1.1. Kultūras jēdziena izpratne I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos III.
Download ReportTranscript 1.1. Kultūras jēdziena izpratne I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos III.
1.1. Kultūras jēdziena izpratne
I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums
II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos
III. Cilvēks kultūras kontekstā
IV. Kultūras definīcijas
V. Kultūras funkcijas
I. Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums
Kultūras jēdziens
Ikdienas izpratnē Zinātniskais lietojums
Politikā Zinātniski populārajā literatūrā Sadzīviskajos priekšstatos Starp ikdienišķo un zinātnisko izpratni par kultūru ir liela atšķirība. Vairums cilvēku jēdzienu "kultūra" saista var sastapt jēdzienus Šī jēdziena
ar izglītību, izglītotību, intelektu
. Populārzinātniskajā literatūrā
"jūtu kultūra", " runas kultūra ", "uzvedības kultūra"
runājam par dažādu valstu
kultūras politiku
u.t.t. Mēs , ar to saprotot rūpes par muzejiem, teātriem, bibliotēkām, izglītības sistēmu. Mēs lietojam šo vārdu ik uz soļa. Un tomēr šī vārda dziļāko jēgu ikdienas valoda neatsedz, un vairums runātāju šai jautājumā paļaujas uz intuīciju.
zinātniskais skaidrojums norāda ne vairs uz šīs parādības ārējām pazīmēm, bet atbild uz jautājumu par to, kādā veidā cilvēks kļūst par
kultūras subjektu, un tas skar cilvēci kā kopumu. Tas attiecas gan uz cilvēci kopumā, gan uz atsevišķu indivīdu, tātad – uz katru no mums.
Kultūras jēdziena daudzveidīgais lietojums
Intelektuālās un mākslinieciskās jaunrades apzīmēšanai Piem. : runājot par kino, teātri, literatūru, tēlotāju mākslu, mūziku, arhitektūru u.c.
Intelektuālās attīstības vispārējo procesu apzīmēšanai Piem.: latviešu kultūras attīstība (13.gs., 17.-18.gs., 20.gs. sākumā u.c.) Raksturojot dzīvesveidu kādā noteiktā vēsturiskā periodā Piem.: akmens, bronzas un dzelzs laikmeta kultūra, Romas laika pilsētu tipa kultūra, lielo upju kultūras u.c. Raksturojot sabiedriskās uzvedības un izturēšanās normas Piem.: jūtu kultūra, runas kultūra, uzvedības kultūra, ģērbšanās kultūra, galda kultūra u.c
II. Kultūras jēdziena izpratnes maiņa dažādos laikmetos
Kas ir kultūra? Uz šo jautājumu ir sniegs simtiem vairāk vai mazāk atšķirīgu atbilžu. Tajās nav grūti ieraudzīt dažādu laika periodu cilvēku vērtīborientētās nostādnes
Antīkā kultūra Viduslaiku kultūra Renesanses kultūra Absolūtisma un apgaismības k.
20.gs. modernisma un postmodernisma kult.
Izsekosim kultūras jēdziena izpratnes transformācijai laika ritējumā!
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
20.gs. modernisma un postm. kult.
Kultūras jēdziena izcelsme antīkās Romas laikā
Jēdziens “kultūra” Cicerona izpratnē balstās uz pretnostatījuma principu
Tātad, pēc Cicerona uzskatiem, kultūra bija sabiedrības augšējā slāņa privilēģija, jo tikai aristokrāti varēja atlicināt laiku savai garīgajai attīstībai.
Kultūra Cultus Patricieši Barbarisms Vulgus Plebeji
Pirmo reizi kultūras jēdziena skaidrojumu sastopam Senās Romas filozofa Cicerona rakstos. Viņš apgalvo, ka cilvēka dvēsele tāpat kā auglīgs lauks bez pienācīgas kultivēšanas labu ražu nedos. Līdzekli dvēseles kultivēšanai (trūkumu atsijāšanai) viņš atrod filozofijā. Ciceronam kultūra ir pretstats barbarismam (par barbariem senie grieķi dēvēja tautas, kam nebija nopietnu kultūras sasniegumu). Cicerons, izvērtējot sava laika sabiedrību, redzēja pamatu pretnostatījumam "cultus" un "vulgus" (kulturālais un vulgārais), pirmo attiecinot uz aristokrātiem (patricieši),kas rūpējās par savas dvēseles kopšanu un bieži vien mēdz to visai ārišķīgi izrādīt, bet otro – uz rupjo, neaudzināto pūli (plebejiem).
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
19.gs. kultūra 20.gs. modernisma un postm. kult.
Jēdzieni „kultūra” un „kults” kristiešu izpratnē
Antīkajā sabiedrībā
Kultūra: “dvēseles kultivēšana, izglītošanās”
Viduslaikos
Kultūra: “pielūgšana”, “kults”
Agrīnie kristieši kritizēja Cicerona uzskatus, jo jēdzienu „cultura” iespējams tulkot ne tikai kā „audzēšanu - kultivēšanu” bet arī kā "godbijību", t.i,, dievību, pielūgšanu. No vienas saknes radušies latīņu vārdi „kultūra” un „kults”. Ja antīkā pasaule lika akcentu uz šī vārda pirmo nozīmi, tad kristīgā pasaule – uz otro.
20.gs. modernisma un postm. kult.
Kultūras jēdziena satura transformācija renesanses laikmetā
Antīkais skatījums Viduslaiku kristiāniskais skatījums
Renesanse
Cilvēks – radītājs, līdzīgs Dievam Cilvēks – radītājs, līdzīgs Dievam
Filosofija un māksla – pamats cilvēcisko talantu Filosofija izpausmei Renesanses domātāji antīko cilvēkideālu savienoja ar kristīgo skatījumu. Cilvēks šai pasaulē ierodas, lai līdzīgi Dievam attīstītu un apliecinātu savas radošās spējas. “Es tevi neesmu padarījis ne par debesu, ne zemes būtni, ne mirstīgu, ne nemirstīgu, lai tu pats, brīvs un teicams meistars, noformētu sevi veidolā, kāds tev šķiet labāks,” filosofu skatījumā tieši ar šādu sūtību Dievs radījis Ādamu.
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
20.gs. modernisma un postm. kult.
Kultūra apgaismības laikmeta domātāju skatījumā Apgaismības laikmets
Kultūra - tāds cilvēka aktīvās darbības veids, kā rezultātā
ar prāta palīdzību tiek pārveidota pasaule. Vienotais
J.G. Herders
Spriežot par cilvēka pilnveidošanās iespējām J.G. Herders, viens no vācu apgaismotājiem apgalvo, ka, raksturojot kultūru, var arī izmantot gaismas jēdzienu un nosaukt to par apgaismību.
Imanuels Kants - klasiskā kultūras modeļa pamatlicējs
Renesanses kultūra Tālo Austrumu kultūra
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
20.gs. modernisma un postm. kult.
Kultūra – pretstats dabai
Viņš pirmais pretnostatīja dabas pasauli cilvēka brīvās izvēles pasaulei un izvirzīja tēzi, ka kultūra – tā ir prasme kontrolēt savu iedzimto dabu. Viņš uzskatīja, ka cilvēks , lai gan piederīgs abām šīm pasaulēm, pa īstam savu cilvēka statusu iegūst vienīgi tad, kad viņā ierunājas pienākuma izjūta, kas vairs neļauj akli sekot visām savā iegribām.
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
Aizvēsture
20.gs. modernisma un postm. kult.
19.gs.
evolucionistu nostādnes kultūras jautājumos
Kultūra jeb civilizācija
(pēc E.B.Tailora (1832 – 1917)
Ticība Zināšanas Tikumība
Angļu antropologs E.B. Tailors
Likumi Māksla Paražas
Č. Darvina evolūcijas teorijas aizstāvji pasludināja, ka kultūras attīstība vienmēr un visur notiek pēc vieniem un tiem pašiem likumiem, ka mežonība, barbarisms un civilizācija ir vienas un tās pašas kultūras atšķirīgas attīstības pakāpes.
Šīs skolas pārstāvju priekšgalā nostājās angļu antropologs E.B. Tailors. Viņš izvirzīja apgalvojumu, ka kultūras jeb civilizācijas kopumu veido zināšanas, ticība, māksla, tikumība, likumi, paražas un vēl dažas citas īpatnības un paradumi, kas piemīt cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Vēlāk šim uzskaitījumam tika pievienoti arī cilvēku sasniegumi tehnoloģisko izgudrojumu jomā.
Absolūtisma un apgaism. k. (17.-18.gs.)
20.gs. modernisma un postm. kult.
Kulturoloģijas zinātnes sākumi
Zinātniskā pieeja kultūras pētniecībā aizsākās 20.gs. vidū un tiek saistīta ar amerikāņu antropologa Leslija A. Vaita vārdu. Pēc viņa domām, kultūras jēdziens sociālo zinātņu jomā palīdz precizēt
cilvēka attiecības ar apkārtējo pasauli un to, kā šīs attiecības laika gaitā mainās. L.A. Vaits kulturoloģijas zinātnes tēvs.
Tehnoloģiskā apakšsistēma
Kultūras sistēma
(pēc L.A.Vaita)
Sociālā apakšsistēma Ideoloģiskā apakšsistēma Kultūras sistēma
Tā kā kulturoloģija pēta cilvēciskās dzīves pamatus, tad Vaits tās nozīmību paaugstināja pāri visām citām zinātnēm.
Visos šais trīs apakšlīmeņos kultūra izpaužas simbolisku formu veidā
Pētot kultūras sistēmu, Vaits izdala trīs galvenos tās struktūras komponentus: • tehnoloģisko apakšsistēmu( visas palīgierīces, ar kuru palīdzību cilvēks apgūst dabu), • sociālo apakšsistēmu (tā nosaka cilvēka rīcību un uzvedību sabiedrībā), • ideoloģisko apakšsistēmu (to veido idejas, tēli un ticība).
Jāņem vērā, ka izmaiņas jebkurā no apakšsistēmām ietekmē un maina arī abas pārējās. To sauc par kultūras progresu.
III. Cilvēks kultūras kontekstā
Cilvēki nav tikai viņi paši; viņi ir arī reģions, kurā viņi piedzimuši, pilsētas dzīvoklis vai ferma, kur viņi mācījās staigāt, spēles, kuras viņi spēlēja kā bērni, stāsti, kurus viņi nejauši dzirdēja, ēdiens, ko viņi ēda, skolas, kurās viņi gāja, sporta veidi, ar kuriem viņi nodarbojās, dzejnieki, kuru darbus viņi lasīja, kā arī Dievs, kuram viņi ticēja.
(W.Somerset Maugham. The Razors Edge)
Ar ko cilvēks kā kultūras subjekts atšķiras no dzīvniekiem un citas
dzīvās radības
Veģetatīvās un dzīvnieciskās f-ijas
barojas,
aug,
vairojas,
elpo,
•pārvietojas,
ir sajūtas,
uztvere,
dziņas, instinkti,
bezvalodas domāšana Veģetatīvās un dzīvnieciskās f-cijas
Specifiski cilvēciskās f-cijas
Cilvēciskās f-cijas
Tikai cilvēkam piemīt garīguma potences, spēja tās attīstīt, apzināti piedalīties sevis veidošanā.
Tikai cilvēkam dots saprāts, spēja artikulēti runāt, apgūt lietu būtību, abstrakti domāt.
Apzinās pats sevi, savu ierobežotību, bezpalīdzību, spēj mainīties un izmainīt apkārtējo vidi, paredz nāvi – savas fiziskās eksistences beigas.
Rada morāli, savu vērtību sistēmu.
Cenšas atrast dzīvē jēgu.
· · Zirgs par tādu jau piedzimst, bet cilvēkam par cilvēku jākļūst grūtā un sarežģītā pašpilnveidošanās procesā.
Dzīve ir process, kurā cilvēks rada pats sevi.
· “Cilvēks ir tā sakot izkritis no dabas, un tomēr, neskatoties uz to, atrodas tajā. Viņš ir pa daļai Dievs, pa daļai dzīvnieks; pa daļai bezgalīgs, pa daļai galīgs...” (Fromms)
Kāda ir cilvēka daļa Visuma evolūcijas scenārijā?
Lielā sprādziena modelis teorētiski balstās uz Einšteina vispārīgās relativitātes teoriju, kvantu lauka teoriju un elementārdaļiņu teoriju.
1929.g. E.Habls eksperimentāli apstiprināja, ka Visums tiešām izplešas. To varēja konstatēt pēc tā sauktās sarkanās nobīdes tālu galaktiku spektros.
Tātad jāsecina, ka kādreiz tas bijis koncentrēts nelielā telpā ar ārkārtīgi augstu vielas blīvumu un temperatūru.
Lielais sprādziens –pirms 15 miljardiem gadu Līdzsvars starp matēriju un antimatētiju novirzās matērijas virzienā.
Dominē kvarki un antikvarki Kvarki sāk saistīties kopā, veidojot protonus, neitronus
Pētnieki uzskata, ka Visuma embrijā eksistences pirmajās sekundēs pilnībā atspoguļojas tā vēlākā makrostruktūra, pat kosmosa galaktiku sadalījums.
3.minūtē rodas pirmais stabilais kodols 300000 g. Visums kļūst caurspīdīgs.
1 miljards gadu – matērijas sablīvējumi sasaistās kopā, veidojot kvazārus, zvaigznes un protogalaktikas Veidojas jaunas galaktikas ar zvaigznēm, kurām ir planētu sistēmas
Mārtiņi Māras R U D E N S
Cilvēks un kultūra Visuma evolūcijas scenārijā
Ziemassvētki ZIEMA VASARA Jāņi P A V A S A R I S Meteņi Ūsiņi
Lai iespējami uzskatāmi aptvertu Visuma pastāvēšanas ilgumu, 15 miljardus gadu aizstāsim ar t.s. kosmisko gadu (1.I – 31.XII) 1.I plkst. 00.00 – Lielais Sprādziens; 1.IV – izveidojās mūsu galaktika – Lielais Piena Ceļš; 9.IX – izveidojās Saules sistēma; 14.IX – Zeme; 9.X – radās pirmie primitīvie mikroorganismi; 19.XII – pirmās zivis un citi mugurkaulnieki; 20.XII – augu valsts; 23.XII – rāpuļi; 24.XII. – dinozauri; 26.XII – pirmie zīdītāji; 27.XII – putni, 28.XII – gāja bijā dinozauri.
Pirmie hominīdi sāka apdzīvot Zemi 30.dec, bet homo sapiens parādījās tikai 31.decembrī plkst.
22.30.
Ēģiptes civilizācijas uzplaukums sākās tikai 10 sek.
pirms pusnakts. Jēzus Kristus piedzima 4 sek pirms kosmiskā gada beigām.
Cik nožēlojami niecīgs ir cilvēka dzīves ilgums šajā kosmiskajā laika skalā – no 0,1 – 0,2 sekundēm.
IV. Kultūras definīcijas
XX gadsimtā kultūras definīciju daudzpusība kļuvusi par patstāvīgu pētniecisko tēmu
Kultūra – cilvēka radītā materiālā un nemateriālā pasaule Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopums kā personības garīgā pilnveide.
(A.Šveicers)
Visplašākā un reizē visprecīzākā nozīmē kultūra ir pretstats dabai: tā ir dabas pārveidojums, resp., uzlabojums, - viss, ko cilvēks veidojis, lai padarītu savu dzīvi vieglāku, patīkamāku un vispār pilnīgāku.
(P.Dāle)
Kultūra ir vienīgā iespējamā cilvēciskās eksistences forma, cilvēka socializācijas veids.
Kultūra ir cilvēka un sabiedrības pašattīstības līmeņa rādītājs
Kas ir KULTŪRA
Kultūra ir dvēseles georgika
(F.Bēkons)
Ar cilvēka kultūru es saprotu visu to cilvēka dzīvē, kas ir pacēlies pāri dzīvnieciskajiem nosacījumiem un atšķiras no dzīvnieku dzīves.
(Z. Freids)
Kultūra ir cilvēku apzinātas garīgas aktivitātes rezultātā radīta dinamiska vērtību sistēma, kas palīdz pārvarēt bioloģiski noteiktās eksistences spaidus.
(H.Biezais)
20.gs. kultūras definīcijas
Vācu zinātnieks
Osvalds Špenglers
Kultūra ir gars, kas piedzimst, sasniedz noteiktu kulmināciju un beigās, pārvēršoties par civilizāciju, iet bojā. Kultūra izdzīvo tās pašas vecuma stadijas, kādas ir konstatējams cilvēka mūžā. Kultūras mūža ilgums ir 1000 gadu.
Pēc angļu antropologa
B.Maļinovska
Kultūra ir vienots veselums, kas sastāv no ražošanas instrumentiem un patēriņa priekšmetiem, dažādu sabiedrisko institūciju nostādnēm, cilvēciskās domas un amatiem, ticējumiem un paražām. Kultūra ir cilvēka mākslīgi radīta vide, kuras pastāvēšanai ir nepieciešama organizācija, regulācija un pašatjaunošana.
Kultūra ir cilvēka radīts fenomens un funkcionāli kalpo cilvēka bioloģisko, fizisko un garīgo prasību apmierināšanai.
Vācu filozofs
Ernsts Kasīrers
Interpretējot kultūru, viņš akcentēja cilvēka funkciju radīt sev mākslīgu apkārtējo pasauli, realitātes apzīmējot ar noteiktiem simboliem. Valoda, reliģija, zinātne, māksla, mīti pieder simboliskai sistēmai, bez kuras cilvēks nevar dzīvot. Šī simboliskā sistēma ir cilvēka dzīves specifiskā īpašība un neatņemama sastāvdaļa.
V. Kultūras funkcijas (1.)
Pamatfunkcija – padarīt cilvēku par cilvēku
Dzīvnieks par tādu jau piedzimst Galvenais cilvēciskās kultūras rādītājs - ne ārējais veidols, bet dvēseliskā kvalitāte Cilvēkam par cilvēku jātop grūtā un sarežģītā pašveidošanās procesā 1. Pamatfunkcija – padarīt cilvēku par cilvēku. Kā teicis kāds no renesanses filozofiem, tad dzīvnieks par tādu jau piedzimst, bet cilvēkam par cilvēku jātop grūtā un sarežģītā pašveidošanās procesā. To, kas veidojas, izkopjot savu dvēselisko kvalitāti, Cicerons nosaucis par “dvēseles kultūru” . Arī mūsdienās tas ir viens no svarīgākajiem kultūras uzdevumiem gan attieksmē pret ikvienu indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Visas pārējās kultūras funkcijas vairāk vai mazāk ir saistītas ar šo pašu galveno.
Kultūras funkcijas (2.)
Kultūra kalpo sociālās pieredzes nodošanai
Kadri no filmas, kas uzņemta pēc Čingiza Aitmatova filmas “Un garāka par mūžu diena ilgst”. Tā vēsta par to, kas notiek, ja tiek zaudēta vēsturiskā atmiņa.
2. Kultūra kalpo sociālās pieredzes (informācijas) nodošanai. Tas var izpausties gan kā paaudžu mantojums, gan kā vērtības, ko viens laikmets nodod nākamajam, gan arī kā tā pieredze, ko viena valsts spēj nodot otrai. Ārpus kultūras sabiedrībai nav nekāda cita mehānisma cilvēku uzkrātās pieredzes translēšanai. Tādēļ nav brīnums, ka kultūra tiek uzskatīta par cilvēces sociālo atmiņu.
Pie tam kultūru nedrīkst uztvert kā kaut ko līdzīgu primitīvai mantu (sociālās pieredzes) glabātavai. Izejot cauri kultūras sietam šī pieredze tiek vētīta un kritiski izvērtēta. Nesaudzīgi tiek atmests viss otršķirīgais, kam ir tikai gadījuma raksturs. Pārņemti tiek vienīgi par labiem atzīti paraugi, kam nepiemīt pārejošs raksturs. Ja kādu iemeslu dēļ notiek pārrāvumi šai procesā, tas sabiedrībai var nest katastrofālas sekas – sociālās atmiņas zudumu ar visām no tā izrietošajām sekām (“mankurtisma” fenomens ).
Kultūras funkcijas (3.)
Izziņas funkcija
3. Izziņas funkcija (cieši saistīta ar pirmo – dvēseles izkopšanas funkciju). Kultūra sevī ir koncentrējusi daudzu paaudžu laikā radīto labāko sociālo pieredzi . Tā vienlaikus rada arī iespēju šo pieredzi iepazīt un apgūt. Vietā ir apgalvojums, ka ikvienas sabiedrības intelektuālais potenciāls ir tik liels, cik tā spējusi apgūt tās bagātās zināšanas, ko sevī glabā cilvēces kultūras genofonds.
Kultūras funkcijas (4.)
Regulējošā (normatīvā) funkcija
4. Kultūras regulējošā (normatīvā) funkcija ietekmē cilvēku savstarpējās attiecības gan sabiedriskajā, gan personiskajā saskarsmē. Tā iespaido gan uzvedību, gan rīcību, kā arī nosaka materiālo vai garīgo vērtību izvēli katrā konkrētajā situācijā. Kultūras regulatīvā funkcija balstīta gan likumu, gan visdažādāko noteikumu un rekomendāciju, kā arī morāles un tiesību normās.
Kultūras funkcijas (5.)
Zīmju un simbolu (semiotiskā) funkcija
Kultūras sistēmā ļoti svarīga ir tās simboliskā funkcija
(semiotika – no gr.
semenion
– zīme) Zīmes un simbolus visdažādākajās kultūras jomās rada pats cilvēks.
simbolu sistēmu. Un nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, nepārvaldot šo zīmju un simbolu nozīmes. Kā piemēru var minēt valodu un rakstību, kam komunikācijas jomā ir nepārvērtējama nozīme. Lai iepazītu mūzikas, tēlotājas mākslas vai literatūras pasauli, tev vispirms jāiepazīst šajās jomās dominējošā zīmju sistēma. Arī dabaszinātnes izmanto vienīgi tām raksturīgu zīmju un
(Vairāk par šo skat. sadaļā “Kultūra kā zīmju un simbolu sistēma”. )
Kultūras funkcijas (6.)
Vērtības apliecinošā funkcija
Vitālās vērtības
dzīvesveids, dzīvībai svarīgs)
Sociālās vērtības
(draugi, ģimene, attiecības)
Nacionālās vērtības
(tauta, dzimtene) Varas vērtības (vara, autoritāte, statuss)
Morālās vērtības
(labs, ļauns, godīgs, negodīgs)
Estētiskās vērtības
(māksla, skaistums, oriģinalitāte)
Reliģiskās vērtības
(Dievs, ticība, baznīca)
Ekonomiskās vērtības
(nauda, īpašums) Katras sabiedrības, tautas dzīves kārtību nosaka tās vērtību sistēma. Vērtību sistēma izriet no pamatpriekšstatiem par pasauli un cilvēka vietu tajā. Tie ir mīti, vēsturiskā apziņa un tradīcijas. Vēsture neskaitāmas reizes ir apliecinājusi kādu senu patiesību: sabiedrība, kas ignorē ilgstošā pieredzē pārbaudītās uzvedības un vērtību normas, ātri tuvojas savam sabrukumam.
(Vairāk par šo skat. sadaļā “Kultūra un vērtību sistēma”. )
1.1. Kultūras jēdziena izpratne
Prezentācijai izmantotie avoti: Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē I. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 1998 Zitāne L. Kultūras vēsture, 1.daļa – R.,1997 http://lv.wikipedia.org/wiki http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/ http://www.countries.ru/library.htm
http://www.ido.rudn.ru/ffec/cult-index.html
http://semiotikis.wordpress.com/kas-ir-semiotika/
http://tautiskums.blogs.lv/2006/04/20/mediji-velmes-vajadzibas/
Un citi internetā pieejamie materiāli