Transcript Iepakojums – atkritumi vai otrreizējās izejvielas? Pieredze 20 gados.

Iepakojums: atkritumi
vai vērtīga izejviela?
Latvijas Zaļais punkts, AS
Undīne Būde
Padomes priekšsēdētāja
2010.Gada 3.decembrī
Kas ir atkritumi
Atkritumi - cietas, šķidras vai gāzveida vielas, kā arī
izstrādājumi, kas attiecīgajā tehnoloģiskajā, saimnieciskajā vai
fizioloģiskajā procesā ir lieki un tiek no tā izņemti;
Atkritumus iedala pēc:
Sadzīves
Inertie
Kompostējamie
Organiskie
Rūpnieciskie
Mazbīstamie
Sadedzināmie
Neorganiskie
Speciālie
Bīstamie
Pārstrādājamie
Kompozītmateriāli
Atkritumi neradīja problēmas, kamēr...
• Uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši,
pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem
miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits
nebija lielāks par diviem miljardiem;
• Nebija izejvielu (nafta, gāze) deficīta;
• Vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību;
• Izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti
dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas,
nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām.
Šodien situācija ir kardināli mainījusies...
• Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 mljrd.
• Neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles)
krājumi nav bezizmēra,
• Mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli
(plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas,
kompozītu materiāli, utt.)
Tie dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski
nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot
apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.
Katrs cilvēks Latvijā rada atkritumus:
nedēļā – 7 kg, mēnesī – 28 kg, gadā – 331 kg
Atkritumi it visur...
Atkritumi – ne tikai uz sauszemes, bet arī ūdeņos
un pat kosmosā:
• Ar ātrumu – 5 km/sek. ap Zemeslodi riņķo ~ 2000 tonnu
atkritumi (nestrādājošo pavadoņi un to daļas, sprādzienu
pārpalikumi), kuri rada sadursmes ar kosmosa kuģiem un
mākslīgajiem pavadoņiem;
• T.s. Plastmasas zupa Atlantijas okeānā pēc platības ir
līdzvērtīga abiem Amerikas kontinentiem.
1. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija
2. Ražotāju atbildības princips
Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija
Pārstrādājamie “atkritumi” - līdz pat 70%
Atkritumi un iepakojums
Iepakojums – 30% no kopējā mājsaimniecības atkritumu svara un
~60% no mājsaimniecības atkritumu tilpuma.
60
54
50
%
40
30
24,5
18
20
10
3,5
0
plastmasa
papīrs/kartons
iepakojums/ kg
stikls
metāls
Ražotāja atbildības princips
Ražotāja atbildība ietver atbildību par preces
drošību, preces izmantošanas garantijas un atbildību
par preces ietekmi uz vidi visā tās dzīvescikla laikā,
sākot no izejvielu ieguves un ražošanas, beidzot ar
pēc preces izlietošanas radušos atkritumu
apsaimniekošanu.
Ražotāja atbildības princips nozīmē, ka ražotājs atbild par preci
visā tās izmantošanas laikā, tajā skaitā arī tad, kad lietotājam tā
vairs nav vajadzīga. Ražotāja atbildības princips ir nostiprināts gan
Latvijas, gan ES normatīvajos aktos.
Ražotāju atbildības sistēma (RAS) ir ražotāju dibināta un
finansēta organizācija, kura ražotāju uzdevumā nodarbojas ar
ražotāju atbildības principu skarošo produktu apsaimniekošanu
(šobrīd Latvijā – izlietotais iepakojums, elektrisko un elektronisko
iekārtu atkritumi un videi kaitīgo preču atkritumi).
RAS Latvijas Zaļais punkts darbības shēma
Zaļais punkts Eiropā
Packaging Recovery
Organisation Europe (PRO
Europe) apvieno 33 valstu Zaļā
punkta sistēmas.
• nodrošina pieredzes un
informācijas apmaiņu starp
dalīborganizācijām, to interešu
lobēšanu un aizsardzību ES
institūcijās;
• piešķir preču zīmes "Zaļais
punkts" licences tiesības
nacionālajām iepakojuma
apsaimniekošanas organizācijām.
AS „Latvijas Zaļais punkts” jau
kopš savas darbības
pirmsākumiem 2000.gadā ir PRO
Europe dalībnieks ar tiesībām
licencēt Zaļā punkta lietošanu.
Iepakojuma funkcijas I
1. Saglabāt un aizsargāt preci
• no fiziskā (grauzēji, kukaiņi, gruži) vai mikroorganismu radīta
piesārņojuma, kā arī bojāšanās skābekļa, temperatūras,
mitruma u.c. ietekmē;
• Pret viltojumiem, atšķaidīšanu u.c. kaitējumiem kvalitātei;
• Pret mehānismiem bojājumiem (putu granulas kā
amortizators, starplikas, lai nepieļautu preču saskaršanos).
2. Saturēt preci, t.i. nodrošināt, ka tā neizlīst, neizbirst,
piemēram – sula, piens, konservi, cukurs.
Iepakojuma funkcijas II
3. Nodrošināt ērtu lietošanu – pārtika fasēta porcijās, tiek
lietots korķītis pakas aizdarīšanai;
Iepakojuma funkcijas III
4. Nodrošināt drošu lietošanu – ķimikāliju transportēšana,
lietošana un uzglabāšana, “bērnudrošie” korķi;
5. Nodrošināt pārvietošanu – transporta jeb terciārais
iepakojums:
•
Tam jābūt viegli saņemamam, paceļamam, novietojamam ar rokām vai
krāvējierīcēm;
•
Iepakojumam ir jāatbilst standarta izmēriem, lai tas būtu grupējams
t.s. kargo vienībās (cargo units);
•
Iepakojumam jāatbilst ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc materiāla
izturības, lai iepakojuma vienības varētu kraut un turēt vienu uz otras,
vienlaikus nesabojājot iepakojumu vai preces tajā.
Iepakojuma funkcijas IV
6. Informēt pircēju par preces sastāvdaļām, lietošanu, derīguma
termiņu, ražotāju u.c.
Iepakojuma funkcijas V
7. Reklamēt jeb padarīt preci pievilcīgāku citu preču vidū.
Iepakojuma funkcijas VI
Krāsu lietojums preču iepakojumā:
• Gaļas izstrādājumiem nedrīkst lietot dzelteni
zaļu,
• Augļu kompotam nelietot koši zaļu,
• Preces pasteļkrāsās un preces košās krāsās;
• Āfrikā nedrīkst lietot melno krāsu,
• Ķīnā baltās un zilās krāsas kombinācija sēras,
• Indijā dzeltenā krāsa - mēris;
• Zelts un sudrabs.
Materiālietilpības samazināšana
Iepakojuma svars – par 16% mazāks (no
62 gramiem uz 52 g); pateicoties pudeles
izmēra samazinājumam uz 1 eiropaletes
iespējams uzlikt par 25% pudelēm vairāk
Kastes svars par 900 g vieglāks
Iepakojuma izgatavošanai 228 mm vietā
izlietoti 190 mm folijas; samazinātais
paciņas izmērs ļauj 1 sekundārajā
iepakojumā ievietot 13 pakas iepriekšējo
11 vietā
Papīrs un kartons: vēsture
Papīrs
Priekštecis - papiruss, izgatavoja ēģiptieši un izmantoja
rakstīšanai;
Mūsdienu papīram tuvāks materiāls – senā Ķīna (kaņepes +
stērķele);
Eiropieši papīru ražoja no linu vai kokvilnas šķiedrām;
1798.gadā francūzis Nikolass - Luis Roberts (Nicholas-Loiis
Robert) izgudroja pirmo papīra mašīnu.
Papīrs un kartons
• Izmanto dažādu kastu ražošanā;
• Viegli apdrukājams;
• Kartons ir ciets un mehāniski izturīgs;
• Papīra, kartona iepakojums ir biodegradējams; dabā sadalās 25 mēnešos;
• Papīra, kartona iepakojumam ir zema tauku, mitruma un gāzu
barjera;
• Mitrumā zaudē mehānisko izturību;
• Papīru var pārstrādāt līdz pat 7 reizēm.
Papīra un kartona pārstrāde
Papīra un kartona pārstrāde “V.L.T.” Valmierā
1
2
3
Papīra un kartona pārstrāde
Papīra pārstrāde “Līgatnes papīrfabrikā”
1
2
4
3
Stikls: vēsture
Stikls
Pirmās vēsturiskā ziņas par stikla iegūšanu 5000.g.p.m.ē.;
Pirmos stikla traukus izveidoja ēģiptieši;
Babiloniešu un sīriešu amatnieki atklāja stikla pūšanu;
19.gs.amerikāņu inženieris Maikls Ouvens (Michael Owens) izgudroja
pudeļu pūšamo mašīnu.
Stikls
Stikls ir smags, ar zemu triecienizturību, tukšs
aizņem daudz vietas;
Saglabā produkta garšu un kvalitāti;
Stikls ir 100 % pārstrādājams;
Stikla pārstrāde –par 20% mazāk gaisa
piesārņojuma, par 50% mazāk ūdens
piesārņojuma;
Enerģijas ietaupījums 25% 25 min. var
darbināt datoru;
Dabā stikls nenoārdās, dilst mehānisko
faktoru ietekmē.
Stikla pārstrāde
Stikla pārstrāde – “Warta Glass Group” Paņevēžā
1
2
2
3
3
4
Metāls: vēsture
Metāls
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka tēraudu prata iegūt jau Senajā
Ēģiptē;
19.gs.sāka plaši izmantot trīsdaļīgo konservu kārbu;
1911.gads – uzsākta Al follijas ražošana šokolādes iepakošanai;
1919.gadā sāk ražot zobu pastas tūbiņas;
1952.gads Al dzērienu bundžiņas.
Metāls
Iepakojumam pamatā izmanto dzelzi un alumīniju dažādās
formās;
Plaši izmanto pārtikas rūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā,
parfimērijā, medicīnā;
Metāla iepakojuma pārklājums nodrošina produktu īpašību
saglabāšanu izmantošana un uzglabāšanas laikā;
Metāla iepakojumu var sterilizēt, pieļaujama ir strauja
atdzesēšana;
Mehāniski izturīgs, laba gaismas, gaisa un ūdens necaurlaidība;
Mūsdienās līdz par 85% auto detaļu var izgatavot no otrreizējām
izejvielām.
Plastmasa: vēsture
Plastmasa
Galvenais ieguves avots - naftas un akmeņogļu pārstrādes produkti;
Iepakojuma ražošanai pasaulē gadā tērē apmēram 1.5% no visa
iegūtā naftas apjoma;
Kopš 90. gadiem plastmasas iepakojuma īpatsvars ir samazināts par
20-30%;
Barjerīpašības un mehāniskā izturība ir palielināta par 20-40%
Plastmasa
Apmēram 50% no visa plastmasas iepakojuma ir pārtikas
preču primārais iepakojums;
No zema blīvuma polietilēna (LDPE) ražo plēves, saldēto
dārzeņu maisiņus, putu polietilēna plēves, loksnes
trieciena izolācijai;
~300 plastamsas veidi, 30-40 plastmasas izmanto
iepakojuma ražošanai;
Polimēru materiālus iepakojumam izmanto arī kopā ar
citiem materiāliem, piemēram, Al vai papīru;
Plastmasu var pārstrādāt un izmantot līdz pat 30 reizēm;
Alternatīva: biopolimēri un biodegradējamie polimēri.
Plastmasas pārstrāde
Polimēru pārstrāde - SIA “Nordic Plast” Olainē
1
2
3
4
Plastmasa
PET pārstrāde “PET Baltija” Jelgavā
Kas ir depozīta sistēma?
Sistēma
iepakojuma savākšanai
pārstrādei
finansiāli
motivējot patērētāju, atmaksājot tam depozīta maksu par
izlietotā iepakojuma nodošanu atpakaļ.
Pārdodot dzērienus depozīta iepakojumā, produkta cenai
tiek pievienota depozīta maksa, kura daļēji tiek
atmaksāta patērētājam, tam veikalā nododot atpakaļ
izlietoto iepakojumu.
Vienreizlietojamais iepakojums – PET pudeles, metāla bundžas
(skārdenes).
Atkārtoti lietojamais iepakojums
atsevišķi bezalkoholiskie dzērieni).
–
stikla
pudeles
(alus,
Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā
Iemesli kādēļ “aktīvisti” Latvijā vēlas ieviest depozīta sistēmu:
• Risināt mežu/ ceļmalu piesārņojuma problēmas;
• Videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana – iepakojuma
pārstrāde;
• Finansiāli ienesīga biznesa izveidošana (8-12 milj. gadā).
Plāni depozīta sistēmas ieviešanai:
• 2012. gads - sistēma atkārtoti lietojamam iepakojumam;
• 2013. gads - sistēma vienreizlietojamajam iepakojumam.
Depozīta sistēma vs. atkritumu
šķirošana konteineros
Izmaksas: 8-12milj. gadā
Izmaksas: 6,5milj. gadā
Tiek savāktas tikai PET pudeles,
skārdenes un daļa stikla iepakojuma
Tiek savākts visa veida iepakojums
5% no kopējā izlietotā iepakojuma
svara
100% no kopējā izlietotā iepakojuma
svara
Izmaksas iedzīvotājam: +10% dzēriena
cenas
Izmaksas iedzīvotājam: ~ 0,005Ls uz
iepakojuma vienību
Piemērs:
Piemērs:
Dzēriena cena:
Depozīts:
Pircējam atgrieztā summa:
Apsaimniekošana jeb
summa ko pircējs zaudē:
1,00 Ls
0,10Ls (10%)
0,02Ls
Dzēriena cena
“Depozīts”:
Pircējam atgrieztā summa:
Apsaimniekošana jeb
summa ko pircējs zaudē:
1 Ls
0,005Ls
0,00Ls
Ko iedzīvotājiem nozīmēs depozīta sistēmas
ieviešana?
Papildu vieta nesaplacinātām pudelēm
virtuvē;
Pieņemšanas vietu pieejamība –
pilsētās un tikai lielākajos veikalos;
Mežu/ ceļmalu piedrazojums –
nelegālās izgāztuves, atkritumi atpūtas
vietās;
Tiek sadārdzināta/ apgrūtināta pārējo
iepakojuma materiālu savākšana
šķirošanas konteineros.
E-pasts: [email protected]