Transcript šeit - Zied Zeme

Mājražošanas (Pārtikas amatniecības)
nozares loma lauku teritoriju un reģionu
sociāli-ekonomiskajā attīstībā
Ligita Melece, Dr. oec.
Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta nod. vad.,
vadošā pētniece
Vidzemes augstskolas docente
[email protected]
Ķegums
2011. gada 13. oktobris
Saturs
Nozares nozīmība lauku teritoriju sociāli-ekonomiskajā attīstībā
(uzņēmējdarbības vides aktivizēšana; pievienotās vērtības un darba iespēju
radīšana; sadarbības veidošana un vietējās kopienas stiprināšana u.tml.);
Globalizācijas, „zaļās” enerģijas un pārtikas rūpnieciskās ražošanas ietekme
uz pārtikas ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietējo pārtiku;
Pārtikas mājražotāja vieta un iespējas tirgū (tūrisms; iknedēļas tirdziņi; viesu
mājas un mītnes; „klubiņi”; kulinārie ceļojumi; sabiedriskā ēdināšana u.tml.);
Klasteri (puduri, kopas), formālā un neformālā sadarbība;
Saturs
Mājražošanas uzsākšanas un sekmīgas darbības būtiskākie aspekti (biznesa
plāns; finanšu līdzekļi; prasmes; PVD atļauja; tirgus izpēte; patērētājs;
mārketings; sadarbības partneri; mentori u.c.);
Mājražotāju savstarpējā sadarbība un iespējamie risinājumi interešu
aizstāvībai (jomu kavējošo apstākļu novēršanas iespējas Latvijā);
Mājražošanas attīstība sadarbībā (Vietējās rīcības grupas loma jomas attīstības
stratēģijas izstrādē un ieviešanā).
Lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
vides izmaiņas
Cēloņi:

Jaunas tehnoloģijas;

Intensifikācija;
Saimniecību platību palielināšanās;
 Pārtuksnešošanās
un
augsnes
noplicināšanās
(augsnes
auglības
samazināšanās);

Sekas:
 Agrārajā
sektorā
nodarbināto
samazināšanās;
skaita
Iedzīvotāju
samazināšanās;
skaita

novecošanās
un
Darba spēka aizplūšana;
 Ienākumu samazināšanās

Iespējas:
 Jaunu
nozaru un uzņēmējdarbības veidu
 Urbanizācijas procesi (Eiropā 75 % attīstība;
cilvēku dzīvo pilsētās un līdz 2020.g.  Lauku vide kā dzīves telpa radošajās un citās
būs 80 %);
nozarēs nodarbinātajiem kā arī pensionāriem;

LAP vides pasākumi;

Ekonomiskā un finansiālā krīze.

u.tml.
Pārtikas cenu kāpuma cēloņi
Klimata izmaiņas un nelabvēlīgi laika apstākļi;
Pārtikas patēriņa palielināšanās Indijā un Ķīnā;
Bioenerģija (zemes platību samazināšanās un cenas; graudu cenas, t.sk.
lopbarībai);
Spekulācijas pārtikas tirgū;
Dažas eksportētājvalstis ierobežo eksportu, lai samazinātu vietējā patēriņa
cenas (Ķīna – rīss; Krievija, Ukraina un Kazahstāna – labība);
Valūtas vērtības samazināšanās;
Degvielas cenu pieaugums;
Subsīdijas lauksaimniekiem u.c.
Pārtikas ražošanas divi virzieni
Pirmais ir pārtikas ražošana vidējos un lielos uzņēmumos (industrializācija un
efektīva ražošana) galvenokārt starptautiskajiem un reģionālajiem (ES, bijušās
PSRS valstis u.c.) tirgiem. Lai nodrošinātu šāda veida ražošanu, uzņēmumiem
nepieciešams īstenot sekojošus pasākumus:
industrializācija;
uzņēmumu apvienošana un modernizācija;
konkurētspējas paaugstināšana un inovāciju ieviešana;
orientācija uz reģionālo un pasaules tirgu;
kvalitātes (ISO 9000; ISO 22 000) un vides (ISO 14 001, EMAS) vadības
sistēmu ieviešana;
pārtikas kvalitātes zīmolu izmantošana.
Pārtikas ražošanas divi virzieni
Otrs virziens turpmākai pārtikas sektora attīstībai ir pārtikas ražošana
saimniecībās, mazos un mikro-uzņēmumos, kas ievēro ilgtspējīgas un
videi draudzīgas pārtikas aprites principus un ražo pārtikas produktus
ar pievienoto vērtību galvenokārt vietējam tirgum.
Galvenie nosacījumi šādai pārtikas ražošanai ir:
vietējās un amatnieku (mājas apstākļos) ražotas pārtikas ražošana;
bioloģiskās pārtikas un tirgus attīstība;
vietējais pārtikas tirgus un izplatīšana;
kulinārais tūrisms;
“Slow food” kustība;
brīvprātīgās kvalitātes shēmas.
Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences pasaulē
un Eiropā
Pārtikas jūdzes (food miles);
2003. gadā “The Guardian” publicēja pētījumu, kur 20 svaigie produkti, kas iegādāti AK
lielveikalos, transportēti 5000 jūdzes katrs. ZA katrs svaigais produkts tiek vidēji transportēts
1000-1500 jūdzes.
Pārtikas kvalitāte
Vietējās pārtikas garša un kvalitatīvās īpašības ir labākas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
ķīmiski apstrādāti transportēšanai un uzglabāšanai.
Ilgtspējīga agro-industriālā attīstība
Augstāks vietējās pārtikas pieprasījums palielina lauku saimniekošanas dažādošanu un palīdz
saglabāt augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību.
Vietējā ekonomika
Stiprina vietējo ekonomiku, dodot darbu mazajiem lauksaimniekiem, radot vai saglabājot darba
vietas, saglabājot mazos veikalus un radot nodrošinājumu ar pārtiku.
Vietējās jeb lokālās pārtikas tendences
pasaulē un Eiropā
Vietējā (lokālā) vai reģionālā pārtika (ES ierosme par logo un 30-50 km
izplatīšanas ierobežojumu);
Amatniecības jeb amatnieku pārtika (artisan food) un īpašā pārtika
(speciality food);
Zemnieku tirgu (Farmer market) kustība.
2009. gadā
70 siera ražotāju Īrijā
100 siera ražotāju Holandē
2000 īpašās pārtikas ražotāju Jaunzēlandē
Katras £10 izdotas par vietējo pārtiku = £25 vietējā teritorijā
Katras £10 izdotas lielveikalā = £14 vietējā teritorijā
Zemnieku tirgi
Prāga
Zemnieku tirgi
Prāga
Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija
Zemnieku tirgi – Cīrihe dz-ceļa stacija
Amatnieku pārtika Īrijā
Rural Tourism & Artisan Food: Know the Opportunities
Artisan / Speciality Food
Amatnieku pārtikai piemīt:
Īpašā pārtika:
vienreizīgums jeb unikalitāte;
tradicionalitāte;
individualitāte;
pirmšķirīga garša;
meistarīgi pagatavota/ražota (craft) amatnieka izstrādājums.
70 ražotāji
augstākas kvalitātes produkts;
cena ar uzcenojumu;
vienreizīgums jeb unikalitāte;
reģionalitāte;
nosaukumam plašāks pielietojums nekā
amatnieku pārtikai.
320 ražotāji; 3000 strādājošo;
0.5 miljardi vērtība
Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp
Amatnieku pārtika Īrijā
Īru pārtikas apskatnieks – rakstnieks Džon McKenna
amatnieku pārtiku apraksta šādi – tā ir 4 P sintēze
• Personality – ražotāja personība;
• Place – vieta, kur tā tiek ražota;
• Product – produkts;
• Passion – aizrautība jeb kaisle ar kādu tā tiek gatavota.
Avots: http://www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisan_food/artisan_food_in_ireland.asp
Amatnieku pārtika
Amatnieku pārtika ir pārtika, kas netiek ražota rūpnieciskā veidā, bieži tā
ir tikusi gatavota/ražota vairāku paaudžu garumā, bet tagad tai draud
izzušana. Garša un procesi ir atšķirīgi no masu produkcijas, piemēram,
fermentācija noris lēni un dabīgi.
Amatnieku pārtikai nav vienotas definīcijas, bet ražotājam ir jāzina
izejvielas, ar kurām tie strādā, no kurienes tās nāk un, kas tajās ir labs.
Viņam ir jāpilnveido savs arods, kā arī vēsturiskā, praktiskā, intuitīvā un
zinātniskā izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmīgi tos realizētu.
Ražotājam jāzina, kas labi garšo un jābūt uzmanīgam, novērtējot savas
produkcijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.
Amatnieciskās pārtikas ražotājam nepārtraukti jāpilnveido savas
prasmes, mācoties no citiem un savām kļūdām.
Avots: http://www.schoolofartisanfood.org/about-us/artisan-food
Amatnieku pārtika
The School of Artisan Food is especially keen to provide opportunities for the
local community as well as to teach enthusiasts, existing and aspiring
producers and complete newcomers.
The School of Artisan Food is a registered charity and as a not-for-profit
institution is committed to providing the widest possible access to its facilities.
Advanced Diploma Courses
Short Courses for:
Praktiķiem, kuri grib pilnveidot savas zināšanas un prasmes (Existing
practitioners who wish to develop their knowledge and skills);
Personām, kuras ir ieinteresētas uzsākt amatnieku pārtikas uzņēmuma
darbību (People who are interested in starting an artisan food enterprise);
Amatierus – entuziastus (Enthusiastic amateurs);
Iesācēji (Absolute beginners).
Amatnieku pārtika
Skola piedāvā īsās programmas, kas paredzēta no puses dienas līdz
vienai nedēļai par šādām tēmām:
Maizniecība un konditoreja;
Alus brūvēšana;
Miesnieks un gaļas kulinārija;
Siers un piena produkti;
Konservēšana un ievārījumi;
Šokolāde.
Iekārta amatnieku pārtikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan
Waffle
Iron - black
190.00 Ls
Noliktavā: 1
Virtuves tehnika >> Taukvāres, tvaikvāres
katli
Piegāde Rīgā: 4Ls
http://www.salidzini.lv/search.php?q=WAF&cn=190&cl=395
Iekārta amatnieku pārtikai
Mikseris KITCHENAID Artisan
5KSM150PSEBU
Virtuves tehnika > Mikseri
http://www.kurpirkt.lv/rus/result.php?q=artisan+mikseris&page=2
ES iniciatīvas
Lenija Dvarhoisa
Briselē, 2011. gada 28. janvārī
Atbalsts komisāra Čološa izteiktajai prasībai par Komitejas ieguldījumu un ieteikums
ņemt vērā ierosinājumus, lai lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atvieglotu
piekļuvi vietējam tirgum.
“Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs nav spēku līdzsvara, kas apdraud
lauksaimniecības izdzīvošanu. Aptuveni 80% pasaules pārtikas ražošanas produktu
pārdod vietējos tirgos, bet rietumos šis rādītājs ir tikai 20% tāpēc, ka galvenā uzmanība
ir pievērsta lielapjoma industrializētai pārtikas ražošanai.
Jaunās problēmas, ar ko mēs saskaramies, piemēram, pārtikas, lopbarības un enerģijas
globāla deficīta novēršana un pārtikas ražošanas radītā kaitējuma videi samazināšana,
pastiprina argumentus, lai atkārtoti izvērtētu pārtikas produktu vietējo ražošanu kā
kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļu”.
Avots:
http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=COR/11/3&type=HTML
ES iniciatīvas
Dačans Čološs
Briselē, 2011. gada 12. maijā
Konsultācijās par KLP nākotni, ir uzsvērta vietējo pārtikas ražošanas sistēmu labvēlīgā
ietekme uz lauku attīstību.
Šādas sistēmas nodrošina ne tikai ievērojamu saimniecisku ieguvumu — īsā ķēde starp
ražotāju un patērētājiem veicina darba vietu izveidi vietējā līmenī un palīdz vietējiem
uzņēmējiem iekļūt lielākā tirgū — īsāki piegādes kanāli veicina lauksaimnieku un
patērētāju mijiedarbību, tādējādi dodot iespēju pārtikas ražotājiem efektīvāk reaģēt uz
pieprasījumu pēc ilgtspējīgām ražošanas metodēm.
“Pārtikas kilometru“ samazināšana dod iespēju samazināt emisijas, tādējādi palīdzot
Eiropai sasniegt tās mērķus cīņā pret klimata pārmaiņām.
Ierosme:
izstrādāt Eiropas pamatnostādņu kopumu, kurš palīdzētu vietējām un reģionālajām
pašvaldībām, kas vēlas iekļaut vietējās pārtikas ražošanas sistēmas savās reģionālās
attīstības programmās, veikt to pietiekami efektīvi;
izstrādāt reģionāla līmeņa uzraudzības plānu, nosakot par pienākumu vietējām un
reģionālajām pašvaldībām reģistrēt un novērtēt vietējos pārtikas produktus un piešķirt
tiem vietējās pārtikas logotipu.
Pārtikas mājražošana (amatniecība) Latvijā
Iegūtā izejviela (piens, gaļa, graudi u.c.) zemnieku saimniecībās tiek
pārstrādāta dažādos pārtikas produktos gan pašpatēriņam, gan pārdošanai.
Dažāda veida pārtikas produkti Latvijā ir tradicionāli un no seniem laikiem
ražoti.
Patērētāju interese par zemnieku un citu mājražotāju ražotiem pārtikas
produktiem ir pieaugusi.
Rada pievienoto vērtību un darba iespējas lauku teritorijās.
Pārtikas mājražošanas produktu izplatīšanas iespējas
Izplatīšanas veidi

Neformāli (bieži bez pārdošanas fakta):
savstarpējā apmaiņa;
“klubiņi” ar dažādu mērķi.
Formāli jeb legāli:
tiešā tirdzniecība;
mazumtirdzniecība (nepieciešamas izmaiņas Latvijas likumdošanā, lai varētu
pārdot visos veikalos, sabiedriskajā un publiskajā ēdināšanā);
zemnieku tirgi;
kulinārais tūrisms;
e-tirdzniecība;
eksporta iespējas, izpildot visas higiēnas prasības.

Ražošanas stratēģiju attīstība jeb
konkurētspējīgu sasniegumu virzība
Avots: Milbergs, 2010
Inovācija
Inovācija (innovation) - process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās,
sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas
tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai
pakalpojumā.
Inovācijas gala rezultāts ir jaunievedumi, produktu un procesu
kvalitātes un efektivitātes uzlabojumi, kā arī jaunievedumi darba
organizācijā un jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā.
Avots: LR MK, 2003 (Inovāciju programma 2003.-2006.gadam)
Inovācijas
Produkta inovācija;
Procesa inovācija;
Mārketinga inovācija;
Organizatoriskā inovācija.
Avots: OECD, 2002
Sociālā inovācija
Avots: Quesado, 2010
Inovācijas
Inovāciju iespējas pārtikas sektorā
Avots: Leis, M. et al., 2009. Sectoral Innovation Foresight: Food and Beverages Sector
Pārtikas kvalitāte
Pārtikas kvalitāte
drošība jeb nekaitīgums;
izskats un organoleptiskās īpašības (garša, smarža, struktūra u.c.);
uzturvērtība (enerģētiskā vērtība; šķiedrvielas, minerālvielas, vitamīni u.c.)
precīzs, skaidrs un saprotams marķējums;
sastāvdaļas;
cena - kvalitātei atbilstoša un patērētājiem pieņemama;
uzņēmuma preču zīmes reputācija;
viendabīgums vai nemainība;
lietošanas veids un piemērotība noteiktai izmantošanai;
izcelsme (ražotāja un/vai pārstrādātāja valsts);
produkta izsekojamība;
ētiskie aspekti (strādājošo darba apstākļi, dzīvnieku labturība u.c.);
apkārtējās vides apsvērumi (videi saudzīgas tehnoloģijas un iepakojums, dabas
resursu taupīšana u.c.).
ES pārtikas kvalitātes shēmas
ES ir izplatīta kvalitatīvas pārtikas ražošana aizsargātu
ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas
nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmu ietvaros,
kuru galvenie uzdevumi ir:
aizsargāt produktu nosaukumus no ļaunprātīgas izmantošanas;
informēt patērētājus par produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti, ražošanas
tradīcijām;
veicināt produktu ražošanas dažādību;
radīt produktiem ar īpašām iezīmēm lielāku konkurētspēju tirgus apritē
salīdzinot ar līdzīga veida produktiem.
ES pārtikas kvalitātes shēmas
Lai reģistrētu produktu kā Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
produktu (PGI) vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukuma produktu (PDO),
vai produktu ar Garantētām tradicionālām īpatnībām (TSG) (turpmāk –
ģeogrāfiskās norādes shēmas), ir jāizpilda nosacījumi, kas noteikti Eiropas
Savienības un Latvijas tiesību aktos.
Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada 26. februāris) par
Kopienas preču zīmi (Kodificēta versija)
Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.126
„Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.
ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts – AĢIN
(PGI)
aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes attiecas uz lauksaimniecības un
pārtikas produktiem, kuri ir cieši saistīti ar kādu ģeogrāfisko apgabalu. Vismaz
vienam no ražošanas posmiem, pārstrādei vai pagatavošanai, jānorisinās
konkrētajā vietā
ES pārtikas kvalitātes shēmas
Aizsargātas cilmes vietas nosaukuma produkts - ACVN
(PDO)
aizsargāti cilmes vietas nosaukumi attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas
produktiem, kas pārstrādāti un pagatavoti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā
apgabalā un pēc vispāratzītas metodes
ES pārtikas kvalitātes shēmas
Garantētas tradicionālās īpatnības - GTĪ (TSG)
garantētas tradicionālās īpatnības: tās garantē kāda ražojuma
tradicionālās īpatnības šajā ražojumā ietilpstošo sastāvdaļu vai
pagatavošanas metodes ziņā.
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips
ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips sniedz patērētājiem pārliecību par pārtikas un
dzērienu izcelsmi un īpašībām, un tā klātbūtne uz jebkura produkta apliecina atbilstību ES
bioloģiskās lauksaimniecības Regulas prasībām.
Ar 2010. gada 1. jūliju jaunais Eiropas bioloģiskās lauksaimniecības logotips ir obligāts
visiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem Eiropas Savienībā. Logotipu var pēc
izvēles izmantot arī nefasētajiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, kā arī visiem
bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešajām valstīm.
Iepriekšējais logo
Pašreizējais logo
http://ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/logo_lv
Klasteri jeb puduri
Avots: Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy
Klasteri
Klasteri ir:
• reģionāli koncentrēta nozare jeb industrija;
• sektori vai sektoru grupas;
• ražošanas ķēde.
Klasters tūrisma nozarē
Avots: modificēts Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation, and Competitiveness: New Findings and Implications for Policy
Ilgtspējīgais tūrisms
Jārosina ģimenes piedāvāt šādus pakalpojumus:
Nakšņošana un ēdināšana;
Izglītošanas aktivitātes bērniem, nodarbes ar lauku dzīvniekiem u.tml.;
Savvaļas dzīvnieku un putnu vērošana;
Atraktīvi pasākumi (piem., Tērvetes dabas parkā saimniekos pasaku lugas Sīkstulis vai viņa
Kalpone un cienās apmeklētājus ar „trekno” zupu. Visu vasaru Pasaku mežā saimnieko jautrā Sila
raganiņa, savukārt Rūķīšu mežā – Rūķu ģimenes pārstāvis);
Makšķerēšana, izjādes, izbraukumi ar velosipēdu, pārgājieni u.tml.;
Pirts, SPA u.c. ar atveseļošanu saistīti pakalpojumi;
Bioloģiskie produkti;
Roku darinājumi (eko ziepes, zāļu tējas, garšaugi, dekorējumi u.tml.);
Tradicionālo vērtību, kultūras un vēstures vērtību apzināšana (stāsts ar attiecīgiem
suvenīriem un maltītēm);
u.c.
Potenciālo tūristu apraksts un piedāvājamie
pakalpojumi
Ierosmes
Juris Smaļinskis
Pārskats. Vides, sociālie un ekonomiskie aspekti lauku tūrisma ilgtspējīgas attīstības
nodrošināšanā. Situācija, analīze, priekšlikumi. Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku
ceļotājs”, 2006.
http://www.macies.celotajs.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf
Jaunu tūrisma produktu veidošanas pieredze Latvijā. LLTA “Lauku ceļotājs” pieredze
Ko varam darīt katrs pats!?
http://www.kekava.lv/uploads/filedir/Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produk
ti_js_29112010.pdf
Sadarbība un iesaistītās puses
Formāla sadarbība - sadarbība, kura balstās uz formalizētām, bieži vien valstiski
reģistrētām attiecībām, piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības.
Neformāla sadarbība - sadarbība, kura parasti balstās uz mutvārdu vienošanos un kura
netiek reģistrēta, piemēram, interešu grupas, interneta kopienas, brīvā laika pavadīšanas
grupas, paziņu grupas u.tml.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) jeb sabiedriskās organizācijas nevaldības
organizācijas, kas apvieno biedrus pēc brīvprātības principa, kopīgu mērķu sasniegšanai,
ievērojot organizācijas ideoloģiju un darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas
principa. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem – biedrības, nodibinājumi,
arodbiedrības un reliģiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors (arī trešais sektors) - sabiedrības sfēra, kuru veido gan formālie,
gan neformālie sabiedriskie tīkli un kura pastāv ārpus publiskās varas un biznesa sektora
arī - nevalstiskā sektora daļa, kuru veido sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas ar
saviem sabiedriskajiem tīkliem.
Sadarbība un iesaistītās puses
Kopiena - ģeogrāfiski vienota indivīdu grupa, kuru vieno kāda sociāla
identitāte vai kopīgas intereses.
Profesionālās organizācijas ir organizācijas, kas apvieno vienas profesijas
biedrus un darbojās konkrētās profesijas pārstāvju labā.
Sabiedriskie tīkli - formāli un neformāli starppersonu kontakti un
attiecības, kuri pastāv sabiedrībā.
Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais bizness
Nobela prēmijas laureāts prof. Muhammads Junuss
(Muhammad Yunus) mikrofinansēšanas guru, sociālā biznesa
pamatotājs
2006. gadā saņēma Nobela miera prēmiju
Bangladešas nabadzības novēršanas programma (1971.);
mikrokredīti (1976.);
Grameen banka;
mobilais telefons laukos (GrameenPhone, NO);
(Grameen Danone Food, FR) u.tml.
bērnu pārtika
Sociālā uzņēmējdarbība jeb sociālais bizness
Septiņi pamatprincipi:
Biznesa mērķis ir nevis maksimāla peļņa, bet novērst nabadzību, vai arī
kādu vai kādas problēmas (piem., izglītība, veselība, tehnoloģiju pieejamība,
vide u.tml.), kas apdraud cilvēku un sabiedrību;
Finansiāla un ekonomiska ilgtspēja;
Investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu bez procentiem;
Kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tā
paplašināšanai un uzlabojumiem;
Atbildība pret vidi;
Darbaspēks saņem darba tirgus atalgojumu un labākus darba apstākļus;
...dari to ar prieku!
Uzņēmumu iedalījums Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu
definīciju
Mikro uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro
Mazais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro
Vidējais uzņēmums
• max nodarbināto skaits – 249
• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43
miljonus eiro
Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa ideja
Ideju ģenerēšana - Idejas novērtēšana - Idejas definēšana - Pirmie aprēķini
Unikāla ideja; Aizgūta ideja; Franšīze
Tradicionālie biznesi; Netradicionālie biznesi
Biznesa veidi atkarībā no pieejamā finansējuma
E-komercija
Ražošana
Pakalpojumi
Starpniecība
Tirdzniecība
Tūrisms
Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Biznesa plāns ir dokuments, kurā ieplāno uzņēmējdarbību
noteiktam laika posmam.
Biznesa plānam ir jābūt konkrētam, pārdomātam, jāatspoguļo pašreizējā situācija
un nākotnes perspektīvas, kā arī jāuzsver uzņēmējdarbības stiprās un vājās
puses.
Biznesa plāns ļauj pārliecināties par to, cik reālas ir bijušas ambīcijas attiecībā uz
izvirzīto ideju. Pēc satura tas var atšķirties (var būt gan pašu izdomāts, gan
bankas vai partneru pieprasīts), jo biznesa plāni ir atšķirīgi – atkarībā no to
pielietošanas veida, taču sākotnēji var izmantot LIAA aprakstīto biznesa plāna
uzbūves paraugu, kas sastāv no šādām galvenajām sadaļām:
Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, telefons, fakss, e-pasts; dibināšanas gads,
reģistrācijas numurs, bankas rekvizīti; plānotā uzņēmējdarbības vieta;
Uzņēmuma dalībnieki, personas kodi un dzīvesvietas adreses un organizatoriskā shēma;
Pamatkapitāla lielums un tā sadalījums starp dibinātājiem;
Nozares raksturojums (tirgus izpēte);
Produkta/pakalpojuma apraksts;
Īpašumā esošs nekustamais īpašums, iekārtas vai tehnika;
Uzņēmuma apraksts. Kā radās ideja par uzņēmuma dibināšanu, kāda ir projekta
iesniedzēja līdzšinējā darba vai biznesa pieredze, vai izvēlētā darbības sfēra ir atbilstoša
izglītībai, pieredzei.
http://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/biznesa_plans/
Mājražošanas attīstība – biznesa plāns
Eksperti iesaka, ka:
Laba biznesa plāna garums ir 15-25 lapas ar visiem finansu prognožu
pielikumiem.
Biznesa plāns nav akmenī iekalts un nav sagaidāms, ka uzņēmums turpmākos
5 gadus pēc tā vadīsies. Biznesa plāns atspoguļo patreizējos darbības
pieņēmumus, balstoties uz idejām un informāciju, kas uzņēmējam ir pieejama uz
tā rakstīšanas brīdi.
Formatēšana un pareizrakstība ir 50% no biznesa plāna kopējā iespaida,
pārlasiet savu biznesa plānu pirms iesniegšanas vai palūdziet to izdarīt kādam
citam.
Tālmācības programma „Uzņēmējdarbības uzsākšana”
Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai
http://www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?id=2
Mājražošanas attīstība – finanses, PVD, tirgus
izpēte, patērētājs
Finanses, t.sk. ES fondu projekti;
PVD reģistrācija (telpas, higiēna, dzeramais ūdens; darbinieki,
iepakojums,
marķēšana
jeb
etiķetēšana,
uzglabāšana,
transportēšana u.tml.);
Tirgus izpēte;
Patērētāja identificēšana un patērētāju vēlmju izzināšana;
Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mārketings (patērētāju vēlmju izzināšana, reklāma, izplatīšana
vai piedāvāšana un pārdošana);
2004. gads. „Mārketings ir organizācijas funkcija un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu un
nogādātu vērtību klientiem, kā arī, lai vadītu klientu attiecības veidā, kas dod labumu organizācijai
un tās ieinteresētajām pusēm”.
2007. gads. „Mārketings ir aktivitāte, institūciju un procesu kopums, lai radītu, darītu zināmu,
nogādātu un mainītu piedāvājumus, kam ir vērtība patērētājiem, klientiem, partneriem un sabiedrībai
kopumā”.
Sadarbības partneri (izejvielas, materiāli, izplatīšanas iespēja
u.tml.);
Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentors. Mentorings uzņēmējdarbībā – pieredzējis uzņēmējs
(mentors) dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos ar jauno vai
topošo uzņēmēju (pieredzes pārņēmēju).
Mentors dalās praktiskās biznesa zināšanās, kompetencēs, pieredzē, kontaktos un sniedz
padomus uzņēmumam.
Uzņēmums mācās un attīsta biznesa darbību un savas uzņēmējspējas.
Nākamā Mentoringa programma uzņēmējiem sāksies 2012. gada martā/aprīlī. Pieteikties
var līdz 2011. gada 23. decembrim.
http://www.lidere.lv/lv_mentorings.html
Iespējas iesaistīt vietējos uzņēmējus jauno uzņēmēju stimulēšanā neformālos sadarbības
veidos – uzņēmēju “klubiņos”
Mājražošanas attīstība – mārketings, mentorings
Mentori – pieredzējuši biznesa vadītāji, uzņēmēji un speciālisti:
veiksmīga biznesa pieredze, uzkrātas zināšanas, kontakti;
iespēja brīvprātīgi iesaistīties un atbalstīt perspektīvu uzņēmumu attīstību;
vēlēšanās ieguldīt un atbalstīt ekonomikas izaugsmi.
Mājražošanas attīstība - prasmes
Prasmes (amata prasmju apgūšana izglītības iestādēs un amata
apmācība mācekļa statusā);
Higiēnas prasmes (izglītība, kursi, apmācība darba vietā vai
mācekļu statusā).
HACCP
(Hazard Analysis and Critical Control Point)
HACCP (Riska cēloņu analīze un kritiskie kontroles punkti ) ir pārtikas
nekaitīguma nodrošināšanas sistēma, kas balstās uz preventīvām
darbībām.
Pārtikas uzņēmumos obligāti jāievieš paškontroles sistēma, kas balstīta
uz HACCP principiem.
Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana
HACCP – pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma, drošas un
nekaitīgas pārtikas apritei, kura iekļauj sevī katra pārtikas aprites
posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kuri ir
kritiski (bīstami) pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas
kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos.
HACCP principi
1. Veic riska cēloņu analīzi.
2. Nosaka kritiskos kontroles punktus (KKP).
3. Nosaka kritiskās robežas kritiskajos kontroles punktos.
4. Veic monitoringu katrā KKP.
5. Paredz un izstrādā katram KKP iespējamās korektīvās darbības.
6. Izstrādā pierakstu uzglabāšanas un dokumentācijas sistēmu.
7. Veic ieviestā HACCP plāna verifikāciju (pārbaudi).
Papildu principi:
1. HACCP sistēmu pārskats un interpretēšana.
2. HACCP izglītība un apmācība.
3. Validācija – HACCP sistēmas pārbaude ar nolūku konstatēt, vai nav
nepieciešamas izmaiņas jau ieviestajā plānā, t.i., HACCP sistēmā.
Termini
Dezinfekcija - pasākumi, kas veicina mikroorganismu skaita samazināšanos apkārtējā
vidē līdz tādam līmenim, kas nerada draudus pārtikas nekaitīgumam, izmantojot ķīmiskas
vai fizikālas (karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni) metodes, kā arī pārtikas produktu saskares
virsmu apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem, lai iznīcinātu mikroorganismus.
Grafiks - detalizēts tīrīšanas un/vai dezinfekcijas plāns.
Higiēnas prasības - prasību kopums, kas raksturo visus apstākļus un pasākumus, kuri
nepieciešami, lai pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku
uzturā.
Kaitēkļi - insekti jeb kukaiņi un grauzēji, kas spējīgi tiešā vai netiešā veidā piesārņot
pārtiku.
Kalibrēt - mērīt, pārbaudīt precizitāti.
Laba ražošanas prakse - ražošanas un kvalitātes kontroles procedūru savienojums, lai
nodrošinātu pastāvīgu produkta ražošanu, atbilstoši tā specifikācijām.
Termini
Pārtika - jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas
paredzēts cilvēku uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot
uzturā. Pie pārtikas pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens,
kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā.
Potenciāli augsta riska pārtika - pārtika, kurā iespējama patogēno mikroorganismu
augšana vai toksīnu veidošanās.
Programma - paredzētais darbības plāns jeb galveno izvirzīto uzdevumu kopums.
Šķērspiesārņošana - pārtikas piesārņošana vai potenciāla piesārņošana, ko izraisa
saskare ar potenciāli bīstamu pārtiku vai vielām (jēlas gaļas sula), vai saskare ar netīrām
virsmām vai rokām.
Termiskā apstrāde - cepšana, vārīšana, sautēšana, grilēšana u. tml. darbības, kas saistītas
ar augstas temperatūras izmantošanu.
Tīrīšana- netīrumu, pārtikas atlieku, tauku un citu nevēlamu vielu aizvākšana.
Tīrs - nav netīrumu, putekļu, tauku, atkritumu, pārtikas palieku un citu redzamu
materiālu vai nevēlamu aromātu.
Pārtikas higiēnas „priekšnoteikumu” prasības
infrastruktūras un aprīkojuma prasības;
prasības attiecībā uz izejvielām;
droša pārtikas apstrāde (arī saiņošana un pārvadāšana jeb transportēšana);
rīcība ar pārtikas atkritumiem;
kaitēkļu apkarošanas procedūras;
sanitārās procedūras (tīrīšana un dezinfekcija);
ūdens kvalitāte;
aukstuma ķēdes uzturēšana;
personāla veselība;
personīgā higiēna;
apmācība.
Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana
Paškontroles sistēma paredz novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi
ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošina attiecīgas pārtikas drošības procedūras.
Paškontroles pamatā – laba higiēnas un laba ražošanas prakse.
Paškontroles pasākumi sastāv no:
standarta operāciju procedūrām katram uzņēmuma pārtikas aprites posmam
(izejvielu/produktu pieņemšana, uzglabāšana, pārstrāde, apstrāde, gatavošana,
fasēšana, realizācija/pasniegšana u.c. Procedūrās nosaka katra uzņēmuma darbinieka
funkcijas, atbildību un rīcību piesardzības pasākumu veikšanā;
izejvielu/produktu rotācijas principa ievērošanas (pirmais iekšā – pirmais ārā);
izejvielu/produktu aprites posmu temperatūras regulāras kontroles un reģistrācijas;
uzņēmuma tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu ievērošanas (t.sk. kaitēkļu apkarošana,
atkritumu savākšana u.c.);
personāla rīcības kontroles (t.sk. personāla veselības, kompetences un rīcības
kontrole).
Pārtikas apdraudējums jeb piesārņojums
Izšķir trīs potenciālos pārtikas apdraudējumus jeb piesārņojuma veidus:
Bioloģiskais - pārtikas produktu piesārņošana ar mikroorganismiem (baktērijas, vīrusi,
parazīti vai augsnes mikroorganismi);
Ķīmiskais - pārtikas produktu tieša vai netieša piesārņošana ar dažādām ķīmiskajām
vielām vai to atliekām (pesticīdu atliekas, smagie metāli un to savienojumi, pārtikas
piedevas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi u. tml.);
Fiziskais jeb fizikālais - pārtikas produktu tieša vai netieša piesārņošana ar dažādiem
svešķermeņiem (kaitīgie organismi vai to atliekas, augsne, mati, iepakojamā materiāla,
stikla un papīra gabaliņi u. tml.).
Visbīstamākais un visbiežāk sastopamais ir bioloģiskais piesārņojums, bet no
bioloģiskajiem piesārņotājiem - mikroorganismu (baktēriju) izraisītais.
Augu valsts produkcijas nekaitīgums
Dzīvnieku valsts produkcijas nekaitīgums
Pārtikas apdraudējums jeb piesārņojums
Pārtikas produktu bioloģiskais piesārņojums ir dažādi mikroorganismi, t. i., baktērijas,
vīrusi, sēnītes un parazīti.
Šo mikroorganismu piesārņojums var rasties galvenokārt ar cilvēku un pārtikas
produktu starpniecību. Daudzi no mikroorganismiem ir brīvi sastopami apkārtējā vidē.
Lielāko daļu šo mikroorganismu likvidē vai ierobežo pārtikas produktu termiskās
apstrādes vai saldēšanas procesā, kā arī, izmantojot atbilstošas kontroles jeb vadības
metodes (higiēna, temperatūra, laiks). Pārtikas izraisīto saslimšanu iemesls ir
galvenokārt tieši patogēnās baktērijas.
Baktēriju dalīšanās ātrumu ietekmē: baktērijas tips; barības vielu daudzums;
temperatūra (lielākai daļai mikroorganismu – 8-60°C); pieejamais jeb nesaistītais
ūdens; pH vērtība (vide); skābeklis.
Paškontrole
Uz HACCP principiem balstītas paškontroles sistēmas procedūras un
dokumentācija mājražotājiem varētu būt:
ražotā produkta sastāvdaļu, iepakojamā materiāla u.c. iepirkšanas vai piegādes
procedūras;
izejvielu un sastāvdaļu uzglabāšanas procedūras (laiks, temperatūra);
tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras (tīrīšanas un dezinfekcijas programma un/vai
grafiks);
mikrobioloģiskās testēšanas plāns (piemēram, ja tiek gatavotas tortes vai kūkas ar
ātrbojīgu krēmu vai pildījumu, tad vismaz vienu reizi gadā veic mikrobioloģisko testu
uz kopējo mikroorganismu noteikšanu);
dzeramā ūdens monitoringa plāns;
apliecinājums par higiēnas apmācību kursa “Minimālās higiēnas prasības pārtikas
uzņēmumā” noklausīšanos;
līgums par atkritumu izvešanu un, ja nepieciešams, kaitēkļu, t.sk. grauzēju,
iznīcināšanu.
Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras
Tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras
Roku mazgāšana
Svarīgi visas dienas laikā regulāri mazgāt rokas. It īpaši:
pirms:
• darba uzsākšanas un produktu sagatavošanas;
• jaunu darba uzdevumu uzsākšanas;
• darba ar patēriņam gataviem pārtikas produktiem;
• ēšanas un smēķēšanas.
starp:
• jēlproduktu (gaļas, zivs un olu) apstrādi un pieskaršanos jebkuriem citiem
produktiem vai piederumiem (aprīkojums, darba rīki u. tml.).
Roku mazgāšana
pēc:
• jēlproduktu, it īpaši gaļas un zivs, apstrādes;
• saskares ar termiski neapstrādātiem pārtikas produktiem, it īpaši - ar svaigu
gaļu un zivīm;
• tualetes apmeklējuma;
• saskares ar atkritumiem, to aizvākšanas vai pieskaršanās atkritumu tvertnēm;
• tīrīšanas un dezinfekcijas darbībām;
• pārtraukuma;
• klepošanas, šķaudīšanas vai kabatlakatiņa lietošanas;
• tualetes apmeklējuma;
• mīļdzīvnieku glaudīšanas;
• ēšanas un smēķēšanas.
Lai uzturētu tīru darba vietu
• pēc darba dienas beigām tā ir jāuzkopj;
• jāatbrīvojas no pārtikas atkritumiem un iepakojuma;
• jāuzslauka atkritumi un pārtikas druskas, līdzko tās parādās;
• jānotīra un jādezinficē darba virsmas, kas nonāk kontaktā ar lietošanai gatavu
pārtiku;
• jāizmanto pareizs tīrīšanas aprīkojums;
• jāizmanto pareizi tīrīšanas līdzekļi;
• ieteicams izmantot vienreizēji lietojamās lupatas, dvieļus;
• katru dienu jātīra un jādezinficē trauklupatas;
• iespēju robežās jāizmanto vienreizējās lietošanas apģērbs;
• tīrīšanas aprīkojums un līdzekļi pēc lietošanas pareizi jāuzglabā.
Lai tiktu ievēroti personīgās higiēnas noteikumi,
personālam būtu jāievēro šādi nosacījumi
nagiem jābūt īsiem un tīriem;
vēlams katru dienu mazgāties vannā vai dušā;
jāvalkā aizsargājošs apģērbs;
virsējais darba apģērbs ir jānovelk pirms tualetes apmeklēšanas, darba pārtraukumā,
izejot no darba telpām;
matiem jābūt tīriem vēlams nosegtiem un sasietiem;
rokas jāmazgā tik bieži, cik tas ir nepieciešams;
nedrīkst lietot spēcīgas smaržas, daudz dekoratīvās kosmētikas vai nagu laku;
nedrīkst nēsāt darba telpās rotaslietas;
pārtikas tuvumā nedrīkst ēst, košļāt gumiju, urbināt degunu, laizīt pirkstus, garšot
pārtiku ar pirkstiem, klepot vai šķaudīt;
jāpārtrauc darbs ar pārtiku, ja ir vēdera sāpes, vemšana, caureja vai inficēti
(sastrutojoši) ievainojumi;
nedrīkst smēķēt telpās, kur notiek darbība ar pārtiku.
Šķērspiesārņošana un šķērspiesārņojuma
novēršana
Lai novērstu pārtikas šķērspiesārņošanu:
• jānodrošina, lai jēlprodukti un lietošanai uzturā gatavi produkti tiktu nošķirti un
atbilstoši uzglabāti;
• nedrīkst pieļaut jēlproduktu saskaršanos ar lietošanai gataviem produktiem;
• ledusskapī nedrīkst glabāt jēlproduktus virs gataviem produktiem/ēdieniem;
• produktiem jābūt pārklātiem;
• vienmēr jāievēro personīgās higiēnas noteikumi;
• ražojot vai pagatavojot pārtiku, jēlproduktiem un lietošanai uzturā gataviem
produktiem jāizmanto atsevišķas darba virsmas, instrumenti un aprīkojums, savukārt,
ja tas nav iespējams, pēc strādāšanās ar jēlproduktiem, darba virsmas, instrumenti un
aprīkojums rūpīgi jānotīra;
• pirms produkta/ēdiena pagatavošanas un pēc jēlproduktu lietošanas rūpīgi jānotīra un,
ja nepieciešams, jādezinficē, darba virsmas un aprīkojums;
• pēc pieskaršanās jēlproduktiem rūpīgi jānomazgā rokas;
• darba drēbēm jābūt tīrām.
Saldētu produktu atlaidināšana
Saldētus produktus (it īpaši - saldētus dārzeņus) var termiski apstrādāt
bez atlaidināšanas, savukārt lielus gaļas gabalus vai lielus mājputnu
liemeņus pirms gatavošanas nepieciešams atlaidināt.
Ja atlaidināšana ir nodalīta no termiskās apstrādes, to drīkst veikt šādi:
• ledusskapī vai atlaidināšanas kamerā, kur temperatūra ir +4°C vai zemāka;
• produktu ievieto slēgtā ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā un novieto tekošā
ūdenī, kura temperatūra nav augstāka par +21°C, ūdeni mainot ik pēc 15
minūtēm, atlaidināšanu veic ne ilgāk par četrām stundām;
• mikroviļņu krāsnī - atbilstoši instrukcijai.
Nav ieteicams atlaidināt produktus istabas temperatūrā.
Atlaidinātos produktus nekādā gadījumā atkārtoti nesasaldē.
Termiskā apstrāde
Termiskās apstrādes procesam jāveicina iespējami lielāka uzturvērtības
saglabāšana.
Lai nodrošinātu patogēno mikroorganismu iznīcināšanu,
pietiekamam termiskās apstrādes laikam un temperatūrai.
jābūt
Piemēram, termiski apstrādājot lielus putnu liemeņus, lai iznīcinātu
salmonellas piesārņojuma risku, produkta iekšējai temperatūrai ir jābūt
augstākai par +74°C.
Termiskās apstrādes procesā obligāti nodrošina nepieciešamo produkta
iekšējo temperatūru.
Gatavojot un pasniedzot ēdienu, jāievēro šādi
pamatnoteikumi
nedrīkst pasniegt ēdienus, kas nav pienācīgi termiski apstrādāts;
pagatavots ēdiens ir jāpasniedz uzreiz vai arī līdz pasniegšanas
brīdim tas jātur silts. Jāatceras, ka silts ēdiens ir jāuzglabā temperatūrā,
kas ir vismaz augstāka par +600C, savukārt, pasniedzot vai izliekot
ēdienu vitrīnā, tas var tik uzglabāts arī temperatūrā, kas ir zemāka par
+600C, bet ne ilgāk kā divas stundas;
ja ēdiens tiek gatavots iepriekš, jānodrošina tā ātra atdzesēšana
un/vai sasaldēšana.
Atdzesēti ēdieni
Pasniedzot vai izliekot vitrīnā atdzesētus ēdienus, tos drīkst uzglabāt
temperatūrā, kas augstāka par +10°C, ne ilgāk par četrām stundām.
Ja atdzesētu pārtikas produktu uzglabā ilgāk par četrām stundām
temperatūrā augstākā par 10°C, to nedrīkst lietot uzturā, atkārtoti
atdzesēt, t. i., tas ir jāizmet atkritumos.
Uzglabāšanas periods no atdzesētu produktu pagatavošanas līdz to
patēriņam nedrīkst būt ilgāks par piecām dienām, skaitot gan
pagatavošanas, gan lietošanas dienu.
Pārtikas produktu uzglabāšana
aukstumkamerā/ledusskapī/saldētavā
Pārtikas produktu uzglabāšana aukstumkamerā/ledusskapī (turpmāk tekstā ledusskapī), ir efektīvs veids, kā saglabāt tos nekaitīgus.
Zemā temperatūrā samazinās patogēno jeb kaitīgo baktēriju vairošanās un
produkti ilgāk saglabājas svaigi, kā arī nemainās to sensorās jeb
organoleptiskās īpašības.
Ledusskapi nedrīkst pārlādēt.
Ja starp produktiem ir maza telpa, gaiss nespēj cirkulēt, un tas ietekmē
vienmērīgas temperatūras nodrošināšanu ledusskapī
Vasaras laikā ledusskapja temperatūra jānoregulē zemāka nekā ziemā.
Vienmēr jāpārliecinās, lai ledusskapja durvis ir cieši aiztaisītas, bet jāatver tās
tikai tad, kad tas nepieciešams.
Pārtikas produktu uzglabāšana
aukstumkamerā/ledusskapī/saldētavā
Lai samazinātu mitruma un garšas zudumus, produkti, ko paredzēts
uzglabāt ledusskapī, jāpārklāj ar foliju vai pārtikas plēvi.
Ledusskapī nedrīkst ievietot karstus vai siltus produktus, jo tie
paaugstina iekārtas iekšējo temperatūru.
Glabājot produktus ledusskapī, jāievēro ‘pirmais iekšā - pirmais ārā’
princips.
Papildinot produktu krājumus, nesen piegādātie vai sagatavotie
produkti jāliek aiz jau ledusskapī esošajiem produktiem, tādējādi
nodrošinot produktu patēriņu pirms derīguma laika beigām.
Jāatceras, ka, atrodoties ledusskapī, produkts ir nekaitīgs tikai līdz tā
derīguma laika beigām.
Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana
Efektīva pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma nodrošina,
ka uzņēmuma darbinieki izprot atbildību par visiem procesu
vadības jautājumiem - kas, kad, kā, kāpēc un kur.
ES kopējie noteikumi jeb regulas
Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites tiesību aktu
principus un prasības;
Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;
Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā
uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku.
ES likumdošana ir “virs” nacionālās likumdošanas, t.i., ja ir pretruna, tad var
tiesāties, ka nacionālā likumdošana neatbilst vienotā tirgus nosacījumiem.
Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
HACCP prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos
apstākļos, arī mazajiem uzņēmumiem;
Attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt kritisko
kontrolpunktu uzraudzību;
Prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu;
Prasībai saglabāt dokumentāciju jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas
Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;
Regula Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
1.pants Regula neattiecas uz:
Primāro ražošanu, kas paredzēta patēriņam savā uzturā;
Pārtikas sagatavošanu, apstrādi vai glabāšanu mājās patēriņam savā uzturā;
Ražotāja veiktu pamatproduktu tiešo piegādi nelielos daudzumos
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši
apgādā galapatērētāju;
ES pamatnostādnes
Mazumtirdzniecība nozīmē pārtikas apstrādi un/vai pārstrādi un tās
uzglabāšanu tirdzniecības vai piegādes vietā gala patērētājam, un ietver
izplatīšanas galapunktus, ēdināšanas darbības, ēdnīcas, restorānus un līdzīgas
ēdināšanas iestādes, veikalus, lielveikalus.
Jēdziens “minimāla, lokalizēta un ierobežota darbība” ir radies novērojumu
rezultātā, kad mazumtirdzniecības uzņēmumi savu produkciju gala patērētājam
piegādā nelielos attālumos. Apsvērums ir saistīts ar to, ka tirdzniecībai, t.i.
pārtikas pārvadāšanai lielos attālumos ir nepieciešama lielāka uzmanība un
uzraudzība.
ES pamatnostādnes
Mazi daudzumi
ES Regulā ir skaidrots, ka, ja šāda piegāde ir tikai neliela daļa no uzņēmuma
darbības jomas un piegādes uzņēmums atrodas tuvējā apkārtnē, kur piegāde
saistīta ar noteiktiem produktu veidiem.
Tā kā mazumtirdzniecība (darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes pārtikas
tiešu tirdzniecību vai piegādi gala patērētājam) neietilpst Regulas (EK) Nr.
853/2004 pielietojuma jomā, saskaņā ar šo regulu mazumtirdzniecības
uzņēmumiem nav nepieciešama apstiprināšana jeb atzīšana.
ES vadlīnijas –
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.
852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu
Regula nav piemērojama pamatproduktiem „nelielā daudzumā”, ko ražotājs tieši
piegādā galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas
produktus tieši piegādā galapatērētājiem.
Vispār jēdzienu „nelielā daudzumā” jāsaprot pietiekami plaši, attiecinot to inter
alia uz:
lauksaimniekiem, kas pamatproduktus (dārzeņus, augļus, olas, svaigpienu utt.)
tieši pārdod galapatērētājam, piemēram, pie “saimniecības vārtiem” vai vietējā
tirdziņā, vietējiem mazumtirgotājiem tiešai pārdošanai galapatērētājam un vietējiem
restorāniem;
personām, kas vāc savvaļā augošus produktus, tādus kā sēnes un ogas, to tiešai
piegādei galapatērētājam vai vietējam mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri
produktus tieši piegādā galapatērētājiem, un vietējiem restorāniem.
ES vadlīnijas –
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.
852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu
Reģistrācijas mērķis ir dalībvalstu kompetentajām iestādēm darīt zināmu
pārtikas uzņēmumu atrašanās vietu un darbības veidu, kas ļautu veikt oficiālo
kontroli, kad valsts kompetentā iestāde to uzskata par nepieciešamu saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 882/2004 31. pantā paredzētajiem vispārīgajiem principiem,
saskaņā ar kuriem dalībvalstīm ir jānosaka kārtība, kādā reģistrācijai piesakāmi
pārtikas un dzīvnieku barības apritē iesaistītie tirgus dalībnieki.
Reģistrācijas kārtībai vajadzētu būt vienkāršai, kuras gaitā kompetentai iestādei
tiek sniegtas ziņas par uzņēmuma atrašanās vietu un veikto darbību.
Ja šīs ziņas jau ir pieejamas no citiem avotiem, piemēram, saistībā ar vides
aizsardzību vai dzīvnieku veselību vai citiem administratīviem mērķiem, tās var
izmantot arī pārtikas higiēnas nolūkiem.
ES vadlīnijas –
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.
852/2004 noteikumus par pārtikas higiēnu
Regulas (EK) Nr. 852/2004 1. panta 3. punktā dalībvalstīm ir pienākums
saskaņā ar saviem tiesību aktiem pieņemt noteikumus, kas reglamentē
pamatproduktu tiešu piegādi nelielos daudzumos no ražotāja
galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem.
ES vadlīnijas –
Jēdzieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”,
„atbilstoši” un „pietiekami”
Kur regulas pielikumos ir lietoti izteicieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā
gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami”, pārtikas apritē iesaistītajiem pirmās
instances tirgus dalībniekiem pašiem ir jānosaka, vai prasība ir vajadzīga,
attiecīga, atbilstoša vai pietiekama Regulas (EK) Nr. 852/2004 mērķu
sasniegšanai.
Nosakot, vai prasība ir vajadzīga, attiecīga, atbilstoša vai pietiekama
Regulas (EK) Nr. 852/2004 mērķu sasniegšanai, jāņem vērā pārtikas raksturs
un tās izmantošanas nolūks.
Uzņēmējs var pamatot savu izvēli saskaņā ar kārtību, kuras pamatā ir
HACCP principi, vai saskaņā ar sava uzņēmuma darba kārtību.
Arī labas prakses norādījumos var būt derīgi ieteikumi un norādījumi par to,
kā saprotama labākā prakse attiecībā uz gadījumiem, kad lietoti izteicieni
„vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”, „atbilstoši” un „pietiekami”.
ES vadlīnijas Elastība
Lai nodrošinātu, ka īpašām situācijām ir pieejami risinājumi, kam
nav negatīvas ietekmes uz pārtikas drošību, regula paredz elastību.
Valsts pasākumus var raksturot šādi:
to mērķis ir ļaut turpināt tradicionālo metožu izmantošanu pārtikas
ražošanā, apstrādē un izplatīšanā; vai
to mērķis ir apmierināt pārtikas uzņēmumu vajadzības, kuri atrodas
reģionos, kur ir īpaši ģeogrāfiski šķēršļi;
citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu būvniecību, konstrukcijām
un iekārtām.
ES vadlīnijas Tradicionālās ražošanas metodes
Dalībvalstīs pārtikas ražošana var notikt saskaņā ar ilgstošām tradīcijām,
kuru nekaitīgums ir pierādījies, lai gan ne vienmēr tās ir pilnībā saskaņotas
ar regulā noteiktām tehniskajām prasībām.
Regulā ir atzīta vajadzība saglabāt šīs tradicionālās ražošanas metodes, kas
pierāda Eiropas kultūras dažādību, un līdz ar to ir paredzēta pārtikas
uzņēmumiem nepieciešamā elastība.
Dokumenta mērķis nav uzskaitīt dalībvalstu tradicionālās ražošanas
metodes.
Kompetento iestāžu ziņā ir uzņemties vajadzīgo iniciatīvu vai uzsākt darbību
saskaņā ar iespējamiem pārtikas uzņēmumu lūgumiem pēc lielākas elastības.
ES vadlīnijas
Tradicionālās ražošanas metodes
Lai nodrošinātu ražošanu saimniecībās un saglabātu tradicionālās
ražošanas metodes, dalībvalstis var ieviest valsts pasākumus būtisko
infrastruktūras prasību pielāgošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004
13. pantā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 10. pantā šim nolūkam paredzēto
kārtību, ja tradicionālās metodes nevar nodrošināt, pamatojoties uz regulā
noteiktajām prasībām.
ES vadlīnijas
Jaunajās regulās par pārtikas higiēnu ir noteiktas vairākas prasības,
saskaņā ar kurām:
galīgo lēmumu pieņem pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks: šim nolūkam
regulā ir ieviesti izteicieni „vajadzības gadījumā”, „attiecīgā gadījumā”,
„atbilstoši” un „pietiekami” (piemēram, „jābūt pieejamam atbilstošam skaitam
izlietņu” vai „tīrīšanai un dezinfekcijai jānotiek pietiekami bieži, lai novērstu
jebkādu piesārņojuma risku”); vai
tās ir izteiktas kā mērķi, par kuru sasniegšanas ceļiem gādā pārtikas apritē
iesaistītais tirgus dalībnieks (piemēram, attiecībā uz termisko apstrādi hermētiski
noslēgtos traukos; visi apstrādes procesi ir tādēļ, lai nepieļautu produkta
piesārņošanu procesa laikā).
ES vadlīnijas
Labas prakses norādījumi ir labs instruments, kas var palīdzēt pārtikas
apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem:
spriest par kādas prasības vajadzību, atbilstību vai pietiekamību,
piemēram, norādīt, kāds būtu atbilstošais izlietņu skaits; un
noteikt regulā definēto mērķu sasniegšanas ceļus, piemēram, norādīt, cik
bieži jānotiek aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.
ES vadlīnijas
Apmācība
Apmācība ir svarīgs instruments, kas nodrošina efektīvu labas higiēnas prakses
piemērošanu.
Apmācībai ir jābūt samērīgai ar attiecīgā pārtikas uzņēmuma personāla uzdevumiem un
atbilstīgai veicamajam darbam.
Apmācību var panākt dažādā ceļā. Tas ietver apmācību pašu vajadzībām, mācību kursu
organizēšanu, profesionālo organizāciju un kompetento iestāžu informāciju kampaņu
rīkošanu, labas prakses norādījumus u. tml.
Attiecībā uz HACPP apmācību mazu uzņēmumu personālam jāņem vērā, ka šādai apmācībai
ir jābūt samērīgai ar uzņēmuma lielumu un raksturu un jāattiecas uz to, kā HACCP piemēro
pārtikas uzņēmumos.
Ja izmanto labas prakses norādījumus higiēnas jomā un HACCP principu piemērošanas
jomā, apmācības mērķis būtu iepazīstināt personālu ar šo norādījumu saturu.
Ja atzīst, ka noteiktā pārtikas uzņēmumā pārtikas drošību var sasniegt, īstenojot
priekšnoteikumu prasības, apmācību vajadzētu pielāgot konkrētajai situācijai.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu. Briselē,
2009. gada 16. februārī
Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 5. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais
jēdziens par „papildu, vietēja mēroga un ierobežotu darbību”.
Pamatojoties uz šo jēdzienu, īsti mazumtirdzniecības veikali, kas apgādā
galapatērētājus, var piegādāt dzīvnieku izcelsmes pārtiku citam vietējam
mazumtirdzniecības uzņēmumam tikai, ja ir ievērotas Regulas (EK) Nr. 852/2004
prasības.
Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumi (piemēram, par uzņēmuma apstiprināšanu
jeb atzīšanu, pieteikumu par identifikācijas marķējumu) uz šo gadījumu neattiecas.
Jēdziena „papildu, vietēja mēroga un ierobežota darbība” pamatā ir novērojums, ka
mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir apgādāt galapatērētājus,
faktiski pārdod savus produktus vietējā mērogā (pat, ja galamērķis ir citā
dalībvalstī), un tāpēc tie nenodarbojas ar tirdzniecību, kas paredz produktu
pārvadāšanu lielos attālumos, kas prasa lielāku uzmanību un uzraudzību īpaši
attiecībā uz transportu un aukstuma ķēdes nosacījumiem.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu.
Briselē, 2009. gada 16. februārī
Šāda piegāde drīkst būt tikai maza piegādes uzņēmuma darbības daļa, ka
apgādājamam uzņēmumam ir jāatrodas tiešā attiecīgā mazumtirdzniecības
uzņēmuma tuvumā un piegāde drīkst attiekties tikai uz noteiktiem produktu vai
uzņēmumu veidiem.
Dažos gadījumos mazumtirgotāji (piemēram, miesnieki) var ražot pārtiku nelielā
daudzumā (absolūtos skaitļos), kuras lielāko daļu piegādā ēdināšanas
uzņēmumiem un/vai citiem mazumtirgotājiem.
Šādos gadījumos saskaņā ar regulu būtu atbilstīgi atļaut turpmāku tradicionālo
izplatīšanas metožu izmantošanu, ņemot vērā, ka vārdā „papildu” ir ietverts
jēdziens par „maziem daudzumiem”.
Vārds „papildu” jāsaprot kā mazs dzīvnieku izcelsmes pārtikas daudzums
absolūtos skaitļos vai kā maza daļa no uzņēmuma saimnieciskās darbības.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu.
Briselē, 2009. gada 16. februārī
Lai gaļu nogādātu uz gaļas izciršanas uzņēmumiem vai gaļas veikaliem,
kas atrodas tieši blakus kautuvei, kompetentā iestāde, izvērtējot katru
gadījumu atsevišķi, tehnisku iemeslu dēļ saistībā ar gaļas nogatavināšanu
var piešķirt atkāpes no šīm prasībām, ja pārvadāšana neaizņem vairāk kā
divas stundas.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu. Briselē,
2009. gada 16. februārī
HACCP prasībās jāņem vērā Pārtikas kodeksā (Codex Alimentarius) ietvertie
principi.
Prasībām jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu piemērot jebkādos apstākļos, arī
mazajos uzņēmumos.
Jo īpaši ir jāatzīst, ka attiecīgos pārtikas uzņēmumos nav iespējams identificēt
kritiskos kontrolpunktus un dažos gadījumos laba higiēnas prakse var aizstāt
kritisko kontrolpunktu uzraudzību.
Arī prasība izveidot “kritisko robežu” nenozīmē, ka vienmēr nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu.
Turklāt prasībai saglabāt dokumentus jābūt elastīgai, lai izvairītos no ļoti mazu
uzņēmumu nevajadzīgas apgrūtināšanas.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu. Briselē,
2009. gada 16. februārī
Kritiskās robežas
Kritiskās robežas ir kritiskie kontrolpunkti, kurus var noteikt, pamatojoties
uz:
pieredzi (labāko praksi);
starptautiskajiem dokumentiem par vairākām darbībām, piem., pārtikas
konservēšanu, šķidrumu pasterizāciju utt., kurām ir noteikti starptautiskie standarti
(Pārtikas kodekss – Codex Alimentarius).
Kritiskās robežas var noteikt arī labas prakses norādījumos.
Eiropas Komisija. Veselības un Patērētāju Ģenerāldirektorāts.
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā
(EK) Nr. 853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu. Briselē,
2009. gada 16. februārī
Prasība par kritiskās robežas noteikšanu kritiskā kontrolpunktā ne vienmēr
nozīmē, ka jānosaka skaitliskā vērtība.
Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad uzraudzības procedūras pamatojas
uz vizuālo novērošanu, piemēram:
kautķermeņu fekālais piesārņojums kautuvē;
šķidras pārtikas vārīšanās temperatūra;
pārtikas fizisko īpašību maiņa apstrādes procesā (piemēram, termiski apstrādājot
pārtiku).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada
28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus
principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un
paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
7. pants
“mazumtirdzniecība” ir manipulācijas ar pārtiku un/vai tās apstrāde, un
tās uzglabāšana tirdzniecības vai piegādes vietā galapatērētājam, tostarp
izplatīšanas vietās, ēdināšanas uzņēmumos, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcās,
restorānos un citos līdzīgos pārtikas pakalpojumu uzņēmumos, veikalos,
lielveikalu izplatīšanas centros un vairumtirdzniecības punktos.
Pārtikas aprites uzraudzības likums
4.pants. (1) Latvijā atļauta tikai kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām
atbilstošas pārtikas aprite.
(6) Pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši
galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības.
7.pants. (1) Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas
kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos
aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
(2) Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai
tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības.
(3) Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras
izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas un biedrības, konsultējoties ar
patērētāju grupu pārstāvjiem un kompetentām valsts institūcijām. Labas higiēnas prakses
vadlīnijas saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu.
Pārtikas aprites uzraudzības likums
8.pants. (1) Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību
vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās
pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas
saglabāšanā un pārbaudē.
(3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas
prasības.
(5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto personu
profesionālo kvalifikāciju. Šīm personām izvirzāmās prasības un profesionālās kvalifikācijas
iegūšanas kārtību un uzraudzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(10) Higiēnas prasības primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā
apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī
minētās piegādes apjomu nosaka Ministru kabinets.
11.pants. Dzeramajam ūdenim, kā arī ūdenim, kuru izmanto pārtikas apritē vai ar pārtiku
saistītā inventāra un iekārtu mazgāšanai, kā arī ledum, ko izmanto tiešā dzesēšanā,
jāatbilst normatīvo aktu prasībām, izņemot svaigu zivju apstrādi atklātā jūrā, kur pārtikas
aprites tehnoloģiskajos procesos var izmantot arī tīru jūras ūdeni.
Ministru kabineta noteikumi Nr.409 Pārtikas apritē
nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības,
Rīgā 2005.gada 14.jūnijā (prot. Nr.35 4.§)
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. primāro ražošanu;
2.2. pārtikas transportēšanu un vairumtirdzniecību;
2.3. pārtikas ražošanu mājas apstākļos un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 6.
un 8.punktu).
6. Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku),
uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu
“Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk — mācību kurss) atbilstoši
šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai programmai.
8. Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku)
atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.
http://www.llsa.lv/files/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_20
11.pdf
http://www.losp.lv/sites/default/files/articles/attachments/publications/22.08.2011__0903/rokasgramata_labas_prakses_vadlinijas_partikas_amatnieciba_2011.pdf
Vietējā ekonomiskā attīstība
Svinbērna, G., Goga, S., Mērfijs, F. (2004). Vietējās ekonomiskās attīstības
rokasgrāmata. Bertelsmann Foundation, Guetersloh
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVEL
OPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342508~menuPK:341145~pagePK:14
8956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Pasaules Bankas Pilsētvides attīstības nodaļa. Vietējā ekonomiskā attīstība:
VEA uzziņas materiāls.
http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTURBANDEVEL
OPMENT/EXTLED/0,,contentMDK:20342534~isCURL:Y~menuPK:1330226
~pagePK:148956~piPK:216618~theSitePK:341139~isCURL:Y,00.html
Vietējā ekonomiskā attīstība
VEA stratēģiskās pamatnostādnes
VEA stratēģiskās pamatnostādnes
Vietējā rīcības grupa
Situācijas analīzes instrumenti
SWOT (SVID) analīze – stipro un vājo pušu, iespēju un draudu
analīze.
Tā kalpo, lai izvērtētu stratēģiju vai analizētu kādu ideju.
SWOT – Strengths, Weaknesses, Opportunities and Threats
Situācijas analīze
Resursi (dabas).
Iedzīvotāju struktūra:
kopējā (skaits, vecuma, dzimuma struktūra);
 Nodarbināto struktūra ( sfēra, kvalifikācija, dzimums, vecums);
 Bezdarbnieku struktūra (kvalifikācija, dzimums, vecums);
Ekonomika.
Uzņēmējdarbība (veids, apjomi);
 Lauksaimniecības nozares;

Infrastruktūra (ceļi).
Publiskie pakalpojumi (ūdensvads, kanalizācija, ugunsdzēsēji,
sabiedriskais transports, veikali, tirgus u.tml.).
Situācijas analīze
Sociālie pakalpojumi:
izglītība (pamata, vidējā, speciālā);
veselības un sociālā aprūpe;
kultūra un kulturālais mantojums.
Nevalstiskās organizācijas vai kopas.
Dabas un kulturālie resursi.
Sporta un rekreatīvās aktivitātes.
Lauku un eko tūrisms.
Mājražotāju interešu aizstāvības iespējamie
risinājumi
Iesaistīšanās esošajās ES un Latvijas nevalstiskajās organizācijās kustībās
(LOSP, “Slow food” u.tml.) un specifisko NVO organizāciju iespējamā izveide;
Pašvaldības un to apvienības, Pašvaldību savienība;
Reģionālās NVO un nozaru NVO;
Lobēšana (pozitīvā);
Sadarbība ar PVD;
Sabiedrības iesaiste, t.sk. patērētāju;
Likumdošanas iniciatīvas.
Vietējās rīcības
http://www.laukutikls.lv/pielikumi/863_VRG_27062011.pdf
Kvalitāte
Objekta vai vienības raksturlielums, kas nosaka tā spēju atbilst noteiktajām
un paredzamajām vajadzībām.
Kvalitāte ir produkta vai pakalpojuma pazīmju un raksturojuma kopums, kas
nosaka tā spēju apmierināt noteiktas vai iedomātas vajadzības.
ISO standartā (ISO 8402:1994) kvalitāte tiek definēta šādi – “būtisko
pazīmju kopums, kas apmierina patērētāja noteiktās jeb izvirzītās un netiešās
jeb iedomātās vajadzības” - ar piebildi, ka patērētāja drošība tiek garantēta.
Pārtikas kvalitāte — īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību
patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām;
Visaptverošās kvalitātes vadības
pamatprincipi
Orientācija uz rezultātu.
Fokuss uz klientu.
Vadība (leadership) un mērķa pastāvība.
Uz procesiem un faktiem balstīta vadība.
Darbinieku iesaistīšana un attīstība.
Pastāvīga mācīšanās, inovācija un uzlabojumi.
Partnerattiecību attīstība.
Atbildība sabiedrības priekšā.
5 S’s
http://www.leiput.lv/lv/archieve/citi_raksti1/japanu_5s
5 S’s vispārīgie principi
 Aizvākt atkritumus no darba vietas;
 Nodrošināt tādu darbību samazināšanu, kuru rezultātā
neveidojas pievienotā vērtība;
 Nodrošināt
uzlabošanās;
vidi,
 Uzlabot drošību;
 Paaugstināt kvalitāti.
kurā
iespējama
nepārtraukta
Lean ražošanas/vadības ieviešana
Samazina:
Paaugstina:
 Zudumus
 Kvalitāti
 Procesa jaudu
 Produktivitāti
 Drošību
 Darbinieku noskaņojumu
 Klientam veltīto laiku
 Procesa cikla laiku
 Uzkrājumus
 Izmaksas
Lean ražošana/vadība
Uzlabošana
Piegādāt tikai to, kas ir vajadzīgs
 Bez defektiem
Saražot tikai tik, cik ir vajadzīgs
 Saražot pēc iespējas mazākas partijas, vislabāk vienu
Piegādāt tikai tādu daudzumu, kāds ir pieprasīts
 Saražot visīsākā operācijas ciklā un iekšējā izpildes laikā
Ražot bez zudumiem
 7 zudumiem (deadly types of wastes)
Nekavējoties reaģēt uz problēmām, izmaiņām vai izaicinājumiem
Pielietot 4 principus
Ražot drošā veidā
 Darbiniekiem, klientiem un apkārtējai videi
Septiņi zudumi (wastes)







Defekti (brāķi);
Pārprodukcija - saražots vairāk nekā pieprasījuši pašreizējie klienti;
Krājumi, kuri uzglabājas tālākai pārstrādei vai patēriņam;
Nevajadzīga pārprodukcija (piemēram, gaidot uz pārbaudi, nevis novēršot
neatbilstību cēloņus);
Nevajadzīga darbinieku kustība;
Nevajadzīga transportēšana un rīcība ar produktu, piemēram pārvietošana;
Gaidīšana: uz materiālu piegādi, iekārtu dīkstāve, kuru izraisījusi procesu
nesabalansētība; uz atbalsta darbību, kas nav savlaicīgi veikta; uz darbinieku,
kas pārtraucis darbu u.tml.
Papildus zudumi:

Neskaidrība (juceklis) – informācijas trūkums vai maldinoša informācija;

Nedroši vai neergonomiski darba apstākļi;

Neizmantots cilvēkresursu potenciāls – prasmes, talants un idejas.
Domā, plāno, dari!
Paldies par uzmanību!