Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā 2012.gads Mācību materiāla.

Download Report

Transcript Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā 2012.gads Mācību materiāla.

Slide 1

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 2

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 3

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 4

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 5

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 6

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 7

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 8

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 9

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 10

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 11

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 12

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 13

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 14

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 15

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 16

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 17

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 18

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 19

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 20

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 21

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 22

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 23

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 24

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 25

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 26

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 27

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 28

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 29

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 30

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 31

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 32

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 33

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 34

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 35

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 36

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 37

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 38

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 39

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 40

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 41

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 42

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 43

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 44

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 45

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 46

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 47

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 48

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 49

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 50

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv


Slide 51

Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana
Mācību materiāla „Finanšu līdzekļu plānošana,
tērēšana un vērtību skalas nostiprināšana” ieviešana
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolā
2012.gads

Mācību materiāla mērķi
• radīt skolēnos interesi par savas naudas apsaimniekošanu, to pareizu
izlietošanu un pelnīšanu nākotnē;
• iemācīt skolēniem plānot izdevumus īstermiņā un ilgtermiņā;
• Iemācīt skolēniem atbildīgi rīkoties ar naudu (personīgās naudas bilance
un tās pārraudzība);
• parādīt skolēniem labumus no pareizas naudas ieguldīšanas un atteikšanās
no nelietderīgiem pirkumiem;
• sekmēt skolēnu veselīgāku dzīvesveidu un atteikšanos no kaitīgiem
ieradumiem, ko iespējams panākt caur naudas taupīšanu (piemēram,
parādīt skolniekam finansiālu labumu nākotnē, ja viņš atteiksies no kārtējā
neveselīgā dzēriena vai paciņas cigarešu);
• radīt materiālu, kas izmantojams uz skolā esošas interaktīvās tāfeles.

Mācību materiāla saturs
Mācību materiālā „Finanšu līdzekļu plānošana, tērēšana un vērtību skalas
nostiprināšana” iekļauti:
interaktīvi uzdevumi 1. – 4.klašu skolēniem par naudu un tās mērķtiecīgu
apsaimniekošanu, kas apkopoti 7 tēmās un 12 tematos;
prezentācija kā metodisks atbalsts pedagogiem. Tajā sniegta informācija par
tēmu vai tematu apguves mērķi, jēdzienu skaidrojumi, balstvārdi
paredzētajām aktivitātēm temata apguvei un papildinformācija un norādes
pedagogam darbam ar konkrētajā tēmā vai tematā iekļautajiem jautājumiem;
videomateriāli;
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem. Interaktīvie testi ir pārbaudes instruments, kas ļauj
pedagogam kopā ar skolēniem pārrunāt neskaidros jautājumus un pārbaudīt
katra skolēna individuālās zināšanas.
Materiālam ir versija angļu valodā.

Uzdevumi (1)
Interaktīvie uzdevumi veidoti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem
dokumentiem, kas nosaka valsts standartu pamatizglītībā, un
pamatizglītības programmu galvenajiem mērķiem un uzdevumiem.
Uzdevumu izveidē ievēroti starpdisciplinaritātes, integritātes un
individualizācijas principi.
Uzdevumi izmantojami, īstenojot atsevišķu mācību priekšmetu saturu,
piemēram, sociālās zinības, matemātika, latviešu valoda, mājturība un
tehnoloģijas, angļu valoda, vai apgūstot konkrētas zināšanas un prasmes
integrēti.
Individuālas pieejas nodrošināšanai atbilstoši konkrētā skolēna vecumam un
vajadzībām pedagogs var diferencēt uzdevumu grūtības pakāpi.

Uzdevumi (2)
Atbilstoši 1. – 4.klašu skolēnu vecumam uzdevumi veidoti, vispirms
aktualizējot skolēna personīgo pieredzi. Praktiskā pieredze, situāciju
analīze un patstāvība lēmumu pieņemšanā veicina izpratnes veidošanos
un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu.
Uzdevumus skolēni var veikt patstāvīgi mājās vai mācību procesa laikā skolā.
Uzdevumi paredzēti gan individuālam darbam, gan darbam pāros un
grupās. Uzdevumu secību un apjomu atbilstoši mācību mērķiem,
uzdevumiem un situācijai var mainīt.
Uzdevumi sakārtoti 7 tēmās un 12 tematos. Tēmas vai tematus papildina
video materiāli – intervijas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem.

Mācību materiālā iekļautās tēmas un
temati
• Kā iegūst naudu?

Profesijas
Naudas pelnīšana
Sapņu uzņēmums

• Kas ir nauda?
• Kā veidojas ģimenes budžets?
• Kā krāt vai aizņemties naudu?
Naudas krāšana
Kur un kā naudu var aizņemties

• Kur un kā iepirkties?
Veikalā
Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka
Lielveikali
Iepirkumi
Izvēlies un tērē atbildīgi
• Ko vērts zināt pirms došanās
uz veikalu?
Iepakojums. Reklāma
Preču izvietojums plauktos
• Svētki un finanses

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par profesiju daudzveidību,
nepieciešamajām īpašībām katram konkrētajam profesijas pārstāvim,
profesijas personīgo nozīmīgumu un daba vērtību, kā arī palīdzēt apzināties,
ka katra lieta ir cilvēka darba rezultāts.
Balstvārdi: profesijas, rakstura īpašības, darba vērtība, nākotnes profesija un
uzņēmums.
Darbības: savietošana, analīze, diskusija.
Jēdzieni:
Profesija – specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un
iemaņas un kas ir eksistences jeb izdzīvošanas līdzekļu ieguves pamats.
Arods – amats, praktiska profesija, piemēram, kurpnieka arods.
Amats – Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu
izgatavošana, izmantojot vienkāršus darba rīkus, piemēram, kalēja amats,
amata meistars; jebkurš kvalificēts darbs; dienesta stāvoklis.

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (2)
Papildinformācija (1A). Finansiāli stabilākās profesijas
Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko (iespēja atrast darbu un algas
apjoms) profesiju 2011.gadā uzskatīja politiķa arodu. Stabilitāko profesiju
TOP 5: 1. politiķi – 45%, 2. juristi un advokāti – 39%; 3. ārsti un mediķi –
36%; 4. datorspeciālisti un programmētāji – 32%; 5. ekonomisti un
finansisti – 22%.
Par finansiāli stabilām tiek uzskatītas arī šādas profesijas: militārpersonas
un policijas darbinieki (14%); pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%);
skolotāji un citas pedagogu profesijas – 12%; frizieri un skaistumkopšanas
speciālisti (11%); inženieri (10%); darbinieki lauksaimniecībā (9%);
celtnieki (8%); šoferi, transporta līdzekļu vadītāji, sētnieki un apkopēji
(7%); zinātnieki un strādnieki (t.sk. virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki,
metinātāji u.c.) (5%).

Kā iegūst naudu?
Temats: «Profesijas» (3)
Papildinformācija (1B). Finansiāli stabilākās profesijas
„Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod
ārsta/mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju
arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%).
Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu/advokātu, ekonomistu/finansistu un sētnieku/apkopēju
arodi.”
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=229)
Ievēro, skolotāj! Uzdevumā viens un tas pats profesijas nosaukums var atbilst
vairākiem apgalvojumiem. Būtiski uzsvērt darba materiālo un ētisko
aspektu. Runājot par to, kāpēc cilvēki strādā, neviena no piedāvātajām
atbildēm nav nepareiza vai kāda ir mazāk nozīmīga. Svarīgi skolēnos veidot
izpratni par profesiju gan kā materiālā nodrošinājuma pamatu, gan tās
personīgo nozīmīgumu un gandarījumu.

Tēma: «Kas ir nauda?» (1)
Mērķis: sniegt zināšanas par naudas jēgu, naudas rašanos, naudas formas
maiņu, Latvijas naudas zīmēm un naudas aizsardzību.
Balstvārdi: naudas jēdziens, naudas rašanās, naudaszīme, naudas drošība.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, vizualizācija, diskusija.
Jēdzieni:
Nauda – īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības
ekvivalentu; šās preces priekšmetiskās izpausmes forma, piemēram, monēta,
banknote. Nauda ir zīmes, kuras cilvēki apmaina pret precēm, par kuru
vērtību tie ir vienojušies.
Naudas zīme – nelielas formas iespieddarbs vai monēta ar noteiktu nominālo
naudas vērtību.
Banka – valsts vai privāta iestāde, kas veic naudas, norēķinu, kredīta un citas
finanšu operācijas.

Tēma: «Kas ir nauda?» (2)
Papildinformācija (1). Latvijas Bankas rašanās
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna
jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu
īstenot sekmīgu monetāro politiku, 1922. gada 7. septembrī Satversmes
sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika
piešķirtas emisijas tiesības. Tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 2.
novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes - Latvijas
rubļu naudas zīmes ar uzdruku. Latvijas Banka veica gan tiešo
valsts
centrālās bankas uzdevumu - naudas zīmju emisiju, to
nodrošinājuma
un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un
privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
(http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-vesture)

Tēma: «Kas ir nauda?» (3)
Papildinformācija (2). Naudas zīmes Latvijā 20.gs pirmajā pusē
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas (1918) apgrozībā bija vācu okupācijas varas
izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas,
t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.
1922. gada 3. augustā Ministru kabinets apstiprināja "Noteikumus par naudu". Par
Latvijas naudas vienību kļuva lats, bet lata simtā daļa tika nosaukta par santīmu. Taču
apgrozībā palika arī Latvijas rublis. Laikā no 1922. līdz 1940. gadam Latvijas Banka
emitēja 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu nominālu banknotes. 1923. gadā iespiesta 100
latu naudas zīme (mākslinieki Rihards Zariņš un Kārlis Krauze). Latvijas Valstspapīru
spiestuvē izgatavotās naudas zīmes bija vāji aizsargātas pret viltošanu, tādēļ laikā no
1924. līdz 1938. gadam visas Latvijas Bankas banknotes iespiestas Anglijā (to grafiskos
attēlus veidoja angļu mākslinieki). Vienīgi 1939. gada 100 latu banknote izgatavota
Latvijas Valstspapīru spiestuvē (mākslinieki Jānis Šternbergs un Kārlis Krauze).
(http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta)

Tēma: «Kas ir nauda?» (4)
Papildinformācija (3). Banknošu pretviltošanas pazīmes
Skatīt: http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes

Tēma: «Kas ir nauda?» (5)
Papildinformācija (4A). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latvijas Banka 2008. gadā organizēja bērnus zīmējumu konkursu "Mana
sapņu monēta", kurā piedalījās aptuveni četri tūkstoši jauno naudas
dizaineru. Augstāko vērtējumu ieguva sešgadīgā rīdziniece Emīlija
Adumāne, kuras zīmējumā bija atainots latviešu apziņā visai iecienīts
arhetipisks tēls - labklājības, labestības un omulības simbols.
http://www.bank.lv/nauda/cucina

Tēma: «Kas ir nauda?» (6)
Papildinformācija (4B). Cūkas tēls un saistība ar naudu
Latviešu folklorā cūciņa parādās kā sena un pastāvīga cilvēka līdzgaitniece, savdabīgs
miera un turības apliecinājums. Starp iemīļotākajiem grāmatu, kinofilmu un
animācijas filmu tēliem, iespējams, visslavenākie ir trīs sivēntiņi, taču siltas jūtas
raisa arī Vinnija Pūka tuvākais līdzgaitnieks Sivēns, cilvēciski gudrais Ruksītis
austrāliešu filmā "Mazulis" (Babe) un sirsnīgais Arnolda Burova animācijas filmas
"Sisidra" jeb "Sivēns sivēna draugs" varonis.
Rietumu kultūrā cūciņa ir arī ekonomisks simbols. Kurš gan nepazīst mazāku vai lielāku
keramikas darinājumu sivēna veidolā ar raksturīgu spraugu mugurā. Tā ir galda
krājkasīte. Parasti šie sivēntiņi, piepildīti ar "bagātību", "atdod savu dzīvību" un
pārtop lausku čupiņā. Lieli krājumi tajos neveidojas, bet process disciplinē un
radina pie taupības. Tas ir vērtīgs tikums, īpaši grūtākos laikos.
Ar bērnišķo skatījumu sasaucas arī klasiski latviešu glezniecības un tēlniecības darbi.
Ievērojamu artavu cūku dzīves atainojumā snieguši izcilie gleznotāji Ģederts Eliass
un Boriss Bērziņš. Jura Dimitera sociālajos plakātos ruksis nereti parādās kā
sabiedriskas problemātikas urķētājs, bet Latvijas. (Pēc J.Anmaņa.)

Tēma: «Kas ir nauda?» (7)
Papildinformācija (5). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Naudīgs” – tāds, kam ir daudz naudas.
“Aizlaist naudu vējā” – izšķērdēt.
“Barga (arī balta) nauda” – liela naudas summa.
“Ne par kādu naudu” – neparko, nekādā ziņā.
“Laiks ir nauda” – šo izteicienu savā 1748.gadā izdotajā grāmatā “Padoms
jaunajam tirgotājam” izmantojis amerikāņu valsts darbinieks un zinātnieks
Bendžamins Franklins (Benjamin Franklin). Līdzīgā nozīmē par laika vērtību un
tā nelietderīgu šķiešanu izmantojams teiciens: “Kal dzelzi, kamēr karsta”.

Tēma: «Kas ir nauda?» (8)
Papildinformācija (6). Naudas jēga, formas un izskata maiņa
Zīds bija vērtīgākā prece, ko izveda no Ķīnas. Ķīnieši audzēja zīdtārpiņus pirms
daudziem tūkstošiem gadu, no viena kokona iegūstot līdz 900m garu zīda pavedienu.
Zīda tirdzniecība notika pa tā saukto Zīda ceļu. Zīdu un garšvielas veda uz rietumiem,
kur tos mainīja pret vilnu, zeltu, sudrabu un zirgiem.
Ilgu laiku pasaulē kā nauda jeb norēķinu līdzeklis ir kalpojuši dažādi par vērtīgiem
uzskatīti priekšmeti, piemēram, tibetieši kā naudu lietojuši izžāvētas tējas plāksnītes,
Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm par naudu kalpoja no gliemežvāku virtenēm izgatavotas
jostas, Latvijas teritorijā par naudu tika izmantoti sudraba stienīši, ķīnieši pirmās
monētas kala no bronzas dažādu darbarīku izskatā. Daudzas pirmās monētas izgatavoja
no dārgmetāliem. Monētu ieviešana ļāva maksāt ar metālu pēc skaita, nevis pēc svara,
tā atvieglojot tirdzniecību. 11.gs. ķīnieši pirmie sāka lietot papīra naudu. Venēciešu
tirgotāji, kuri joprojām norēķinājās tikai ar zelta un sudraba monētām, nespēja
uzticēties papīra naudai.
Mūsdienās arvien lielāku lomu spēlē tā sauktie bezskaidras naudas norēķini, kuros tiek
izmantotas elektroniskās naudas formas.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (1)
Mērķis: veicināt izpratni par to, kā veidojas ģimenes budžets, par ko
mājsaimniecībā ir jāmaksā, palīdzēt apzināties labvēlīgu savstarpējo attiecību
veidošanas un veselības nostiprināšanas pamatus, kas neprasa naudu.
Balstvārdi: budžets, ienākumi, izdevumi, naudas plānošana.
Darbības: analīze, izpēte, aprēķins, diskusija.
Jēdzieni:
Budžets – uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas
ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika periodam; likumdošanas
ceļā apstiprināts valsts ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika
posmam, līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm.
Ievēro, skolotāj! Materiālais stāvoklis ģimenēs un skolēnu pieredzes ir
atšķirīgas. Tāpēc, runājot par to, ko, kā un kāpēc var vai nevar ietaupīt,
būtiski ņemt vērā šos aspektus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(2)
Papildinformācija (1). Pētījums par mājsaimniecības budžeta plānošanu
Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un
kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus. 52% respondentu
vēlas „brīvos līdzekļus” uzkrāt, bet 29% respondentu dod priekšroku „brīvo
līdzekļu tērēšanai”. Mājsaimniecības budžeta plānošana ir pirmais solis
pretim uzkrājumu veidošanai, bet tikai 41% aptaujāto regulāri veic savu
izdevumu uzskaiti. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara!
Pētījums apliecina, ka iedzīvotāji apzinās uzkrājumu veidošanas svarīgumu,
tomēr ikdienā to neveic. Pašlaik reālus uzkrājumus no saviem ikmēneša
ienākumiem veic tikai 5% mājsaimniecību.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=228)

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(3)
Papildinformācija (2). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Naudas plānošanas centrs iesaka šādus naudas plānošanas soļus:
1. Novērtē savu pašreizējo finansiālo situāciju.
2. Nosaki finanšu mērķus. Ģimenei finanšu mērķus vajadzētu plānot kopīgi. Izveidojiet
īstermiņa mērķu sarakstu (12 mēnešiem), vidēja termiņa mērķu sarakstu (1-3
gadiem) un ilgtermiņa mērķu sarakstu (3-5 gadiem).
3. Ikmēneša izdevumu uzskaite.
4. Kontrolē savus izdevumus.
5. Izveido praktiski lietojamu mājsaimniecības budžetu.
6. Uzkrāt, uzkrāt un vēlreiz uzkrāt.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/helpyou/budzheta_planoshana/ka_sakt_planot.html
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem ir vieglāk noteikt uzkrājuma
īstermiņa mērķi, kas saistīts ar personīgām vajadzībām, tas jāņem vērā. Tomēr
pakāpeniski jāveicina izpratne par mērķu izvirzīšanu ilgtermiņā un ģimenes
kopīgajām vajadzībām un jāmācās iesaistīties kopīgu mērķu izvirzīšanā un
sasniegšanā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets» (4)
Papildinformācija (3). Mājsaimniecības budžeta plānošana
Katras ģimenes budžetā ir trīs pamatdaļas – obligātie maksājumi (komunālie
pakalpojumi, nodokļi, bērnu izglītība), ikdienas izdevumi pamatvajadzību
nodrošināšanai (ēdiens, transports, sakaru pakalpojumi) un brīvā
nauda(atpūta, viesi, dāvanas). Atrast rezerves, lai ietaupītu, var mēģināt
jebkurā no šīm daļām, piemēram, samazināt obligātos maksājumus par
apkuri var siltinot dzīvokli. Samazināt ikdienas izdevumus par pārtiku var
neejot uz veikalu izsalkušam, iepērkoties pēc nepieciešamo produktu
saraksta un nepārdomāti neļaujoties atlaižu piedāvājumam.
Ievēro, skolotāj! Jaunākā skolas vecuma bērniem nebūs saprotams, kā veidojas
nodokļi, cik procentu un kāpēc tie ir, tomēr sarunā ar skolēniem nav jāvairās
arī no tādiem jēdzieniem kā ekonomikas pelēkā zona, aplokšņu alga un
skaidrojuma, ko tas nozīmē. Skolēniem jāsaprot, ka katra valsts iedzīvotaja
pienākums ir maksāt nodokļus.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(5)
Papildinformācija (4). Atalgojums, nodokļi un atbalsts ģimenēm
2012.gadā:

Plānots 2013.gadā:

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 25%,

neapliekamais minimums – 45
Ls, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa
(IIN) likme – 24%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas (VSAOI) – 11%,

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 70 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 30 Ls.

IIN atvieglojuma apmērs par
apgādībā esošu personu – 80 Ls,
Ģimenes valsts pabalsts – 8Ls, bērna
kopšanas pabalsts (no gada līdz
diviem gadiem) 100 Ls.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(6)
Papildinformācija (5A). Valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas kārtība un
dažādu institūciju atbildība
Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un
nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets.
Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu
papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu
ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu
ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu
maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un
pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums
par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets
akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.

Tēma:
«Kā veidojas ģimenes budžets»(7)
Papildinformācija (5B). Valsts
budžeta izstrādes un
pieņemšanas kārtība un dažādu
institūciju atbildība
Saeima izskata valsts budžeta
likumprojektu divos lasījumos un
lemj gan par ieņēmumu daļu,
gan par izdevumu daļu likumdevējiem ir tiesības mainīt
jebkuru normu MK sagatavotajā
valsts budžeta likumprojektā.
(http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas
/valsts_budzets/)
Video par to, kā veidojas valsts
budžets (fragments no raidījuma
“Naudas zīmes”) skatāms adresē
http://tv.delfi.lv/video/tFFnIcH5/

Foto: LETA

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas līdzekļu saprātīgu un
pārdomātu izdošanu, analizējot savus ikdienas paradumus, vēlmju un
vajadzību apzināšanu un mērķtiecīgu naudas līdzekļu uzkrāšanu.
Balstvārdi: krājkase, naudas uzkrājumi, naudas izmantošanas paradumi,
vēlmes un vajadzības.
Darbības: situāciju analīze, naudas summas aprēķins, modelēšana, diskusija.
Jēdzieni:
Krāt (naudu) – pakāpeniski, pa daļām iegūstot un saglabājot, vairot,
piemēram, krāt santīmu pie santīma.
Tērēt naudu – lietojot, izmantojot, izdodot naudu, mazināt naudas daudzumu,
piemēram, tērēt naudu par niekiem.
Vēlme – vēlēšanās, iekšēja tieksme pēc kaut kā.
Vajadzība – nepieciešamība pēc kā tāda, bez kā nevar iztikt.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (2)
Papildinformācija (1). Vārdu krājuma bagātināšanai jeb tā mēdz teikt
“Ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi” – krāt naudu.
“Palaist naudu vējā” – bezmērķīgi un nevajadzīgi iztērēt naudu.
“Glabāt naudu zeķē” – glabāt naudu mājās. Agrāk naudasmaks maksāja dārgi
un ne katrs to varēja atļauties nopirkt. Tāpēc cilvēki savu nopelnīto naudu
mēdza glabāt dažādi, piemēram, zeķē zem gultas matrača.

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (3)
Papildinformācija (2). Bērnu krājkasītes
Trešdaļa britu vecāku ņem vai aizņemas naudu no bērnu krājkasītēm, lai apmaksātu
rēķinus, vēsta laikraksts «Daily Telegraph». 30% vecāku, kuriem ir par 18 gadiem
jaunāki bērni, atzinuši, ka paņēmuši vai aizņēmušies no savu bērnu krājkasītēm vai
krājkontiem naudu, liecina «Moneysupermarket.com» veikts pētījums.
No vecākiem, kas revidē savu bērnu ietaupījumus, katrs astotais no bērniem aizņemas
vismaz reizi nedēļā, vidēji ņemot 50 sterliņu mārciņas. Taču 16% atzinās, ka no
bērniem ņēmuši vismaz 100 mārciņas.
Piektā daļa vecāku atzina, ka naudu ņem tādēļ, ka bērni ir pārāk mazi, lai pamanītu
naudas zudumu. Vienlaikus piektā daļa vecāku atzina, ka vēl nav atmaksājuši paņemto
naudas summu, kaut arī vairums no viņiem apņēmušies atdot bērniem naudu.
Tikmēr 19% vecāku bērniem naudu atmaksājuši ar procentiem (!).
Vairāk nekā ceturtā daļa vecāku atzina, ka bērnu naudu izmantojuši, lai samaksātu
rēķinus, taču 17% maksājuši par degvielu un 16% iepirkumiem.
Daļa aptaujāto vecāku atzina, ka naudu no bērniem aizņemas, lai izvairītos no
kredītprocentiem bankās vai citiem aizdevējiem.
http://www.apollo.lv/zinas/vecaki-aiznemas-naudu-no-bernu-krajkasitem/532606

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (4)
Papildinformācija (3). Naudas uzkrāšana
Naudas uzkrāšana ir veids, kā rast līdzekļus dārgākiem pirkumiem, kā arī ļauj
pasargāt sevi no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām
nākotnē. Vienmēr lieti noderēs uzkrājumu veidošana.
Uzkrājumi ir arī līdzeklis, lai nevajadzētu meklēt aizdevumus plānotu vai
neparedzētu izdevumu segšanai, kas ilgākā laika posmā izmaksās daudz
vairāk.
Lai veidotu uzkrājumus, ir jābūt vēlmei uzkrāt un naudas līdzekļiem, ko ik
mēnesi atvēlēt uzkrājumu veidošanai. Tāpēc vispirms jānovērtē un
jāaprēķina, cik daudz naudas ir iespējams ik mēnesi atlikt uzkrājumu
veidošanai. Ja līdzekļi, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, ir nelieli vai tādu
vispār nav, ir jāapdomā, kur ikdienā tos tomēr var ietaupīt (varbūt jāmaina
iepirkšanās paradumi?). ( http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/ )

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Naudas krāšana» (5)
Papildinformācija (4). Uzkrājumu veidi
Uzkrājumu veidi var atšķirties ar uzkrājuma ienesīgumu, riska pakāpi,
uzkrāšanas mērķi, kā arī ar termiņu. Pazīstamākie uzkrājuma veidi ir
noguldījumi (krājkonts un depozīts), uzkrājošā apdrošināšana, pensiju 1.,
2. un 3.līmenis, ieguldījumu fondi, akcijas un citi.
Svarīgi ir saprast, vai naudu vēlas uzkrāt īstermiņā vai ilgtermiņā. Īstermiņa
uzkrājumi palīdz, ja nauda ir vajadzīga ātri vai arī neparedzētos gadījumos.
Savukārt ilgtermiņa uzkrājumi palīdzēs nodrošināt pārtikušas
vecumdienas, apmaksāt bērnu izglītību un citus izdevumus tālākā
nākotnē, kas prasa lielus līdzekļus.
(http://www.vissparnaudu.lv/lv/saving/)

Kā krāt vai aizņemties naudu?
Temats: «Kur un kā naudu var aizņemties?»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par naudas apriti, uzkrājumu veidošanu un
atbildību, iegūstot naudu aizņemoties.
Balstvārdi: banka, procentu likme, aizņemšanās, aizdevuma apmaksa.
Darbības: situācijas analīze, modelēšana, rēķināšana, diskusija.
Jēdziens:
Aizdevums jeb kredīts ir darījums, kad juridiska vai fiziska persona uz noteiktu laika
periodu nodod skaidras vai bezskaidras naudas līdzekļus citas juridiskas vai fizikas
personas lietošanā.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/aizdevumi/kas_ir_kredits.html
Sakāmvārdi: „Aizņemties ir viegli, bet atdot grūti ”. „Labāk dot, nekā ņemt ”. „Ar vienu
roku dod, ar otru ņem atpakaļ ”.
Ievēro, skolotāj! Skolēni bieži, veicot pirkumus, piemēram, skolas kafejnīcā, cits no cita
aizņemas naudu, tāpēc būtiski šo pieredzi pārrunāt, aktualizējot atbildības,
vienošanās un godīguma jēdzienus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par uzvedības normām sabiedriskā
vietā – veikalā, pieklājīgu un drošu iepirkšanos, iepazīstināt ar iepirkšanās un
maksāšanas veidu dažādību un veicināt atbildību par savu rīcību.
Balstvārdi: uzvedība, drošība, iepirkšanās, preces, maksāšanas veidi.
Darbības: situāciju analīze, savietošana, diskusija.
Jēdzieni:
Iepirkties – pērkot iegādāties dažādus produktus un preces.
Tirdzniecība – tautas saimniecības nozare, saimnieciska darbība preču
apmaiņas realizēšanai starp ražotājiem un patērētājiem. Pirkšanas un
pārdošanas process. Pateicoties tirdzniecībai ražotāji var nopirkt izejvielas
jaunu preču ražošanai. Tirdzniecība un rūpniecība ir nozīmīgas valsts
ekonomikas nozares.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (2)
Papildinformācija (1). Svītrkodi
Precēm uz iesaiņojuma ir norādīts preces nosaukums un cita informācija gan
ar vārdiem, gan ar kodu, ko veido melnas un baltas dažāda platuma svītras un
cipari. Lāzera skeneris pie kases no šī svītrkoda nolasa cenu un pārējo
informāciju. Kase reģistrē cenas, summē (saskaita) rēķinu, izsit čeku, apkopo
informāciju un nosūta to uz centrālo datoru, piemēram, vai konkrētās preces
krājumi nav jāpapildina.
Papildinformācija (2A). Iepirkšanās veidi
Tradicionāli iepirkšanās notiek pilsētu vai ciematu centros veikalā vai
lielveikalā. Latvijā uz mājsaimniecībām, kas atrodas tālu no daudzapdzīvotām
vietām, brauc autoveikals. Autoveikals ir speciāli aprīkots transporta līdzeklis,
kas saviem pircējiem piegādā gan pārtikas, gan pirmās nepieciešamības
preces. Tajā parasti ir arī saldētava, lai būtu iespējams pircējiem piegādāt gan
saldētas zivis, gan saldējumu, gan citus saldētus produktus.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Veikalā» (3)
Papildinformācija (2B). Iepirkšanās veidi
Mūsdienās nav pat jāiziet no mājām, ja grib iepirkties. Nepieciešamo preci
fotogrāfijās var apskatīt drukātā vai tiešsaistes katalogā, kur iespējams iegūt
arī papildus informāciju. Pēc tam pirkumu var pasūtināt tieši no noliktavas,
neatkarīgi no tā, kurā vietā (valstī) tā atrodas, pa telefonu, pastu vai internetā.
Par preci var samaksāt, izmantojot interneta bankas pakalpojumus
(bezskaidras naudas norēķins) vai skaidrā naudā, saņemot preci. Norēķinoties
internetā jāievēro dažādi datu aizsardzības nosacījumi.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”. Runājot par
pieklājību, personīgo drošību kā arī naudas drošību, būtiski analizēt
situācijas un balstīties skolēnu praktiskajā pieredzē. Pārrunājot ar skolēniem
katra iepirkšanās veida priekšrocības un trūkumus, vienmēr aktualizējams
pirkuma mērķtiecīgums. Lai gan 1. - 4.klašu skolēni patstāvīgi interneta banku
vēl neizmanto, ir svarīgas zināšanas par drošas interneta vides nosacījumiem.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ikdienā nepieciešamo preču iegādi,
preču tirdzniecību, dažādām tirdzniecības vietām, drošiem medikamentu
pirkšanas nosacījumiem, kā arī ekonomiskas iepirkšanās paradumu
veidošanos.
Balstvārdi: tirgus, veikals, lielveikals, aptieka, medikamentu iegāde un
lietošana.
Darbības: jautājumi un atbildes, savietošana, informācijas ieguve un apstrāde,
plānošana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot ar tematu “Iepirkumi”. Runājot par
aptieku, būtiski aktualizēt ar medikamentu (arī uztura bagātinātāju un
vitamīnu) iegādi un lietošanu saistītos nosacījumus, kas veicinās skolēnu
izpratni par drošu un veselību stiprinošu rīcību un atbildīgu lēmumu
pieņemšanu.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par sevi kā
patērētāju, ekonomisku iepirkšanos, lielveikalu lomu
patērētāju sabiedrības iepirkšanās paradumu
veidošanā un mērķtiecīgas un veselīgas brīvā
laika pavadīšanas iespējām.
Balstvārdi: iespējas, iepirkšanās, pakalpojumi,
brīvais laiks.
Darbības: situāciju analīze, savietošana,
ierakstīšana, diskusija.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Lielveikali» (2)
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Iepirkumi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomiskas iepirkšanās
paradumiem, plānojot pirkumus un veidojot iepirkumu sarakstu, izzinot un
salīdzinot preču cenas, kā arī mudinot skolēnus veselīgu pārtikas produktu
izvēlei. Veicināt lasītprasmi un lasītprieku, iepazīstinot ar dažādiem literāro
darbu fragmentiem.
Balstvārdi: pirkumu plānošana, ekonomiska iepirkšanās, spontāna
iepirkšanās, iepirkumu saraksts, veselīga un neveselīga pārtika, vēlmes.
Darbības: teksta lasīšana, teksta apstrāde – ievietošana, rediģēšana,
savietošana, plānošana, rēķināšana, diskusija.
Ievēro, skolotāj! Šo tematu var savienot un iegūt arī papildinformāciju (ko
skolēni izlasa paši) tematā “Tirgus, veikals, lielveikals, aptieka”, kā arī ar
“Preču izvietojums plauktos pircēju paradumi” un “Lielveikali”.

Kur un kā iepirkties?
Temats: «Izvēlies un tērē atbildīgi»
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos, personīgā
budžeta plānošanu, personīgā argumentācijā un finanšu aprēķinos balstītu
un atbildīgu naudas izmantošanas, brīvā laika pavadīšanas veida un veselīgas
pārtikas izvēli.
Balstvārdi: izvēle, preces cena, izklaide, veselīga pārtika.
Darbības: situāciju analīze, rēķināšana, plānošana, diskusija.
Papildinformācija. Cilvēku uzskati par taupīgumu
Sevi par taupīgiem uzskata 75% Latvijas iedzīvotāju, bet citus par taupīgiem
sauc tikai 44% aptaujāto. Vienlaikus 41% iedzīvotāju atzīst, ka naudu tērē
neracionāliem un nelietderīgiem pirkumiem.
(Naudas plānošanas centra un SKDS veiktais pētījums “Mājsaimniecību
ekonomiskās ilgtspējas indekss”.
http://www.vissparnaudu.lv/lv/news/detail.html?news_id=227 )

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par iepakojuma un reklāmas ietekmi uz
patērētāju, rosinot konkrētās preces pirkšanu un nepārdomātu naudas
tērēšanu, kā arī prasmes analizēt savus iepirkšanās paradumus
nostiprināšana, nodrošinot atbildīgu lēmumu pieņemšanu.
Balstvārdi: iepakojums, reklāma, iepirkšanās, nepārdomāts pirkums.
Darbības: situāciju analīze, reklāmas attēla veidošana, diskusija.
Jēdzieni:
Reklāma [lat. reclamare skaļi saukt, izkliegt] – apmaksāta informācija par kādu
preci vai pakalpojumu, piemēram, uzraksti, plakāti, radioreklāmas,
sludinājumi, video vai kino sižeti, kā arī īpaši pasākumi (prezentācijas,
degustācijas u.c.), kuru nolūks ir piesaistīt uzmanību, radīt interesi,
popularizēt preci vai pakalpojumu, lai palielinātu pieprasījumu.
Zīmols – [angļu brand] ir produkta vai uzņēmuma tēls. Tas var būt vārds,
apzīmējums, zīme, simbols, dizains vai šo elementu kopums, kas atšķir
konkrēto produktu vai uzņēmumu no tā konkurentiem.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (2)
Papildinformācija (1). Reklāmas vēsture
Sākotnēji reklāmām bija vietējs raksturs. Tirgotāji skaļi piedāvāja savas preces, veikali
izmantoja izkārtnes informācijai par precēm, kuras tur tirgo. Mūsdienīga reklamēšana
sākās apmēram pirms 160 gadiem, kad rūpnieciski tika saražots liels daudzums preču,
ko bija nepieciešams pārdot. Šodien reklāma ir tirdzniecības sastāvdaļa, tāpat kā
produkta dizains, konkurētspējīga cena, iepakojums, preces izvietojums un skatloga
noformējums.
Papildinformācija (2). Reklāmas veidi
Reklāmas tiek izvietotas visur, no tām nav iespējams izvairīties. Televīzijā izvietota
komercreklāma maksā dārgi, bet ir efektīva, jo vienlaikus uzrunā miljoniem cilvēku
(potenciālo patērētāju). Radioreklāmās, lai piesaistītu klausītāju uzmanību, tiek
izmantotas viegli iegaumējamas melodijas un pazīstamu cilvēku balsis. Reklāmas ir
interneta portālos (reklāma reizēm «izlec» uz ekrāna un piespiedu kārtā ar tās saturu
ir jāiepazīstas), drukātajā presē (vai kā informatīvas lapas un veikalu žurnāli tiek
iemestas pasta kastītēs), tās tiek izvietotas vidē kā plakāti, afišu stabi vai īpaši vides
objekti, tās ir uz transporta līdzekļiem un var būt pat gaisā kā dūmu vītņu uzraksti
debesīs.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (3)
Papildinformācija (3). Tirgus izpēte un reklāmas kampaņa
Pirms kāda jauna produkta izlaides tirgū tā ražotājam ir jābūt pārliecinātam,
ka tiešām ir radīta pievilcīga prece, ko cilvēki gribēs pirkt. Tāpēc notiek tirgus
izpēte. Piemēram, pirms tiek uzsākta kādas jaunas šokolādes ražošana,
simtiem cilvēku piedalās aptaujā un izsaka savu viedokli par tās garšas
īpašībām (testē, garšo), kā arī par produkta izskatu, lielumu, iepakojumu. Tad
tiek plānota reklāmas kampaņa, kas ir īss intensīvs reklamēšanas veids.
Reklāmas kampaņas laikā produkta vai pakalpojuma reklāma tiek izvietota
īpaši izvēlētās vietās un vērsta uz konkrētiem patērētājiem. Lai gan bērniem
nav savas naudas, tieši viņi bieži tiek izvēlēti par reklāmas objektiem. Jo
vecākiem ir grūtāk atteikt bērnam nekā sev.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Iepakojums. Reklāma» (4)
Viens no pasaulē slavenākajiem preču zīmoliem ir Kokakola. Šis dzēriens tika
izgudrots ASV 1886.gadā. Lai gan šis gāzētais dzēriens sava
sastāva dēļ nav īpaši veselīgs, tas ir populārs visā pasaulē tieši
pārdomātās un masīvās reklāmas dēļ.
Ražotāji jau sākotnēji ar sarkanās krāsas un burtu simboliem to
plaši reklamēja. Pircēju piesaistīšanai
tiek organizētas reklāmas kampaņas,
veidoti reklāmas produkti atbilstoši
dažādu pircēju gaumēm, piedāvāti
bezmaksas produktu paraugi.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (1)
Mērķis: veicināt izpratnes veidošanos par ekonomisku iepirkšanos un preču
izvietojuma un reklāmas nozīmi ikdienā nepieciešamo preču izvēlē.
Balstvārdi: preču izvietojums, plaukti, izvēle, impulsīvie pirkumi, pirkumu
plānošana.
Darbības: savietošana, modelēšana, rēķināšana, plānošana, diskusija.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (2)
Papildinformācija (1A). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Mārketings ir tirgzinība un tirgvedība jeb uzņēmuma komerciālās darbības
rezultātu izpēte, prognozēšana un plānošana, tirgus izpēte un reklāma.
Mārketingā tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai veicinātu preču pārdošanu,
piemēram, t.s. - merčendaizings (angļu - merchandise, veicināt pārdošanu).
Katram produktam tiek atrasta vispiemērotākā atrašanās vieta un sortiments
tiek izkārtots tā, lai tiktu stimulēta pārtērētāju vēlme to iegādāties. Tas ir
kopējs veikala dizains skatlogu, iekārtojuma un stendu izstrādē, veidojot to
patērētājiem ērtu un piemērotu. Pircējam iepērkoties ir jājūtas ērti un droši.
Tāpēc tiek iesaistīti visi pircēja maņu orgāni – dzirde, oža, redze un
tauste. Būtisks ir preču izgaismojums, plauktos preču nedrīkst trūkt, to
izkārtojumam jārada drošības sajūta, ka nekas ar paciņu rindu vai dārzeņu
kaudzi nenotiks, ja kāda prece tiks paņemta. Ir jābūt iespējai preces aptaustīt,
pagaršot, pielaikot.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (3)
Papildinformācija (1B). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Kādēļ ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti, piemēram, maize un piens,
atrodas tik tālu no veikala ieejas? Kādēļ, ejot uz veikalu pēc dažām precēm,
iepirkumu grozā to ir krietni vairāk, turklāt bieži nemaz nevajadzīgas?
Lielveikalos, kur pircējam ir tiešs kontakts ar preci, preču pareizam
izkārtojumam ir izšķiroša loma. Tas darbojas kā klusējošais pārdevējs, kas
palīdz cilvēkam pieņemt lēmumu par kādas preces pirkšanu. Pareizi saplānota
tirdzniecības zāle un pārdomāts preču izvietojums palielina tā saucamo
impulsīvo pirkumu skaitu, kad cilvēks kaut ko nopērk mirkļa ietekmē – „patika
kā izskatījās”, „ieraudzīju un atcerējos, ka vajag”, „zobu birste stāvēja blakus
zobu pastai, tāpēc arī to paņēmu”. Šādi neplānoti pirkumi palielina veikala
apgrozījumu, bet pircējs iztērē vairāk naudas un iegādājas tobrīd viņam
nevajadzīgas preces (neplānots, impulsīvs pirkums).

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (4)
Papildinformācija (1C). Mārketings un preču pārdošanas veicināšana
Dārgākās preces tiek izvietotas 160 cm no grīdas – caurmēra pieaugušas
sievietes acu līmenī. Cilvēkiem ir tieksme paņemt to, kas atrodas tieši viņiem
priekšā. Savukārt kārumi bērniem, piemēram, dārgākas bērniem paredzētās
sausās brokastu pārslas krāsainos iepakojumos ar populāru multiplikācijas
filmu varoņiem atrodas tieši bērnu acu augstumā. Tāpat kā dažādas sīkpreces
pie kases. Kamēr tiek gaidīta rinda, pieaugušie var izvēlēties žurnālu, bet bērni
saldumus un dažas rotaļlietas, kas izvietotas tieši viņu acu augstumā.
Lai veicinātu neplānotus pirkumus, blakus tiek izvietoti radniecīgi produkti, un
dārgākā prece no radniecīgām precēm atrodas pa labi, jo lielākā daļa pircēju ir
labroči. Tiek būvēti aizvien lielāki un ērtāki veikali, lai cilvēkiem tajos patiktu
uzturēties un pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Ko vērts zināt pirms došanās uz veikalu?
Temats: «Preču izvietojums plauktos» (5)

Tēma: «Svētki un finanses»
Mērķis: veicināt ētisko uzskatu veidošanos (cieņa, sirsnība, dāsnums) un
izpratni par ētiskajām un materiālajām vērtībām, lietu (dāvanu un savu
rotaļlietu) vērtību un vērtīgumu.
Balstvārdi: svētki, dāvanas, mīļākā rotaļlieta.
Darbības: rēķināšana, situācijas analīze, teksta lasīšana un rediģēšana
(pareizrakstība), jaunrade, diskusija.
Papildinformācija. 5 dāvināšanas prieka plānošanas soļi
1.Izveido to cilvēku sarakstu, kurus gribi iepriecināt!
2.Nolem, cik naudas tērēsi!
3.Sagatavojies laicīgi!
4.Atceries, ka svarīgāks ir tavs sirsnīgums, nevis mantas!
5.Tērējot naudu, domā par citiem, nevis par sevi!
(http://www.manasfinanses.lv/2011/12/09/svetki )

Skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudei
2 interaktīvi diagnosticējoši testi katrs ar 20 jautājumiem un vismaz diviem
atbilžu varantiem:
-Naudas līdzekļu uzkrāšanas un tērēšanas paradumi;
-Zināšanas finanšu plānošanas jomā.
Pēc testa aizpildīšanas skolēnam tiek nodrošināta tūlītēja atgriezeniskā saite –
skolēns redz savas pareizi un nepareizi sniegtās atbildes.
Ievēro, skolotāj! Skolēnu atbildes nedrīkst vērtēt ar atzīmi! Lai gan testos
katrā jautājumā ir paredzēta viena pareizā atbilde, būtiska ir atgriezeniskā
saite pārrunu veidā par jebkuru skolēna izvēlēto atbildi. Atbilžu varianti
veidoti tā, lai veicinātu skolēnu domāšanas attīstību, stiprinātu personīgās
atbildības uzņemšanos un rosinātu skolēnus izvēlēties racionālu un prātīgu
rīcību, kas ne vienmēr ir lētākā. Ekonomiskais aspekts nevar būt svarīgāks par
personīgo drošību un veselību. Ekonomiskais aspekts (taupība, krāšana)
nedrīkst nomākt cilvēka biopsihosociālās vajadzības.

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (1)
Izmantotā literatūra:
Lielā ilustrētā enciklopēdija, Zvaigzne ABC;
Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2005;
Latviešu valodas vārdnīca, Izdevniecība Avots, 2006
Izmantoto fotoattēlu adreses:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/1/1f/P3030027ParkingLot_
wb.jpg
http://www.northernsights.co.uk/archive/big/Dscf0790.jpg
http://evilcyber.com/wp-content/uploads/2011/01/supermarket-aisles.jpg
http://2.bp.blogspot.com/_79cnvgZLeRs/SLO9PJacRcI/AAAAAAAAA6E/pUppKI
UtDao/s400/coca_cola_arabic.jpg
http://i01.i.aliimg.com/photo/v0/602307639/Coca_Cola_promotion_music_h
eadphone_gift_fashion.jpg

Izmantotā literatūra un noderīgas
saites (2)
Noderīgas saites:
Latvijas Republikas Finanšu ministrija http://www.fm.gov.lv
Latvijas Banka http://www.bank.lv/
Naudas plānošanas centrs http://www.vissparnaudu.lv/lv/
Privātpersonu finanšu institūts http://www.manasfinanses.lv/
Interneta portāls, kurā atrodami svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko
norišu analīze http://www.ekonomika.lv/
Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs http://www.drossinternets.lv