"Katrs cilvēks grib redzēt ļoti konkrētus plusus savā dzīvē, kādi būs konkrēti viņa ieguvumi.

Download Report

Transcript "Katrs cilvēks grib redzēt ļoti konkrētus plusus savā dzīvē, kādi būs konkrēti viņa ieguvumi.

"Katrs cilvēks grib redzēt
ļoti konkrētus plusus savā
dzīvē, kādi būs konkrēti
viņa ieguvumi. Un man
šķiet, ka plusi parādīsies
tuvākajā laikā."
(Latvijas Republikas
prezidents Andris Bērziņš)
Avots: http://financenet.tvnet.lv/viedokli/447120berzins_no_eiro_visvairak_iegus_cilveki_ar_zemiem_ienaku
miem
http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=8806
• 1999. gada 1. janvārī
eirozonas dalībvalstis
neatgriezeniski fiksēja
nacionālo valūtu kursus
pret eiro un paralēli
nacionālajām valūtām
bezskaidras naudas veidā
sāka norēķinos lietot eiro.
• 2002. gada 1. janvārī 12
valstis ieviesa eiro
banknotes un monētas,
sākot galīgo pāreju uz eiro –
pakāpeniski izņemot no
apgrozības nacionālās
naudas zīmes.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/122169/es-lideri-atbalsta-latviju-eirozonalidz-eiro-vel-palicis-tikai-viens-solis
http://www.ecb.europa.eu/euro/intro/html/map.lv.html
2002. gada 1. janvārī uz
skaidras naudas norēķiniem
eiro pārgāja:
Austrija
Beļģija
Francija
Grieķija
Īrija
Itālija
Luksemburga
Nīderlande
Portugāle
Somija
Spānija
Vācija
2007. gada 1. janvārī
Slovēnija
2008. gada 1. janvārī
Kipra
Malta
2009. gada 1. janvārī
Slovākija
2011. gada 1. janvārī
Igaunija
• http://www.ec
b.europa.eu/e
uro/intro/html
/map.lv.html
• Eiropas mikrovalstis —
Monako,
Vatikāns,
Sanmarīno, Andora — ir
noslēgušas vienošanos ar
Eiropas Savienību, ar kuru
eiro šajās valstīs ir kļuvusi
par vienīgo maksāšanas
līdzekli. Šī vienošanās ļauj
attiecīgajām valstīm arī
kalt savas eiro monētas
(Andora ar 2012.gadu).
• Patstāvīgi
bez
īpašas
vienošanās
eiro
savā
teritorijā ir ieviesušas
Melnkalne un Kosova.
http://www.novinite.com/view_news.php?id=141931
• 2004. gada 1. maijā
Latvijas iestājas Eiropas
Savienībā.
• No 2005. gada 1.
janvāra lats ir piesaistīts
eiro .
http://www.valuta.rs/en/
http://www.lvportals.lv/print.php?id=25688
2
http://rendezvous.blogs.nytimes.co
m/2013/06/04/latvia-is-ready-tojump-aboard-euro-zone/?_r=0
Jānis devās 5.janvārī
uz Latvijas Banku, lai
samainītu 650 latus.
Cik eiro viņš iegūs?
http://www.channelnewsasia.
com/news/business/eu-giveslatvia-green/739240.html
• 2013. gada 1.
oktobris –
2014. gada 30.
jūnijs: preču un
pakalpojumu
cenas tiek
norādītas gan
latos, gan eiro.
http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/78621-precu-un-pakalpojumu-cenunoradisana-latos-un-eiro-palidzes-iedzivotajiem-pierast-pie-jaunas-valutas.html
• Ja prece maksā 1 latu,
kas pēc oficiālā kursa ir
1.4228… eiro, tad cena
noapaļojama uz leju –
uz 1.42.
• Ja prece maksā 3 latus,
kas pēc oficiālā kursa ir
4.2686… eiro, tad cena
noapaļojama uz augšu –
uz 4.27 eiro.
• Naudas summas apaļo pēc
ierastajiem matemātikas
principiem.
• Naudas summas apaļo līdz
tuvākajam centam, ņemot vērā
trešo zīmi aiz komata:
 ja trešā zīme aiz komata ir no 0
līdz 4, tad centa vērtība
nemainās;
 ja trešā zīme aiz komata ir no 5
līdz 9, tad cents tiek apaļots par
vienu vērtību uz augšu.
• http://www.youtube.c
om/watch?v=4_CMcfd
awMg
 video
 par cenu noteikšanu un
to norādīšanu
 pārejas kurss
 pārrēķinu
noapaļošanas principi
• Divu nedēļu ilga
(līdz 2014. gada
14. janvārim) divu
valūtu – lata un
eiro – vienlaicīga
lietošana skaidrās
naudas norēķinos.
http://www.ekaserviss.lv/bargs-sods-par-nekorektu-cenu-noradisanu/
http://www.eiro.lv/faili/struktura/D2A7CE782042001366887
149.pdf
• Divas nedēļas pēc eiro
ieviešanas līdz
2014. gada 14. janvārim,
ar latu banknotēm un
monētām varēs maksāt
arī par precēm un
pakalpojumiem –
atlikumu izdos eiro.
• http://eiro.lv/faili/strukt
ura/5BC24B2418150013
77112238.pdf
• Vienlaicīgas apgrozības
periodā sabiedriskā
transporta pakalpojumu
sniegšanā iesaistītajos
pasažieru pārvadājumu
transportlīdzekļos:
 saņemot maksājumu
latos, atlikumu drīkst
izdot latos,
 saņemot maksājumu
eiro, atlikumu izdod
eiro.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/112950/no-1aprila-33autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3marsruta-trolejbusu
http://www.db.lv/finanses/bankas/aicina-naudu-nest-uz-bankulatu-maina-pret-eiro-varetu-but-smaga-53-tonnas-latu-banknosu382029
• Latus banknotes un
monētas pret eiro pēc
pārejas kursa un bez
maksas varēs apmainīt:
• bankās – 6 mēnešus pēc
eiro ieviešanas, tātad no
2014. gada 1. janvāra līdz
30. jūnijam
• 3 mēnešus pēc eiro
ieviešanas – arī "Latvijas
Pasta" 302 nodaļās (vietās,
kur nav pieejami finanšu
pakalpojumi un nav
bankomātu)
• Latu banknotes un
monētas pret eiro
bez termiņa
ierobežojuma varēs
mainīt Latvijas Bankā
(Rīgā, Liepājā un
Daugavpilī).
https://twitter.com/LatvijasBanka
• Iedzīvotāji un
uzņēmumi varēs
apmainīt visu
viņu rīcībā esošo
skaidro naudu
bez apjoma
ierobežojumiem.
http://www.treideri.lv/latvijas-banka-iestajoties-eirozona-lati-tiks-konvertetiuz-eiro-bez-maksas/
• Lai skaidrās naudas
apmaiņa noritētu
vienkāršāk, Latvijas Bankā
no 1.oktobra līdz 30.
decembrim bez
ierobežojumiem un
komisijas maksas būs
iespēja samainīt latu
monētas pret latu
banknotēm.
• No 2014. gada 1. janvāra
bez apjoma
ierobežojumiem un
maksas latu monētas
varēs samainīt pret eiro.
http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/liela-krajkase/542823
• Sākot ar 2014. gada
1. janvāri dodies uz
banku, kur 6
mēnešus lati tiks
mainīti pret eiro
pēc pārejas kursa
un bez maksas.
• Neierobežotu laiku
latus pret eiro
mainīs Latvijas
Banka.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/115720/latvijateres-teju-100-tukstosus-latu-lai-berniemreklametu-eiro-ieviesanu
Ilzītei krājkasītē bija:
62 viena santīma monētas
48 divu santīmu monētas
41 piecu santīmu monēta
26 desmit santīmu monētas
22 divdesmit santīmu monētas
15 piecdesmit santīmu monētas
5 viena lata monētas
3 divu latu monētas
http://www.originali.lv/view_product.php?NPK=3437
Cik eiro Ilzīte saņems vietējās
bankas filiālē?
Cik ilgā laikā viņai jāsamaina
monētas?
• Bezskaidrās naudas jeb
tās naudas, kas glabājas
banku kontos, nomaiņa
klientiem būs visērtākā
un visātrākā – bankas
eiro ieviešanas brīdī
automātiski un bez
maksas pēc pārejas
kursa samainīs kontos
esošos latus pret eiro.
http://www.malibilgi.net/tahsilat-ve-odemelerini-banka-benzeri-finanskurumlari-veya-posta-idarelerince-duzenlenen-belgelerle-tevsik-etmezorunluluguna-uymayan-mukelleflere-iliskin-olarak-kesilecek-ozelusulsuzluk-cezasi.html
• Līgums paliek spēkā saskaņā ar
iepriekš noslēgtajiem
nosacījumiem;
• lati tiek konvertēti pēc oficiālā
kursa un procentos izteiktie
vērtību mēri nemainās;
• ja kredītam ir noteikta mainīgā
procentu likme, kas piesaistīta
latu RIGIBOR indeksam, tad šis
indekss tiks aizstāts ar tāda paša
termiņa EURIBOR indeksu;
• indeksa nomaiņu veic nākamajā
plānotajā mainīgās procentu
likmes pārskatīšanas datumā,
sākot ar eiro ieviešanas dienu.
http://finance.yahoo.com/news/ask-farnoosh--excellentcredit-but-can%E2%80%99t-refinance-135053830.html
(avots – "Swedbank" interneta vietne)
• Līgumu nepārtrauktības princips paredz,
ka līgums paliek spēkā saskaņā ar
iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem;
• visi spēkā esošie latu depozīti, krājkonti
un to uzkrātie procenti tiks samainīti
pret eiro pēc pārejas kursa;
• termiņdepozītam un Mērķa krājkontam
noteiktā procentu likme saglabāsies un
nemainīsies līdz līguma termiņa beigām;
• dinamiskajam depozītam līgumā minētie
nosacījumi un procentu likmes
saglabāsies līdz konkrētā depozīta
noteiktā termiņa beigām;
• krājkontam un Pilngadības krājkontam
likmes noteikšanas principi paliek esošie.
(avots – "Swedbank" interneta vietne)
http://bnn.lv/iepirksanas-ar-maksajumu-kartem-izkonkure-skaidrasnaudas-darijumus-bankomatos-93904
• Nekas nemainīsies, jo katra
maksājumu karte turpinās
darboties bez jebkādām
izmaiņām līdz tās termiņa
beigām, kas norādīts uz
kartes.
• No 2014. gada 1. janvāra,
izmantojot karti bankomātā,
varēs saņemt tikai eiro.
• Norēķini par pirkumiem un
pakalpojumiem ar maksājumu
karti pēc eiro ieviešanas
dienas būs ērtākais un ātrākais
norēķinu veids.
• Līdz 2013. gada 30. decembrim
bankomāti izdos latus, bet, sākot ar
2014. gada 1. janvāri, bankomāti
izdos tikai eiro.
• Tas pats attiecas uz aparātiem, kuri
apvieno naudas iemaksas un
izmaksas funkcijas.
• 30. un 31.decembrī bankomāti pa
daļām tiks uzpildīti ar eiro un slēgti
līdz 31.decembra pusnaktij.
http://www.aferizm.ru/bb/bb_b
• Uzpildīšanas un slēgšanas grafiks
ankomat.htm
tiks publicēts banku mājas lapās.
• Savukārt naudas iemaksas
• http://www.diena.lv/dienabankomāti turpinās pieņemt latus
tv/de-facto/jaungada-nakti-99vēl līdz 14.01.2014
proc-latvijas-bankomatu-busgatavi-izsniegt-eiro-14019905
(avots – "Swedbank" interneta vietne)
http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/tirgotajiuztraucas-novados-likvide-bankomatus.d?id=43466663
• Visērtāk pāriet uz eiro ir
bezskaidras
naudas lietotājiem – ja
lati glabājas bankas
kontā un norēķini tiek
veikti ar maksājumu
karti vai internetbankā.
• Visus izdevumus par
naudas konvertāciju
kontā sedz banka, un
klientam tas ir bez
maksas.
• Skaidrās naudas latus
savlaicīgi pirms 2014. gada
1. janvāra var ieskaitīt
bankas kontā (uzzini savas
bankas nosacījumus!), kur
tie tiks ātri, ērti un vienkārši
samainīti pret eiro pēc
pārejas kursa bez komisijas
maksas.
• Visērtāk naudu ieskaitīt savā
bankas kontā ir naudas
iemaksu bankomātos.
http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bankomat_AB.jpg
http://webs.schule.at/website/European_currencies/euro_en.htm
• Valūtas nosaukumu "euro"
(eiro) izvēlējās 1995. gadā.
Tas saistās ar vārda “Eiropa”
pirmo zilbi.
• Eiro simbola € pamatā ir
grieķu alfabēta burts epsilons
(€) – kā atsauce uz Eiropas
civilizācijas šūpuli, bet divas
eiro simbolu šķērsojošās
paralēlās līnijas apzīmē
stabilitāti.
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Euro_logo_plus_character.p
ng
• Eiro banknošu
zīmējumi visām
valstīm, kas ieviesušas
eiro, ir vienādi, savukārt
katras valsts eiro
monētu nacionālās
puses ir dažādas (katra
valsts pati izvēlas, kādus
zīmējumus attēlot).
http://www.stampboards.com/viewtopic.php?t=16447
• Dažādu nominālu
banknotes ir citā krāsā
un tās atšķiras arī pēc
lieluma (jo lielāks
nomināls, jo lielāki
banknotes izmēri).
• Eiro banknošu dažādais
lielums un
kontrastējošās krāsas,
kā arī reljefa iespiedumi
palīdz cilvēkiem, tostarp
vājredzīgajiem, atpazīt
to nominālu.
http://www.ecb.europa.eu/euro/pdf/material/A1_poster_secfeatures_lv.
pdf?9c9ec48397e7818db8ec48a5da4fac70
• Mazākais nomināls ir 5 eiro
un lielākais nomināls – 500
eiro.
• Banknošu nomināli ir: 5, 10,
20, 50, 100, 200 un 500 eiro.
http://www.ecb.europa.eu/euro/pdf/material/A1_poster_secfeatures_lv.pdf?9c
9ec48397e7818db8ec48a5da4fac70
• Banknošu dizainā izmantotas dažādu Eiropas
vēstures periodu arhitektūras stilu iezīmes.
• Aversā attēloti arhitektūras elementi – logi un durvis,
kas simbolizē brīvību un atvērtību.
http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/
• Reversā ir
attēloti
dažādos
vēstures
periodos
celti tilti.
• Uz
banknotēm
attēlota arī
Eiropas karte
un Eiropas
karogs.
http://en.wikipedia.org/wiki/
Euro_banknotes
• Eiro banknošu
dizaina autors
ir austriešu
mākslinieks
Roberts Kalina.
http://en.wikipedia.org/wiki/Robert_Kalina
• Eiro
banknošu otrā sērija
ir ar uzlabotiem
pretviltošanas elementiem, kas palīdzēs padarīt
banknotes vēl drošākas un saglabāt sabiedrības
uzticēšanos valūtai.
• http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/
•
APTAUSTIET!
APSKATIET!
•
PAGROZIET!
Visās eiro banknotēs
iestrādāti dažādi
pretviltošanas
elementi, lai tās
aizsargātu pret
viltojumiem.
Jebkuru abu sēriju
eiro banknoti var
viegli pārbaudīt, to
vienkārši APTAUSTOT,
APSKATOT un
PAGROZOT.
• http://www.ecb.europa
.eu/euro/html/security_
features.lv.html
http://www.numismativy.fr/dossier/photo_dossier/e_ma
quette/commune/Sans%20titre%201.jpg
• Banknošu dizains visā
eirozonā ir vienāds,
savukārt monētu vienas
puses (nacionālās puses)
attēlus katra valsts
izvēlas pati.
• Uz eiro un centu monētu
kopīgās jeb Eiropas puses
attēlotas Eiropas
Savienības kartes
atšķirīgos laika periodos.
• Monētu Eiropas puses
dizaina autors ir Luks
Luikss (Luc Luycx) no
Beļģijas Karaliskās naudas
kaltuves.
•
•
•
•
•
•
•
•
2 eiro
1 eiro,
50 centi
20 centi
10 centi
5 centi
2 centi
1 centi
http://www.centralbanking.com/send-to-friend/article/1906888
• Uz 2 eiro un 1 eiro un 50,
20 un 10 centu monētām
attēlota Eiropas
Savienība pirms
paplašināšanās 2004.
gada 1. maijā vai (kopš
2007. gada 1. janvāra)
Eiropas ģeogrāfiskā karte.
Uz Itālijas (t.sk. Sanmarīno un
Vatikāna), Austrijas un Portugāles
monētām jaunākais dizains
redzams tikai tad, ja tās datētas ar
2008. gadu (vai vēlāk).
http://www.ecb.europa.eu/euro/
coins/common/html/index.en.ht
ml
• Uz 5, 2 un 1 centa
monētām attēlota Eiropa
kopā ar Āfriku un Āziju uz
zemeslodes.
• Uz Īrijas monētām redzama ķeltu arfa –
tradicionāls Īrijas simbols – papildināta ar
emisijas gada skaitli un vārdu "Éire" –
Īrijas nosaukumu īru valodā.
• Uz Vācijas
 1 un 2 eiro monētas attēlots
tradicionālais Vācijas suverenitātes
simbols – ērglis, ko aptver Eiropas
zvaigznes;
 10, 20 un 50 centu monētas: šo monētu
dizainā izmantotais motīvs ir
Brandenburgas vārti, kas simbolizē
Vācijas sadalīšanu un tai sekojošo
atkalapvienošanos;
 1, 2 un 5 centu monētas: šo monētu
motīvs ir ozola zars, kas līdzīgs tam, kurš
bija attēlots uz agrākajām Vācijas feniņu
monētām.
http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/comm
on/html/index.en.html
• Grieķija
 2 eiro – attēlota aina no Spartas mozaīkas
(III gs.), kur redzams, kā Zevs vērša izskatā
nolaupa Eiropu. Eiropa ir tēls grieķu mitoloģijā, no

kura Eiropa ieguva savu nosaukumu;
1 eiro – attēlota pūce, kas pārņemta no senas
Atēnu 4 drahmu monētas (V gs.pr.Kr.);
 50 centi – attēlots Elefterioss Veneziloss
(Eleftherios Venizelos, 1864–1936), viens no Grieķijas
ievērojamākajiem politiķiem;
 20 centi – attērlots Joanns Kapodistriass



(Ioannis Capodistrias, 1776–1831), vadoša valsts un
Eiropas politiķa un diplomāta, piemiņai, kurš pēc grieķu
neatkarības kara (1821–1827) kļuva par pirmo Grieķijas
valsts vadītāju (1830–1831.);
10 centi – attēlots Rigas Fereoss (Rigas Fereos
(Velestinlis),1757–1798). Viņš bija Grieķijas apgaismības
aizsācējs un vadošs tā laika darbinieks;
5 centi – attēlots moderns jūras tankkuģis,
kas simbolizē Grieķijas jūrniecības novatorisko garu;
2 centi – attēlota korvete – šādus kuģus
izmantoja grieķu neatkarības kara laikā (1821–1827);
 1 cents – sarežģīta karakuģa – atēniešu
trirēmas – attēls. Kopš Atēnu demokrātijas laikiem (V
gs.pr.Kr.) trirēma 200 gadus bija lielākais karakuģis.
http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/comm
on/html/index.en.html
• Iemācies atpazīt eiro
monētu nacionālos
simbolus!
• Spēle prasa labas
zināšanas, bet ļoti
aizraujoša!
• http://www.naudasskol
a.lv/lv/content/speles#i
tem674
Itālija, 2013.
• Katra eiro zonas valsts gadā var
emitēt līdz divām īpaša dizaina
2 eiro apgrozības monētām.
Beļģija, 2013.
Spānija, 2013.
http://www.ecb.europa.eu/euro/coins/com
mon/html/index.en.html
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-blumslatvijas-banka-kas-jazina-par-eiro-monetam.d?id=43447885
• Eiro monētās ietverti
mašīnlasāmi raksturlielumi ar
augstu drošības pakāpi. Tās
var izmantot tirdzniecības
automātos visā eiro zonā
neatkarīgi no tā, kurā valstī
tās izdotas.
• 1 un 2 eiro monētās
izmantota sarežģīta bimetāla
un sakausējuma tehnoloģija.
• 10, 20 un 50 centu monētām
izmantots unikāls metāla
sakausējums (ziemeļu zelts),
ko grūti izkausēt un ko
izmanto vienīgi monētu
izgatavošanai.
• Uzraksts uz 2 eiro monētas
jostas, kā arī 10, 20 un 50
centu monētu unikālais
metāla sastāvs aizsargā tās
pret viltošanu.
Pagriežot monētas pa vertikālo asi, pušu virzieniem jāsakrīt.
• 1 un 2 eiro monētu galvenais drošības elements;
• monētas centrs ir viegli magnētisks;
• ārējais riņķis nav magnētisks.
• 2004. gadā visas tautas
ideju konkursā žūrija
par labāko atzina
jēkabpilietes Ilzes
Kalniņas priekšlikumus
(darba devīze – "Brīvība
– Eiropas vērtība").
• 1 un 2 eiro monētu
grafisko dizainu veidoja
Guntars Sietiņš.
• Eiro centu grafisko
dizainu veidoja
Laimonis Šēnbergs.
• Latviešu jaunavas portrets
profilā;
• sākotnēji attēlots 1929.
gadā kaltās 5 latu sudraba
monētas reversā.
http://www.bank.lv/es-un-eiro/2-eiro
http://en.numista.com/catalogue/photos/lettonie/g59.jpg
http://www.bank.lv/nauda/500-latu-saisinati-ls-500
• Latviešu jaunavas portrets
profilā;
• sākotnēji attēlots 1929.
gadā kaltās 5 latu sudraba
monētas reversā.
http://www.bank.lv/es-un-eiro/1-eiro
http://en.numista.com/catalogue/photos/lettonie/g59.jpg
http://www.bank.lv/nauda/500-latu-saisinati-ls-500
• Latvijas Republikas
lielais ģerbonis
http://www.bank.lv/es-un-eiro/50-cent
http://en.numista.com/catalogue/pieces6595.html
http://www.bank.lv/nauda/lasisi
• Latvijas Republikas
mazais ģerbonis;
• tas attēlots arī uz 1, 2,
5, 10, 20, 50 santīmu
monētām.
http://www.bank.lv/es-un-eiro/5-centi
http://www.latc.lv/lv/latvijas-monetas-1922-1939/2-santimi-1937/
http://www.bank.lv/nauda/5-santimi-saisinati-5-s