saglabāja tā faraona vaibstus, kura laikā templis tika būvēts. Tam vajadzēja norādīt uz faraona īpašo statusu un tuvību dievu pasaulei. Memnosa kolosi Par Memnosa kolosiem tiek dēvētas divas 20 metrus augstas Amenhotepa III statujas pie ieejas kādreizējā Amona templī. Senatnē tās dēvētas par dziedošajām, jo saullēkta laikā no tām plūdusi viegla skaņa. Mūsdienās šī parādība vairs nav novērojama. Lielā sfinksa Ēģiptes valstī valdnieka slavināšanai kalpoja ne tikai arhitektūra, bet arī tēlniecība. Viens no faraona pārcilvēciskās varenības idejas un simbolizējošā saules dieva iemiesojumiem bija sfinksa - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, kurā bija idealizēti atveidoti valdnieka vaibsti. Izcilākais šāda tipa veidojums ir 4. dinastijas faraona Hefrena piramīdas sargātājs lielā sfinksa. Tās ķermenis veidots no dabiskas klints, bet milzīgās ķepas no kaļķakmens plāksnēm. Tēla augstums - 20 m. Sfinksa novietota ar muguru pret tuksnesi un ar seju pret Nīlu. Tā raugās tālumā un it kā smīn. Sfinksas galvu sedz lakats, kādu mēdz valkāt tikai faraoni. Tās pierē redzama svētā čūska - kobra, kas reizē personificē valdnieka kroni un simbolizē saules dieva Ra ugunīgās acis. Nofretete Nofretete, faraona Amenhotepa IV (Ehnatona) sieva. Tās skulptūra ir Jaunā stila darbs, kas priekšroku dod reālistiskajam atveidojumam salīdzinājumā ar nedzīvajām un sastindzinātajām formām iepriekšējā perioda mākslā. Tēlam raksturīga sievišķība, inteliģence un savas vērtības apziņa. Attēlā viņa redzama 25. gadu vecumā bez acs zīlītes, kuru tēlnieks neielika, jo valdīja uzskats, ka tad, ja skulptūra būtu pilnīgi pabeigta, tajā nekavējoties varētu iemājot dzīvās dvēseles dubultnieks . Rakstvedis Kajs Atkāpe no pastāvošajiem kanoniem vērojama rakstveža Kaja slavenajā skulptūrā. Tā ir dabiskā lielumā. Acis izteiksmīgi raugās tālumā, augums – nedaudz saliekts. Šķiet, viņš apdomā to informāciju, kas fiksējama uz klēpī gulošā papirusa ruļļa. Sīkplastika Par to, ka arī sīkplastika lielā mērā kalpo mirušo kultam liecina Valdnieku kapenēs atrastās neskaitāmās skulptūriņas, kuru uzdevums bija gan personificēt faraonu dievu pulkā, gan likt pēcnāves dzīvē kalpot visām tām lietām, kas bijušas noderīgas šajā pasaulē. 2.6. Arhitektūra un māksla Senās Ēģiptes kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 1.daļa –R.,1997 Ralfs L.F.Pasaules civilizācijas. Senie laiki.1.sēj.-Rīga:Raka,1998 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ http://www.apollo.lv/portal/life/67/articles/82772 Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L.Zitāne