Transcript Prezentācija – “Ārējais tūrisma mārketings”
Slide 1
Ārējais tūrisma mārketings
Aija Kairēna
Liepājas Universitāte
2015
Slide 2
Mārketings
M. ir menedžmenta process, kas organizē un apzina patērētāju
un ražotāja prasības un efektīvi tās apmierina. (Chartered Institute of
Marketing)
M. menedžments ir darbības mērķtirgus apzināšanai, patērētāju
vajadzību izpēte šajos tirgos, produkta izstrāde, tā cenas
noteikšana, virzības paņēmienu izvēle un sadale nolūkā
nodrošināt apmaiņu, kas apmierinātu ieinteresēto grupu
vajadzības (Piter Doyle, Uviversity of Warwick)
Slide 3
Pakalpojumu mārketings
Pakalpojums ir darbs, ko piedāvā par samaksu un kura izpilde
apmierina pircēja noteiktas vajadzības vai aizpilda brīvo laiku.
Pakalpojumu mārketinga būtība ir pats pakalpojums.
Pakalpojuma pārdošana ir attiecību pārdošana.
Galvenais pakalpojumu mārketinga uzdevums ir pierādīt
klientam, ka piedāvātais pakalpojums ir drošs un uzticams, ka
tas spēs apmierināt viņa vēlmes, atrisināt viņa problēmas. Pats
svarīgākais ir informēt potenciālos klientus par pakalpojuma
esamību un nodibināt ilgtermiņa attiecības, kas balstītas uz
savstarpēju sapratni un izdevīgumu.
Slide 4
Mārketings
Slide 5
Mārketings
Slide 6
Tūrists
Fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas
ne ilgāk par vienu gadu, bet ne mazāk par vienu diennakti un
kuras ceļojuma mērķis nav algota darba veikšana.
Statistikā tūrists ir apmeklētājs, kurš uzturas ārpus savas
pastāvīgās dzīvesvietas vismaz vienu diennakti nolūkā, kas nav
saistīts ar algota darba veikšanu.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
Slide 7
Tūristu iedalījums
Statistiskās uzskaites, tirgvedības, tūrisma ietekmes pētījumu u.
tml. mērķiem veikts tūristu iedalījums atšķirīgās grupās pēc
dažādām pazīmēm:
ceļojuma virziena — vietējie, ārvalstu tūristi u. c.;
tūrisma veida — darījumu, atpūtas, atvaļinājumu, kultūras
tūristi u. c.;
ceļošanas formas, izturēšanās un attieksmes pret vietējo
kultūru — individuālie un masu tūristi u. c.;
ceļojumu motīva — saulesprieka vai ceļotprieka tūristi,
pētnieki, piedzīvojumu meklētāji u. c.
Slide 8
Starptautisko ceļotāju klasifikācija
pēc PTO
Slide 9
Starptautisko ceļotāju klasifikācija (2)
Ar tūrismu saistīti
ceļotāji
Ārzemnieki
apmeklējamā
valstī
Tūristi
Ekskursanti
(vairākdienu viesi)
(vienas dienas viesi, apmeklētāji)
Kuģu
apkalpes
nav valsts
iedzīvotāji
Valsts
iedzīvotāji
ārzemēs
Vienas
dienas viesi,
apmeklētāji
Kuģu
apkalpe
Kruīzu
pasažieri
Slide 10
Tūrista raksturojums un to
ietekmējošie faktori/segmentēšana
Vecums
Izglītība
Ienākumi
Nodarbošanās
Ģimenes stāvoklis
Ģimenes locekļu skaits
Iepriekšējā pieredze
Uztvere
Motivācija
Kultūras faktori
Nacionālie f.
Sociālā piederība
Sociālie faktori
Ģimene
Statuss
Personības faktori
Vecums
Nodarbošanās
Ienākumi
Dzīves stils/veids
Psiholoģiskie faktori
Motivācija
Uztvere
Iepriekšējā pieredze
Slide 11
Tūrista uzvedību raksturojošie
faktori:
Vajadzības (emocionālas, garīgas, fiziskas)
Motivācija (bēgšana no rutīnas, sociālas pārmaiņas,
izziņas vēlme)
Attieksme
……………….
Slide 12
Vēlmes, vajadzības un pieprasījums
«Es jau sen to gribēju apmeklēt» , «Draugi ieteica»
Slide 13
Faktori, kas ietekmē motivāciju
Dž.K.Holovejs. Tūrisma bizness
Pirkšanas uzvedība un lēmuma pieņemšana/apzināšanās, interese, vēlme, darbība
Tūrisma tēls/ ietver indivīda attieksmi pret tūrisma vietu, priekšstatu par tās pieejamību, vietējo iedzīvotāju viesmīlību,
drošību utt. Jārada tēls, kas ļaut atšķirties no citiem līdzīgiem piedāvājumiem
Attieksme pret galamērķi/ var būt negatīvs tēls, un arī interese to apmeklēt
Riska faktors tūrisma izvēlē/ laika apstākļi, noziedzība, neatbilstība standartam, pārtika
Sabiedrības spiediens/ reizēm izvēlas to, ko pieprasa sabiedrība/statuss
Mode un gaume/ produkta dzīves cikls, Ķīna
Dzīves stils un mārketings/ attieksme, intereses un uzskati
Personības iezīmes/ alocentriķi- dažādība, eksperimenti; psihocentriķi- stabilitāte, drošība
Sociāldemogrāfiskie faktori
Nākotnes tendences/ novecojoša sabiedrība, ienākumu pieaugums
Slide 14
Tūrista vajadzības
Kvalitāte (Standarts)
Viesnīcu un restorānu asociācija (Hotelstars Union, Brīvs no ĢMO), Lauku ceļotājs
(Zaļais sertifikāts, Latviskais mantojums, Latviešu virtuve), TAVA (Q-Latvija), Zaļā
karotīte, Zaļā josta, Ražots Latvijā Kurzeme u.c.
Drošība
Slide 15
Mārketinga MIX
Produkts- no iepakojuma dizaina līdz pretenziju
izskatīšanai
Kvalitāte, ekspluatācijas īpašības, ērtība, izskats, marka, dzīvescikls, konkurence, apkalpošana, garantija,
sortiments, gabarīti
Cena- produkta vērtība vai summa, kuru gatavs maksāt
klients
Cenrāža cena, atlaides, uzcenojums, apmaksas noteikumi, kredīta termiņš
Vieta- aktivitātes, kas saistītas ar produkta pieejamību,
lai klienti var izmantot to kad un kur vēlas
Sadales kanāli (reģistrācija, iepr.pieteikšanās), papildus pakalpojumi, transportēšana, infrastruktūra, novietojums
un attālums, drošība, apkārtne
Virzība-panākt produkta pārdošanu
Reklāma, komunikācija, izplatītāji, nozares sistēma, finanses, piegāde un serviss, darbinieku kompetence
Slide 16
Tūrisma mārketings
Modernais mārketings tūrismā ir vairāk nekā:
Tikai pārdot;
«mazliet» reklāmas vai PR aktivitātes vai reklāmas bukletu
veidošana;
Atsevišķi mārketinga instrumenti.
Tūrisma mārketings ir tūrisma uzņēmumu, indivīdu un
organizāciju:
Sistemātiska, konceptuāla metode vai domāšanas veids;
Pārvaldības tehnika
Slide 17
Tūrisma mārketinga mix
Goeldner Ch. R. Tourism
Timing brīvdienas, sezona, nesezona
Brands nosaukumi, preču zīmes, logo, etiķetes
Channels of distribution internets, telefons, birojs, aģenti
(fiziskie un virtuālie),
dominē interneta pakalpojumi
Image reputācija un kvalitāte/atsauksmes +/ Advertising kad, kur un kā?
Selling pārdošana
Public relations apmeklētāji, piegādātāji, darbinieki
Research primārie/sekundārie dati
Slide 18
Research primārie/sekundārie dati
Statistika ir svarīga, izstrādājot mārketinga plānus, neatkarīgi
no tā, vai tā būtu valsts tūrisma pārvalde vai privāta kompānija.
Par pamatu izmantojot pētījumus, organizācijām jālemj, kur tās
reklamēsies, kādai auditorijai un ar kādu motivāciju.
MVU mērķa klientus nosaka intuitīvi, lielie uzskaita. Darbības
virzienu nosaka apzinoties auditoriju. Mazāk ticami, bet ne
mazāk svarīgi
Slide 19
Product/ produkts
Tūrisma produkts atšķiras no citiem produktiem dēļ
daudzpusības, t.i., naktsmītnes, transports, pārtika, atpūta un
atrakcijas.
Bieži produkts ietver nemateriālos aktīvus, tādus kā vēsturi,
kultūru un dabas skaistumu.
Atšķirīgas iezīmes var kļūt par nozīmīgu konkurences
priekšrocību
Jo vairāk produktam «plusu», jo augstāka var būt tā cena, kā arī
lielākoties produkts tiek uztverts kā kvalitatīvāks.
Jo labāk mēs varam noteikt, kā apmierināt klienta vajadzības,
jo veiksmīgs būs produkts
Slide 20
Price/ cena
Summa, kuru klienti maksā
par produktu vai pakalpojumu
Tūrismā klients vairumā
gadījumu meklē kvalitatīvu
pieredzi par taisnīgu cenu.
(Unikālā pieredze,
nestandarta pieredze)
Cenu noteikšanai būtu
jābalstās uz mērķiem:
izdzīvošana, peļņas
maksimizēšana, tirgus daļa,
konkurence vai
pozicionēšana.
Slide 21
Cenas noteikšana
Cenas noteikšana, balstoties uz patērētāja izpratni par
produkta vērtību;
Cenas noteikšana, balstoties uz izmaksām;
Cenas noteikšana, balstoties uz konkurentu cenu noteikšanas
stratēģiju;
Mērķa izmaksu noteikšana;
Cenu noteikšana jauniem produktiem;
Produktu mix cenu noteikšanas stratēģija;
Cenas piemērošanas stratēģija;
Cenas mainīšana
Slide 22
Place/ vieta
Vieta, kur klients pērk tūrisma pakalpojumu (pati viesnīca,
tūrisma aģentūra, internets utt)
Svarīgi meklēt izplatīšanas punktus, kuros jūs varat produktīvi
pārdot savus pakalpojumus, piem., tīmekļa vietnes, TIC,
viesnīcās utt)
Slide 23
Promotion/virzīšana
Darbību klāsts, kuru izmanto, lai pārliecinātu klientus
iegādāties produktus, ieskaitot informācijas komplektus,
tīmekļa vietnes, reklāmu, personīgu pārdošanu, pārdošanas
veicināšanu…
Palīdz tūrisma informācijas centri
Sadarbība ar savu valsts, reģionālā un vietējā mēroga tūrisma
birojiem un asociācijām
Slide 24
Channels of distribution/ Izplatīšanas kanāli
Daudzi atbilstošie pakalpojumi savstarpēji mijiedarbojas ar ražotāju,
vairumtirgotāju un mazumtirgotāju centrālo izplatīšanas sistēmu.
Ērtības labad tos var iedalīt sabiedriskā sektora organizācijās (valsts
vai pašvaldības) un privātā sektora organizācijās.
Pirmās ietver nacionālas nozīmes organizācijas- tūrisma
birojos, lidostas, jūras ostas, pasu un vīzu pakalpojumus utt.
Pašvaldības un reģioni
Privātais sektors piedāvā gidu pakalpojumus, ceļojumu
apdrošināšanu un finansu pakalpojumus, ceļojumu avīzes un
žurnālus, brošūras, ceļvežus, transporta kustības sarakstus utt.
Panākumi tūrisma industrijā atkarīgi no ciešas sadarbības
starp abiem sektoriem. Daudzas atrakcijas ir sabiedriskas
vietas, piem., kultūras mantojuma vietas, pieder valstij vai
pašvaldībām.
Slide 25
Partnership/partnerība
Lai nonāktu pie interesantiem, kvalitatīviem un cenas ziņā pievilcīgiem
tūrisma produktiem, ļoti nozīmīgs faktors ir sadarbība nozarē un
arvien jaunas formas un veidi, kā to darīt.
Veidojot partnerattiecības ar uzņēmumiem, kam ir līdzīgi uzņēmējdarbības
mērķi, jūs varat labāk apmierināt klientu, vienlaikus daloties kopējās
izmaksās. (Pārpildīta viesnīca pārsūta klientus, brauc uz izstādēm kopā,
izbraukumu inventārs)
Divas vai vairāk organizācijas, kas var gūt labumu viens no otra. Piemērs:
vīna darītavas varētu veidot alianses ar restorāniem, atrakciju piedāvātāji
var veidot alianses ar viesnīcām.
Sadarbības starp konkurētspējīgām vietējām vai reģionālām organizācijām,
kas ļauj efektīvi konkurēt valsts un starptautiskā līmenī.
Sadarbība ļauj iegūt varu tirgū un atvieglo komplekso tūrisma pakalpojumu
izstrādāšanu un kooperatīvu izplatīšanu
Slide 26
Partnership/partnerība
Trīs tipu kopīgu interešu organizācijas:
„Sektoru organizācijas”, ko veido noteikta industrijas sektora
intereses; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
„Galamērķa organizācijas”, kas saistītas ar konkrētu tūristu
galamērķi: brīvdienu vietu vai reģionu; Eiropas Tūrisma komisija,
Ventspils pašvaldība
„Tūrisma organizācijas”, kas balstās uz tūrisma darbību
kopumā Tūrisma attīstības valsts aģentūra
Slide 27
Packages/komplekts
Tūrisma produkts, kas veidots no dažādiem atsevišķiem
piedāvājumiem
Piedāvājums un / vai pakalpojums, kas parasti tiek pirkts
atsevišķi, apvienojot vienā pirkt ir ērtāk vieglāk, lētāk utt ..
Kompleksam ceļojumam nepieciešama cenas, izplatīšanas
un komplektēšanas politikas saskaņota darbība
Piem., pērk lidojumu+ viesnīca; naktsmītne+ ēdināšana+
pasākums
Slide 28
Programming/programmas
veidošana
Programmas veidošana cieši saistīta ar komplektu. Vairāk jāņem vērā ar laiku
saistītie aspekti.
Pasākumu mārketings- speciāli inscenēts vai radīts notikums vai pasākums
ierobežotā laika posmā un saistībā ar tūrismu. Ziedu svētki, Jūras svētki,
pilsētas svētki, hokeja čempionāts
Šiem pasākumiem piemīt kas:
Vienreizīgs;
Īslaicīgs (pārejošs);
Mākslīgs.
Īpaši notikumi un aktivitātes atbalsta un bagātina tūrisma produktu un
padara mārketingu daudz vieglāku.
Rezultātā veidojas jauni biznesi, palielina klientu tēriņus, palielina klientu
apmierinātību, veicina aktivitāti mazāk noslogotiem laika periodiem utt ...
Efektīva programmas veidošana var nodrošināt efektīvu investīciju atdevi
Programmas veidošanā, tāpat kā jebkurā mārketingā, jāietver darbības
plāns, tostarp klientu grupas, kurām tā tiks vērsta
Slide 29
Positioning/ pozicionēšana
Meklējiet īpašu vietu produktu tirgū, kas atšķir jūs no jūsu
konkurentiem
Niša ir mārketinga sākums/ Velorikša, franču valoda, latviešu virtuve, atpūta uz ūdens, nūjošanas
inventārs viesnīcā, klienti ar suņiem, medicīna, hostelis 100 viesiem, makšķerēšana
1. Nosakiet iespējamās konkurences priekšrocības uz kurām
būvēt pozīciju. Par konkurences priekšrocību un atšķirīgo lietu var kļūt jebkurš
aspekts (reāls, kas patiešām atšķiras un ir labāks). Pieejamība, cena, infrastruktūra, unikalitāte,
attieksme, drošība, darbinieki…
2. Izvēlieties savas konkurētspējīgās priekšrocības
3. Efektīva komunikācija un piegāde izvēlētā pozīcijā uz izvēlēto
mērķtirgu.
Slide 30
Tūrisma mārketinga līmeņi
Tūrisma
mārketings
Naktsmītnes
Naktsmītņu mārketings
Ēdināšanas
uzņēmumi
Ēdināšanas uzņēmumu
mārketings
Transporta
uzņēmumi
Transporta uzņēmumu
mārketings
Citi tūrisma
uzņēmumi
Dažādu atsevišķo
uzņēmumu mārketings
Darījumu tūristi
Tūristi, atvaļinājumu
tūristi, ekskursanti
Vietējie iedzīvotāji
Slide 31
Latvijas Tūrisma mārketinga
ekonomiskie mērķi
1. Palielināt ārvalstu tūristu, kas uzturas 3 un vairāk diennaktis īpatsvaru.
2. Palielināt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu salīdzināmās cenās
katru gadu par 5-10% pret iepriekšējo gadu.
3. Sasniegt tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvara pieaugumu Iekšzemes
kopproduktā līdz Centrāl- un Austrumeiropas vidējam līmenim (~5%).
4. Sasniegt izaugsmi vietējā tūrisma pakalpojumu tirgū augstāku nekā tūrisma
industrijā kopumā.
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Slide 32
Mērķa tirgi
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Ārvalstu mērķa tirgi:
Augsti prioritārie(Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija)
Prioritārie (Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Itālija, Spānija,
Nīderlande)
Sekundārie (pārējās Eiropas valstis)
Perspektīvie (ASV, Japāna, Indija, Ķīna)
Vietējais tirgus
Latvijas tūrisma produktu ar augstu eksporta potenciālu attīstīšana
viesmīlības un kvalitātes līmeņa paaugstināšana
Slide 33
Tūrisma produktu attīstības
pamatvērtības
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija definē pamatvērtības,
kurām ir jāatbilst TAVA atbalstītiem Latvijas tūrisma
produktiem:
Kvalitāte arī maziem uzņēmumiem, ieskaitot tīras kurpes;
Ilgtspējība klienti pierod: prāmis Ventspils –Sāremā, Aizputes malkas pils; cilvēka faktors; Lonely
Planet;
Individualizācija nišas, konkurētspēja, pašu izdoma
Augsta pievienotā vērtība veselība, medicīna un apkalpojošas nozares
Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana interaktivitāte, emocijas
Slide 34
Stratēģiskie produkti:
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Kultūras tūrisms;
Dabas tūrisms;
Produkti ar augstu pievienoto vērtību:
Medicīna;
Veselības tūrisms;
Sporta pasākumi;
Darījumu tūrisms.
Slide 35
Nākotnes tendences
Tiem, kas nodarbojas ar tūrisma mārketingu, ir pilnībā jāzina ne
tikai eksistējošie tūristu uzvedības modeļi, bet arī tendences,
kas varētu norādīt uz iespējamām uzvedības pārmaiņām
nākotnē.
Ja tūrisma nozarē vēlas gūt panākumus, ir jāatpazīst
notiekošās pārmaiņas un jāspēj uz tām ātri reaģēt, lai pamanītu
jaunus draudus un iespējas.
Slide 36
Nākotnes tendences (2)
Unikāli un personalizēti ceļojumu piedāvājumi
Ceļojumu aģentūras un to pieaugošā nozīme, ne visu var
atrast internetā
Specializētu korporatīvo ceļojumu risinājumu
uzņēmumiem izmantošana
Lielāks uzsvars uz jauniem tirgiem. 2015.g. dominē jaunie
tirgi -Brazīlija, Indija un Ķīna.
Vidusšķiras pieaugums
Labākie veidi kā pielāgoties mainīgajām ceļojumu
tendencēm 2015.gadā ir dažādot savu pieeju, mobilo
sakaru risinājumi un tehnoloģijas, un nišas pakalpojumi.
Slide 37
Nākotnes tendences (3)
jaunas pieredzes gūšana, nebijušas sajūtas
Ekstrēmais piedāvājums-braucieni ar kvadracikliem, kartingiem,
krosa motocikliem, lidojums ar deltaplānu, baiļu trases
Gastronomiskais tūrisms- kokā, vecā vilcienā, viena ēdiena
restorāns, bezatlikumu restorāns
Mazo viesnīcu skaita pieaugums;
Virtuālā vide- informācija, rezervācija, atsauksmes, sūdzības
Ekotūrisms- relaksējoša vide
Aktīvais tūrisms- lekšana ar izpletni, slēpošana
Katastrofu tūrisms- vētras Kurzemē?
Glampings= glamūrs+kempings indiāņu namiņš, namiņš kokā,
telts uz ūdens
Slide 38
TAVA tiešais mārketings
Lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstīs, TAVA savā
darbībā izvērš tiešā mārketinga aktivitātes:
Nodrošināta dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs;
Tūrisma informācijas materiālu izstrāde, satura veidošana,
tulkošana, izdošana, izplatīšana un uzglabāšana;
Nodrošināta reklāmas kampaņu īstenošana, t.sk. kultūras
tūrisma popularizēšana, augsti prioritārajos un prioritārajos
mērķa tirgos; spēļošana, aplikācijas, pielāgotas īpašiem tirgiem; video stāsti dažādām mērķa grupām
Ārvalstu tūrisma uzņēmēju darba semināru un iepazīšanās vizīšu
organizēšana; darbs seminārs tūrisma profesionāļiem «Baltic Connecting» , darba semināri izstādēs
Tūroperatoru un žurnālistu vizīšu organizēšana.
Slide 39
TAVA piedāvātās starptautiskās
tūrisma izstādes:
World Travel Market www.wtmlondon.com. Londona, UK, prof.
MATKA www.matkamessut.fi Helsinki, FI, patēr.
Adventur www.litexpo.lt Viļņa, LT, patēr.
Tourest www.tourest.eu Tallina, EE, patēr.
ITB www.itb-berlin.de Berlīne, DE, lielākā izstāde pasaulē, prof+patēr.
MITT www.mitt.ru Maskava, RU, prof+patēr.
Vakantiebeurs www.vakantiebeurs.nl Utrehta, NL, patēr.
Reisen Hamburg http://reisenhamburg.de Hamburga, DE, patēr.
f.re.e http://free-muenchen.de Minhene, DE, patēr.
OTDIH www.belexpo.by Minska, BY, prof+patēr.
Slide 40
Ventspils tūrisma piedāvājuma popularizēšana
starptautiskajās tūrisma izstādēs 2015.gadā
Plānots, 2015Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra
darbinieks piedalīsies šādās starptautiskās izstādēs un konferencēs:
Starptautiskā tūrisma izstāde „Vakantiebeurs 2015” (Nīderlande);
Starptautiskā tūrisma izstāde „MATKA 2015” (Somija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „ADVENTUR 2015” (Lietuva);
Starptautiskā tūrisma izstāde „TOUREST 2015” (Igaunija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „ITB BERLIN 2015” (Vācija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „MITT 2015”, (Krievija);
Tūrisma foruma EFCO&HPA Ģenerālās asamblejas rudens sesija
(konference) (Austrija).
Slide 41
Uzturēšanās ilgums un vietas LV
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
43.4% aptaujāto Latvijas apmeklētāju šeit pavadīja 0-3 naktis,
36.0% - 4-7 naktis,
20.6% Latvijā pavadīja vairāk kā nedēļu.
CSB datos vidēji 1,4 dienas pavada LV.
43.0% aptaujas dalībnieku visas ceļojuma naktis pavadīja Rīgā,
54.6% ceļoja pa visu Latviju nakšņojot gan galvaspilsētā, gan arī citās vietās,
2.4% - pavadīja šeit tikai vienu dienu nenakšņojot Latvijā.
Tātad divas trešdaļas tūristu ceļojuma ietvaros apmeklē galvaspilsētu,
27.6% - Jūrmalu;
21% – Vidzemi, Kurzemi un Zemgali,
11% – Zemgali un Latgali
Nakšņo visbiežāk kempingos un viesu mājās, kā arī pie radiem/ draugiem (gandrīz
desmitā daļa (8.9%) atbrauc uz vienu dienu nenakšņojot šeit).
Slide 42
ĀRVALSTU VIESU UZTURĒŠANĀS VIESNĪCĀS
UN CITĀS TŪRISTU MĪTNĒS csb.gov.lv
3500000
3000000
2500000
2000000
1500000
1000000
500000
0
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Slide 43
ĀRVALSTU VAIRĀKDIENU CEĻOTĀJU SKAITS
SADALĪJUMĀ PA VALSTĪM 2013.gadā (tūkstošos)
csb.gov.lv
350
300
250
200
150
100
50
0
ASV
UK
CZ
DK
FR
EE
RU
LT
NO
PL
FI
DE
SE
Slide 44
Post-padomju valstis
Būtiskāka tūrisma plūsma Latvijā ir novērojama no postpadomju valstīm (trešdaļa aptaujas dalībnieku mītnes zeme
ir kāda no bijušajām PSRS republikām),- Krievijas,
Baltkrievijas, Kazahstānas
Tūristu skaits no Kazahstānas uz Latviju aug par 30% katru
gadu.
Slide 45
AustrumEiropa
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Respondenti no Austrumeiropas biežāk kā citi atzīmē sakoptu
vidi (pilsētas, parkus, pludmali);
14.2% bija nakšņojuši viesu mājās un 11.3% - kempingos,
pārsvarā Lietuvas, Igaunijas un Austrumeiropas tūristi.
Slide 46
Kas vajadzīgs NVS tūristiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
NVS tūristi visbiežāk kā galveno Latvijas tūrisma vērtību min
pludmales baudīšanas iespējas;
Biežāk kā citi, respondenti no NVS novērtē patīkamos
cilvēkus. Šī atbilde iekļauj sevī aspektu, ka cilvēki Latvijā
prot krievu valodu - ir viegli komunicēt, tas rada patīkamu
atmosfēru, jo ir iespēja „justies kā mājās”;
Tāpat arī biežāk kā citi, tieši NVS tūrists novērtē laba servisa
un pakalpojumu iespējas;
Izvēloties naktsmītnes salīdzinoši biežāk priekšroka tika dota
4* un 3* viesnīcām, arī 2*/3* viesnīcas.
NVS tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu,
vietējo virtuvi un pakalpojumu kvalitāti.
Slide 47
Tūristi no NVS valstīm :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Latvijā pavada ilgāko ceļojuma laiku- vairāk kā nedēļu, apmēram trešdaļa – 4-7 naktis;
Vairākums tūristu no NVS Latviju apmeklē vairākkārtīgi;
Lielākā daļa NVS tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, piektdaļa apciemot radus/draugus (otra auditorija, kurā vērojams lielākais to tūristu īpatsvars,
kas brauc ciemos pie radiem/draugiem Latvijā);
Iecienīts ģimenes tūrisms (otra auditorija, kurā dominē to tūristu skaits, kuri Latvijā
viesojās kopā ar bērniem);
Apmēram divas trešdaļas (64.8%) NVS tūristu Latvijā viesojās ne tikai Rīgā, bet arī
citos reģionos.
Vispopulārākā tūrisma vieta bija Jūrmala, kurā vairāk nekā puse aptaujāto NVS tūristu
pavadīja vismaz 1 nakti (šī ir vienīgā auditorija, kurā Jūrmalas apmeklētāju skaits
pārsniedza Rīgas apmeklētāju skaitu), no reģioniem krievu tūristu vidū populārākā
bija Latgale ;
Populārākā atbilde jautājumā par naktsmītņu izvēli - “pie draugiem”, kuru nosauca
katrs trešais aptaujātais NVS tūrists, un tikai tad sekoja 2*-3* viesnīcas un 4*-5*
viesnīcas .
Slide 48
Kas vajadzīgs Baltijas valstu tūristiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Baltijas valstu tūristi biežāk kā tūristi no citām valstīm atzīmē, ka Latvija ir valsts,
uz kuru ir visērtākā nokļūšana, jo tā ir kaimiņvalsts (17,7%), kurā ir iespējamas
labas izklaides iespējas (10,7%) un aplūkojamas skaistas mazpilsētas (9,6%).
Dažādu valstu tūristu vidū ar autobusu uz Latviju visbiežāk bija braukuši tūristi no
Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Somijas, kā arī Austrumeiropas.
Pārsvarā nakšņo 2*/3* viesnīcās, bet 14.2% aptaujas dalībnieku bija nakšņojuši
viesu mājās un 11.3% - kempingos
Pludmales baudīšanu visaugstāk novērtēja Igaunijas, Krievijas un Vācijas tūristi;
Likumsakarīgi, ka izklaidi un pasākumus augstāk novērtēja gados jaunāki cilvēki.
Tūristi no Igaunijas un Lietuvas visapmierinātākie savos vērtējumos bija ar
pasākumiem un festivāliem.
Lietuviešiem patīk zemas cenas, atlaides, kvalitātes prasības nav tik augstās kā
Eiropas tūristiem
Lietuvas Valsts svētku laikā liels tūristu skaita pieaugums (16.febr; 11.marts)
Slide 49
Tūristi no Igaunijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākkārtīgi brauc Latviju un visbiežāk Latvija ir ceļojuma vienīgais
galamērķis;
2/3 pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis;
labi zina, kur brauc, iespaids par Latviju atbilst gaidītajam;
4/5 Igaunijas tūristu ir vecumā no 18 līdz 45 gadiem;
uz Latviju vairākums brauc ar privāto automašīnu un ar to arī šeit
pārvietojas, otrs biežāk izmantotais transports - autobuss;
ceļo pa visu Latviju, ārpus Rīgas biežāk apmeklētie reģioni Igaunijas
tūristu vidū ir Vidzeme un Kurzeme;
nakšņo visbiežāk 2*-3* viesnīcās, pie radiem/ draugiem un viesu
mājās, bet gados jauni cilvēki - arī hosteļos.
Apgūst un iepazīst Vidzemi, tad Kurzemi.
Interesē lieli, veiksmīgi, kvalitatīvi, atraktīvi, interaktīvi tūrisma
piedāvājumi
Slide 50
Kas vajadzīgs Ziemeļeiropiešiem
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Likumsakarīgi, ka tieši Ziemeļvalstu tūristi biežāk min, ka Latvija ir valsts ar patīkami zemām
cenām . Tāpat arī respondenti no Ziemeļvalstīm biežāk novērtē arhitektūru un pilsētvides
šarmu , kas ietver sevī atbildes - maza, skaista, bet dzīvīga un mainīga pilsēta, ko var iziet ar
kājām;
Zviedru tūristi ir iecienījuši prāmi;
4*/5* viesnīcas biežāk bija izmantojuši zviedru un somu tūristi, savukārt somu tūristi
apmetās arī lētākās 2*/3* viesnīcās;
Somijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu (pilis, muižas) , pilsētas
apskati, tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Arī gida
pakalpojumus augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists;
Somiem interesē vēsture (Liepājā sv.Trīsvienības baznīca, somu jēgeru cīņu piemiņas vietas)
Gados jaunāki cilvēki augsti novērtē naktsdzīvi, izklaidi, pasākumus un festivālus; lēts
alkohols;
Jo gados vecāks somu, zviedru tūrists, jo nedaudz augstāks vērtējums medicīniskajiem
pakalpojumiem;
Veselību uzlabojošās un SPA procedūras visaugstāk novērtē tūristi no Zviedrijas.
Slide 51
Tūristi no Zviedrijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto zviedru tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairākumam
Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ;
Salīdzinoši biežāk kā citi uz Latviju dodas īsos braucienos pavadot šeit ne vairāk kā 3
naktis;
Gandrīz puse aptaujāto zviedru tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā)
atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma;
1/3 tūristu vecumā no 46-59 gadiem;
Vairāk kā puse ceļoja divatā kopā ar partneri;
2/3 zviedru tūristu Latvijā ieradušies ar prāmi, bet 1/4 – ar lidmašīnu;
Populārākie pārvietošanās veidi pa Latviju zviedru tūristu vidū bija - “kājām (pa Rīgas
centru)”; auto, autobuss.
Biežāk kā citi tūristi (45.7%) nakšņo 4*-5* viesnīcās.
Vairums visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā;
Kopš neilga laika apmeklē arī Jūrmalu, jo Jūrmala atsevišķi piedalās Zviedrijā izstādē
Slide 52
Tūristi no Somijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākums aptaujāto somu tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei
Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ;
Nedaudz vairāk kā puse pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis, tomēr aptuveni
40% somu tūristu Latvijā pavada arī ilgāki laiku - līdz 7 naktīm;
Puse aptaujāto somu tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā)
atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma;
Somi visbiežāk ceļo divatā ar partneri ;
Puse somu tūristu Latvijā ieradušies ar lidmašīnu, bet 1/3 – ar automašīnu;
populārākais transporta līdzeklis pārvietojoties pa Latviju – automašīna;
2/3 visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā; no citiem reģioniem
apmeklētākā bija Vidzeme;
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši
biežāk kā citu Rietumu valstu tūristi, somi nakšņošanai izvēlējušies viesu
mājas.
Slide 53
Kas vajadzīgs RietumEiropiešiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji
izceļas vācu tūristi , bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu
mītnes zeme bija Lielbritānija.
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī viesu
mājas un kempingi.
Vācijas tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu, vietējo
virtuvi un pakalpojumu kvalitāti;
Vācijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu,
pilsētas apskati (jūgendstils), tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī
vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Attiecīgi arī gida pakalpojumus
augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists;
Vācijas tūristiem patīk pludmales baudīšana;
Naktsdzīvi un izklaidi visaugstāk vērtēja respondenti no Lielbritānijas.
Vācu tūristi augsti novērtē arī medicīniskos pakalpojumus.
Slide 54
Tūristi no Vācijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākums tūristu no Vācijas Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei Latvija bija kā daļa no
ceļojuma (pārsvarā ceļojuma pa Baltiju kā reģionu);
Visbiežāk Latvijā pavadīja 4-7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne vairāk kā 3 naktis;
Puse aptaujāto vācu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms
ceļojuma;
Puse bija vecāki par 46 gadiem, vācu tūristu vidū bija vērojams vislielākais senioru (vecāki par 60
gadiem) īpatsvars;
Tai pašā laikā vairums Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu;
Visbiežāk ceļo divatā ar partneri un salīdzinoši vairāk kā citi ceļoja organizētās grupās;
Gandrīz puse tūristu bija ieradušies ar lidmašīnu, 1/3 – ar automašīnu; bet 1/5– ar autobusu;
populārākie transporta līdzekļi pārvietojoties pa Latviju – automašīna un autobuss;
Lielākā daļa aptaujāto vācu tūristu apmeklēja (t.sk. nakšņoja) ne tikai Rīgu, bet arī citus reģionus;
no kuriem vispopulārākie bija Vidzeme un Kurzeme;
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši biežāk kā citu Rietumu
valstu tūristi, vācieši nakšņojuši viesu mājās un kempingos.
Slide 55
Tūristi no Lielbritānijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Pirmreizējo un atkārtoti Latviju apmeklējušo tūristu skaits aptaujāto britu
tūristu vidū dalījās uz pusēm, vairāk nekā divām trešdaļām tūristu no
Lielbritānijas Latvija vienīgais ceļojuma galamērķis;
Visbiežāk britu tūristi Latvijā pavadīja 4-7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne
vairāk kā 3 naktis;
Puse aptaujāto britu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks
nekā cerēts pirms ceļojuma;
Lielākā daļa bija vecumā no 18 līdz 35 gadiem;
Puse britu tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, 19.9% apciemot draugus;
Visbiežāk ceļo divatā ar partneri;
4/5 tūristu ieradušies ar lidmašīnu; savukārt pa LV pārvietojās ar automašīnu;
Puse visu ceļojuma laika pavadīja Rīgā, bet otra puse apmeklēja arī citus
Latvijas reģionus; no kuriem visapmeklētākā bija Vidzeme;
Naktsmītņu izvēle - “pie draugiem” 35.3%, tad 4*-5* viesnīcas 29.5%; 2*-3*
viesnīcas 16.0% un hosteļi (15.4%.
Slide 56
http://www.cruisenewser.com/worldsunfriendliest-countries/
Slide 57
Secinājumi un ieteikumi:
1. Jābūt Ventspils bukletā, jābūt savai lapai lv, lt, eng, rus vai
atrodamam Ventspils lapā;
2. Ieteicams līdzdarboties profesionālajās asociācijās, kuras
rūpējas par sava sektora mārketingu;
3. Individuāli iespējama dalība tuvajās izstādē Balttour (Rīgā),
Viļņā, Kaļiņingradā;
4. Izstādēs Eiropā startē- reģionu bukleti (Kurzeme, Zemgale utt)
skat.1.
5. 46,2% tūristu iegūst informāciju internetā. Skat.1.
Booking.com, TripAdvisor.com; piejuras.lv; priejuros.lt, Google AdWords, sociālie
tīkli, papildinātā realitāte, e-pasta mārketings
6. Izmanto katru iespēju jeb PSP /A.Dauginis/ Saki «jā!». Tas vairo
konkurētspēju.
Slide 58
Aija Kairēna
[email protected]
+371 29210813
Ārējais tūrisma mārketings
Aija Kairēna
Liepājas Universitāte
2015
Slide 2
Mārketings
M. ir menedžmenta process, kas organizē un apzina patērētāju
un ražotāja prasības un efektīvi tās apmierina. (Chartered Institute of
Marketing)
M. menedžments ir darbības mērķtirgus apzināšanai, patērētāju
vajadzību izpēte šajos tirgos, produkta izstrāde, tā cenas
noteikšana, virzības paņēmienu izvēle un sadale nolūkā
nodrošināt apmaiņu, kas apmierinātu ieinteresēto grupu
vajadzības (Piter Doyle, Uviversity of Warwick)
Slide 3
Pakalpojumu mārketings
Pakalpojums ir darbs, ko piedāvā par samaksu un kura izpilde
apmierina pircēja noteiktas vajadzības vai aizpilda brīvo laiku.
Pakalpojumu mārketinga būtība ir pats pakalpojums.
Pakalpojuma pārdošana ir attiecību pārdošana.
Galvenais pakalpojumu mārketinga uzdevums ir pierādīt
klientam, ka piedāvātais pakalpojums ir drošs un uzticams, ka
tas spēs apmierināt viņa vēlmes, atrisināt viņa problēmas. Pats
svarīgākais ir informēt potenciālos klientus par pakalpojuma
esamību un nodibināt ilgtermiņa attiecības, kas balstītas uz
savstarpēju sapratni un izdevīgumu.
Slide 4
Mārketings
Slide 5
Mārketings
Slide 6
Tūrists
Fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas
ne ilgāk par vienu gadu, bet ne mazāk par vienu diennakti un
kuras ceļojuma mērķis nav algota darba veikšana.
Statistikā tūrists ir apmeklētājs, kurš uzturas ārpus savas
pastāvīgās dzīvesvietas vismaz vienu diennakti nolūkā, kas nav
saistīts ar algota darba veikšanu.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
Slide 7
Tūristu iedalījums
Statistiskās uzskaites, tirgvedības, tūrisma ietekmes pētījumu u.
tml. mērķiem veikts tūristu iedalījums atšķirīgās grupās pēc
dažādām pazīmēm:
ceļojuma virziena — vietējie, ārvalstu tūristi u. c.;
tūrisma veida — darījumu, atpūtas, atvaļinājumu, kultūras
tūristi u. c.;
ceļošanas formas, izturēšanās un attieksmes pret vietējo
kultūru — individuālie un masu tūristi u. c.;
ceļojumu motīva — saulesprieka vai ceļotprieka tūristi,
pētnieki, piedzīvojumu meklētāji u. c.
Slide 8
Starptautisko ceļotāju klasifikācija
pēc PTO
Slide 9
Starptautisko ceļotāju klasifikācija (2)
Ar tūrismu saistīti
ceļotāji
Ārzemnieki
apmeklējamā
valstī
Tūristi
Ekskursanti
(vairākdienu viesi)
(vienas dienas viesi, apmeklētāji)
Kuģu
apkalpes
nav valsts
iedzīvotāji
Valsts
iedzīvotāji
ārzemēs
Vienas
dienas viesi,
apmeklētāji
Kuģu
apkalpe
Kruīzu
pasažieri
Slide 10
Tūrista raksturojums un to
ietekmējošie faktori/segmentēšana
Vecums
Izglītība
Ienākumi
Nodarbošanās
Ģimenes stāvoklis
Ģimenes locekļu skaits
Iepriekšējā pieredze
Uztvere
Motivācija
Kultūras faktori
Nacionālie f.
Sociālā piederība
Sociālie faktori
Ģimene
Statuss
Personības faktori
Vecums
Nodarbošanās
Ienākumi
Dzīves stils/veids
Psiholoģiskie faktori
Motivācija
Uztvere
Iepriekšējā pieredze
Slide 11
Tūrista uzvedību raksturojošie
faktori:
Vajadzības (emocionālas, garīgas, fiziskas)
Motivācija (bēgšana no rutīnas, sociālas pārmaiņas,
izziņas vēlme)
Attieksme
……………….
Slide 12
Vēlmes, vajadzības un pieprasījums
«Es jau sen to gribēju apmeklēt» , «Draugi ieteica»
Slide 13
Faktori, kas ietekmē motivāciju
Dž.K.Holovejs. Tūrisma bizness
Pirkšanas uzvedība un lēmuma pieņemšana/apzināšanās, interese, vēlme, darbība
Tūrisma tēls/ ietver indivīda attieksmi pret tūrisma vietu, priekšstatu par tās pieejamību, vietējo iedzīvotāju viesmīlību,
drošību utt. Jārada tēls, kas ļaut atšķirties no citiem līdzīgiem piedāvājumiem
Attieksme pret galamērķi/ var būt negatīvs tēls, un arī interese to apmeklēt
Riska faktors tūrisma izvēlē/ laika apstākļi, noziedzība, neatbilstība standartam, pārtika
Sabiedrības spiediens/ reizēm izvēlas to, ko pieprasa sabiedrība/statuss
Mode un gaume/ produkta dzīves cikls, Ķīna
Dzīves stils un mārketings/ attieksme, intereses un uzskati
Personības iezīmes/ alocentriķi- dažādība, eksperimenti; psihocentriķi- stabilitāte, drošība
Sociāldemogrāfiskie faktori
Nākotnes tendences/ novecojoša sabiedrība, ienākumu pieaugums
Slide 14
Tūrista vajadzības
Kvalitāte (Standarts)
Viesnīcu un restorānu asociācija (Hotelstars Union, Brīvs no ĢMO), Lauku ceļotājs
(Zaļais sertifikāts, Latviskais mantojums, Latviešu virtuve), TAVA (Q-Latvija), Zaļā
karotīte, Zaļā josta, Ražots Latvijā Kurzeme u.c.
Drošība
Slide 15
Mārketinga MIX
Produkts- no iepakojuma dizaina līdz pretenziju
izskatīšanai
Kvalitāte, ekspluatācijas īpašības, ērtība, izskats, marka, dzīvescikls, konkurence, apkalpošana, garantija,
sortiments, gabarīti
Cena- produkta vērtība vai summa, kuru gatavs maksāt
klients
Cenrāža cena, atlaides, uzcenojums, apmaksas noteikumi, kredīta termiņš
Vieta- aktivitātes, kas saistītas ar produkta pieejamību,
lai klienti var izmantot to kad un kur vēlas
Sadales kanāli (reģistrācija, iepr.pieteikšanās), papildus pakalpojumi, transportēšana, infrastruktūra, novietojums
un attālums, drošība, apkārtne
Virzība-panākt produkta pārdošanu
Reklāma, komunikācija, izplatītāji, nozares sistēma, finanses, piegāde un serviss, darbinieku kompetence
Slide 16
Tūrisma mārketings
Modernais mārketings tūrismā ir vairāk nekā:
Tikai pārdot;
«mazliet» reklāmas vai PR aktivitātes vai reklāmas bukletu
veidošana;
Atsevišķi mārketinga instrumenti.
Tūrisma mārketings ir tūrisma uzņēmumu, indivīdu un
organizāciju:
Sistemātiska, konceptuāla metode vai domāšanas veids;
Pārvaldības tehnika
Slide 17
Tūrisma mārketinga mix
Goeldner Ch. R. Tourism
Timing brīvdienas, sezona, nesezona
Brands nosaukumi, preču zīmes, logo, etiķetes
Channels of distribution internets, telefons, birojs, aģenti
(fiziskie un virtuālie),
dominē interneta pakalpojumi
Image reputācija un kvalitāte/atsauksmes +/ Advertising kad, kur un kā?
Selling pārdošana
Public relations apmeklētāji, piegādātāji, darbinieki
Research primārie/sekundārie dati
Slide 18
Research primārie/sekundārie dati
Statistika ir svarīga, izstrādājot mārketinga plānus, neatkarīgi
no tā, vai tā būtu valsts tūrisma pārvalde vai privāta kompānija.
Par pamatu izmantojot pētījumus, organizācijām jālemj, kur tās
reklamēsies, kādai auditorijai un ar kādu motivāciju.
MVU mērķa klientus nosaka intuitīvi, lielie uzskaita. Darbības
virzienu nosaka apzinoties auditoriju. Mazāk ticami, bet ne
mazāk svarīgi
Slide 19
Product/ produkts
Tūrisma produkts atšķiras no citiem produktiem dēļ
daudzpusības, t.i., naktsmītnes, transports, pārtika, atpūta un
atrakcijas.
Bieži produkts ietver nemateriālos aktīvus, tādus kā vēsturi,
kultūru un dabas skaistumu.
Atšķirīgas iezīmes var kļūt par nozīmīgu konkurences
priekšrocību
Jo vairāk produktam «plusu», jo augstāka var būt tā cena, kā arī
lielākoties produkts tiek uztverts kā kvalitatīvāks.
Jo labāk mēs varam noteikt, kā apmierināt klienta vajadzības,
jo veiksmīgs būs produkts
Slide 20
Price/ cena
Summa, kuru klienti maksā
par produktu vai pakalpojumu
Tūrismā klients vairumā
gadījumu meklē kvalitatīvu
pieredzi par taisnīgu cenu.
(Unikālā pieredze,
nestandarta pieredze)
Cenu noteikšanai būtu
jābalstās uz mērķiem:
izdzīvošana, peļņas
maksimizēšana, tirgus daļa,
konkurence vai
pozicionēšana.
Slide 21
Cenas noteikšana
Cenas noteikšana, balstoties uz patērētāja izpratni par
produkta vērtību;
Cenas noteikšana, balstoties uz izmaksām;
Cenas noteikšana, balstoties uz konkurentu cenu noteikšanas
stratēģiju;
Mērķa izmaksu noteikšana;
Cenu noteikšana jauniem produktiem;
Produktu mix cenu noteikšanas stratēģija;
Cenas piemērošanas stratēģija;
Cenas mainīšana
Slide 22
Place/ vieta
Vieta, kur klients pērk tūrisma pakalpojumu (pati viesnīca,
tūrisma aģentūra, internets utt)
Svarīgi meklēt izplatīšanas punktus, kuros jūs varat produktīvi
pārdot savus pakalpojumus, piem., tīmekļa vietnes, TIC,
viesnīcās utt)
Slide 23
Promotion/virzīšana
Darbību klāsts, kuru izmanto, lai pārliecinātu klientus
iegādāties produktus, ieskaitot informācijas komplektus,
tīmekļa vietnes, reklāmu, personīgu pārdošanu, pārdošanas
veicināšanu…
Palīdz tūrisma informācijas centri
Sadarbība ar savu valsts, reģionālā un vietējā mēroga tūrisma
birojiem un asociācijām
Slide 24
Channels of distribution/ Izplatīšanas kanāli
Daudzi atbilstošie pakalpojumi savstarpēji mijiedarbojas ar ražotāju,
vairumtirgotāju un mazumtirgotāju centrālo izplatīšanas sistēmu.
Ērtības labad tos var iedalīt sabiedriskā sektora organizācijās (valsts
vai pašvaldības) un privātā sektora organizācijās.
Pirmās ietver nacionālas nozīmes organizācijas- tūrisma
birojos, lidostas, jūras ostas, pasu un vīzu pakalpojumus utt.
Pašvaldības un reģioni
Privātais sektors piedāvā gidu pakalpojumus, ceļojumu
apdrošināšanu un finansu pakalpojumus, ceļojumu avīzes un
žurnālus, brošūras, ceļvežus, transporta kustības sarakstus utt.
Panākumi tūrisma industrijā atkarīgi no ciešas sadarbības
starp abiem sektoriem. Daudzas atrakcijas ir sabiedriskas
vietas, piem., kultūras mantojuma vietas, pieder valstij vai
pašvaldībām.
Slide 25
Partnership/partnerība
Lai nonāktu pie interesantiem, kvalitatīviem un cenas ziņā pievilcīgiem
tūrisma produktiem, ļoti nozīmīgs faktors ir sadarbība nozarē un
arvien jaunas formas un veidi, kā to darīt.
Veidojot partnerattiecības ar uzņēmumiem, kam ir līdzīgi uzņēmējdarbības
mērķi, jūs varat labāk apmierināt klientu, vienlaikus daloties kopējās
izmaksās. (Pārpildīta viesnīca pārsūta klientus, brauc uz izstādēm kopā,
izbraukumu inventārs)
Divas vai vairāk organizācijas, kas var gūt labumu viens no otra. Piemērs:
vīna darītavas varētu veidot alianses ar restorāniem, atrakciju piedāvātāji
var veidot alianses ar viesnīcām.
Sadarbības starp konkurētspējīgām vietējām vai reģionālām organizācijām,
kas ļauj efektīvi konkurēt valsts un starptautiskā līmenī.
Sadarbība ļauj iegūt varu tirgū un atvieglo komplekso tūrisma pakalpojumu
izstrādāšanu un kooperatīvu izplatīšanu
Slide 26
Partnership/partnerība
Trīs tipu kopīgu interešu organizācijas:
„Sektoru organizācijas”, ko veido noteikta industrijas sektora
intereses; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
„Galamērķa organizācijas”, kas saistītas ar konkrētu tūristu
galamērķi: brīvdienu vietu vai reģionu; Eiropas Tūrisma komisija,
Ventspils pašvaldība
„Tūrisma organizācijas”, kas balstās uz tūrisma darbību
kopumā Tūrisma attīstības valsts aģentūra
Slide 27
Packages/komplekts
Tūrisma produkts, kas veidots no dažādiem atsevišķiem
piedāvājumiem
Piedāvājums un / vai pakalpojums, kas parasti tiek pirkts
atsevišķi, apvienojot vienā pirkt ir ērtāk vieglāk, lētāk utt ..
Kompleksam ceļojumam nepieciešama cenas, izplatīšanas
un komplektēšanas politikas saskaņota darbība
Piem., pērk lidojumu+ viesnīca; naktsmītne+ ēdināšana+
pasākums
Slide 28
Programming/programmas
veidošana
Programmas veidošana cieši saistīta ar komplektu. Vairāk jāņem vērā ar laiku
saistītie aspekti.
Pasākumu mārketings- speciāli inscenēts vai radīts notikums vai pasākums
ierobežotā laika posmā un saistībā ar tūrismu. Ziedu svētki, Jūras svētki,
pilsētas svētki, hokeja čempionāts
Šiem pasākumiem piemīt kas:
Vienreizīgs;
Īslaicīgs (pārejošs);
Mākslīgs.
Īpaši notikumi un aktivitātes atbalsta un bagātina tūrisma produktu un
padara mārketingu daudz vieglāku.
Rezultātā veidojas jauni biznesi, palielina klientu tēriņus, palielina klientu
apmierinātību, veicina aktivitāti mazāk noslogotiem laika periodiem utt ...
Efektīva programmas veidošana var nodrošināt efektīvu investīciju atdevi
Programmas veidošanā, tāpat kā jebkurā mārketingā, jāietver darbības
plāns, tostarp klientu grupas, kurām tā tiks vērsta
Slide 29
Positioning/ pozicionēšana
Meklējiet īpašu vietu produktu tirgū, kas atšķir jūs no jūsu
konkurentiem
Niša ir mārketinga sākums/ Velorikša, franču valoda, latviešu virtuve, atpūta uz ūdens, nūjošanas
inventārs viesnīcā, klienti ar suņiem, medicīna, hostelis 100 viesiem, makšķerēšana
1. Nosakiet iespējamās konkurences priekšrocības uz kurām
būvēt pozīciju. Par konkurences priekšrocību un atšķirīgo lietu var kļūt jebkurš
aspekts (reāls, kas patiešām atšķiras un ir labāks). Pieejamība, cena, infrastruktūra, unikalitāte,
attieksme, drošība, darbinieki…
2. Izvēlieties savas konkurētspējīgās priekšrocības
3. Efektīva komunikācija un piegāde izvēlētā pozīcijā uz izvēlēto
mērķtirgu.
Slide 30
Tūrisma mārketinga līmeņi
Tūrisma
mārketings
Naktsmītnes
Naktsmītņu mārketings
Ēdināšanas
uzņēmumi
Ēdināšanas uzņēmumu
mārketings
Transporta
uzņēmumi
Transporta uzņēmumu
mārketings
Citi tūrisma
uzņēmumi
Dažādu atsevišķo
uzņēmumu mārketings
Darījumu tūristi
Tūristi, atvaļinājumu
tūristi, ekskursanti
Vietējie iedzīvotāji
Slide 31
Latvijas Tūrisma mārketinga
ekonomiskie mērķi
1. Palielināt ārvalstu tūristu, kas uzturas 3 un vairāk diennaktis īpatsvaru.
2. Palielināt tūrisma pakalpojumu eksporta pieaugumu salīdzināmās cenās
katru gadu par 5-10% pret iepriekšējo gadu.
3. Sasniegt tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvara pieaugumu Iekšzemes
kopproduktā līdz Centrāl- un Austrumeiropas vidējam līmenim (~5%).
4. Sasniegt izaugsmi vietējā tūrisma pakalpojumu tirgū augstāku nekā tūrisma
industrijā kopumā.
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Slide 32
Mērķa tirgi
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Ārvalstu mērķa tirgi:
Augsti prioritārie(Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Krievija, Vācija)
Prioritārie (Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Itālija, Spānija,
Nīderlande)
Sekundārie (pārējās Eiropas valstis)
Perspektīvie (ASV, Japāna, Indija, Ķīna)
Vietējais tirgus
Latvijas tūrisma produktu ar augstu eksporta potenciālu attīstīšana
viesmīlības un kvalitātes līmeņa paaugstināšana
Slide 33
Tūrisma produktu attīstības
pamatvērtības
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija definē pamatvērtības,
kurām ir jāatbilst TAVA atbalstītiem Latvijas tūrisma
produktiem:
Kvalitāte arī maziem uzņēmumiem, ieskaitot tīras kurpes;
Ilgtspējība klienti pierod: prāmis Ventspils –Sāremā, Aizputes malkas pils; cilvēka faktors; Lonely
Planet;
Individualizācija nišas, konkurētspēja, pašu izdoma
Augsta pievienotā vērtība veselība, medicīna un apkalpojošas nozares
Tūristu iesaiste un pieredzes gūšana interaktivitāte, emocijas
Slide 34
Stratēģiskie produkti:
Latvijas Tūrisma mārketinga ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJA
Kultūras tūrisms;
Dabas tūrisms;
Produkti ar augstu pievienoto vērtību:
Medicīna;
Veselības tūrisms;
Sporta pasākumi;
Darījumu tūrisms.
Slide 35
Nākotnes tendences
Tiem, kas nodarbojas ar tūrisma mārketingu, ir pilnībā jāzina ne
tikai eksistējošie tūristu uzvedības modeļi, bet arī tendences,
kas varētu norādīt uz iespējamām uzvedības pārmaiņām
nākotnē.
Ja tūrisma nozarē vēlas gūt panākumus, ir jāatpazīst
notiekošās pārmaiņas un jāspēj uz tām ātri reaģēt, lai pamanītu
jaunus draudus un iespējas.
Slide 36
Nākotnes tendences (2)
Unikāli un personalizēti ceļojumu piedāvājumi
Ceļojumu aģentūras un to pieaugošā nozīme, ne visu var
atrast internetā
Specializētu korporatīvo ceļojumu risinājumu
uzņēmumiem izmantošana
Lielāks uzsvars uz jauniem tirgiem. 2015.g. dominē jaunie
tirgi -Brazīlija, Indija un Ķīna.
Vidusšķiras pieaugums
Labākie veidi kā pielāgoties mainīgajām ceļojumu
tendencēm 2015.gadā ir dažādot savu pieeju, mobilo
sakaru risinājumi un tehnoloģijas, un nišas pakalpojumi.
Slide 37
Nākotnes tendences (3)
jaunas pieredzes gūšana, nebijušas sajūtas
Ekstrēmais piedāvājums-braucieni ar kvadracikliem, kartingiem,
krosa motocikliem, lidojums ar deltaplānu, baiļu trases
Gastronomiskais tūrisms- kokā, vecā vilcienā, viena ēdiena
restorāns, bezatlikumu restorāns
Mazo viesnīcu skaita pieaugums;
Virtuālā vide- informācija, rezervācija, atsauksmes, sūdzības
Ekotūrisms- relaksējoša vide
Aktīvais tūrisms- lekšana ar izpletni, slēpošana
Katastrofu tūrisms- vētras Kurzemē?
Glampings= glamūrs+kempings indiāņu namiņš, namiņš kokā,
telts uz ūdens
Slide 38
TAVA tiešais mārketings
Lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstīs, TAVA savā
darbībā izvērš tiešā mārketinga aktivitātes:
Nodrošināta dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs;
Tūrisma informācijas materiālu izstrāde, satura veidošana,
tulkošana, izdošana, izplatīšana un uzglabāšana;
Nodrošināta reklāmas kampaņu īstenošana, t.sk. kultūras
tūrisma popularizēšana, augsti prioritārajos un prioritārajos
mērķa tirgos; spēļošana, aplikācijas, pielāgotas īpašiem tirgiem; video stāsti dažādām mērķa grupām
Ārvalstu tūrisma uzņēmēju darba semināru un iepazīšanās vizīšu
organizēšana; darbs seminārs tūrisma profesionāļiem «Baltic Connecting» , darba semināri izstādēs
Tūroperatoru un žurnālistu vizīšu organizēšana.
Slide 39
TAVA piedāvātās starptautiskās
tūrisma izstādes:
World Travel Market www.wtmlondon.com. Londona, UK, prof.
MATKA www.matkamessut.fi Helsinki, FI, patēr.
Adventur www.litexpo.lt Viļņa, LT, patēr.
Tourest www.tourest.eu Tallina, EE, patēr.
ITB www.itb-berlin.de Berlīne, DE, lielākā izstāde pasaulē, prof+patēr.
MITT www.mitt.ru Maskava, RU, prof+patēr.
Vakantiebeurs www.vakantiebeurs.nl Utrehta, NL, patēr.
Reisen Hamburg http://reisenhamburg.de Hamburga, DE, patēr.
f.re.e http://free-muenchen.de Minhene, DE, patēr.
OTDIH www.belexpo.by Minska, BY, prof+patēr.
Slide 40
Ventspils tūrisma piedāvājuma popularizēšana
starptautiskajās tūrisma izstādēs 2015.gadā
Plānots, 2015Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra
darbinieks piedalīsies šādās starptautiskās izstādēs un konferencēs:
Starptautiskā tūrisma izstāde „Vakantiebeurs 2015” (Nīderlande);
Starptautiskā tūrisma izstāde „MATKA 2015” (Somija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „ADVENTUR 2015” (Lietuva);
Starptautiskā tūrisma izstāde „TOUREST 2015” (Igaunija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „ITB BERLIN 2015” (Vācija);
Starptautiskā tūrisma izstāde „MITT 2015”, (Krievija);
Tūrisma foruma EFCO&HPA Ģenerālās asamblejas rudens sesija
(konference) (Austrija).
Slide 41
Uzturēšanās ilgums un vietas LV
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
43.4% aptaujāto Latvijas apmeklētāju šeit pavadīja 0-3 naktis,
36.0% - 4-7 naktis,
20.6% Latvijā pavadīja vairāk kā nedēļu.
CSB datos vidēji 1,4 dienas pavada LV.
43.0% aptaujas dalībnieku visas ceļojuma naktis pavadīja Rīgā,
54.6% ceļoja pa visu Latviju nakšņojot gan galvaspilsētā, gan arī citās vietās,
2.4% - pavadīja šeit tikai vienu dienu nenakšņojot Latvijā.
Tātad divas trešdaļas tūristu ceļojuma ietvaros apmeklē galvaspilsētu,
27.6% - Jūrmalu;
21% – Vidzemi, Kurzemi un Zemgali,
11% – Zemgali un Latgali
Nakšņo visbiežāk kempingos un viesu mājās, kā arī pie radiem/ draugiem (gandrīz
desmitā daļa (8.9%) atbrauc uz vienu dienu nenakšņojot šeit).
Slide 42
ĀRVALSTU VIESU UZTURĒŠANĀS VIESNĪCĀS
UN CITĀS TŪRISTU MĪTNĒS csb.gov.lv
3500000
3000000
2500000
2000000
1500000
1000000
500000
0
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Slide 43
ĀRVALSTU VAIRĀKDIENU CEĻOTĀJU SKAITS
SADALĪJUMĀ PA VALSTĪM 2013.gadā (tūkstošos)
csb.gov.lv
350
300
250
200
150
100
50
0
ASV
UK
CZ
DK
FR
EE
RU
LT
NO
PL
FI
DE
SE
Slide 44
Post-padomju valstis
Būtiskāka tūrisma plūsma Latvijā ir novērojama no postpadomju valstīm (trešdaļa aptaujas dalībnieku mītnes zeme
ir kāda no bijušajām PSRS republikām),- Krievijas,
Baltkrievijas, Kazahstānas
Tūristu skaits no Kazahstānas uz Latviju aug par 30% katru
gadu.
Slide 45
AustrumEiropa
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Respondenti no Austrumeiropas biežāk kā citi atzīmē sakoptu
vidi (pilsētas, parkus, pludmali);
14.2% bija nakšņojuši viesu mājās un 11.3% - kempingos,
pārsvarā Lietuvas, Igaunijas un Austrumeiropas tūristi.
Slide 46
Kas vajadzīgs NVS tūristiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
NVS tūristi visbiežāk kā galveno Latvijas tūrisma vērtību min
pludmales baudīšanas iespējas;
Biežāk kā citi, respondenti no NVS novērtē patīkamos
cilvēkus. Šī atbilde iekļauj sevī aspektu, ka cilvēki Latvijā
prot krievu valodu - ir viegli komunicēt, tas rada patīkamu
atmosfēru, jo ir iespēja „justies kā mājās”;
Tāpat arī biežāk kā citi, tieši NVS tūrists novērtē laba servisa
un pakalpojumu iespējas;
Izvēloties naktsmītnes salīdzinoši biežāk priekšroka tika dota
4* un 3* viesnīcām, arī 2*/3* viesnīcas.
NVS tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu,
vietējo virtuvi un pakalpojumu kvalitāti.
Slide 47
Tūristi no NVS valstīm :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Latvijā pavada ilgāko ceļojuma laiku- vairāk kā nedēļu, apmēram trešdaļa – 4-7 naktis;
Vairākums tūristu no NVS Latviju apmeklē vairākkārtīgi;
Lielākā daļa NVS tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, piektdaļa apciemot radus/draugus (otra auditorija, kurā vērojams lielākais to tūristu īpatsvars,
kas brauc ciemos pie radiem/draugiem Latvijā);
Iecienīts ģimenes tūrisms (otra auditorija, kurā dominē to tūristu skaits, kuri Latvijā
viesojās kopā ar bērniem);
Apmēram divas trešdaļas (64.8%) NVS tūristu Latvijā viesojās ne tikai Rīgā, bet arī
citos reģionos.
Vispopulārākā tūrisma vieta bija Jūrmala, kurā vairāk nekā puse aptaujāto NVS tūristu
pavadīja vismaz 1 nakti (šī ir vienīgā auditorija, kurā Jūrmalas apmeklētāju skaits
pārsniedza Rīgas apmeklētāju skaitu), no reģioniem krievu tūristu vidū populārākā
bija Latgale ;
Populārākā atbilde jautājumā par naktsmītņu izvēli - “pie draugiem”, kuru nosauca
katrs trešais aptaujātais NVS tūrists, un tikai tad sekoja 2*-3* viesnīcas un 4*-5*
viesnīcas .
Slide 48
Kas vajadzīgs Baltijas valstu tūristiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Baltijas valstu tūristi biežāk kā tūristi no citām valstīm atzīmē, ka Latvija ir valsts,
uz kuru ir visērtākā nokļūšana, jo tā ir kaimiņvalsts (17,7%), kurā ir iespējamas
labas izklaides iespējas (10,7%) un aplūkojamas skaistas mazpilsētas (9,6%).
Dažādu valstu tūristu vidū ar autobusu uz Latviju visbiežāk bija braukuši tūristi no
Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Somijas, kā arī Austrumeiropas.
Pārsvarā nakšņo 2*/3* viesnīcās, bet 14.2% aptaujas dalībnieku bija nakšņojuši
viesu mājās un 11.3% - kempingos
Pludmales baudīšanu visaugstāk novērtēja Igaunijas, Krievijas un Vācijas tūristi;
Likumsakarīgi, ka izklaidi un pasākumus augstāk novērtēja gados jaunāki cilvēki.
Tūristi no Igaunijas un Lietuvas visapmierinātākie savos vērtējumos bija ar
pasākumiem un festivāliem.
Lietuviešiem patīk zemas cenas, atlaides, kvalitātes prasības nav tik augstās kā
Eiropas tūristiem
Lietuvas Valsts svētku laikā liels tūristu skaita pieaugums (16.febr; 11.marts)
Slide 49
Tūristi no Igaunijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākkārtīgi brauc Latviju un visbiežāk Latvija ir ceļojuma vienīgais
galamērķis;
2/3 pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis;
labi zina, kur brauc, iespaids par Latviju atbilst gaidītajam;
4/5 Igaunijas tūristu ir vecumā no 18 līdz 45 gadiem;
uz Latviju vairākums brauc ar privāto automašīnu un ar to arī šeit
pārvietojas, otrs biežāk izmantotais transports - autobuss;
ceļo pa visu Latviju, ārpus Rīgas biežāk apmeklētie reģioni Igaunijas
tūristu vidū ir Vidzeme un Kurzeme;
nakšņo visbiežāk 2*-3* viesnīcās, pie radiem/ draugiem un viesu
mājās, bet gados jauni cilvēki - arī hosteļos.
Apgūst un iepazīst Vidzemi, tad Kurzemi.
Interesē lieli, veiksmīgi, kvalitatīvi, atraktīvi, interaktīvi tūrisma
piedāvājumi
Slide 50
Kas vajadzīgs Ziemeļeiropiešiem
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Likumsakarīgi, ka tieši Ziemeļvalstu tūristi biežāk min, ka Latvija ir valsts ar patīkami zemām
cenām . Tāpat arī respondenti no Ziemeļvalstīm biežāk novērtē arhitektūru un pilsētvides
šarmu , kas ietver sevī atbildes - maza, skaista, bet dzīvīga un mainīga pilsēta, ko var iziet ar
kājām;
Zviedru tūristi ir iecienījuši prāmi;
4*/5* viesnīcas biežāk bija izmantojuši zviedru un somu tūristi, savukārt somu tūristi
apmetās arī lētākās 2*/3* viesnīcās;
Somijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu (pilis, muižas) , pilsētas
apskati, tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Arī gida
pakalpojumus augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists;
Somiem interesē vēsture (Liepājā sv.Trīsvienības baznīca, somu jēgeru cīņu piemiņas vietas)
Gados jaunāki cilvēki augsti novērtē naktsdzīvi, izklaidi, pasākumus un festivālus; lēts
alkohols;
Jo gados vecāks somu, zviedru tūrists, jo nedaudz augstāks vērtējums medicīniskajiem
pakalpojumiem;
Veselību uzlabojošās un SPA procedūras visaugstāk novērtē tūristi no Zviedrijas.
Slide 51
Tūristi no Zviedrijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto zviedru tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairākumam
Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ;
Salīdzinoši biežāk kā citi uz Latviju dodas īsos braucienos pavadot šeit ne vairāk kā 3
naktis;
Gandrīz puse aptaujāto zviedru tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā)
atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma;
1/3 tūristu vecumā no 46-59 gadiem;
Vairāk kā puse ceļoja divatā kopā ar partneri;
2/3 zviedru tūristu Latvijā ieradušies ar prāmi, bet 1/4 – ar lidmašīnu;
Populārākie pārvietošanās veidi pa Latviju zviedru tūristu vidū bija - “kājām (pa Rīgas
centru)”; auto, autobuss.
Biežāk kā citi tūristi (45.7%) nakšņo 4*-5* viesnīcās.
Vairums visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā;
Kopš neilga laika apmeklē arī Jūrmalu, jo Jūrmala atsevišķi piedalās Zviedrijā izstādē
Slide 52
Tūristi no Somijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākums aptaujāto somu tūristu Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei
Latvija bija ceļojuma vienīgais galamērķis ;
Nedaudz vairāk kā puse pavada šeit ne vairāk kā 3 naktis, tomēr aptuveni
40% somu tūristu Latvijā pavada arī ilgāki laiku - līdz 7 naktīm;
Puse aptaujāto somu tūristu (kas ir vairāk nekā vidēji visā tūristu auditorijā)
atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms ceļojuma;
Somi visbiežāk ceļo divatā ar partneri ;
Puse somu tūristu Latvijā ieradušies ar lidmašīnu, bet 1/3 – ar automašīnu;
populārākais transporta līdzeklis pārvietojoties pa Latviju – automašīna;
2/3 visu ceļojuma laiku pavadīja (nakšņoja) tikai Rīgā; no citiem reģioniem
apmeklētākā bija Vidzeme;
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši
biežāk kā citu Rietumu valstu tūristi, somi nakšņošanai izvēlējušies viesu
mājas.
Slide 53
Kas vajadzīgs RietumEiropiešiem:
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji
izceļas vācu tūristi , bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu
mītnes zeme bija Lielbritānija.
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī viesu
mājas un kempingi.
Vācijas tūristi visbiežāk bija apmierināti ar dabas baudīšanu, vietējo
virtuvi un pakalpojumu kvalitāti;
Vācijas tūrists visaugstāk novērtēja Latvijas kultūras mantojumu,
pilsētas apskati (jūgendstils), tūrisma objektu apmeklējumus, kā arī
vietējās dzīves iepazīšanas iespējas. Attiecīgi arī gida pakalpojumus
augstāk vērtē tieši Vācijas, Zviedrijas un Somijas tūrists;
Vācijas tūristiem patīk pludmales baudīšana;
Naktsdzīvi un izklaidi visaugstāk vērtēja respondenti no Lielbritānijas.
Vācu tūristi augsti novērtē arī medicīniskos pakalpojumus.
Slide 54
Tūristi no Vācijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Vairākums tūristu no Vācijas Latvijā bija pirmo reizi, vairāk nekā pusei Latvija bija kā daļa no
ceļojuma (pārsvarā ceļojuma pa Baltiju kā reģionu);
Visbiežāk Latvijā pavadīja 4-7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne vairāk kā 3 naktis;
Puse aptaujāto vācu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks nekā cerēts pirms
ceļojuma;
Puse bija vecāki par 46 gadiem, vācu tūristu vidū bija vērojams vislielākais senioru (vecāki par 60
gadiem) īpatsvars;
Tai pašā laikā vairums Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu;
Visbiežāk ceļo divatā ar partneri un salīdzinoši vairāk kā citi ceļoja organizētās grupās;
Gandrīz puse tūristu bija ieradušies ar lidmašīnu, 1/3 – ar automašīnu; bet 1/5– ar autobusu;
populārākie transporta līdzekļi pārvietojoties pa Latviju – automašīna un autobuss;
Lielākā daļa aptaujāto vācu tūristu apmeklēja (t.sk. nakšņoja) ne tikai Rīgu, bet arī citus reģionus;
no kuriem vispopulārākie bija Vidzeme un Kurzeme;
Populārās naktsmītnes - 4*-5* viesnīcas; 2*-3* viesnīcas; kā arī salīdzinoši biežāk kā citu Rietumu
valstu tūristi, vācieši nakšņojuši viesu mājās un kempingos.
Slide 55
Tūristi no Lielbritānijas :
Ārvalstu tūristu aptauja 2012 , TAVA
Pirmreizējo un atkārtoti Latviju apmeklējušo tūristu skaits aptaujāto britu
tūristu vidū dalījās uz pusēm, vairāk nekā divām trešdaļām tūristu no
Lielbritānijas Latvija vienīgais ceļojuma galamērķis;
Visbiežāk britu tūristi Latvijā pavadīja 4-7 naktis, bet apmēram trešdaļa - ne
vairāk kā 3 naktis;
Puse aptaujāto britu tūristu atzina, ka iegūtais iespaids par Latviju ir labāks
nekā cerēts pirms ceļojuma;
Lielākā daļa bija vecumā no 18 līdz 35 gadiem;
Puse britu tūristu Latvijā bija ieradušies pavadīt atvaļinājumu, 19.9% apciemot draugus;
Visbiežāk ceļo divatā ar partneri;
4/5 tūristu ieradušies ar lidmašīnu; savukārt pa LV pārvietojās ar automašīnu;
Puse visu ceļojuma laika pavadīja Rīgā, bet otra puse apmeklēja arī citus
Latvijas reģionus; no kuriem visapmeklētākā bija Vidzeme;
Naktsmītņu izvēle - “pie draugiem” 35.3%, tad 4*-5* viesnīcas 29.5%; 2*-3*
viesnīcas 16.0% un hosteļi (15.4%.
Slide 56
http://www.cruisenewser.com/worldsunfriendliest-countries/
Slide 57
Secinājumi un ieteikumi:
1. Jābūt Ventspils bukletā, jābūt savai lapai lv, lt, eng, rus vai
atrodamam Ventspils lapā;
2. Ieteicams līdzdarboties profesionālajās asociācijās, kuras
rūpējas par sava sektora mārketingu;
3. Individuāli iespējama dalība tuvajās izstādē Balttour (Rīgā),
Viļņā, Kaļiņingradā;
4. Izstādēs Eiropā startē- reģionu bukleti (Kurzeme, Zemgale utt)
skat.1.
5. 46,2% tūristu iegūst informāciju internetā. Skat.1.
Booking.com, TripAdvisor.com; piejuras.lv; priejuros.lt, Google AdWords, sociālie
tīkli, papildinātā realitāte, e-pasta mārketings
6. Izmanto katru iespēju jeb PSP /A.Dauginis/ Saki «jā!». Tas vairo
konkurētspēju.
Slide 58
Aija Kairēna
[email protected]
+371 29210813